Ak, baltais kuģis, debeszils vilnis... otrā daļa
Ak, baltais kuģ is, debeszils vilnis...otrā daļ a
MSC Splendida - paš kruī zs - Barselona
Kruī zs tika rezervē ts vietnē : http://www. msc-seereisen. de/ decembra sā kumā . Es mē ģ inā ju pasū tī t paš ā MSC vietnē , bet man neizdevā s, vietne pat neuzrā dī ja cenu. Tad augstā k minē tajā vietnē atradu piemē rotas cenas, izveidoju pieteikumu, nosū tī ju man e-pastu. pa pastu tika nosū tī ta vē stule, kurā teikts, ka jā , jū s varat rezervē t š o kruī zu par š o cenu, 2 dienas jums ir jā domā . Es izveidoju jautā jumu sarakstu, nosaucu š o ekskursiju. Birojs, visu noskaidroja, deva rakstisku piekriš anu, un nā kamajā dienā saņ ē ma dokumentus. Vajadzē ja veikt WEB CHECK-IN un pā rskaitī t naudu: pirmā daļ a uzreiz, bet pā rē jā lī dz 25.12. 2013. Rezervē jā m kajī ti ar balkonu Fantastica, 858.00 eiro par kajī ti, t. i. diviem. Vienlaikus ar kruī za rezervā ciju tika pasū tī ta dzē rienu paka Allegrissimo 23.00/pers. /diena X 2 X 7 = 322.00 eiro par visu kruī zu diviem.
https://www. msc-kreuzfahrten. de/de_de/Angebote/Unsere-getraenkepakete. aspx
Š o dzē riena paku, tā pat kā jebkuru citu, var pasū tī t arī uz paš a kuģ a, bet tad tiks pieskaitī ta +15% apkalpoš anas maksa. Papildus dzē rieniem tajā ir arī vairā kas saldē juma š ķ irnes, tā pē c viņ i nesteidzā s to izmē ģ inā t, kaut kā nebija karsts un nebija arī kā re pē c tā . Ja iespē jams, mē ģ inā ju saglabā t visus č ekus, lai galu galā aprē ķ inā tu, vai paka atmaksā jā s vai ne. Rezultā ts: atmaksā jā s, izdzerti dzē rieni par 412.00 eiro. Neskaitot to, ka viņ i gandrī z nemē ģ inā ja stipros dzē rienus, un tā nebija vasaras sezona.
Bordguthaben sastā dī ja 20.00 eiro par kajī ti, š ī summa uzreiz tika atskaitī ta no kruī za izmaksā m. 7-10 dienas pirms reisa sā kuma visi pā rē jie dokumenti arī atnā ca pa e-pastu. e-pasts PDF formā tā . Dokumentos vairā kkā rt norā dī ts, ka kruī zs bū s Š engenas valstī s, izņ emot Tunisiju. Pasaž ieriem ar Vā cijas pilsonī bu vī za nav nepiecieš ama, un visiem pā rē jiem ieteicams sazinā ties ar Tunisijas konsulā tu un konsultē ties par š o jautā jumu.
Bet es jau zinā ju, ka arī Krievijas pilsoņ iem vī za nav vajadzī ga.
Nekā du speciā lu papildus apdroš inā š anu nepirkā m, bagā ž as droš ī bai vai ko citu. Mums ir medus. apdroš inā š ana visā m Eiropas valstī m un speciā lā apdroš inā š ana Ā frikas valstī m. To noslē dzā m jau sen, kad pirmo reizi lidojā m uz Ē ģ ipti, un tagad katru gadu maksā jam papildus kopē jam medum. apdroš inā š ana, un galva par Ā friku vairs nesā p.
Ah, š eit, š ķ iet, organizatoriskie momenti un viss. Pirmo reizi pasū tī ju kruī zu, bet nekas grū ts nebija, viss izdevā s. Ak jā , dzeramnauda, tie tiks ieskaitī ti kontā , katru dienu, 7.00/pers. Un arī visi pirkumi, pakalpojumi un citas lietas, kas tiek veiktas uz kuģ a, viss tiks ierakstī ts kontā . Par kuģ a rē ķ inu iedevā m savu kredī tkarti, tā mums bija tik ē rti. Mums uz kuģ a nebija lielu izdevumu, rē ķ ins bija ap 600.00 eiro. Starp citu, tikai pirms 2 dienā m š ī nauda tika novilkta no kredī ta konta.
Tā tad pilsē tas un valstis marš rutā.
1. La Goulette (Tunisija)
Tunisijā neesam bijuš i, un š ī valsts vē l nav uzskatā ma par kā du atpū tas veidu. Bet tā kā tas bū s pa lainera marš rutu, tad, protams, stā vlaukuma laikā uz tā nepaliksim, brauksim skatī ties, ko var redzē t.
Vakarā kajī tē tika atnesta divu veidu veidlapa, kas jā aizpilda.
1 daļ a, ja bū si laukos ar ekskursiju
2. daļ a, ja jū s apmeklē jat valsti patstā vī gi.
Anketa ir vienkā rš i aizpildā ma, nekas sarež ģ ī ts. 2. daļ u aizpildā m, jo brauksim paš i, un ieliekam pasē.
No MSC uzņ ē muma tika piedā vā ta papildu ekskursija uz Kazbahu uz kaut kā du tirgu par 10.90 / persona. Š ī s ekskursijas ilgums 09:00 - 12:30. Es nezinu, kas š ī ir par vietu, mē s tur negā jā m.
No rī ta atstā jā m Splendiju un devā mies pretī segtajā m rindā m, kad pabrauksi tā m visā m garā m, pirms iebraukš anas pilsē tā bū s robež sargs.
Un tas viss angļ u un vā cu valodas sajaukumā . Baidī damies, ka mē s to nesaprotam pietiekami skaidri, viņ š to mums atkā rtoja visu ceļ u, ar nelieliem pā rtraukumiem. Acī mredzot tū risti biež i viņ us maldina un aizbrauc kopā ar citiem taksometru vadī tā jiem.
Viņ š mū s atveda uz Habib Bourguiba avē niju, diezgan platu ielu vidū ar gā jē ju celiņ u un uz katra soļ a daudz policistu ar ieroč iem. Mē s gā jā m pa to, skatoties pa labi un pa kreisi. Š ī ir Sv. Vincents de Pols, tik skaista, iespaidī ga katoļ u baznī ca musulmaņ u valstī , negā ja iekš ā.
Protams, viņ i nepagā ja garā m Franč u vā rtiem vai Bab el - Bar, kas atdala Medī nu no mū sdienu pilsē tas daļ as. Bet tā s izskatā s tik biedē još as, visas nobruž ā tas, noplukuš as, sā kumā domā ju, ka tā s ir kā das salauztas ē kas paliekas. Pastkartē s, protams, viss izskatā s daudz skaistā k un pieklā jī gā k nekā patiesī bā . Tad mē s devā mies uz tirgu / bazā ru.
Š aura eja, tirgo visā das mantas, cik daž ā dus š ļ ukus...Nogā jusi 10-15 metrus, jautā ju vī ram: ko mē s te meklē jam, ko mums te pirkt? Nekas, tikai intereses pē c, pagriezā s un devā s atpakaļ . Neviens mū s ī paš i nemudinā ja, neķ ē ra mū su rokā s. Uz ielas ir daudz kafejnī cu, aicina iedzert kafiju, bet viss ir pieklā jī gi, citā s valstī s arī aicina, tajā paš ā Nicā , piemē ram. Mē s nekur negā jā m ...mē s devā mies pie taksometra vadī tā ja. Viņ š mū s ieraudzī ja pirmais, no tā lienes pamā ja ar rokā m, acī mredzot necerē ja, ka atgriezī simies. Vī rs teica, es tev samaksā š u vē l 5 eiro, brauc mū s pa citā m Tunisijas ielā m. Viņ š bija sajū smā un aizveda mū s vē l uz 30 minū tē m uz daž ā dā m vietā m, bet mē s nekur citur ā rā negā jā m.
Pē c tam devā mies uz zili balto ciematu Sidi Bou Said.
Š o vietu apmeklē ja daudzi mā kslinieki un rakstnieki, un visi vē lē jā s to iemū ž inā t vai nu uz papī ra, vai uz audekla.
Kā vē sta viena no leģ endā m, 13. gadsimtā š eit parā dī jies svē tais ar ļ oti garu vā rdu, ko vienkā rš ā tauta pazī st kā Sidi-Bou-Said, kurš brī numainā kā rtā izā rstē jis smagi slimus, kā arī indī go skorpionu sakoduš os. Saskaņ ā ar citu leģ endu, pilsē tas nosaukumu devis kalifs Abu Saids.
"Kā dreiz tur bija arā bu pirā tu cietoksnis, un piekļ uve kristieš iem š eit bija slē gta lī dz 1820. gadam, lai gan 16. gadsimtā Sidi Bou Saidā atradā s spā ņ u garnizons. " (no interneta)
Pamazā m ciemats auga arvien vairā k, un vietē jie iedzī votā ji saskaņ ā ar iedibinā tajā m tradī cijā m (un joprojā m) krā soja mā jas baltas, bet logus un durvis - zilas, padarot tā s pievilcī gā kas un unikā lā kas. 20. gadsimtā š eit plū da bagā ti cilvē ki no Eiropas un sā kā s masveida elegantu villu celtniecī ba. Kad braucā m garā m tā dā m mā jā m, iegrimuš i zaļ umos, taksists vienmē r teica: kapitā lists.
No galvaspilsē tas Tunisas lī dz Sidi Bou Said var nokļ ū t arī ar vilcienu, tač u neriskē jā m, taksometrs tomē r ir ē rtā ks.
Nonā kuš i pie taksometru pieturas, devā mies augš ā kalnā , apskatī jā m cilvē kus, mā jas, veikalus. Ne tikai mē s staigā jā m š eit, tas ir "galvenais tū ristu ceļ š ", pa kuru tū risti jautri soļ o augš ā un lejā . Aug mandarī nu koki...Es tik ļ oti gribē ju š os mandarī nus salasī t un izmē ģ inā t, kā tie garš o? Varbū t tie ir savvaļ as un nav piemē roti pā rtikai?
Lū k, jau pie izkā pš anas un vispā r pa ceļ am uz š ejieni, taksists vairs neteica, ka jā atgriež as tikai pie viņ a, acī mredzot viņ š jau bija par mums kļ uvis pā rliecinā ts. Š eit mums pieķ ē rā s uz paplā tes esoš ā ziedu pā rdevē ja. Viņ š man atgā dinā ja konfekš u pā rdevē ju no seriā la "Cilnu jaunavu institū ts", kad biju Krievijā , nedaudz skatī jos. Un jū s nekā dā veidā no viņ a nenovē rsī sities, es 10 reizes teicu nē , 20 reizes negatī vi pakratī ju galvu ...citi tū risti piebrauca manai laimei, un viņ š devā s viņ iem pretī.
Un š is process izskatā s š ā di: pā rdevē js saka, ka š odien ir kaut kā di ziedu svē tki, un š ie ziedi ir no viņ a mā sas, un viņ š tos dā vina bez maksas. No tiem, kas ņ ē ma š os dzeltenos ziedus, viņ š pē c tam prasa naudu, izrā da neapmierinā tī bu, ja iedeva maz. Un daž iem viņ š š os ziedus viegli ievieto krū š u kabatā s, aiz ausī m ...kur vien nepiecieš ams.
Ejam tā lā k uz augš u un pagriež amies nedaudz uz sā niem, cilvē ku te gandrī z nemaz nav.
Ejam garā m slavenajai kafejnī cai "De Nutt", jo to apmeklē ja izcilā kie cilvē ki. Tas kļ uva slavens, pateicoties vā cu mā ksliniekam Augustam Macke. Nu tad skati uz ostu, Tunisas lī ci, Kartā gu un galvaspilsē tas apkā rtni.
Atgriež oties pie taksometra vadī tā ja, tad devā s uz Kartā gu. Pa ceļ am ī si apstā jā mies Moschee. Pretī tam ir bē rnu parks, bet staiguļ u tur nebija.
Kartā ga ir liela vē sturiska pilsē ta, kas lī dz mū sdienā m saglabā jusi senā s kultū ras paliekas drupu veidā , protams.
Kā dreiz tā bija spē cī ga feniķ ieš u valsts, bet vē lā k - Romas impē rijas Ā frikas kolonija. Drupas, seno ē ku paliekas...neesam ī paš i š ā du brī vdabas muzeju cienī tā ji, bet ar prieku pastaigā jā mies.
Pa ceļ am uz Tunisijas galvaspilsē tas La Goulette ostu, kur stā v mū su laineris, š oferis apstā jā s pie tā saucamā skatu laukuma. Es nenovē rtē ju š ī s vietas ī paš o š armu: vai nu klints malā , vai gravā , kurā atrodas atkritumi, peļ ķ es ar zariem, koku lauskas zem kā jā m ...un tā di ir mā ju skati "kapitā listu" , kā saka taksists, un gabals jū ras. Starp citu, mē s tur bijā m pirmie, bet ne vieni, nā kamais piebrauca otrs taksometrs, tad treš ais, acī mredzot š ī vieta tiek uzskatī ta par pievilcī gu tū ristiem ...no taksometru vadī tā ju viedokļ a.
Tad viņ š mū s veda pa ļ oti skaisti, tī ri, praktiski bez cilvē kiem, izņ emot policiju, ielā s, vienlaikus norā dot pa kreisi un pa labi, komentē ja: prezidentā ls.
Saprotams, kā pē c te viss ir tik skaisti.
Un tagad mē s esam Splendid. Mums patika š ī pirmā iepazī š anā s ar Tunisiju. Diena bija silta un saulaina, cauri jau lauzā s jauna pavasara zā le, daž as ceļ a daļ as ziedē ja. Kā ds neauglī gas augs ziedē ja spilgti dzeltenā krā sā , acij tī kami: viss apkā rt bija zaļ š un dzeltens.
Saule jau bija paslē pusies vai nu aiz apvā rš ņ a, vai aiz tumš iem mā koņ iem, vai aiz Atlasa kalnu malas, kas atdala Vidusjū ras Ā frikas piekrasti no plaš ajiem tuksneš iem, brī dī , kad mū su laineris sā ka manevrus, lai izietu no ostas.
"MSC Splendida" atstā j Tunisijas ostu un dodas uz Eiropu. Maza laiva – locis mū s pavadī s lī dz pilnai izieš anai no ostas. 17:00 mē s atstā jā m Tunisiju un devā mies uz skaisto Itā lijas dienvidu salu Sicī liju. Palermo mums ir priekš ā.
2. Palermo (Sicī lija)
Palermo, kā visi zina, ir Sicī lijas galvaspilsē ta, š ī noslē pumainā sala, kuru mē s jau sen vē lē jā mies apmeklē t. Pilsē ta mums š ķ ita ļ oti dzī va, skaista, ar skaistiem laukumiem, karaļ pilī m, seniem tempļ iem, krā saina ar savu specifisko atmosfē ru un simtiem mopē du.
Lielu plā nu nebija, jo stā vvieta ir tikai lī dz 15:00. Plā ns bija braukt ar City Sightseeing Palermo autobusu, aka Hop On - Hop Off, un izkā pt tur, kur vē laties. Iepriekš internetā apskatī ju marš rutu, pieturas un cenas. Biļ ete maksā.20, 00 eiro/pers.
Pē c izkā pš anas no kuģ a uzreiz uzbrū k š ī s un vē l vienas firmas pā rstā vji/biļ eš u pā rdevē ji. Viņ u biļ ete arī maksā.20, 00 eiro, it kā mē s to bū tu pirkuš i autobusā . Tā nu nopirkuš i biļ etes š eit, devā mies uz pirmo pieturu uz Politeamas teā tri.
Palermo bija ļ oti apmā cies, bet ne lietus.
Autobusi sā k kursē t ap 10:00 no rī ta, tā pē c gaidī jā m vē l 15 minū tes.
Pirmā pietura, kurā izkā pā m, bija Quattro Canti laukums – č etri stū ri. Tā ds savdabī gs mazs laukums, kuru nekā di nevarē ju nofotografē t, tā ka visi 4 stū ri bija vienlaicī gi.
"Projekta pamatā bija Romas pā vesta Siksta V pilsē tplā notā ju veidotais Quattro Fontane (Č etras strū klakas) krustojums. Č etru Quattro Canti ē ku stū ri ir izgriezti un izgatavoti sicī lieš u baroka stilā . Agates, Christinas, Ninfas un Olivas. Katra stū ra rotā jumu noslē dz marmora ģ erbonis, kas pieder kā dam no vietniekiem. " (no interneta)
Visos č etros stū ros bija zirgu vilkti vagoni, kurus aicinā ja braukt rati. Un bija arī tā di, kas vē lē jā s, lai neteiktu, ka bija daudz, bet nemitī gi varē ja redzē t š ur tur zirgu, kas ved tū ristus.
Un dodamies nedaudz tā lā k, uz vienu no senā kajiem pilsē tas laukumiem, uz Piazza Pretoria.
Š eit atrodas Santa Catarina un San Giuseppe dei Teatini baznī cas, rā tsnams, kā arī "Kauna strū klaka", kas ir daž ā da izmē ra baseinu kaskā de, kas dekorē ta ar statujā m. Izrā dā s, ka Strū klaka š eit atvesta no Toskā nas, iepriekš demontē ta un pē c tam salikta no jauna. Palermo iedzī votā ji bija š okē ti par kailajā m statujā m, par kurā m viņ i to nodē vē ja par "Kauna strū klaku", bet pē c tam viņ i pieraduš i. Un mē ri arī , jo š eit atrodas arī rā tsnams.
Jā , ziema nav vasara un pat ne pavasaris, strū klaka nedarbojā s un kopumā bija pā rklā ta ar dzelzs resti. Lai gan tagad esmu apskatī jis fotogrā fijas, ir redzamas nelielas ū dens straumī tes. Es rakņ ā jos pa internetu un arī neatradu fotogrā fijas ar "trakojoš u" ū deni š ajā strū klakā , varbū t tā vienmē r ir bijusi ...
Tad atkal braucam ar nā kamo autobusu un dodamies uz pieturu Palazzo dei Normanni vai Palazzo Reale, kuras galvenā atrakcija ir Cappella Palatina.
"Normaņ u pils jeb Karaliskā pils Palermo atrodas vietā , kur senatnē atradā s senie nocietinā jumi. 9. gadsimtā uz vecajā m drupā m arā bi uzcē la cietoksni, kas pazī stams kā Emiru pils. . 11. gadsimtā tā tika pā rbū vē ta un pā rvē rsta par greznu Sicī lijas karaļ u un vietkaraļ u rezidenci. " (no interneta)
Nebija skaidrs, vai ir iespē ja apskatī t paš u pili, jo biļ etes mums pā rdeva tikai uz Palatī nas kapelu. 7.00 eiro/pers Kad jautā jā m par paš u pili, mums itā liski kaut ko paskaidroja, lai vairā k saprastu - ko?
Bet, ejot tā lā k, nevarē jā m ne uzkā pt, ne nokā pt, viss bija nobloķ ē ts. Redzams, ka ritē ja kā di bū vdarbi, š ur tur pazibē ja celtnieki. Un tad mē s devā mies uz Palatī nas kapelu.
Interjera apdare, protams, ir pā rsteidzoš a savā bagā tī bā , š eit ir marmors, mozaī kas un koka cirsts griesti ...
Gajs de Mopasants viņ u sauca par "visskaistā ko reliģ isko dā rgakmeni, par kā du cilvē ka prā ts jebkad varē tu sapņ ot". Nu vienkā rš i nav ko piebilst, skaistums tur ir neaprakstā ms.
Kad izgā jā m no pils, autobuss tikko apstā jā s, apsē dā s un aizbrauca uz Cattedrale di Vergine Assunta. Izrā dī jā s, ka vē l tikai 1 pietura, nemaz nav tā lu, varē tu iet ar kā jā m. Izkā puš i no autobusa devā mies nedaudz atpakaļ , uz š o vietu New Gate - Porta Nuova. Tie atrodas blakus Normanu karaliskajai pilij, piesaistī ja uzmanī bu ar savu neparastumu. Ž ē l, ka daļ a vā rtu bija nosegta ar sastatnē m. Š ie vā rti ir celti tā lajā.15. gadsimtā un sā kotnē ji bija koka, vē lā k tie tika pā rbū vē ti par mū sdienī giem un izgatavoti Triumfa arkas formā . Acī mredzot augš ā uz lodž iju neviens nekā pj, tur tū ristiem nav skatu laukuma, visi skatā s tikai no apakš as.
Blakus nav liels, omulī gs laukums ar daudzā m palmā m un citiem zaļ iem augiem, bija patī kami tur pastaigā ties. Un nā kamais mū su programmas numurs, protams, bija Vissvē tā kā s Jaunavas Marijas debesī s uzņ emš anas katedrā le. Atrodas vienā no vecā kajiem laukumiem, Piazza Palermo. Viņ i saka, ka 4. gadsimtā š ī s katedrā les vietā atradā s templis, kas vē lā k tika iznī cinā ts ...tad baznī ca ...tad moš eja ...
"Un tikai XII gadsimtā , pateicoties normaņ iem, kas atbrī voja Palermo pilsē tu, viņ i katedrā les ē ku atdeva garī dzniekiem. Pē c tam katedrā le tika atkā rtoti iesvē tī ta un kļ uva pazī stama kā Vissvē tā kā katedrā le. Theotokos. " (no interneta)
Grandioza, majestā tiska celtne, iespaidī ga.
Ieejam iekš ā , iekš ē jā apdare skaista, bet neko izcilu neredzē jā m. Š eit ir apglabā tas Palermo patroneses svē tā s Rozā lijas relikvijas.
Visos tempļ os, kurus apmeklē jā m mū su ceļ ojuma laikā , visur bija elektriskā s sveces.
Slejā iekrī t monē ta, vienalga, cik daudz, vismaz 20 centi, un uzreiz iedegas svece/spuldzī te.
Atgriež amies savā Hop On - Hop Off autobusā un braucam uz Massimo Teatro Massimo Vittorio Emanuele. Š ī ir mū su pē dē jā pietura, un laika vairs nav palicis daudz. Joprojā m ir ļ oti apmā cies un pū š ļ oti stiprs vē jš . Pat no fotogrā fijā m var redzē t, kā karogi tiek uzpū sti. Pirmā fotogrā fija ir ceļ ojuma sā kums, otrā fotogrā fija ir ceļ ojuma beigas.
"Tā s arhitektū ras komplekss ir lielā kais starp opernamu ē kā m Itā lijā un viens no lielā kajiem Eiropā , slavens ar savu lielisko akustiku. " (no interneta)
Tagad mums atliek tikai viena lieta, lē nā m virzī ties uz ostu. Pa ceļ am iegā jā m kaut kā dā kafejnī cā , kā gan nedzert kafiju un baudī t manus mī ļ ā kos kruasā nus. Man š obrī d visgarš ī gā kie kruasā ni ir Itā lijā.
Starp citu, uz oderē juma bufetē tie arī ir izcili: nav lieli, bez pildvielā m iekš ā , bet ļ oti, ļ oti garš ī gi. Un ievā rī jumi vienmē r ir blakus, katrai gaumei.
Silti saģ ē rbuš ies un pasē dē juš i uz balkona, gatavojā mies vē rot, kā kuģ is iziet no ostas. Sē ž am, sē ž am, pie jū ras gaidā m laiku, bet tas nemainā s, vē jš tikai pastiprinā jā s. Ir jau 16:00, kuģ is vē l ostā... notiek kaut kas dī vains. Gandrī z sastinga, atgriezā s kajī tē . Un š eit tika sniegts pirmais paziņ ojums par kavē š anos daudzā s valodā s. Stiprā vē ja dē ļ nevaram izbraukt no ostas uz jū ru. Jū rā š is vē jš nebū tu briesmī gs, bet tur nevar tikt ā rā . Gaidā m laikapstā kļ u uzlaboš anos...Paziņ ojumi daž kā rt atkā rtojā s, turklā t arī krievu valodā . Tie, kuri iegā dā jā s kruī zu kopā ar lidojumu, tika lū gti ierasties uz reģ istratū ru, lai atrisinā tu organizatoriskos jautā jumus.
Tiem, kas iegā dā jā s atseviš ķ u kruī zu, atseviš ķ u lidojumu - tas nebija ī paš i patī kami. Vakarā š ī problē ma tika apspriesta daudzviet, cilvē ki kavē jā s ar lidmaš ī nā m, un daž i Maskavā bija sakari, tad lidoja tā lā k uz Urā liem un Sibī riju, varbū t uz citiem reģ ioniem. Pazaudē tas biļ etes, pazaudē ta nauda.
Strī dos pie sevis, ja mums bū tu jā lido tik tā lu, es noteikti bū tu ieradies dienu pirms kruī za, un pē c kruī za man bū tu bijusi diena vai divas brī vas. Viesnī cas joprojā m maksā s mazā k nekā zaudē to lidojumu izmaksas. Varbū t vē lā k kā ds uzrakstī s vē l atsauksmes, kā izgā ja no situā cijas? Situā cija joprojā m nav izplatī ta, bū tu lietderī gi par to uzzinā t vairā k.
Izbraucā m no Palermo vē lu vakarā . Jau bija skaidrs, ka 08:00 no rī ta Civitavecchia (Roma) ostā neieradī simies, tā pē c modinā tā ju varē jā m neuzlikt, bet gulē t cik tī k, kā ī stā atvaļ inā jumā.
Nā kamajā dienā , ceļ oties ap 11:00, mē s devā mies uz bufetes tipa restorā nu brokastī s. Izrā dī jā s, ka normā las brokastis jau bija pagā juš as, un no 10:30 lī dz 12:00 - kontinentā lā s brokastis. Es ī sti nesaprotu, kas ī sti ir kontinentā lā s brokastis, tā s visur ir savā dā kas. Š eit atradā m augļ us, veselus un sagrieztus, nu, protams, dzē rieni, konditorejas izstrā dā jumi bija...viss, š ķ iet. Un ar to pietika, jo, tā kā tajā dienā bijā m spiesti atrasties jū rā , nolē mā m doties pusdienā s uz mū su vakara restorā nu La Reggia uz 6. klā ja. Parasti tur devā mies tikai vakariņ ot, bet tagad mums bija iespē ja tur pavakariņ ot. Un pusdienas ir no 12:00 lī dz 14:00, tā tad esam gandrī z klā t no brokastī m un uzreiz lī dz pusdienā m.
Daudzi raksta, ka š ajos restorā nos La Reggia un Villa Verde pusdienā s ē dieni ir garš ī gā ki nekā Bora Bora & Pago Pago.
Mē s ieradā mies, viesmī lis mū s pieveda pie galdiņ a, nevis viesmī lis, kurš vienmē r apkalpo vakarā , bet pavisam cits, un viņ š mū s pieveda pie galdiņ a nevis mū su vakara, bet pavisam citā zā les daļ ā . Bet galds bija ē rts, č etriem, ar mī kstu dī vā nu, protams, ka mū s uz tā nolika. Nu tad viss tieš i tā pat kā vakarā , ē dienkarte-pasū ti-pagaidi. Pa kreisi un pa labi no mums bija ļ oti lieli galdi, uz 10-12 cilvē kiem, pie tiem sē dē ja ķ ī nieš i. Kopumā mū su kruī zā viņ u bija daudz, varbū t tā pē c, ka kruī zs iekrita viņ u Jaunajā gadā . Sē ž am, ieturam maltī ti, vē rojam kaimiņ us ķ ī nieš us, starp citu, pusdienu laikā viņ i nesarunā jā s ar "nepazī stamiem" ķ ī nieš iem. Starp citu, kas bū tu vieglā k, sapratnes valoda ir viena.
Un kaut kur vakariņ u vidū pie mū su galda sē ž spā ņ u pā ris. Š eit ir numurs! Mums ir kaut kas ar angļ u valodu "labi", bet tos var redzē t kopumā "izcili". Kaut kā viņ i paskaidroja, ka viņ i ir no Barselonas, bet mē s no Vā cijas, un ko tad?
Saruna nav kaut kas tā ds, kas nepielī p, tā nemaz neeksistē . Ja satiek acis - tu smaidi, bet kas vē l jā dara? Ja pirms tam mē s ar vī ru runā jā m klusi, tad tagad pavisam klusē jā m, domā s, ka par viņ iem runā jam, kaut kā nebija veikli, un ē da klusē dami. Kā pē c viņ i tā sē ž , jo bija daudz brī vu galdiņ u. Tas bija vieglā k, ja vā cieš i tika stā dī ti, pretē jā gadī jumā spā ņ i ...
Tā s bija mū su pirmā s un vienī gā s pusdienas tur. Es neteiktu, ka ē dieni ir ļ oti garš ī gi, viņ i pat neatcerē jā s, ko viņ i ē da, kas nozī mē , ka ē dienkartē nebija nekā tik ī paš a, bet viņ i vienreiz aizgā ja, tā teikt, atzī mē ja.
Un tikai 15:00 mē s ieradā mies Civitavecchia ostā , nevis 08:00 no rī ta. Kaut ko es krā soju visu tik detalizē ti, varbū t tā pē c, ka man paš am trū ka informā cijas par daž iem š ā diem brī ž iem pirms kruī za ...
Turpinā jums sekos. . .
