Pirmais iespaids par Izraēlu
Ja lasā t manu iepriekš ē jo rakstu par Ē ģ iptes apmeklē jumu, tad jū s saprotat, kā mē s nonā cā m Izraē lā . Ja neesi lasī jis, tad teikš u ī sumā : mē s ar sievu devā mies atpū sties uz Sinaja pussalu Ē ģ iptē . Izvē loties ekskursijas Š arm eš Š eihā , viņ us interesē ja priekš likums apmeklē t Izraē lu, ko viņ i vē lā k ī stenoja. Piedā vā ju jums ī su eseju par š o ceļ ojumu.
Viss sā kā s Naama lī cī Š arm eš Š eihā , kur mē s satikā m vietē jā s tū risma kompā nijas pā rstā vi Ahmedu. Viņ š piedā vā ja mums doties ekskursijā uz Izraē lu ar Nā ves jū ras, Betlē mes un Jeruzalemes apmeklē jumu. Sā kotnē ji nosauktā cena bija 80 USD no personas (160 USD par diviem), bet pē c pusstundas kaulē š anā s mē s samierinā jā mies ar 67.5 USD no personas (135 USD par diviem). Mē s atstā jā m avansa maksā jumu 25 USD, pretī saņ ē mā m papī ru ar uzrakstiem arā bu valodā un cipariem, kas mums ir jā piemaksā . Pā rē jā summa USD 110 tika dota jau nā kamajā dienā iekā pjot ekskursiju autobusā .
Ukrainas pilsoņ iem nebija vajadzī gas vī zas, lai apmeklē tu Izraē lu, tā pat kā iepriekš migrā cijas kartē “Tikai Sinai” nebija norā dī ts š ķ ē rslis, kā pē c, nemā ku izskaidrot, iespē jams, ka starp valstī m ir kā das vienoš anā s.
Ja kā ds man pirms nedē ļ as bū tu teicis, ka es doš os uz Izraē lu, es tam neticē tu. Uzreiz rezervē š u, ka brauciens ir diezgan nogurdinoš s, jo gandrī z divas dienas esi kustī bā gan kā jā m, gan autobusā . Bet iesim tā lā k secī bā .
Izbraukš ana no viesnī cas bija pulksten 20-00. Kā jau ierasts š ā dos gadī jumos, mazie mikroautobusi savā c tū ristus, kuri rezervē juš i ekskursijas no visā m piekrastes viesnī cā m un aizved visus uz norunā tu vietu. Tur mū s gaidī ja trī s lieli Mercedes busiņ i ar š oferiem un gidu.
Gids pā rbaudī ja visu ekskursijai reģ istrē to klā tbū tni, katrā pasē ir atzī me par robež as š ķ ē rsoš anu ar Ē ģ ipti un pē c nelielas instruktā ž as slaidā kolonnā devā mies uz Izraē las robež as kontrolpunktu. Autobusu apmeklē ja ukraiņ i (pā rliecinoš s vairā kums), vairā ki krievi, armē ņ i, poļ i. Ceļ ojuma gaitā ikvienam tika pasniegtas nozī mī tes ar uzrakstu angļ u valodā “Holy Land. Ceļ ojumi. Dienas ekskursija. 230 km garā distance tika pieveikta aptuveni trī s stundā s. Pa ceļ am bija viena pietura degvielas uzpildei un pirmā s nepiecieš amī bas vietu apskatei. Starp citu, tualetes apmeklē jums vienai personai maksā.3 mā rciņ as jeb 5.4 UAH. ar mū su naudu. Ē ģ iptē ceļ i ir labi, pā rcelš anā s lielas neē rtī bas nesagā dā ja. Tuvojoties Izraē las robež ai, pamazā m palielinā jā s policijas posteņ u un kontrolpunktu skaits uz ceļ a, pa autobusa logu bija redzamas stā voš ā s bruņ utehnikas un zemē ieraktā s ugunsdzē sē ju kameras.
Mē s ieradā mies kontrolpunktā apmē ram 24 stundas un devā mies kā jā m, lai š ķ ē rsotu robež u. Pirms izkā pā m no autobusa, ē ģ iptieš u gids lauzī tā krievu valodā teica ī su runu, ka daž us varē tu neielaist Izraē lā , un ja tā di ir, tad lai pagatavo 70$ par taksi atpakaļ . Tas mū s nedaudz satrauca, jo, pē rkot tū ri, neviens neko neteica par iespē ju nenokļ ū t Izraē lā . Vē los atzī mē t, ka pirms ceļ ojuma es izpē tī ju nelielu informā ciju internetā un uzgā ju vairā kas ziņ as, kurā s teikts, ka visi cilvē ki, kuri apmeklē ja Izraē lu un kuru pasē s ir Izraē las atzī mes, pē c tam nevarē s ceļ ot uz vairā kā m valstī m, piemē ram, Libā na, Sī rija, Kuveita, Saū da Arā bija, Arā bija, Lī bija, Sudā na un Irā na. Turklā t jautā jumi var rasties, apmeklē jot Persijas lī č a valstis, piemē ram, Emirā tus, Kataru, Bahreinu un Jemenu.
Š ī s valstis, iespē jams, formā li atbalsta Izraē las boikotu, tomē r praksē gadī jumi, kad Izraē las roņ u klā tbū tnes dē ļ tiek liegta ieceļ oš ana š ajā s valstī s, ir ā rkā rtī gi reti. Tajā paš ā laikā tā das arā bu valstis kā Ē ģ ipte, Jordā nija, Tunisija, Maroka, Omā na, Bahreina un Katara neliedz ieceļ ot tū ristiem, kuriem pasē s ir Izraē las vī zas un zī mogi. Vienā no komentā riem pat dots padoms: viesojoties Izraē lā , palū dziet robež sargiem nelikt pasē atzī mi, bet gan uzlikt zī mogu uz atseviš ķ as lapiņ as, it kā kontrolpunktos to visur dara. Š ķ iet, ka tas vē lā k izslē dz iespē ju pievē rst ī paš u uzmanī bu savai personai, š ķ ē rsojot iepriekš minē to valstu robež as. Lī dz š im neesam devuš ies uz Lī biju, Sudā nu, Irā nu, Kuveitu un citā m augstā k minē tajā m valstī m, tā pē c bijā m diezgan skeptiski pret š o informā ciju.
Pē c tam pā rliecinā jā mies, ka, visticamā k, izraē lieš i, lai piesaistī tu valstij tū ristus, atrada veidu, kā apiet š os ierobež ojumus, par kuriem tiks runā ts nedaudz zemā k. Izraē la pati cenš as ē ģ iptieš us nelaist iekš ā nekā dā gadī jumā . Protams, viņ i var mē ģ inā t ieceļ ot valstī , tač u viņ iem bū s jā iesniedz dokumenti vī zu centrā , jā gaida atbilde, un, ja bū s pamatoti iemesli, viņ i izsniegs vī zu. Bet tā pat kā ceļ ojumu paketē tie nav atļ auti. Kā vē lā k paskaidroja mū su Izraē las gids, ē ģ iptieš iem Izraē lā nav ko darī t, viņ iem ir ļ oti zems ienā kumu un dzī ves lī menis, izņ emot nelegā lo darbu un noziedzī bas pieaugumu, viņ i no viņ iem neko negaida.
Ē ģ iptes puse diezgan ā tri izlaida visus. Izraē las pusē bija aizķ erš anā s. Man bija jā gaida apmē ram pusstundu, lai sā ktu pasu kontroli.
Beidzot vairā kas meitenes un puiš i piegā ja pie letē m, un mū su kompā nija, nedaudz nogurusi no pā rvietoš anā s, pa vienai sā ka iziet pasu pā rbaudes procedū ru. Pieejot pie letes, pasniedzu meitenei savu pasi un nedaudz agrā k aizpildī tu migrā cijas lapu (kā rtē jo reizi atgā dinot - ņ emiet lī dzi pildspalvas, lai nestā vē tu ubaga pozā ), ī si pā rskatot, kuru viņ a ļ ā va doties tā lā k. Nedaudz dziļ umā ir otrais kontroles eš elons, uz kuru viņ i arī tika aicinā ti pa vienam. Pa logu iesniedzu pasi, robež sargu meitene paskatī jā s, kaut ko noklikš ķ inā ja datorā , paskatī jā s uz mani un jautā ja: “Vai jū s pirmo reizi apmeklē jat Izraē lu? ". Es atbildē ju jā . "Labi, " viņ a teica. Par š o principā viņ i ar mani pabeidza, un es sekoju tā lā k. Tomē r viņ š nekur tā lu negā ja, jo mana sieva nevarē ja attā linā ties no blakus letes un par kaut ko dzī vī gi runā ja ar robež sargu meiteni.
Kopē jais č ekas uzturē š anā s laiks bija aptuveni 15 minū tes, pē c tam viņ a devā s tā lā k, paskaidrojot, ka tikusi pratinā ta par daudziem jautā jumiem: “Vizī tes mē rķ is, ar ko tu atnā ci, kur tu dzī vo Ē ģ iptē , kas vai tu strā dā Ukrainā , cik bē rnu, kur tu dzī vo mā jā s, kur strā dā tavs vī rs? ". Galu galā viņ i pieprasī ja uzrā dī t talonu no viesnī cas Ē ģ iptē un fotogrā fijas viesnī cas istabas planš etdatorā (tā lrunī ). Beidzot robež sargs visu sakā rtoja un mē s atkal bijā m kopā jau Izraē las teritorijā . Es jums to stā stu detalizē ti, lai jū s saprastu visas nianses, ar kurā m jū s varat saskarties, veicot tū ristu ceļ ojumu uz Izraē lu, jo š ā das informā cijas ir maz.
No 28 cilvē kiem, kas brauca mū su autobusā , Izraē las droš ī bnieki "betahony" (izraē las droš ī bas dienestu vispā rpieņ emtais nosaukums) aizturē ja 15 cilvē kus par sarunu, un 7 no viņ iem tika liegta iebraukš ana uz robež u (galvenokā rt meitenes no Odesas un Kijevas ) bez paskaidrojumiem nekā da iemesla dē ļ . Tā pē c pirms kontroles nokā rtoš anas sagatavo aviobiļ eš u izdrukas atgrieš anā s lidojumam, izziņ as no bankas par naudas lī dzekļ u pieejamī bu kontā (nav konkrē tas prasī bas naudas summai kontā ), apliecinā jumu par izmitinā š anu viesnī cā . , mierī gi atbildiet uz visiem jums uzdotajiem jautā jumiem un bez jokiem, tie nav saprotami, un uz jautā jumu “Vai tev ir ierocis”, ja saņ emsiet komisku atbildi, jums vienkā rš i tiks liegta ieeja. Tā tad, paturiet prā tā , ka "betahons" viegli pā rtrauks jū su vē l nesā kto ceļ ojumu, ja radī sies aizdomas par jū su personu.
Uzzinā ju, ka Ukrainas pilsoņ i, kuri iepriekš likumī gi strā dā juš i Izraē lā un laicī gi izbraukuš i pē c vī zas derī guma termiņ a beigā m, nevarē s ieceļ ot valstī.1 gadu pē c izbraukš anas no valsts. Tiem, kuri tika izraidī ti no valsts, ir aizliegts ieceļ ot vē l 10 gadus pē c izraidī š anas. Fakts ir tā ds, ka, pē rkot ekskursiju, mums neviens neko par to neteica, es arī nesatiku internetā , dalos pieredzē . Es nezinu, kā ds bū s to cilvē ku tā lā kais liktenis, kuri nedrī kstē ja ieceļ ot Izraē lā , tā pat kā nezinu, vai nauda par ceļ ojumu viņ iem tika atgriezta vai nē .
Sā kā s robež as š ķ ē rsoš anas procedū ra: pasē zī moga vietā Izraē las robež sargi izdrukā ja atļ auju ieceļ oš anai Izraē lā zilganā krā sā (atgriež ot to paš u tikai violetu) ar manu fotogrā fiju ar uzrakstiem vairā kā s valodā s "(izņ emot krievu) caurlaide uz Izraē lu.
Š eit es veicu nelielu atkā pi par pasi, mū su parasto Ukrainas pilsoņ a pasi - Ē ģ iptes ceļ ojuma beigā s un pē c Izraē las apmeklē juma manā pasē bija č etri Ē ģ iptes zī mogi un neviena Izraē las zī moga. Respektī vi, normā lam prā tī gam cilvē kam ir nedaudz nesaprotami un nav viegli atrast skaidrojumu Ē ģ iptes pastmarku klā tbū tnei tā dā daudzumā un tik ī sā laika intervā lā . Izrā dā s, iebraucu Ē ģ iptē (iebraukš anas zī mogs), pā ris dienas tur klaiņ oju, atstā ju nezin kur (izbraukš anas zī mogs) un dienu vē lā k iebraucu no nekurienes (iebraukš anas zī mogs), un ceļ ojuma beigā s vē l viens izejas zī mogs. Kopā č etras pastmarkas. Nu tas lai paliek uz Izraē la sirdsapziņ as. Kā liecina vē lā k apkopotie dati, š ā di pasā kumi attiecas uz ikvienu, kas apmeklē Izraē las valsti, jo piestā j liels skaits ā rzemnieku, tostarp tū ristu pakā s un uzturas valstī nelegā li.
Saskaņ ā ar ceļ vedi Izraē lā strā dā još a cilvē ka vidē jie ienā kumi ir aptuveni 2400 USD mē nesī , principā ir uz ko tiekties.
Beidzot visas formā lā s procedū ras uz robež as tika pabeigtas, robež kontrole un muitas kontrole, un mē s nonā cā m kontrolpunkta otrā pusē , gaidot autobusu. Autobuss negribē ja nā kt pie mums. Mē s viņ u gaidī jā m apmē ram stundu. Gids, kurš nodroš inā ja tikš anos, jau bija š eit un nemitī gi kaut kur zvanī ja, konstatē jot transporta trū kumu. Tikmē r "betahons" turpinā ja pratinā t aizturē tos tū ristus no mū su grupas.
Mū su autobuss beidzot ir ieradies. Mums nedaudz paveicā s, iekā pā m otrajā autobusā un uzreiz izbraucā m pē c tā pienā kš anas. Neviens nepateica kavē š anā s iemeslu, tač u palika nepatī kama pē cgarš a. Pā rē jā tū ristu grupa uz robež as gaidī ja procesa beigas ar aizturē tajiem. Kā mums vē lā k stā stī ja, atgriež oties Ē ģ iptē , viņ i muitā pavadī ja apmē ram 4 stundas.
Mē s, 48 pasaž ieri, ē rti iesē dā mies autobusā un sā kā m kustē ties. Tikš anā s gide palika uz robež as, un mē s, pa ceļ am, Eilatas pilsē tā , savā cā m savu jauno gidi Anitu (kā viņ a sevi iepazī stinā ja), ar kuru bijā m kopā lī dz ekskursijas beigā m. Attā lums no Eilatas lī dz Betlē mei ir 320 km. Š oferis ir arā bs, kurš nemaz nerunā krieviski, bet pē c gida ī paš ī bā m izcils un laipns puisis, brī niš ķ ī gs š oferis, kurš atsaucas uz mā jas iesauku “Jo-jo” (kā vē lā k izrā dī jā s “ Yo-yo” tieš ā m ir labs š oferis: kā viņ am izdevā s novadī t milzī gu autobusu pa š aurajā m Izraē las pilsē tu ieliņ ā m no visā m automaš ī nā m piesē tā m ceļ malā m un nevienu no tā m netaranē t, man joprojā m ir noslē pums). Pē c tam Yo-Yo uzvedā s klusi, pastā vī gi dzē ra kafiju, vadot mū su transportlī dzekli, neielaidā s diskusijā s, un mē s viņ u nekaitinā jā m.
Uzstā dot kruī za kontroli uz 100 km/h, Yo-Yo vadī ja autobusu ar mums uz Svē to zemi: Betlē mi un Jeruzalemi. Gids visus uzreiz brī dinā ja par sekā m, ko var radī t piecelš anā s kā jā s – 170$ naudas sods, ko maksā vainī gais. Ceļ š ir labs, lai neteiktu vairā k: bez bedrē m, bez bedrē m, mums bija nedaudz nepierasti kustē ties bez kratī š anas, pat paspē jā m pasnaust. Visa brauciena laikā ne reizi neizgā jā m cauri nevienam ciemam vai apdzī votai vietai, tā pē c autobuss samazinā ja ā trumu tikai apstā joties degvielas uzpildes stacijā . Pē c 100 km no robež as, pirmo pieturu veicā m vietē jā degvielas uzpildes stacijā , lai uzpildī tu autobusu un apmeklē tu ceļ otā jiem nepiecieš amā s vietas. Bija arī neliels veikaliņ š , kura virzienā izlē ca pasaž ieri, cerot izdzert tasi labas kafijas ar svaigiem smalkmaizī tē m.
Arī es devos viņ am pretī un ar interesi vē roju, kā cilvē kiem pazū d agrā k radusies vē lme pē c cenas noskaidroš anas - kafijas tase, tā da, kā du gatavojam kafijas automā tā jebkurā kafejnī cā , jebkurā degvielas uzpildes stacijā un stendos. Ukrainā.18-20 UAH, izrā dī jā s diezgan interesantā cenu diapazonā - ne vairā k, ne mazā k par 3 $ (54 UAH). Saskā bā m sejā m un zuduš iem cerī bā m visi atgriezā s autobusā , izņ emot "Yo-Yo", kurš pē c pā ris minū tē m sē dē ja savā vadī tā ja vietā ar kafijas glā zi. Cena viņ u nemaz netraucē ja, un viņ š laikam jau bija pieradis, nevis kā Ņ ezaļ ež najas iedzī votā ji. Netā lu no Jeruzalemes kaut kā dā kafejnī cā redzē ju kafiju par 2$, bet pamatā cena ir ap 3$. Valū ta - š ekelis. Viens dolā rs maksā.3, 5 š ekeļ us. Es gribu izdarī t nelielu atkā pi un pateikt, ka Izraē lā mū su izpratnē nav "Stop" zī mes.
Tur ir sarkans astoņ stū ris, lī dzī gs mū su zī mei, bet baltā taisnstū ra vietā uzzī mē ta Kunga roka, ar to it kā Kungs brī dina visus braucē jus par briesmā m. Ir vē l viena versija, kas to izskaidro - ebreju valodā tiek pieņ emts, ka lasī š ana ir no labā s puses uz kreiso (kā arā bu valodā ). Bet, ja vā rdu STOP lasa no labā s puses uz kreiso, tad vā rds POTS (krieviski - podi) ir aizskaroš s cilvē kiem, kuri zina ebreju valodu. Š is vā rds ebreju valodā nozī mē to paš u, ko krievu valodā - visiem labi zinā mo trī s burtu vā rdu (t. i. vī rieš u dzimumorgā ni). Tieš i š ī iemesla dē ļ izraē lieš i esot atteikuš ies no uzraksta STOP uz zī mē m un aizstā juš i to ar izstieptu roku. Pē c degvielas cenas - viens litrs A-95 benzī na Izraē lā maksā.6, 2 š ekeļ us jeb 1.77 USD, mū su Ukrainas grivnā m tas ir aptuveni 47 grivnas.
Pabeigsim atkā pš anos un dosimies tā lā k. Pirmā plā notā pietura ir Nā ves jū ra.
Pat 10 minū tes pirms ieejas mū su Izraē las gide Anita sā ka stā stu, ka pie Nā ves jū ras atrodas neparasts veikals, kurā ir visa Izraē las kosmetoloģ ijas krā sa, un tajā (veikalā ) mē s varam iegā dā ties pā rsteidzoš us un unikā lus krē mus un maskas. kas vē l vairā k paspilgtinā s mū su grū to dzī vi daudzu gadu garumā un ļ aus mums nomirt vecumdienā s ar ļ oti gludu, grumbu nesaturoš u ā du. Ja ir zinā ma pieredze ceļ oš anā , visas š ī s negaidī tā s pieturas pie veikala vai kafejnī cas neviļ us izraisa smaidu. Bizness diktē savus likumus, var tikai iedomā ties, kas jā dara un cik jā maksā , lai autobusi ar tū ristiem negaidī ti apstā tos pie tavas iestā des. Un tas nav ī paš i slē pts, lai gan gids saka, ka viņ am no š ī nav ne santī ma.
Tā nu autobuss pienā ca gludi pieturā netā lu no “Izraē las kosmē tikas krā sas”, kas bija nobruž ā ts alus bā ram lī dzī gs veikals, kuru mums ir liels skaits uz katra stū ra, ar salauztā m flī zē m uz kā pnē m, divas sievietes pā rdevē jas. ar mantkā rī gu izskatu, dekorē ts kosmē tiskā gaismā ar daž ā diem plauktiem un plauktiem ar krē miem. Š ķ ē rsojot ieeju š im “Izraē las kosmetoloģ ijas brī numam”, ceļ otā ji, kuri vē lē jā s nekavē joties iegā dā ties vē l nebijuš us aizjū ras krē mus un maskas, sagaidī ja nelielu telpu, kurā daž ā dos grozos, plauktos bija izliktas daudz daudziem vī rieš iem nesaprotamas tū biņ as un burciņ as, plaukti. Pā rdevē ju priecī gi paziņ otā cena bija nedaudz satriekta: kaut kas ap 150 USD par iepakojumu, bet tas nav dā rgs š ai kosmē tikai, gandrī z par velti.
Tū lī t viņ iem tika piedā vā ti daž i bonusi un solī jums atdot nodokli, braucot uz ā rzemē m, 25 procentu apmē rā no pirkuma. Viena no pā rdevē jā m, izrunā jot š o tirā di, vienai tū ristei, kura negaidī ti izrā dī jā s viņ ai vistuvā kā , jau lika kaut kā du krē mu uz rokas, uz kā da krē ma, kuram ir ļ oti krā sa un tekstū ra. lī dzī gi kā mums parastajiem pagalma dubļ iem pē c neliela lietus, slavē jot viņ as produktu un nemitī gi jautā jot: "Nu, tu jū ti, kā mainā s tava ā da, tā kļ ū st gludā ka un rozī gā ka. " Reaģ ē jot uz to, izsmē rē tā sieviete apgrieza acis un kaut ko murminā ja, neapzinoties savu laimi tikt bez maksas iesmē rē tai ar ļ oti attī roš u un barojoš u sveš zemju krē mu. Pirkumus veica maz cilvē ku, precī zā k, tikai pā ris cilvē ku. Es neteikš u, ka tā ir slikta kosmē tika, es to daudz nesaprotu, bet deklarē tā cena principā nav bē rniš ķ ī ga.
Tū lī t tuvē jā kafejnī cā brokastojā m ar lī dzpaņ emtajā m sausajā m devā m, kas saņ emtas pē c iepriekš ē ja pasū tī juma viesnī cā - teikš u reti miskaste, nā cā s vē l izmest miskastē . Tagad mū s gaidī ja Nā ves jū ra. Gids mums to iedeva stundu plē st gabalos. Visi gaidī ja, arī es, kā es no skrieš anas sā kuma ieniros š ajā leģ endā par Izraē lu, mana ā da un viss ķ ermenis nekavē joties sā ks absorbē t visas derī gā s vielas, kas atrodas jū ras ū denī , un lī dz tā s iesū ksies pareizais daudzums un pā rpalikums, pietiekams nā kamajam garajam mū ž am (kad nokļ ū si Izraē lā pie Nā ves jū ras) es nekad neizkā pš u krastā . Tač u arī š eit gids medus mucā ielē ja ne tikai muš u ziedē , bet pilnī bā , kliedē ja visus mū su sapņ us un iedragā ja ticī bu cilvē cei.
Izrā dī jā s, ka nevar bū t ne runas par paā trinā tu peldē š anu, nirš anu un visa veida nirš anu, jo tas ir saistī ts ar nā ves briesmā m jebkuram dzī vam organismam. Augstā s minerā lvielu koncentrā cijas dē ļ Nā ves jū ras ū dens ir diezgan kodī gs un nedroš s. Ir noteikumi peldē š anai Nā ves jū rā : ieteicams ieiet vienu reizi dienā ne ilgā k kā.20 minū tes. Daž os gadī jumos, ja veselī ba atļ auj, ir atļ auts iegremdē ties 2-3 reizes dienā ar vismaz 3 stundu intervā lu. Jums ir jā ienirt un jā izkā pj no ū dens bez pē kš ņ ā m kustī bā m, ļ oti uzmanī gi, nekā dā gadī jumā neapš ļ akstieties ar ū deni. Nekā dā gadī jumā nevajadzē tu nirt. Vannoš anā s laikā un pē c tā s neberziet acis un degunu ar mitrā m rokā m. Nā ves jū ras ū dens ir tik blī vs, ka, uzkā pjot lī dz viduklim, ū dens pats izspiedī s tavu ķ ermeni ā rā , un tu vari droš i apgulties uz tā virsmas.
Es, protams, iegā ju jū rā - bū t tur un nepamē ģ inā t š o ū deni, pat ierobež ota laika rež ī mā , tas vienkā rš i nav nopietni. Ū dens ap +28 grā diem, silts. Viņ š nogulē ja uz virsmas apmē ram 10 minū tes un izgā ja krastā . Tā kā viņ š izturē jā s uzmanī gi un uzmanī gi, viņ š atstā ja savus ū deņ us neskartus. Pē c peldes Nā ves jū rā obligā ti jā iet duš ā . Ņ em lī dzi ž eleju, jo ziepes neputo, ir personī gi pā rbaudī tas uz ā das, kas pē c vannoš anā s pā rklā ta ar kaut kā du taukainu plē vī ti. Visur pludmalē un apkā rtnē ir netī rs. Ģ ē rbtuve arī nespī dē ja no tī rī bas, nā cā s pā rģ ē rbties, lecot uz vienas kā jas, jo uz soliņ iem nebija iespē jams nosē dē t to stulbuma dē ļ . Krastā uzceltas vairā kas viesnī cas atpū tniekiem. Cilvē ki pā rsvarā staigā gar piekrasti un ieelpo dziedinoš o jū ras gaisu.
Nomazgā juš ies un noņ ē muš i no sevis neredzamo plē vi, ar autobusu devā mies Betlē mes virzienā .
Betlē me ir Tā Kunga Jē zus Kristus dzimš anas pilsē ta. Ceļ š kā š aura č ū ska veda gar Nā ves jū ras piekrasti, no otras puses robež ojas ar jū ru, no otras puses ar gaiš i brū niem kaļ ķ akmens kalniem bez dzī vī bas pazī mē m. Kā dreiz š ī s zemes bija jū ras dibens, tagad tā ir zeme. Vientuļ i koki sastapā s ļ oti reti – vienkā rš i izdegusi un izž uvusi zeme. Reizē m autobusa virzienā , netā lu no ceļ a, ielejā s starp kalniem varē ja redzē t kā das bū diņ as: “Mū su beduī nu nometnes, ” lepni stā stī ja gide. Pē c brī ž a logos sā ka parā dī ties zemas ē kas no gaiš a akmens – braucā m iekš ā Betlē mē . Pē c neilga laika lī kumoš anas pa š aurajā m lī kumotajā m ieliņ ā m Yo-Yo novietoja autobusu tieš i pie veikala, kurā pā rdod baznī cas piederumus.
Redzot pā rdevē ju priecī gos smaidus un smī nus pret Yo-Yo un gidu, doma par iespē ju nejauš i apmeklē t š o veikalu pazuda acumirklī . Visu preč u cena ASV dolā ros no 1 lī dz .....Jebkuram maciņ am. Tajā paš ā laikā mums nemitī gi lija ausī s, ka š eit cenas ir lē tā kā s, Jeruzalemē bū s trī sreiz dā rgā k. Cilvē kiem ir vienalga, ko viņ i iegā dā jā s, par ko viņ i prasī ja cenu. Nopirkā m vairā kus magnē tus (nu kur bez tiem) par 2$ katrs, rož ukroni jaunā kajam dē lam no olī vu kauliņ iem ar krustiņ u par 5$ un vairā kus sveč u saiņ us pa 33 gabaliem. 1 $ katram par turpmā ko segumu Jeruzalemē . Piedā vā tā s preces lielu sajū smu ceļ otā jos neizraisī ja. Izejot uz ielas, viņ š uzreiz atradā s arā bu ielenkumā ar magnē tu pakā m. Viens no viņ iem pienā ca pie manis un ar varu iegrū da man rokā s magnē tu paku, sakot: "Dā vana. " Pirms es paspē ju atjē gties, no viņ a lū pā m izlī da atmiņ ā iegaumē ts krievs ar akcentu: “Ā tri, dodiet naudu! ".
Viņ š laikam lī dz galam nesaprata visu izrunā tā s frā zes absurdumu, viņ š vienkā rš i iemā cī jā s skaņ as un izrunā ja tā s lī dz galam. Atteicies pirkt man adresē tus magnē tus, viņ š izteica frā zi, kurā runā ja par nepiecieš amī bu palī dzē t Palestī nas pilsoņ iem, lai gan es nesapratu, kas viņ iem ar mani vai man ar viņ iem. Pē kš ņ i nez no kurienes uz motorollera ar mirgojoš u gaismu parā dī jā s policists, vienkā rš s izskata jauns zē ns. Tomē r arā biem viņ a izskats bija nedaudz ierobež ots. Policists mū s nepameta lī dz paš ai izbraukš anai, laikam saprata, kā das briesmas tū ristiem rada nesavaldī gie arā bi. Š eit tieš ā m ir daudz arā bu. Apkā rt ir arī daudz atkritumu un netī rumu. Uz jautā jumu gidam: “Kā pē c tas ir tik netī rs? ”, sekoja atbilde: “Tie visi ir arā bi, kuri izmet visus atkritumus blakus mā joklim. Mē s, izraē lieš i, neesam pie tā vainī gi. Mē s nevaram viņ us izglī tot vai ietekmē t, jo uzreiz sā kas protesti par arā bu apspieš anu.
Viss, kas notika tā lā k, bija kā palē ninā ta filma: liela resna č ū ska, kas sastā vē ja no tū kstoš iem cilvē ku, lē nā m, bet pā rliecinoš i tika ievilkta tempļ a ā rdurvī s. Un tu, bū dams tieš i tajā , š ajā č ū skā , vairs nepiederi sev, tu seko vispā rē jā m kustī bā m un dodies kā da tev dotajā virzienā un ar noteiktu ā trumu. Jū s vienkā rš i tiekat lī dzi. Jums ir tikai laiks paskatī ties apkā rt, atzī mē jot sev daž as detaļ as, kas rodas jū su acu priekš ā : š eit ir ikona, te ir melni, te ir mozaī ka, te ir daž i citi baznī cas piederumi. Apmeklē jot templi un Jē zus dzimš anas vietu, kur uz grī das izklā ta Sudraba zvaigzne, ikviens varē ja atstā t zī mī ti par veselī bu vai mieru blakus stā voš ajam tē vam Dā vidam. Iesniedzot piezī mi, ir jā iedod nauda: USD 5 par vienu lū gš anu dienu, USD 10 - par lū gš anu nedē ļ u, USD 100 - viņ i lū gsies, kamē r templis atrodas uz zemes.
Tas mani nedaudz pā rsteidza: es iedomā jos, kā da izmē ra vajadzē tu bū t š im papī ram ar visu vā rdu sarakstu vai maisiņ u, kurā tiek glabā ti visi papī ri, cik vā rdi ir jā saka š ajā lū gš anā un cik daudz laika tas aizņ em vienkā rš i vismaz vienu reizi izlasī t visus š os vā rdus. Neuzskatu sevi par zaimotā ju, bet dzirdē tais un redzē tais naudas kū lī š i daž ā du svē to tē vu rokā s lika aizdomā ties par svē tvietu pilnī gu nekaunī go komercializā ciju un Jē zus vā rdu kā tā du cilvē ku, kuri uzskata sevi par tuviniekiem. Dievam. Tas kļ uva pretī gi un nepatī kami, un š ī doma mani nelaiž vaļ ā lī dz š im. Viss Betlē mē un arī Jeruzalemē ir vē rsts uz naudas saņ emš anu no svē tceļ niekiem. Bizness ir iekļ uvis š ajā cilvē ka dzī ves sfē rā . Tū lī t tē vs Dā vids, neatkarī gi no tā , vai jū s esat devis naudu, katram svē tceļ niekam uzdā vinā ja papī ra ikonu. Kopš tā laika es to glabā ju pie sevis.
Pē c tam mē s ā tri apskatī jā m daļ u no saglabā juš ā s Bizantijas imperatora Konstantī na grī das mozaī kas, divas lustras no tī ra sudraba, kuras Nikolajs II dā vinā ja par godu sava dē la piedzimš anai, katra sver 350 kg, ikonas un, paklanoties svē tnī cas, mē s atstā jā m templi.
Virziens uz Jeruzalemi. Iekā rtojies autobusā un piezvanī jis, gids deva komandu "Jo-jo" sā kt kustē ties. No Betlē mes lī dz Jeruzā lemei kā di 10 km, tā pē c ceļ š nebija garš . Ceļ š sā kumā ir lē ns slī pums, tuvā k galapunktam, sā ka strauji celties augš up. Jeruzaleme atrodas Eļ ļ as kalnā , 793 metrus virs jū ras lī meņ a. Nav brī nums, ka saka, ka var uzkā pt uz Jeruzalemi, un nenā kt, jo gandrī z pā ris kilometros augstums paceļ as par 1300 metriem. Ierodoties pilsē tā , mē s slaidā tū ristu grupa devā mies uz Kristus Piedzimš anas baznī cu.
Nav brī nums, ka viņ i saka, ka Jeruzaleme ir viena no noslē pumainā kajā m un neparastā kajā m pilsē tā m pasaulē , trī s reliģ iju pilsē ta. Tū kstoš iem cilvē ku uz ielā m, daž ā das reliģ ijas un ā das krā sas. Akmens bruģ us pulē miljoniem pē du. Š ie akmeņ i atceras Jē zu Kristu un Ponciju Pilā tu. Es neiedziļ inā š os detaļ ā s un detaļ ā s par Jeruzalemes raš anos, tai sekojoš o sabrukumu un atdzimš anu - internetā ir daudz informā cijas. Pa ceļ am gids sniedza daudz informā cijas, tač u tā visa nenogulsnē jā s galvā , jo galva nemitī gi griezā s ap savu asi, caur redzes un dzirdes orgā niem uzsū cot tur valdoš o neaprakstā mo atmosfē ru. Apkā rt daž ā m ielā m un pagriezieniem, krasi izbraucot kaut kur uz sā niem un uz leju, visā das darbnī cas un veikaliņ i, baznī cas. Tū lī t pā r pilsē tu atskan lū gš anu skaņ as.
Slikti ir tas, ka viss mū su svē tceļ ojums notika paā trinā tā rež ī mā un mē s paš i nepaspē jā m izklī st pa š ī m š aurajā m, lī kumotajā m ieliņ ā m, lē nā m, lē nā m uzsū cot visu vietē jo garš u. Visas kanalizā cijas lū kas ir apzī mogotas ar lauvas siluetu, kas ļ oti atgā dina Peugeot kompā nijas mū sdienu simboliku. Vietē jie iedzī votā ji saka, ka firmai viņ iem bū tu jā maksā , lai to izmantotu. Izrā dī jā s, ka š is lauvas siluets ir sens Jeruzalemes simbols un rotā pilsē tas ģ erboni. Š eit atrodas Kristus augš ā mcelš anā s baznī ca (Svē tā kapa baznī ca). Daudz cilvē ku. Ā tra vizī te Kuvukliā - Svē tā kapa alā (iekš pusē fotografē t un filmē t aizliegts, priesteris to modri vē ro), kur Lieldienu brī vdienā s nolaiž as Svē tā uguns. Viņ i sadedzinā ja sveces no nolaiž amā svē tī gā uguns tuvē jā sveč turī . Uzkā pš ana Golgā tā , kur saskaņ ā ar leģ endu Kristus tika sists krustā .
Tempļ a iekš pusē , pretī ieejai, atrodas Svaidā mais akmens, pā rklā ts ar pulē tu sarkanu marmora plā ksni. Viņ i uz tā aizdedzinā ja sveces. Nā kamais ir Raudu mū ris. Š ī ir daļ a no senā s sienas (485 m garš ) ap rietumu nogā zi %B2%D0%B0%D1%8F_%D0%B3%D0%BE%D1%80%D0%B0">Tempļ a kalns Vecpilsē ta Jeruzaleme, kas pā rdzī voja iznī cinā š anu Otrais templis, ko izveidoja romieš i 70. g. p. m. ē . e. Arā bi viņ u tā sauca, redzot, kā ebreji nā k pie viņ as lū gties un raudā t. Vī rieš iem un precē tā m sievietē m, tuvojoties mū rim, ir jā aizsedz galva. Tradī cija paredz, ka, attā linoties no Mū ra, aizejoš ais cilvē ks virzā s atpakaļ . Sestdienā s š ajā zonā ir aizliegts ierasties ar elektroniskā m ierī cē m – arī kamerā m, tas it kā pā rkā pj Š abata svē tumu. Pie sienas jebkurā diennakts laikā var redzē t daudzus lū dzoš us ebrejus.
Mū ris ir kļ uvis par lū gš anu vietu, kur ebreji sē ro par Tempļ a izpostī š anu un lū dz Dievu par Izraē las tautas atdzimš anu savā valstī , vietu, kas simbolizē Izraē la kā dreizē jo varenī bu un cerī bu uz tā s nā kotni. Tā pat slotos tiek ievietots liels skaits lū gš anu piezī mju no cilvē kiem, kuri paš i nevar apmeklē t sienu. Pē c gida teiktā , divas reizes gadā siena tiek attī rī ta no piezī mē m, kuras pē c tam tiek apraktas speciā li tam paredzē tā vietā Eļ ļ as kalnā . Tā kā mū su vizī tes laiks iekrita piektdienā , pirms ebreju svē tkiem Š abatā , pē cpusdienā pie sē ru mū ra sā ka ierasties milzī gs skaits ebreju, visticamā k, uz pirmssvē tku lū gš anu. Ģ ē rbies svē tku tē rpos, kaž okā das cepurē s, cepurē s. Bija ko redzē t. Uzņ ē mā m daž as bildes un devā mies atpakaļ . "Yo-yo" jau mū s gaidī ja savā autobusā , pilnī bā aizš ķ ē rsojot š auro ceļ u uz Templi.
Tā pē c mū su izbraukš ana bija ā tra, lai nomierinā tu visus nikni dunoš os braucē jus, kuri vē las ieņ emt vietas tuvē jā s stā vlaukumos un pievienoties lū gš anai pie Raudu mū ra.
Atpakaļ ceļ š nebija atš ķ irī gs. Tā pati kruī zkontrole pie 100 km/h, nelielas vakariņ as kafejnī cā (pē c gida teiktā , izmaksas bija iekļ autas mū su kuponos). Ž ē l, ka nevarē jā m apmeklē t Jordā nas upi, jo lielā kā daļ a tū ristu nevē lē jā s iegā dā ties kreklus mazgā š anai par USD 10 gabalā . pie gida. Š ā du nosacī jumu izvirzī ja Anita - vai nu kreklus pē rk vismaz puse tū ristu (24 gab. ), vai arī netiekam lī dz upei. Tie, kas vē lē jā s, izrā dī jā s tikai 4 krekli un brauciens nenotika. Komercija tā s vistieš ā kajā izteiksmē . Lai gan saskaņ ā ar citas grupas locekļ iem, kas ceļ oja ar citu gidu citā autobusā , neskatoties uz 4 stundu kavē š anos uz robež as ar Ē ģ ipti (rakstī ts iepriekš ), un cilvē ki, kas pē rk tikai 8 rubļ us, viņ iem izdevā s apmeklē t Jordā nas upi.
Lai tas paliek uz mū su gides Anitas sirdsapziņ as, lai Dievs viņ u svē tī . Starp citu, daž i svē tceļ nieki, kuri jau ne reizi vien apmeklē juš i Izraē lu un svē tvietas un iepriekš sastapuš ies ar Anitu, par viņ u nerunā ja ī paš i glaimojoš i. Brauciena laikā mē s viņ ai uzdevā m daž ā dus jautā jumus, no kuriem daž i tika atbildē ti, un daž i neatbildē ja vispā r. Vai arī nezinā ja, vai negribē ja pieskarties š ai tē mai. Viens no mū su jautā jumiem bija par klaiņ ojoš iem suņ iem, ko Izraē lā neredzē jā m. Ir visdaž ā dā kie ielas kaķ i, bet nav neviena suņ a. Atbilde: “Mū su valstī viņ us neredzē siet, jo saimnieks ir pakļ auts kriminā lvajā š anai par to, ka saimnieks suni izsitis. Visi suņ i ir mikroč ipē ti, sertificē ti un vakcinē ti. Viņ u identitā tes noteikš ana nav grū ta. Tie, kuriem suns ir noguris vai citu iemeslu dē ļ vē las no tā atbrī voties, nodod to suņ u patversmei, kur nevienam netiek atteikts.
Tur tie, kas vē las, bez problē mā m var izvē lē ties č etrkā jaino draugu. Tā pat diezgan lieli pienā kumi tika uzlikti suņ u saimniekam, kurus kontrolē varas iestā des. Piemē ram, sods par tī rī bas neievē roš anu, pastaigā joties ar suņ iem (jū s zinā t, ko es domā ju) ir 700 š ekeļ i, kas ir vienā ds ar USD 200 vai 5400 UAH. (ar likmi 27). Suņ i var brī vi braukt ar sabiedrisko transportu, tač u ir nepiecieš ams uzpurnis. Izraē las Dzī vnieku tiesī bu likums paredz kriminā lsodus par cietsirdī gu izturē š anos pret dzī vniekiem, tostarp to izmeš anu uz ielas. Par š ā du noziegumu var sodī t ar brī vī bas atņ emš anu uz laiku lī dz gadam vai naudas sodu lī dz 7.500 š ekeļ iem. Sabiedriskā s dzī vnieku aizsardzī bas organizā cijas aktī vi seko lī dzi š iem brī ž iem. Uz mū su jautā jumu: “Vai Izraē la ir kodolvalsts? ", kam seko atbilde: " Tas ir valsts noslē pums "Lai gan internetā ir informā cija par iespē jamo Izraē las kodolieroč u klā tbū tni.
Tā pat viņ a vispā r nepiemin Izraē las tautas atbildī bu par Kristus krustā siš anu. Uzsvars tiek likts uz vienī go Poncija Pilā ta lē mumu, bet nekā dā gadī jumā uz cilvē kiem.
Tuvojoties robež ai ar Ē ģ ipti, Anita pē kš ņ i paziņ oja, ka, lai pamestu Izraē lu, katram tū ristam ir jā maksā.30 USD, pretē jā gadī jumā viņ i viņ u nelaidī s ā rā . Mē s vē l nebijā m paspē juš i š o informā ciju savā s domā s apstrā dā t, jo viņ a norā dī ja, ka uzņ ē mums š o naudu par mums jau ir samaksā jis un mums nav par ko uztraukties. Kā pē c tas tika teikts, es nesapratu. Atkal robež a, š ķ ē rsoš ana, ieroč u un aizliegto priekš metu pā rbaude. Pē c robež as mū s gaidī ja divi autobusi, bet mū su treš ā starp tiem nebija. Viņ a ieraš anā s bija gaidā ma aptuveni 1.5 stundas laikā . Beidzot devā mies uz viesnī cu. Viesnī cā ieradā mies ap 2 naktī noguruš i, bet apmierinā ti. Priekš ā bija vē l pā ris dienu atpū ta pie skaistas Sarkanā s jū ras ar koraļ ļ u rifiem un krā sainā m zivī m. Viņ i nemaz nenož ē loja ceļ ojumu uz Izraē lu.
