Kā mēs iestrēgām uz Ēģiptes un Izraēlas robežas
Tas bija sen, pat pirms Covid. Mē s esam bijuš i Izraē lā divas reizes. Atpū š oties Ē ģ iptē , nopirku ekskursiju uz Izraē lu. Divas reizes viņ i ņ ē ma no gida, otro reizi no draugiem, ceļ ojumu aģ entū rā . Brī dis, no kura mē s ņ ē mā m ekskursiju, nav tik svarī gs kā tas, kas notika uz robež as. Tabas robež kontroles punkts tiek izmantots, lai š ķ ē rsotu sauszemes robež u starp Eilatu Izraē lā un Tabas pilsē tu Ē ģ iptē . Š ķ ē rsoš anas punkts atrodas Eilatas dienvidu krasta tā lā kajā dienvidu punktā , starp Sarkano jū ru un Eilatas kalniem, aptuveni 10 km uz dienvidiem no pilsē tas, un kalpo kā Izraē las pilsoņ u un tū ristu kontrolpunkts. Dzirdē jā m, ka ne visus laist pā ri robež ai. Bet saskaņ ā ar atsauksmē m lielā kā daļ a no tiem izgā ja muitas kontroli.
Tā tad, pati ekskursija: apmē ram pulksten 20-21 mū s savā ca no viesnī cas (atkarī bā no pilsē tas un viesnī cas atraš anā s vietas) un aizveda uz robež u. Pa ceļ am bija pieturas. Mē s braucā m no Š arm eš Š eihas. No Š armas lī dz Tabai apmē ram 230 km. Brauciens ilga apmē ram 3-4 stundas. Uz robež as bijā m lī dz pulksten 12.00. Daž reiz agrā k, daž reiz vē lā k. Pē c tam ir autobusu rinda. (Tā pat kā pulksten 12 naktī viņ i uz stundu apraka robež u). Tad tu izej ā rā un izej cauri kontrolei. Š eit eskorts jū s atstā j. Un pē c kontroles tevi sagaidī s un iesē dinā s autobusā . Kontroles caurlaide vismaz 5-6 stundas. Pirmā reize bija ā trā ka. Tas ir atkarī gs no. Tad tevi iesē dinā ja lī dzi autobusā , un jau veda uz apskates objektiem, ar pieturu pie Nā ves jū ras, Jordā nijā , viss bija atkarī gs no ekskursijas programmas. Treš ajā reizē mums bija garā ka pā reja. Viņ i lieliski marinē jas. Jū s nevarat uzdot pā rā k daudz jautā jumu. Narkotiku pā rbaude, melu detektors. Tas ir mazā kais, ko viņ i tur dara. Pirmā s divas reizes nekas. Bet treš o reizi, pē dē jo. . . Pret viņ iem izturē jā s kā pret lopiem. Tū lī t uzrakstī š u, ka pē c daž iem gadiem mē s nomierinā jā mies, un es nerakstu to steigā .
Tā tad. No tiem cilvē kiem, kuri ieradā s ar autobusu. Pieņ emsim, ka tie bija 6 vai 7. Ne visi tika pā ri robež ai. Protams, tikā m autobusā brī dinā ti, tikai braucot lī dz Tabas pilsē tai, lī dz robež ai, ka, ja nelaidī s cauri, tad maksā s par atgrieš anos. Pā rsteigums. Mums to neteica, kad iegā dā jā mies tū ri. Ne mums, ne citiem cilvē kiem. Starp citu, tajā laikā arā bu vidū notika Ramadā ns, pareizā k sakot, tas jau tuvojā s beigā m. Un gandrī z visi bija dusmī gi, daudzi š ajā sakarā nopietni plosī ja jumtu, un daudzi jau domā ja par mā ju, par Kairu, jo viņ i strā dā pē c rotā cijas principa. Visi mazliet sarosī jā s, it kā š ā di, par samaksu, kā pē c nebrī dinā ja iepriekš . Atbildes nebija. Nu visi, protams, sirdī cerē ja, ka tas pā ries. Kā pē c viņ i to nevarē ja palaist garā m? Jā , jo cilvē ki no NVS valstī m, kad viņ i devā s ekskursijā uz Izraē lu, pē c statistikas datiem tur palika aptuveni 30 procenti. Un š is procents ir palielinā jies (tas ir no viņ u vā rdiem).
Pat autobusā viņ i mums jautā ja, vai mums nav kaut kas aizliegts, viņ i teica, ka nevaram braukt. Piemē ram, Arafata š alle (man tika uzdā vinā ta safari ekskursija, un man tā bija lī dzi), jū s nevarat. 5 cilvē kiem no autobusa bija Arafats. Un mē s tos iedevā m dež urantam. Atceļ ā viņ š apsolī ja atgriezties. Kontrole pagā ja ilgi, nogurdinoš i un sā pī gi. Naktī visi gribē ja gulē t. Bē rni č ukstē ja. Viņ i mums uzdeva tū kstoš jautā jumu, daudz papildu ekspertī ž u, daudzus aizveda uz biroju un ilgu laiku pratinā ja. Es joprojā m atceros to ceļ ojumu kā murgu. Un tagad cilvē ku grupa, kas jau ir izturē jusi visus kontroles posmus, vienkā rš i stā v un gaida. Mū su pases tika savā ktas un kaut kur aizvestas. Uzreiz jā saka, ka visi, kas nebija no NVS valstī m, ā tri tika garā m (ar mums autobusā bija itā ļ i un viņ i jau sen bija garā m, un garā m arī franč i un amerikā ņ i un vā cieš i), bez lielas birokrā tijas. Rezultā tā Krievija, Ukraina un Baltkrievija, cilvē ki rē ķ ina, divi lieli autobusi, no tiem 6, kas ieradā s, netika garā m. No Baltkrievijas braukuš i lī dz 10, no Ukrainas pā ris cilvē ki. Un Krievijai garā m nebrauca neviens cilvē ks. Sievu un bē rnu ielaida, vī rs palika. Pā ri izš ķ ī rā s. Daudzi no pā riem, kur viņ i vienu ielaida, arī palika. Negribē jā s vienu. Tas tika darī ts, lai tas, kurš aizgā ja, atgrieztos. Viņ i arī jautā ja, vai Izraē lā ir radinieki un draugi, ja ir, viņ i mani uzreiz nelaida iekš ā . Un kā melot, ja tevi pā rbauda ar melu detektoru.
Jautā jumi tika uzdoti ļ oti daž ā di, viltī gi un tik neiedomā jami, ka es joprojā m esmu š okā (piemē ram, man tika uzdots daudzas lietas, tostarp tad, kad man un vī ram bija intī mas attiecī bas pirmo reizi. Un cik biež i vai mē s viņ a. Vai varat iedomā ties? ! Š eit es esmu š okā ). Un daž iem cilvē kiem arī prasī ja kaut ko lī dzī gu. Priekš kam? Neviens nezin. Un š eit mē s gaidā m brī numu. Ienā k kā da sieviete, saka visi, kas neizturē ja, lai paliek, nav laika. Un neviens tevi negaidī s. Starp citu, pā rbaude vē l turpinā jā s, un robež sargi teica, ka pā rbaude vē l turpinā s un varbū t vē l kā du laidī s cauri. Bet tā sieviete teica, ka vairs negaidā m un autobusi otrā pusē ar cilvē kiem jau brauc ekskursijā . Es saprotu, ka viņ a bija tikš anā s ballī te. Pases tika nodotas, un cilvē ku pū lis saš utumā devā s atpakaļ . Nelī dzē ja ne asaras, ne lū gumi, ne lū gš anas. Daudzi kliedza, zvē rē ja, raudā ja, daudzi vienkā rš i klusē ja no š oka. Drī zā k nevis tā pē c, ka viņ i mū s nelaida, bet tā pē c, ka tas viss notiek un viņ i mū s negaidī ja. Visi devā s ā rā uz Ē ģ iptes robež as atpakaļ . Viņ i sā ka visus sē dinā t autobusos. Mē s ar vī ru arī iegā jā m un apsē dā mies. Tad ienā ca vī rietis, kurš mū s pavadī ja tur, lī dz robež ai (jū s jau pamanī jā t, es viņ u vienkā rš i saucu par eskortu). Un viņ š teica, dodiet man naudu, lai es atgrieztos. 50 USD vienai personai. Un gidi un jū su ceļ ojumu aģ entū ras jums atlī dzinā s jau pē c atgrieš anā s viesnī cā . Mums ar vī ru bija tikai 90 USD. Un viņ i nepiekrita mū s uzņ emt. Uz lū gumiem un solī jumiem, ko viesnī cā atdosim, viņ š atbildē ja kategoriski un ar saucienu. Daudzi sā kumā negribē ja maksā t, bet beigā s samaksā ja. Un mums bija nauda istabā . Skaidras naudas neņ ē mā m daudz, parasti visur maksā jam ar karti un nezinā jā m, ka par atgrieš anu jā maksā . Un mū s izsē dinā ja no autobusa.
Tajā laikā tas bija apmē ram 5–6 no rī ta. Es precī zi neatceros, man viss bija miglā , it kā ne ar mani. Vē l viens vī rietis tika izmests, viņ am nebija vispā r naudas. Viņ š tos iedeva savai sievai un bē rnam, kuri š ķ ē rsoja robež u. Un vē l viens jauns pā ris. Kopumā esam palikuš i 5. Ja atmiņ a mani neviļ , tad puisim tajā dienā bija dzimš anas diena, un meitene viņ am uzdā vinā ja š o ekskursiju. Oho, kā da lieliska dā vana. Ļ oti ž ē l. Un viss. Aizbrauca autobusi ar cilvē kiem. Eskorts teica, ja nav naudas, tad paliec š eit. Pagaidi, kad vakarā atgriež as autobusi ar cilvē kiem no ekskursijas, tad brauksi. Palieciet š eit visu dienu, man ir vienalga, viņ š teica. Vai arī ej izņ emt naudu. Bankomā ts atradā s robež ā s, protams mū s tur vairs nelaida. Situā cija ir strupceļ ā . Protams, mē s ar viņ u strī dē jā mies. Kā tā ! Mē s stā vam uz ielas. Jau paliek karsti. Dienā temperatū ra bū s vairā k nekā.30 grā du, atklā ta zeme, kalni un tuksnesis. Š ī ir alva. Mums ir minimā ls ū dens krā jums, daž as bulciņ as devā s, nav tualetes, nav krā na ar ū deni, lai nomazgā tos, nav pat ē nas, kur paslē pties no svelmainā s saules. Neviens no cilvē kiem uz robež as nerunā krieviski, izņ emot to eskortu. Un viņ i gandrī z nerunā angliski. Tik tikko paņ ē ma savu Arafatku atpakaļ . Viņ š arī bija saš utis. Dež urants aizgā ja. Un mē s pieci palikā m uz ielas. Mē s stā vē jā m un domā jā m, ko darī t.
Mē s esam vieni, sveš ā valstī , rē ķ inā mies bez naudas, un visi par mums rū pē jas. Gā jā m uz izeju, teica, ka arī izbraukš ana ir apmaksā ta, 200 Ē ģ iptes mā rciņ as no cilvē ka. Mums paveicā s, ka pā ris zinā ja angļ u valodu. Mē s esam slikti. Bet, kā es sapratu, viņ i varē ja mū s izlaist bez maksas uz piespē li. Viņ i juta mums lī dzi. Parunā jā m arī ar citiem robež sargiem, palī gā nā ca cits cilvē ks, no netā lu esoš ā kazino. Bet eskorts skrē ja (no kurienes viņ š nā cis nav zinā ms, droš i vien mū s vē roja), visus berzē ja, sildī ja ausis tiem, kas bija uz pā rejas, cik mums slikti, un vairs negribē ja mū s laist ā rā par velti. Mē s jau domā jā m, ka š arms ir pā ri kalnam. Tač u skatoties uz sargiem ar ieroč iem, viņ u domas, protams, mainī jā s. Sā kā m domā t, ka mums ir nauda. Viņ i zvanī ja savā m aģ entū rā m, kur brauca ekskursijā s. Neviens necē la klausuli ļ oti agri. Zvanī ja pā ris. Vienojā mies, ka aģ entū ra atvedī s naudu uz viesnī cu. Un ka sakasī jā m kopā par izbraukš anu, un daļ u no maksas par ceļ u š oferim (otro daļ u vajadzē ja summē t aģ entū rai). Sā kā m ķ ert daž us braucē jus. Mē s ar visiem ilgi runā jā m. Viņ i nerunā citā s valodā s, kā tikai savā s valodā s. Viens piekrita mū s vadī t un gaidī t, kamē r nauda tiks atnesta uz viesnī cu. Viņ š iekļ uva situā cijā un mums noticē ja.
Lī dz viesnī cai bija apmē ram 4 stundas, bet naktī vairs nebija vē ss, un, kad saule jau bija sā kusi cept, mē s apsē dā mies un samaksā jā m par izbraukš anu. Un mē s devā mies uz savā m viesnī cā m. Par laimi, mū su trī s viesnī cas atradā s tuvu viena otrai. Pā ris atguva biļ eti. Aģ entū ra vī rietim neko neatdeva. Tad viņ i uzzinā ja, daudzi neko neatdeva. Un pat gidi atgriezā s (toreiz tikai 50 procenti). Vē lā k situā cija mainī jā s un transports atpakaļ bija bez maksas. Bet kompensā cija joprojā m nebija simtprocentī ga. Un tas bija tikai pē c trim mē neš iem vai vairā k, tas ir jauninā jums. Un tad tikai pē c masveida sū dzī bā m. ). Tā mē s braucā m atpakaļ . Mū su galvenais uzdevums bija atgriezties viesnī cā . Sē ž ot automaš ī nā (tas ir kaut kas lī dzī gs mazam mikroautobusam, ļ oti vecs, bet galvenais, ka tas ir kustī bā ), mē s sā kā m lē nā m nomierinā ties. Atceļ ā vadī tā js ieteica apstā ties. Mē s ar draudzeni devā mies uz tualeti benzī ntankā . Tā ir stulba degvielas uzpildes stacija tuksneš a vidū . Kalni, smiltis, dedzinoš a saule. Kas bija Ē ģ iptē , viņ š zina. Stacijā notika remontdarbi. Bet viņ i mū s ielaida bez maksas. Izgā ju ā rā un uzsmē ķ ē ju. Es domā ju, kā kaut kas tā ds var notikt ar mums. Mē s ieradā mies viesnī cā , kur viņ i gaidī ja automaš ī nu no aģ entū ras. Š oferis bija nervozs. Aģ entū ra iedeva naudu. Izrē ķ inā jā mies ar š oferi. Vē lā k, vakarā , savā starpā atmaksā jā mies.
Mū su ceļ ojumu aģ entū ra mums atdeva apmē ram 65 procentus no ceļ ojuma, varbū t nedaudz vairā k, lī dz pat 70 procentiem, es precī zi neatceros. Viņ š to vairs nevarē ja. Sarē ķ inā jā m ceļ a un iebraukš anas lī dz robež ai izmaksas. Mē s arī bijā m apmierinā ti ar to. Paskaidroja par Ramadā nu, sliktu laiku un tā tā lā k. Precī zas cenas neatceros. Tač u par ekskursiju maksā jā m daudz mazā k nekā par pā rē jo, it kā pazī š anā s pē c. Labi, ka esam pazī stami jau ilgu laiku. Mē s tur ilgu laiku atguvā mies no š oka. Mē s centā mies par to nedomā t. Bet daļ a svē tku bija sabojā ta, ziniet. Š o stā stu mē ģ inā ju izstā stī t ī si, bez liekā m emocijā m, un daudz kas jau ir izdzē sts no atmiņ as. Atgriež oties mā jā s no atvaļ inā juma, tikai tad radiem un draugiem stā stī juš i š o stā stu. Lai mazā k par mums uztraukties. Un tad viņ i bija š okē ti. Un tad nā ca covids, un robež a tika slē gta. Un tā das ekskursijas vairs nav. Lai gan, iespē jams, kā dreiz viņ i to atsā ks. . Arī rū gta pieredze ir pieredze. Tā pē c vienmē r, kad kaut kur dodaties, uzziniet uzreiz visas nianses. Lasī t atsauksmes. Nebaidieties uzreiz uzdot jautā jumus. Ir skaidras naudas rezerve. Un vē l viena lieta: Ramanadā uz arā bu valstī m labā k nebraukt.
