Семь цветов Будапешта. Продолжение. Цвет синий Septiņas Budapeštas krāsas. Turpinājums. Krāsa zila

Septiņ as Budapeš tas krā sas. Krā sa ir sarkana. Oranž a krā sa. Sā kums

Septiņ as Budapeš tas krā sas. Turpinā jums. Krā sa dzeltena

Septiņ as Budapeš tas krā sas. Turpinā jums. Krā sa zaļ a

Septiņ as Budapeš tas krā sas. Turpinā jums. Krā sa zila

Zilā krā sa — varonī gs.

Š ī marš ruta galvenā uzmanī ba tiks pievē rsta slavenā kajam Budapeš tas laukumam — Varoņ u laukumam (Hsö k tere), tas beidzas ar Ungā rijas galvaspilsē tas galveno avē niju — Andrá ssy.

Un mē s sā ksim no laukuma Andrassy avē nijas krustojumā ar Lielo bulvā ri (Nagy korut) - Oktogon laukumu (Oktogon ter). Kvadrā ts veido astoņ stū ri, tā pē c arī tā nosaukums. Tas ir apbū vē ts ar arhitekta Antala Skalņ icka projektē tā m ē kā m, kas deva priekš roku veidot tā sauktā historisma stilā . Š is darbs bija pē dē jais lielais panā kums viņ a karjerā un ieguva balvu Pasaules izstā dē Vī nē.1873. gadā . No 1936. lī dz 1945. gadam laukums tika nosaukts Musolī ni vā rdā , un, nā kot pie varas komunistiem, tas tika pā rdē vē ts par 7. novembra laukumu. Sā kotnē jais nosaukums laukumā tika atgriezts deviņ desmitajos gados.

Pā rvietojoties pa Andrá ssy avē niju, mē s nonā kam Terora namā (Teror Há za, arī Terora muzejs):

Ē kā ar milzī gu nojume, kas izgrebta ar uzrakstu TERRORS, atrodas Komunistiskā s un faš istu diktatū ras upuru muzejs. Vieta nav izvē lē ta nejauš i. Kara gados š eit atradā s vietē jo faš istu š tā bs, 50. gados - Nacionā lā s droš ī bas dienests (padomju NKVD analogs). Ē kas pagrabos ierī koja cietumu, kurā glabā ja politieslodzī tos. Muzejs tika atvē rts 2002. Viņ a ekspozī cija nekavē joties izraisī ja karstas pretrunas. Pē c kritiķ u domā m, tas attē lo Ungā riju kā ā rvalstu okupantu upuri un pilnī bā neaptver paš u ungā ru lī dzdalī bu totalitā ro rež ī mu zvē rī bā s. Tajā paš ā laikā komunisma periodam tiek pievē rsta daudz lielā ka uzmanī ba nekā faš istiskajam.

Avē nijas un Vorosmarty ielas krustojumā Mū zikas akadē mijas vecajā ē kā (1877-1879, Ā dolfs Langs) atrodas Franč a Lista muzejs-dzī voklis. Š ī ē ka kļ uvusi par ilgi gaidī tu dā vanu skolē niem, kuriem jau sen nav savu telpu. 1881. gadā tajā paš ā mā jā dzī voklī ievā cā s arī Francs Lists, kurš tajā dzī voja lī dz savu dienu beigā m. Ekspozī cija saglabā atmosfē ru, iepazī stina ar viņ a skaņ darbu rokrakstiem, kā arī personiskiem priekš metiem, starp kuriem, piemē ram, unikā las "stikla klavieres".

Tā lā k dodamies uz ne mazā k varonī gu, bet ļ oti burvī gu laukumu — Kodaly (Kodаly korond). Aplī arlī dzī gā m ainavā m, viena otrai lī dzī gas neorenesanses stila mā jas ar krā sotā m fasā dē m.

Vienā no tiem dzī voja komponists Zoltans Kodaly. Mū sdienā s tajā atrodas viņ a muzejs. Teritorija ir sadalī ta č etrā s vienā dā s daļ ā s. Nelielos laukumos ar varenā m platanā m atrodas č etri Ungā rijas nacionā lo varoņ u pieminekļ i. Dienvidu kvartā lā atrodas piemineklis Janoš am Botjanam (1643-1709) (1958, Gyula Kovac Kish), saukts par Aklo, jo viņ š.17. gadsimta beigā s zaudē ja vienu aci karā pret turkiem. Viņ š piedalī jā s kaujā par Budas atbrī voš anu no Osmaņ iem.

Tajā paš ā Andrassy avē nijas pusē atrodas piemineklis citam militā rajam vadonim, diž ciltī gas ungā ru dzimtas pā rstā vim - Mikló s Zrinyi (1508-1566) (1902) , Jozsefs Rona). Viņ š varonī gi nomira 1566. gadā , aizstā vot Szigetvaras cietoksni, kura komandieris viņ š bija, no Turcijas sultā na Suleimana karaspē ka. Vairā k nekā mē nesi gandrī z 2500 aizstā vju turē ja cietoksni, kuru aplenca tū kstoš iem Turcijas armiju. Beidzot ungā ri uzsā ka izmisī gu uzbrukumu un visi gā ja bojā . Turki ielauzā s cietoksnī , bet Zrinyi uzspridzinā tie pulvera ž urnā li pē kš ņ i uzlidoja gaisā . Š ī aplenkuma laikā turki zaudē ja vairā k nekā.20 000 nogalinā tu cilvē ku.

Pretī Zrinyi piemineklim atrodas piemineklis nacionā lajam dzejniekam Balintam Balasī (1554-1594) (1959, Pal Patzai) - ungā ru lirikas pamatlicē jam, kurš izcē lā s arī cī ņ ā s ar turki. Vienā no tiem Estergomas aplenkuma laikā Balaš š i nomira no gū tajā m brū cē m.

Ceturtais piemineklis ir veltī ts Gyö rgy Sondi (? -1552) (1955, Laszlo Marton). Viņ š bija mazā Dregay cietokš ņ a kapteinis Ungā rijas ziemeļ os un izcē lā s turku aplenkuma laikā.1552. gadā . Š okē ts par miruš ā drosmi Sondi uzbrukuma laikā , turku pasha pavē lē ja apbedī t varoni ar pilnu militā ru pagodinā jumu. Laika gaitā ungā ru kultū rā radā s vesels kults, kas saistī ts ar vā rdu Szondi. Viņ š personificē ja talantī gu, zemas izcelsmes, bet ar tī rā m domā m jaunekli, kurš grū tā situā cijā parā dī ja stingrī bu un drosmi.

Pastaiga pa avē niju, apbrī nojot burvī gā s mā jas.

Un mē s ieejam Varoņ u laukumā , kas tika iecerē ts kā nacionā lo varoņ u panteons, un tā izveide ir veltī ta tū kstoš gadei, kad ungā ri atrada jaunu dzimteni.

Kvadrā ta centrā atrodas Tū kstoš gades piemineklis (1896-1929, arhitekts Alberts Š iedans, tē lnieks Gyö rgy Zala). 36 m augstā kolonna vainagojusies ar Erceņ ģ eļ a Gabriela figū ru. Labajā rokā viņ š tur pirmā Ungā rijas karaļ a Svē tā Stefana Svē to kroni, kreisajā rokā - tā saukto dubultkrustu. Viņ a attē ls ir redzams arī mū sdienu Ungā rijas ģ erbonī . Par š o figū ru Gyorgy Zala saņ ē ma pirmo balvu Pasaules izstā dē Vī nē.1900. gadā . Kolonnas pakā jē uz augsta postamenta bija septiņ u jā tnieku figū ras. Viņ i pā rstā v septiņ us cilš u vadoņ us, kas ieradā s mū sdienu Ungā rijas teritorijā : Tetens, Onds, Konds, Tashs (Lehels), Huba, Eleds un svarī gā kais no tiem - Arpads, kura pē cteč i nodibinā ja pirmo dinastiju. Ungā rijas karaļ i. Nelielā attā lumā kolonnas priekš ā atrodas smaga akmens plā ksne, iež ogota ar kaltu ķ ē di. Š is kenotafs ir simbolisks kaps "varoņ iem, kuri gā ja bojā par savas tautas un valsts brī vī bu un neatkarī bu". Aiz kenotafa redzama bronzas plā ksne. Pirms varoņ u panteona uzcelš anas š ajā vietā.1877. gadā tika izurbts artē ziskais urbums lī dz 970 m dziļ umam, virs akas tika izbū vē ta strū klaka, kas galu galā padevā s grandiozā kai celtnei. Tomē r ū dens no š ī s akas joprojā m baro Szechenyi un Dagai pirtis.

Tū kstoš gades gaitu noslē dz divas pusapaļ as kolonā des. Kreiso vainago divas alegoriskas figū ras, proti, darbs un labklā jī ba. . .

. . . ī stā  — zinā š anas un godī ba.

No kolonā ž u iekš puses viens pret otru stā v rati ar alegoriskā m kara figū rā m. . .

. . . un Mira.

Kolonā ž u niš ā s atrodas 14 karaļ u un nacionā lo varoņ u skulptū ras, kurā m bija nozī mī ga loma Ungā rijas vē sturē . No kreisā s puses uz labo ir:

Istvans I Svē tais (1001-1038) — pirmais Arpadu dinastijas Ungā rijas karalis, kurš pabeidza Ungā rijas valsts izveidi un uzsā ka tā s kristianizā ciju;

Svē tais Lā š lo I (1077-1095), kuru cienī ja cilvē ki, ap kura vā rdu radā s romantisks ideā la kristieš u bruņ inieka-karaļ a tē ls;

Karalis Kalmans Rakstnieks (1095–1116), kurš aizliedza dedzinā t raganas;

Karalis Andras II (1205-1235), kurš izdeva Zelta bulli, kas noteica magnā tu privilē ģ iju neaizskaramī bu;

Karalis Bela IV (1235-1270), kurš atjaunoja valsti pē c postoš ajiem tatā ru-mongoļ u uzbrukumiem;

Karalis Č ā rlzs Roberts (1308-1342) — pirmais Anž evinu dinastijas pā rstā vis Ungā rijas tronī ;

Karalis Lajoss I Lielais (1342-1382), pateicoties kura militā rajā m uzvarā m dzima impē rija, "kuras krastus apskaloja trī s jū ras";

Jā noss Hunjadi (1387-1456) — ģ enerā lis, kurš cī nī jā s pret turkiem, Transilvā nijas gubernators, topoš ā karaļ a tē vs;

Hunyadi klana karalis Matiass I Korvins jeb Taisnī gais (1458–1490), kura vadī bā Ungā rijā uzplauka kultū ra;

Istvans Bocskai (1557-1606) - 1604. -1606.  gada anti-Hā bsburgu sacelš anā s vadī tā js;

Gabors Betlens (1580-1629) - Ungā rijas karalis 1620-1621, viņ a vadī bā sā kā s Transilvā nijas Firstistes ziedu laiki;

Imre Thö kö ly (1657-1705) - 1679. -1681.  gada anti-Hā bsburgu sacelš anā s vadī tā js;

Ferenks Rakoč i (1676-1735) - nacionā lā s atbrī voš anas kara vadī tā js pret Austriju 1703. -1711. gadā ;

Lajos Kostu (1802-1894) - revolucionā rs, 1848. -1849.  gada revolū cijas un neatkarī bas kara dalī bnieks.

Kad piemineklis bija gatavs, pē dē jā s piecā s niš ā s tika uzstā dī tas piecu Habsburgu valdnieku skulptū ras, bet pē c Otrā pasaules kara tā s tika noņ emtas un aizstā tas ar mū sdienā s redzamajā m. Neskatoties uz pieminekļ a patriotismu, tā liktenis nebija viegls. Tā tad ī sajā Padomju Republikas laikmetā Ungā rijā piemineklis tika apvilkts ar sarkanu audumu, virs kura uz kolonnas tika uzlikts Marksa, Engelsa un strā dnieka ģ ipš a attē ls. Pē ckara gados pā r pieminekli draudē ja nojaukš ana, jo tas nepatika Matiasam Rakosi, kurš š o pieminekli uzskatī ja par "pā rmē rī gu nacionā listisku jū tu izpausmi". Tomē r viss izdevā s, un laukums savu gatavo izskatu ieguva pē c 1956. gada.

1989. gada 16. jū nijā š eit pulcē jā s gandrī z 25.000 cilvē ku, lai piedalī tos 1958. gadā izpildī tā premjerministra Imre Naģ a mirstī go atlieku pā rapbedī š anā , kas ir viens no galvenajiem 1956. gada notikumu dalī bniekiem. Zī mī gi, ka pirms aresta viņ š patvē rā s Dienvidslā vijas vē stniecī bas ē kā , kas atradā s Andrá ssy avē nijas un Varoņ u laukuma stū rī . Tagad tajā atrodas Serbijas diplomā tiskā pā rstā vniecī ba.

Abā s laukuma pusē s atrodas divas neoklasicisma stila Tē lotā jmā kslas muzeja ē kas. . .

. . . un Modernā s mā kslas muzejs.

Tē lotā jmā kslas muzeji (1906, Albert Schiedanz un Fü lö p Herzog) ir lielā kā ā rvalstu mā kslas kolekcija Ungā rijā . Tā s pamatā bija privā tā s kolekcijas, tostarp Esterhazy un Zichy ģ imenes. Kolekcijā ir senā s ē ģ iptieš u, antī kā s, bizantieš u, senā s ungā ru mā kslas pieminekļ i, unikā la 15. -20. gadsimta Eiropas grafikas kolekcija, 13. -20. gadsimta Eiropas meistaru gleznas un skulptū ras. Muzeja galveno ieeju rotā masī vs portiks ar korintieš u kolonnā m. Uz tā frontona ir skulpturā lā s kompozī cijas kopija no Zeva tempļ a rietumu sienas Olimpijā (Grieķ ija). Tajā attē lota viena no slavenā kajā m sengrieķ u mitoloģ ijas epizodē m, kas stā sta par kentauru un lapī tu cī ņ u Perita kā zā s.

Laikmetī gā s mā kslas zā le (1896, Albert Schickedanz). Ē ka veidota bazilikas formā . Fasā di rotā seš u kolonnu portiks. Uz frontona ir Jenes Harangas mozaī ka par mā kslas patrona Svē tā Stefana tē mu.

Pretē ji Olof Palme ielai no Mā kslas zā les augstu platanu ē nā atrodas slidotavas paviljons (1895, Imre Francek), kas darbojas ziemā . Tā celta nodeguš as lī dzī gas ē kas vietā un deva jaunu impulsu slidoš anas popularitā tei pilsē tnieku vidū . 1908. gada janvā rī š eit notika Eiropas č empionā ts ā trslidoš anā .

Un caur nelielu tiltiņ u mē s nokļ ū stam Varosliget pilsē tas parkā .

Vē stures piezī me: parks atrodas kā dreizē jo purvu vietā . Kopš.1298. gada Jurģ u dienā š eit pulcē jas Valsts sapulce. 15. gadsimta vidū š ajā teritorijā atradā s karaļ a Matiasa medī bu lauki. 1808. gadā š ajā teritorijā tika nolemts iekā rtot parku. Ideju sirsnī gi atbalstī ja erchercogs Jā zeps un uzdā vinā ja vairā kus platanu stā dus, kas parkā aug vē l š odien. Plā nojums tika uzticē ts franč u dā rzu arhitektam Enrikam Nebienam. 1896. gadā parka teritorijā tika organizē ta Pasaules izstā de, kas demonstrē ja visus tā laika modernā kos Ungā rijas sasniegumus. Š im pasā kumam uz salas mā kslī gā ezera vidū tika uzbū vē tas Ungā rijas Karalistes teritorijā esoš o ē ku kopijas, kas pā rstā v galvenos arhitektū ras stilus.

Visas struktū ras bija pagaidu. Tač u publikai š ī ideja tik ļ oti iepatikā s, ka pē c izstā des beigā m tika nolemts š ī s kopijas no izturī giem materiā liem radī t no jauna. Vē sturisko ē ku kompleksa, tautā sauktā Vajdahunyadvar, rekonstrukciju vadī ja arhitekts Ignazs Alpars.

Pa kreisi no galvenā s ieejas lancetes vā rtiem paceļ as 37 metrus augstais moku tornis, atgā dinot Ungā rijas augš daļ as cietokš ņ u bastionu torņ us. Viņ as labajā pusē ir noš ķ elts tornis no Sighisoara pilsē tas Transilvā nijā .

Aiz tā atrodas gotiskais tornis "Nebaidieties" no Vajdahunyad (rumā ņ u valodā Hunedoara) cietokš ņ a Transilvā nijā , Hunyadi dzimtas senč u pils, kas dā vā ja karali Matiasu.

Tā lā k ir š ī s pils bruņ inieku zā les fasā de (š ī daļ a devusi nosaukumu visam vē sturiskajam ansamblim, ko mē dz dē vē t par Vajdahunyad pili, lai gan patiesī bā to attē lo tikai atseviš ķ i fragmenti).

Š odien tajā atrodas Lauksaimniecī bas muzejs. Jo ī paš i tajā ir parā dī ts pasaulē veiksmī gā kā sacī kš u zirga Kincsem skelets, kas tulkojumā nozī mē "mans dā rgums". Š ī unikā lā ķ ē ve piedalī jā s 54 sacī kstē s 4 sezonu laikā un ne reizi nav zaudē jusi. Ā rzemē s viņ u sauca par "Ungā rijas brī numu". Kad Kincsem 1887. gadā nomira 13 gadu vecumā , Ungā rijā laikraksti parā dī jā s sē ru rā mjos, un valsts karogi tika plī voti pusmastā . Leģ endā rā zirga piemiņ a tika iemū ž inā ta, izveidojot tam veltī tu muzeju. Viņ as vā rdā ir nosaukts parks Budapeš tā . Baroka pils dienvidu stū rī no ezera puses Katalī nas torņ a kopija no Branas pils Transilvā nijā , kur dzī voja slavenais grā fs Drakula.

Pretī pils galvenajai fasā dei atrodas piemineklis hronistam ar iesauku Anonī ms (1903, Mikló s Ligeti), kurš dzī voja 12. gadsimta beigā s - 13. gadsimta sā kumā . Viņ a hronikas stā sta par Ungā rijas vē stures agrī no periodu, tostarp par jaunas dzimtenes iegū š anu ungā riem. Parkā ir daudz pieminekļ u slavenā m personī bā m. Tā , piemē ram, blakus salai, uz kuras atrodas vē sturisko ē ku komplekss, 1906. gadā tika uzcelts piemineklispirmajam Amerikas prezidentam Dž ordž am Vaš ingtonam(1732.1799) (1906, Gyula Bezeredi ). Š is piemineklis tika izveidots par ungā ru ziedojumiem, kuri 19. gadsimtā imigrē ja uz Ameriku.

Parkā ir vairā kas citas interesantas vietas, kuras ir vē rts apmeklē t. Ejot aiz Tē lotā jmā kslas muzeja gar ezeru, varat apmeklē t vai apskatī t restorā nu Gundel. Tā nosaukta slavenā s kulinā rijas dinastijas vā rdā , kuru dibinā ja Jā nis Gundels (1844-1915). Viņ a dē ls Karojs, pateicoties savā m kulinā rijas prasmē m un lieliskajā m uzņ ē mē jdarbī bas prasmē m, padarī ja š o iestā di par vienu no slavenā kajā m Eiropā . Daž reiz viņ š nolī ga veselu simfonisko orķ estri, lai izklaidē tu viesus. Savas dzī ves laikā Karolijs Gundels uzrakstī ja vairā kas pavā rgrā matas, kas tika tulkotas sveš valodā s un tiek uzskatī tas par vienu no labā kajā m ungā ru virtuvē lī dz mū sdienā m. Slavenais restorā na ē diens lī dz mū sdienā m ir gundelevski pankū kas - “gundel pachinta”. Iestā des viesu vidū ir daudzas slavenī bas - pā vests Jā nis Pā vils II, Lielbritā nijas karaliene Elizabete II, bijuš ais Francijas prezidents Ž aks Š iraks un daudzi citi.

Tū lī t aiz restorā na varat redzē t un apmeklē t lielpilsē tas zoodā rzu. Tā s iezī me ir Kornela Noiš losa jū gendstila ieeja ar ziloņ iem. Tas tika atvē rts 1866. gadā , kļ ū stot par pirmo zoodā rzu Centrā leiropā , kurā dzī vnieki tika turē ti dabiskajiem apstā kļ iem. 20. gadsimta sā kumā privā tais zoodā rzs bankrotē ja, un to nopirka pilsē tas dome. Tajā paš ā laikā sā kā s tā s rekonstrukcija. Darbā tika iesaistī ti divi jauni arhitekti - Karoly Kosh un Dezho Zrumechki, kuri smē luš ies iedvesmu viduslaiku tautas mā kslā , apvienojot to ar tolaik modernajā m arhitektū ras tendencē m. Viņ i centā s katru dzī vnieku novietot vidē , kas atgā dina dabisko dzī votni, un tajā paš ā laikā atveidot š o vietu tipiskos arhitektū ras elementus. Diemž ē l liela daļ a š o darbu nav saglabā jusies lī dz mū su laikam.

Pē c Allatkerti ielas ieš anas lī dz Szechenyi pirtī m (pretī ) atrodas ne pā rā k pamanā ma galvaspilsē tas cirka ē ka. Tā tika uzcelta 1971. gadā veca cirka vietā , kura pirmā izrā de notika 1891. gadā .

Un, ejot pa Dozsa Gyorgy ielu no Modernā s mā kslas muzeja, jū s varat redzē t interesantu pieminekli Laika ratu — tas ir lielā kais smilš u pulkstenis pasaulē (8 m augsts). Laika ritenis ir izgatavots no tā diem izturī giem materiā liem kā granī ts, nerū sē još ais tē rauds un ī paš s triecienizturī gs stikls, kas tiek pielietots, cerot uz mehā nisma ilgstoš u darbī bu, kas ir vienkā rš s savā pamatā , bet ļ oti sarež ģ ī ts izmē ra dē ļ . mehā nisms. Senā s laika skaitī š anas metodes un 21. gadsimta tehnoloģ iju saplū š ana (ko pā rstā v sarež ģ ī ts pusautomā tiskais mehā nisms smilš u lieš anas kontrolei, izmantojot datoru) laika ratu no parasta instrumenta pā rvē rta par ī stu mā kslas darbu. , personificē jot laiku. 2004. gada 30. aprī lī pulksten 00:00 Ungā rija pievienojā s Eiropas Savienī bai. Svinī gā pieminekļ a atklā š ana kļ uva par simbolu jaunam Ungā rijas attī stī bas laikmetam, jaunas hronoloģ ijas sā kumam. Reizi gadā , 31. decembrī , Laika rats apgriež pusapli (katru reizi vienā virzienā ), augš ē jā kamera, kas uz š o brī di jau ir tukš a, virzā s uz leju, un sā kas jauns ikgadē jais smilš u lieš anas cikls. Pulksteņ a pagrieš ana tiek veikta, pielietojot parastu fizisko spē ku, neizmantojot nekā dus dzinē jus, tikai ar kabeļ u un vienkā rš a mehā nisma palī dzī bu. Š ā da vienkā rš ī ba bija paredzē ta, lai vē lreiz atgā dinā tu mums visiem par tiem tū kstoš iem gadu, kas pagā juš i, kuru laikā vienī gais, kas varē ja pā rvietot lielu un smagu priekš metu, bija cilvē ka neatlaidī ba un spē ks.

Un tradicionā li atrodas parkā , Szé chenyi pirtis:

80.  gados. 19. gadsimtā kalnrū pniecī bas inž enieris Vilmoss Zsigmondijs š eit atklā ja ā rstnieciskā termā lā ū dens avotu un izvietoja š ajā vietā balneo-kū rorta paviljonu. Laika posmā no 1909. lī dz 1913. gadam š eit tika uzcelts vē rienī gs peldvietu komplekss "Szechenyi", kam Vecajā pasaulē lī dz mū sdienā m nav lī dzinieku. Viņ a projektā organiski apvienoti 19. -20. gadsimta mijai raksturī gie arhitektū ras stilu elementi. 1927. gadā komplekss tika paplaš inā ts ar vī rieš u un sievieš u publisko pirti, kā arī jaunu pludmales spā rnu. Ja Budas pusē apdzī votu vietu veidoš anā un peldē š anas kultū ras attī stī bā nozī mī gu lomu spē lē ja neskaitā mi dabiski termā lie avoti, tad Pestas pusē lī dz 1878. gadam nebija ne avotu, ne aku ar termā lo ū deni. Pasaulslavenais ungā ru zinā tnieks un inž enieris Vilmoss Zsigmondijs 1868. gadā uzsā ka dziļ urbumus Varogyliget parkā . Rezultā tā no 970 m dziļ as akas izplū da ā rstniecī bas ū dens ar temperatū ru 74 grā di pē c Celsija. Š ī aka deva 350-400 litrus ū dens minū tē . Lai gan no Briseles uz Budapeš tu nā ca priekš likums par pirts bū vniecī bu, pilsē tas dome pati uzsā ka mū sdienu pirts priekš teces – Artē ziskā s pirts – celtniecī bu.

Artē ziskajā pirtī , kas tika atvē rta 1881.  gadā , bija 20 pirtis, viena sabiedriskā pirts un 6 viesnī cas numuri. Tač u tikai ī su laiku tas varē ja apmierinā t augoš ā s prasī bas un vajadzī bas. Vienā no lielā kajiem un skaistā kajiem Budapeš tas parkiem Varosligetā.1909. gadā pē c universitā tes profesora Gjoza Cī glera projekta tika uzsā kta Szé chenyi ā rstnieciskā s vannas celtniecī ba. Sastā v no galvenā s un divā m sā nu ē kā m eklektisma stilā , pirts ar lielu kupolu virs galvenā s ieejas un mazā kiem kupoliem pā ri kompleksa stū riem celta 1913. gadā . Jaunā ā rstnieciskā vanna gan kopē jā iespaidā , gan detaļ ā s. , ļ oti spē cī gi ietekmē ja apmeklē tā jus. 1927. gadā komplekss tika paplaš inā ts. Otrā pasaules kara laikā pirtis bija ievē rojami mazā k bojā tas nekā Budas pirtis, tā pē c 1945. gada pavasarī tā jau sā ka darbu. 1963. gadā pirts tika rekonstruē ta izmantoš anai ziemā .

Ā rā bija silts +1 : )))

Turpinā jums: š eit >>>