Septiņas Budapeštas krāsas. Turpinājums. Zilā krāsa
Septiņ as Budapeš tas krā sas. Krā sa ir sarkana. Oranž a krā sa. Sā kums >>>
Septiņ as Budapeš tas krā sas. Turpinā jums. Krā sa dzeltena >>>
Septiņ as Budapeš tas krā sas. Turpinā jums. Krā sa zaļ a >>>
Zilā krā sa ir karaliska.
Š is marš ruts aptver Budas kalna ikoniskā s apskates vietas: Karalisko pili, Zvejnieku bastionu, Sv. Matiasa baznī cu. Un, apskatot romieš u apmetnes paliekas Obudā (izrakumi atrodas tieš i zem tramvaja pieturas Florian ter), tiekam nogā dā ti laikā tā lā k, uz 8. gadsimta vidu, Ungā rijas karaļ a Bela IV laikā . . Karalis pavē lē ja uzcelt pili kalnā , lai aizsargā tos pret tatā ru-mongoļ u uzbrukumiem. Ap kuru laika gaitā izauga pilsē ta ar nosaukumu Buda.
Vē stures piezī me: 15. gadsimta sā kumā Luksemburgas karalis Sigismunds I ievē rojami paplaš inā ja Budas pili, padarot to par lielā ko tā laika Eiropā . Tad Buda kā pilsē ta kļ uva par Ungā rijas karalistes galvaspilsē tu, un cita š ī perioda karaļ a - Matiasa valdī š anas laikā tika uzcelta jauna renesanses pils. Tiesa, viss š is skaistums pastā vē ja salī dzinoš i neilgu laiku, sabrū kot lī dz ar monarha nā vi un beidzot izzū dot Turcijas iebrukuma laikā .
Ungā rija kā neatkarī ga valsts beidza pastā vē t 1526. gadā (pē c Mohač as kaujas, kurā uzvarē ja Osmaņ u impē rijas armija). Turki ieņ ē ma visu karaļ valsts teritoriju, arī Budu, tač u tā ā tri vien pā rstā ja bū t nozī mī ga pilsē ta, nonā kot milzī gas impē rijas perifē rijā . Lī dz 1541. gadam Turcijas armijai izdevā s vē lreiz atkā pties un atgriezties pilsē tā , pa ceļ am iznī cinot gandrī z visus aizsardzī bas nocietinā jumus. Kopš.1541. gada Budas pils ir zaudē jusi savu nozī mi, kazarmas un staļ ļ i tika iekā rtoti krā š ņ ā s pilī s un ē kā s, daž as zā les kopumā bija tukš as. Gandrī z 150 gadus ilgā s turku kundzī bas laikā cietoksnis sabruka, un tikai 1686. gadā Svē tā s lī gas karaspē kam izdevā s atbrī vot pilsē tu un pili no iebrucē jiem. Bet Budas kompleksa atjaunoš ana sā kā s tikai 18. gadsimta pirmajā pusē , kad Svē tā s Romas imperators Kā rlis VI lika atjaunot cietoksni (to pabeidza lī dz 1749. gadam).
Bet arī jaunais komplekss pastā vē ja tikai vienu gadsimtu – 1849. gadā to nodedzinā ja revolucionā ru Artū ra Gergeja armija. Budapeš tas karaliskā pils tika atjaunota (lai gan tolaik Buda un Pesta vē l tika uzskatī tas par divā m neatkarī gā m pilsē tā m) pē c 7 gadiem, un 1875. gadā sā kā s principiā li jaunas pils celtniecī ba. Projektu vadī ja ungā ru meistars Mikloss Ibls, un celtniecī ba tika pabeigta tikai pē c gandrī z 40 gadiem – 1912. gadā .
Otrā pasaules kara laikā apš audes laikā ē ku komplekss tika gandrī z pilnī bā nopostī ts. Pē c kara sā kā s rekonstrukcija, kuras laikā pils sā kotnē jais stils bū tiski mainī jā s. Karaļ a pils tika pilnī bā atjaunota 1966. gadā , tā s interjeri tika atvē rti 1980. gadā . Š eit joprojā m notiek restaurā cijas darbi.
Ja esat jauns, vesels un enerģ isks, varat sā kt marš rutu no Ķ ē ž u tilta un Kilometer Zero un doties kalnā . Bet tā kā esam veci un nespē cī gi : ))) un vē l visu dienu jā staigā , paņ ē mā m autobusu un nokļ uvā m Paradov laukumā (Disz ter pietura). Un no turienes mē s sā kā m marš rutu.
Tā laukums ir nosaukts, pateicoties militā rajā m parā dē m, kas š eit notika 19. gadsimtā . Iepriekš lī dz 14. gadsimta vidum š ajā laukumā reizi nedē ļ ā notika tirdziņ š , lī dz to atcē la Anž u Luijs. Tad laukumā notika publiskas nā vessoda izpildes. Un tagad autostā vvieta, kaut kas lī dzī gs š im : )
Laukuma galā atrodas piemineklis Tē vzemes aizstā vjiem (Honvé d-szobor), kas gā ja bojā antiHā bsburgu sacelš anā s laikā no 1848. lī dz 1849. gadam. Pieminekli 1893. gadā uzcē la Gyö rgy Zala (Gyö rgy Zala).
Ir vē rts pievē rst uzmanī bu mā jai (Nr. 3), kas celta 1743. -1748. gadā Batthyani ģ imenei, kurā viņ i dzī voja lī dz 1945. gadam. (Uzziņ ai, Lajos Batthyani ir grā fs, ungā ru politiķ is. Revolū cijas laikā no 1848. lī dz 1849. gadam vadī ja pirmo Ungā rijas valdī bu).
Ja dodaties pa Tarnok ielu, varat ieskatī ties Farmā cijas muzejā (mā jas numurs 18).
Š ī iela mū s ved uz laukumu, kurā atrodas Sv. Trī svienī bas kolonna — mē ra kolonna, kas š eit uzcelta, pieminot 1710. –1713. gadā mē ra dē ļ zaudē tā s dzī vī bas.
Kreisajā pusē redzama Vecā rā tsnama ē ka ar pulksteņ a torni uz jumta ar sī polu kupolu. Zem rā tsnama stū ra balkona kā dā niš ā atrodas Pallas Atē nas, taisnī bas, kara un gudrī bas dievietes, zinā tnes un amatniecī bas patroneses Pallas Atē nas statuja, kura ir arī Budas patronese.
Vecā rā tsnama pelē kā ē ka un dieviete tiek atjaunota: )))
Un visbeidzot - laukuma pē rle - Sv. Matiasa baznī ca:
Vē sturiskais fons:
Pirmo baznī cu 11. gadsimtā uzcē la Stefans Svē tais. Tas bija veltī ts Jaunavai Marijai. Mongoļ u-tatā ru iebrukuma laikā templis tika iznī cinā ts. Jauno templi kā daļ u no Budas pils uzcē la karalis Bela IV. Laika gaitā baznī ca tika pā rbū vē ta un paplaš inā ta. Lī dz 15. gadsimtam tas sasniedza savu kulminā ciju un kļ uva par skaistā ko gotisko templi valstī .
Matias Hunyadi, lielais reformators, mā kslas un arhitektū ras mecenā ts, uzcē la zvanu torni, kas ir saglabā jis savu varenī bu lī dz mū sdienā m (no sā kotnē jā attē la to atš ķ ir tikai kupols). Tempļ a skaistums, krā sainie vitrā ž as logi un arhitektū ra paglā ba to no turku iebrucē ju iznī cinā š anas.
Freskā s sienas tika balinā tas, un baznī ca tika pā rvē rsta par moš eju uz 145 gadiem. Pē c Ungā rijas atbrī voš anas Matiasa katedrā le Budapeš tā tika nodota jezuī tiem, tā tika uzcelta no jauna un pā rdzī voja divus ugunsgrē kus, kas nopostī ja galveno altā ri un ē rģ eles. 19. gadsimtā sā kā s jauna liela mē roga rekonstrukcija, ko vadī ja arhitekts Frī ds Š uleks. Pateicoties viņ a rū pī gajam darbam, templī tika atjaunots gotikas stils, veikti interjera dekoratī vie darbi, atjaunotas vitrā ž as un skulptū ras.
Uz baznī cas jumta uzklā tas krā sainas keramikas flī zes no slavenā s Ž olnai rū pnī cas, pieš ķ irot tai elegantu un svinī gu izskatu.
Jaunavas Marijas templī karalis Matiass veda divas savas sievas pie altā ra, kur tika kronē ti Ungā rijas monarhi.
Katedrā les kapelā atrodas karaļ a Bellas III un viņ a sievas mirstī gā s atliekas, kas saglabā juš ā s pē c Turcijas varas.
Baznī ca glabā Ungā rijas monarhijas simbolu — karaļ u kronē š anai izmantotā vainaga kopiju. Tajā tika svinē tas Mises par godu jauno valdnieku kronē š anai (paš as kronē š anas notika Szekesfehervarā ), 1867. gadā š eit tika kronē ts Francisks Jā zeps un viņ a sieva Elizabete (Sissi), bet 1916. gadā - Kā rlis IV un Zita no Parmas, pē dē jie. no Habsburgu dinastijas.
Karaļ a kroņ a vē sture
Ungā rijas kroņ a vē sture ir kā detektī vstā sts ar sagrozī tu siž etu. Svē tuma oreols, kas viņ u apņ ē ma jau no paš a sā kuma, ir saistī ts ar to, ka viņ a tika atzī ta par vienī go augstā ko augstā kā s varas nesē ju: tā pē c neviens karalis netika uzskatī ts par pilnī gi likumī gu, ja viņ š nebija kronē ts ar š o kroni. Saskaņ ā ar vispā rpieņ emto versiju, kronis tika izveidots karaļ a Bela III (1172-1196) valdī š anas laikā . To vainagojoš ais krusts tika pievienots vē l vē lā k, 16. gadsimtā (to sabojā ja sitiens no lā des vā ka, kurā tas tika glabā ts gadsimtu vē lā k).
Lī dz 1301. gadam karaliskā s svē tnī cas tika glabā tas Szekesfehervaras pilsē tā . kur tradicionā li notika kronē š ana. Vē lā k kronis tika transportē ts uz Viš egradu, Pozsoni (Bratislavu) un Budu. Pē c turku sakā ves Mohacas kaujā.1526. gadā Laja II atraitne to nodeva Austrijas imperatoram Ferdinandam I, kas nostiprinā ja Habsburgu pozī cijas, kas pretendē ja uz Ungā rijas troni. 1848. gada revolū cijas laikā Lajs Koš ss paņ ē ma kroni un kroņ a dā rglietas un apraka tos mež ā netā lu no Orsovas pilsē tas Transilvā nijā . Tomē r dā rgumi tika atrasti un 1853. gadā atgriezti Budā . Otrā pasaules kara beigā s regā lijas atklā ja amerikā ņ u karaspē ks Austrijas pilsē tā Matzē , no kurienes tā s tika nogā dā tas ASV, kur tā s tika glabā tas lī dz pā rveš anai uz Ungā riju 1978. gadā . Kopš.2000. gada kronis, kā arī lode, scepteris un kronē š anas zobens ir izstā dī ti Ungā rijas parlamenta kupolajā zā lē . Kronē š anas halā ts glabā jas ī paš ā sarkofā gā Nacionā lajā muzejā . Tā ir vienī gā kroņ a dā rgakmeņ u daļ a, kas datē ta ar Stefana valdī š anas laiku!
Atseviš ķ i ir vē rts pieminē t baznī cā uzstā dī tā s ē rģ eles. Instruments tiek uzskatī ts par lielā ko Budapeš tā . 20. gadsimta sā kumā naudu ē rģ elē m pieš ķ ī ra Austroungā rijas imperators Francis Jozefs I, kurš nolē ma svinē t 40. gadadienu kopš duā lā s valsts priekš gala valdī š anas. Mū zikas instrumenta izgatavoš ana tika pabeigta divus gadus vē lā k – 1909.
Ē rģ eles tika nopietni bojā tas Otrā pasaules kara laikā un tika pilnī bā atjaunotas tikai pagā juš ā gadsimta 80. gadu vidū . 2009. gadā instruments tika pilnī bā izjaukts un nogā dā ts darbnī cā Peč ā . Pē c restaurā cijas ē rģ eles tika atgrieztas to sā kotnē jā vietā . Kopē jais orgā nu svars pā rsniedz 60 tonnas. Tā lielā kā caurule, kuras augstums pā rsniedz 10 metrus, sver 175 kilogramus, bet mazā kā (8 milimetrus gara) sver 60 gramus.
Pē c pastaigas gar tempļ a sienu mē s nonā kam pie Jā tnieku pieminekļ a ķ ē niņ am Stefanam I un Zvejnieku bastionam.
Vē stures piezī me: Jā tnieku statuja Svē tajam Stefanam, valdniekam, kurš Ungā rijā ieviesa kristietī bu un kuru pats pā vests svaidī ja par karali. Viņ š simboliski tur rokā s apustulisko krustu. Pieminekli 1903. gadā veidoja tē lnieks Alajos Stró bls (Alajos Stró bl). Š trobls pasū tī ja š o pieminekli Ungā rijas valsts tū kstoš gades svinī bā m, tač u tē lniekam bija nepiecieš ami desmit gadi, lai to pabeigtu. Viņ š pē tī ja mazā kā s vē sturiskā s detaļ as, lī dz pat 11. gadsimta kā pš ļ iem. Uz pieminekļ a postamenta redzami bareljefi ar ainā m no Svē tā Stefana dzī ves. No visā m pusē m pieminekli sargā č etras lauvas.
Un Zvejnieku bastions - ē ka nebū t nav senlaicī ga, lai neteiktu, ka funkcionā la, bet ļ oti skaista. Lielisks skatu laukums neoromā nikas stilā . No visā m pusē m bastiona platformu ieskauj sniegbalta gara galerija ar koniskiem slī diem torņ iem, arkā dē m un balustrā dē m. Bastions nekad nav izmantots kā aizsardzī bas struktū ra. Tas parā dī jā s tikai 19. gadsimta beigā s pē c Frigyes Schulek(Frigyes Schulek)projekta, kurš pā rbū vē ja Matiasa baznī cu. Bū vniecī ba tika pabeigta 1905. Bastiona torņ i veidoti pē c pirmo ungā ru kolonistu telš u veida.
Kā dreiz š ī vieta bija laukums, ko ieskauj Budas cietokš ņ a mū ri, kur viņ i tirgojā s ar zivī m. No š ejienes arī radies bastiona nosaukums, kas tiek uzskatī ts par pieminekli Donavas zvejnieku ģ ildei, kas viduslaikos aizstā vē ja cietoksni.
No š ejienes paveras lielisks skats uz Ungā rijas parlamentu un citā m Pestas apskates vietā m.
Blakus Sv. Matiasa baznī cai atrodas moderna Hilton viesnī cas ē ka. Š ī viesnī ca tika uzcelta 1976. gadā pē c arhitekta Bela Pintera projekta uz atlikuš ajiem dominikā ņ u un pē c tam jezuī tu klostera fragmentiem, kas atradā s š ajā vietā . Savā radī š anā Bela Pinters izmantoja viduslaiku torņ a pamatni, gotiskā s baznī cas drupas un vē lā baroka stilā celto seminā ru.
Tač u visvē rtī gā kais ir viesnī cas arhitektū rā ierakstī tais Sv. Nikolaja zvanu tornis, kurā var aplū kot 15. gadsimta sakš u reljefa kopiju, kurā attē lots karaļ a Matiasa triumfs.
Š eit ir Andrā š a Hesa laukums — laukuma nosaukums dots par godu pirmā s drukā tā s grā matas izdevē jam Ungā rijā (1473) ar nosaukumu "Ungā rijas hronika". Š ajā mazajā laukumā mē s redzam pieminekli pā vestam Inocentam II, kurš izveidoja Svē to aliansi, lai atbrī votu Budu no turkiem.
Ejot pa Tancsics Mihaly ielu, jums jā pievē rš uzmanī ba mā jai ar numuru 7 - Erdedi pils. 1800. gadā š ajā pilī dzī voja Bē thovens. Mū sdienā s tajā atrodas Mū zikas vē stures muzejs. Un 9. namā tika ieslodzī ts Mihai Tanich - 1848. –1849. gada anti-Hā bsburgu sacelš anā s vadī tā js, revolucionā rs, izvirzī ja ideju par dzimtcilvē ku atbrī voš anu un vispā rē jo vē lē š anu tiesī bu ievieš anu. Un vē l agrā k š ī mā ja bija Karaliskā naudas kaltuve.
Ielas galā atrodas Budas luterā ņ u baznī ca. Tā ir slavena ar to, ka Otrā pasaules kara laikā baznī cas mā cī tā js Gabors Stehlo izglā ba vairā k nekā.2000 cilvē ku.
Pretī baznī cai atrodas masī vā Nacionā lā arhī va ē ka, kas pā rsteidz ar savu koš o daudzkrā saino jumtu, kas atbalsojas Matiasa baznī cas jumtā un vienlaikus atgā dina Budapeš tas Centrā ltirgus krā saino jumtu. Keramikas flī zes no Zsolnay rū pnī cas tika izmantoti visu š o ē ku projektē š anā . Nacionā lā arhī va ē kas un Centrā ltirgus (Kö zponti Vá sá rcsarnok) projektē jis viens un tas pats arhitekts Š amu Peč s (Samu Pecz vai Petz) ; liels Zsolnay keramikas cienī tā js.
Pa labi no arhī va ir Vī nes vā rti. Precī zā k, š ī ir viņ u precī za kopija. 1896. gadā nopostī tie 16. gadsimta vā rti nav saglabā juš ies. Viņ i ieguva savu vā rdu, jo no š ejienes sā kā s ceļ š uz Vī ni.
Ja ejat gar arhī va ē ku pa kreisi, varat doties uz Kapistrano laukumu (Kapisztrá n té r), kas nosaukts itā ļ u franciskā ņ a Dž ovanni (Janos) vā rdā . Kapistrano (1386-1456), mū ks-sludinā tā js, kuram izdevā s izveidot armiju pret turkiem. Š im mū kam ir arī ļ oti interesants piemineklis, kas ar vienu kā ju stā v uz nogalinā ta turka ķ ermeņ a.
Š ajā laukumā atrodas arī tik neparasta ē ka:
Starp drupā m paceļ as tornis un atseviš ķ s gotiskais logs, kas stā v uz pamatiem. Tas ir viss, kas tika atjaunots pē c Otrā pasaules kara no Sv. Marijas Magdalē nas baznī cas, kas celta XIII gadsimta 60. gados. Turcijas laikā baznī ca tika sadalī ta starp protestantiem un katoļ iem (daž i lū dza nafā , citi izmantoja korus), un pē c tam turki to pā rvē rta par moš eju.
Pa kreisi no laukuma atrodas Militā rā s vē stures muzejs. Š eit ir bagā tī ga ieroč u kolekcija no Turcijas kauju laikiem lī dz mū sdienā m, kā arī numismā tikas kolekcija.
Pa pilsē tas ielu (Ú ri utca)atgriež amies Karaļ a pilī . Š ī iela savā sā kotnē jā veidolā nepā rdzī voja divus karus un lielā koties tika atjaunota, tač u joprojā m rada pagā juš o gadsimtu atmosfē ru.
Tā lā k tajā paš ā ielā atrodas jā tnieka statuja ģ enerā lim Anrā sam Hadikam (Andras Hadik), talantī gam 18. gadsimta militā rajam komandierim (1710–1790), Budas komandierim. Ģ enerā lis kļ uva slavens ar kavalē rijas reidu Berlī nē Septiņ u gadu kara laikā starp Austriju un Prū siju 1757. gadā . Hadiks tika apbalvots ar Marijas Terē zes ordeņ a Lielo krustu un tika iecelts par Austrijas impē rijas Militā rā s padomes (Hofkriegsrat) priekš sē dē tā ju (vienī gais ungā rs, kurš saņ ē mis š ā du godu un sasniedzis tā das karjeras virsotnes Hā bsburgu vadī bā ). Pieminekli Hadikam Pils kalnā.1937. gadā uzcē la Gyö rgy Vastagh (Gyö rgy Vastagh).
Š ī s ielas 13. namā ir ieeja Budas pazemes alā s.
Iznā kot Sv. Jura laukumā (Szent Gyö rgy té r), kur viduslaikos notika turnī ri un citas jā š anas spē les, atrodas piemineklis huzā ram 2010. gada ē ras formas tē rpā . Marija Terē ze. Pieminekļ a autors ir tē lnieks Zsigmonds Kisfaludi Strobls (Zsigmond Kisfaludi Stró bl) (1932). Zsigmonds Š trobls (1884-1975) ir arī autors Laja Koš uta figū rai Ungā rijas parlamenta piemiņ as kompozī cijā .
Vē l divas ē kas š ajā laukumā ir pelnī juš as atseviš ķ u stā stu. Š ī ir Sandora pils (mā jas numurs 1), kas celta grā fam Vincentam Sandoram, kura sieva grā fiene Anna Sapori sapņ oja par š ā du dzī vesvietu, no kuras pavē rtos skaista pilsē tas panorā ma. Š o eleganto neoklasicisma pili uzcē la Mihaly Pollack un Vī nes arhitekts Johans Amans no 1805. lī dz 1821. gadam. Pils fasā di rotā bareljefi, kas attē lo grieķ u Olimpa dievus, kā arī grā fa Š andora bruņ inieku godu. Otrā pasaules kara laikā pils tika nopostī ta, restaurā cija tika pabeigta tikai 2002. gadā . Tagad š eit atrodas Ungā rijas prezidenta rezidence. Pilī ir skaisti interjeri: gobelē ni, kristā la lustras, Karoly Lotz gleznas. Bet apmeklē tā ji š eit tiek ielaisti tikai reizi gadā , parasti septembrī , Ungā rijas kultū ras mantojuma dienu ietvaros.
Un blakus atrodas Pils teā tra ē ka, kas izveidota baroka karmelī tu ordeņ a baznī cā . Turcijas pasas š eit dzī voja no 1541. lī dz 1686. gadam. 1778. gadā ē ka tika pā rveidota par vā cu teā tri. Pirmā ungā ru teā tra izrā de š eit notika 1790. gadā . 1800. gadā š ajā teā trī notika Bē thovena koncerts. Š eit runā ja arī Haidns. Otrā pasaules kara laikā ē ka tika bū tiski bojā ta un pē c tam tika atjaunota. Mū sdienā s tajā atrodas Nacionā lais dejas teā tris.
No otras puses, uzmanī bu piesaista lieliskie Dekoratī vie vā rti (1903).
Blakus viņ iem uz kolonnas, plaš i izpletis spā rnus, sē ž Atilas zobens spē cī gā s nagā s ķ epā s, mī tiskais putns Turuls. Š ī Gyula Donata (Gyula Doná th, 1905) skulptū ra tika uzcelta, lai pieminē tu ungā ru iekaroš anas tū kstoš gadi 896. gadā . Saskaņ ā ar leģ endu, tieš i š is putns ir parā dī jis ungā ru nomadiem ceļ u uz Budapeš tas zemē m. Pē c tam tas kļ uva par Arpad dinastijas simbolu.
Turpat, apakš ē jā terasē -esplanā dē , ir skaista strū klaka "Bē rni makš ķ erē "; kompozī cija Ká roly Senyei, 1912. Trī s bē rni cenš as tikt galā ar milzī gu zivi. Vē l viens slavens tā paš a tē lnieka darbs atrodas Vigado koncertzā les priekš ā .
Karaļ a pils centrā lajā daļ ā atrodas Jozefa Ronas (Jó zsef Ró na, 1900) piemineklis Savojas princim Jevgeņ ijam, kas ir pieminē ts uzvaroš ajai Zentas kaujai (1697). kļ uva par galveno brī di karadarbī bā ar turkiem un veicinā ja Karlovicas miera noslē gš anu 1699. gadā . Princis savalda dedzī go zirgu, pie kura nagiem sagū stī tie turki bailē s dreb. Kaujas ainas atspoguļ ojas pjedestā la bareljefos: Savojas Jevgeņ ija armija uzbruka sultā na Mustafa II armijai, kad tā š ķ ē rsoja Tisas upi, un sakā va to, neskatoties uz ievē rojamo (gandrī z divas reizes) skaitlisko pā rsvaru. no turkiem. Piemineklis tika uzcelts 1900. gadā ar imperatora Franč a Jā zepa finansiā lu atbalstu, kuram nā cā s iejaukties, kad kļ uva skaidrs, ka pilsē tai vienkā rš i nepietiek lī dzekļ u.
No š ejienes paveras lielisks skats uz Pestu.
Vē sturiskais pamatojums: Budapeš tas Karaliskā s pils vē sture ir pilna ar lī kloč iem. Pils dibinā tā js ir karalis Bela IV. Pē c tatā ru-mongoļ u iebrukuma 1240. -1241. viņ š nolē ma nocietinā t Budas plato dienvidu daļ u. Bet pils palika ļ oti pieticī ga, lī dz š eit pā rcē lā s Anž u Luija Lielā galms. Luiss pā rcē la savu rezidenci no Viš ehradas 1347. gadā . Pils vā rda pilnā nozī mē (Jaunā pils jeb Friss Palota) š eit parā dī jā s viņ a pē cteč a Luksemburgas Sigismunda (1387-1437) vadī bā . Sigismunds aicinā ja uz Budu labā kos amatniekus un amatniekus no visas Eiropas.
Pils ieguva greznu apdari tikai Matiasa (Matiasa) Korvina (1458-1490) valdī š anas laikā , kurš bija pazī stams ar humā nisma centieniem un mā kslinieku aizbildniecī bu. Tas bija Budas Karaliskā s pils zelta laikmets. Matiasa kapelā bija ū dens ē rģ eles, un slavenajā Corvinus bibliotē kā bija vairā k nekā divi tū kstoš i ar rokā m apgleznotu grā matu. Vesela amatnieku armija nodarbojā s ar krā š ņ u keramikas krā š ņ u izgatavoš anu ziemas istabā m, marmora kamī nus, grebtas durvis, zeltī tus griestus karaliskajā s guļ amistabā s. Pils atstā ja dziļ u iespaidu uz ā rzemniekiem. Kā ds itā lietis rakstī ja: "Visā Eiropā ir trī s skaistā kā s pilsē tas: Venē cija pie jū ras, Buda kalnā un Florence lī dzenumā . " Karaļ a Matiasa galvenais arhitekts bija Florences Chimenti Camicia. Budā strā dā ja vē l viens pazī stams tā laika arhitekts - Dž ovanni Dalmata (pazī stams arī kā Ivans Duknovič s), kurš strā dā ja arī Itā lijā (Romā ) un Horvā tijā (Trogirā ). Š ī laikmeta arhitektū ras pieminekļ i un skulptū ras pē c tam tika nopietni bojā ti Turcijas iebrukuma laikā un ir nonā kuš i lī dz mums fragmentā ri.
Turkiem iekarojot Budapeš tu (1541-1686), pils nopostī ja. Turklā t tas tika smagi bojā ts 1678. gadā , kad pulvera ž urnā lā iespē ra zibens un daudzas pils telpas aizdegā s. Pē c tam pils tika atkā rtoti iznī cinā ta, atjaunota un pā rbū vē ta. Tā tad Habsburgu valdnieku Kā rļ a VI un Marijas Terē zes arhitekti nojauca sagrautā s gotikas un renesanses ē kas un uzcē la nelielu baroka pili. To vairs neizmantoja kā karalisko rezidenci. Daž ā dos laikos š eit atradā s klosteris un universitā te. Tikai 1790. gadā pils tika atdota Austrijas palatī nam (vicekaralim).
Neatkarī bas kara gados pils tika stipri cietusi, bet pē c Austroungā rijas lī guma noslē gš anas 1867. gadā , kad radā s nepiecieš amī ba atjaunot pili kā valsts neatkarī bas simbolu, pils ieguva. jauna dzī ve. Laikā no 1869. lī dz 1905. gadam Mikló s Iblpā rbū vē ja un palielinā ja baroka stila ē ku. Pilij ir jauns spā rns un centrā lais kupolveida jumts.
Otrā pasaules kara laikā karaļ a pils tika pilnī bā iznī cinā ta padomju karaspē ka bombardē š anas dē ļ un pē c tam tika pā rbū vē ta.
Š odien Budapeš tas pils kompleksā vienlaikus atrodas vairā ki muzeji: Ungā rijas Nacionā lā galerija, Modernā s vē stures muzejs (Budapeš tas vē sture) un Szechenyi Nacionā lā bibliotē ka ar lielā ko vē rtī go grā matu un manuskriptu kolekciju.
Karaļ a pils otrā pusē ir ieeja Ungā rijas Nacionā lajā galerijā , kurā eksponē ti daž ā du laikmetu ungā ru mā kslas darbi.
Karaļ a pils rietumu pagalmā atrodas lieliska strū klaka, kurā attē lotas karaļ a Matiasa medī bas (tē lnieks Alajos Strobls, Alajos Stró bl, 1904). Leģ enda vē sta, ka Matiass, kuram patika ģ ē rbties vienkā rš ā s drē bē s, medī bu laikā saticis daiļ o Ilonku, kura viņ ā iemī lē jusies, nenojauš ot, ka karalis ir viņ as priekš ā . Skaņ darbs radī ts pē c Mihaly Vö rö smarty balā des. Kreisajā pusē ķ ē niņ a Matiasa hronists (ar piekū nu). Tieš i viņ š bija pirmais, kurš pierakstī ja š o romantisko leģ endu, kuru vē lā k literā ri apstrā dā ja Vö rö smarty. Labajā pusē tā pati parastā Ilonka Skaistā . Kā vē sta leģ enda, uzzinā jusi, ka viņ as izredzē tais nav parasts cilvē ks un starp viņ iem nevar bū t ne runas par mī lestī bu, iemī lē jusies meitene novī ta un nomira. Tē lnieks attē lojis citus medniekus, acī mredzot no karaļ a svī tas, pilnā ekipē jumā , medī bu rags un vē l viens beigts dzī vnieks. Strū klaka ir klints gabals ar ū denskritumu, uz kura stā v pats karalis, pie viņ a kā jā m guļ beigts briedis un netā lu skrien policisti, no kuriem viens š ķ iet dzer ū dens no strū klakas.
Ļ oti tuvu strū klakai ir redzami Lauvas vā rti — arka, kas ved uz Karaļ a pils pagalmu. Lauvas ar aizvē rtā m mutē m sē ž abā s vā rtu pusē s. Tieš i tā das paš as lauvas, bet ar atvē rtā m mutē m, atrodas otrpus arkai.
Tik jauki lauvas
Gudrais krauklis patiesī bā ir tā paš a Turul putna attē ls, tikai modernā kā stilā . Krauklis sē ž uz Korvinusa vā rtu starpsienas, kas ierobež o Karaļ a pils teritoriju. Interesanti ir gan paš i vā rti, kas veidoti viegla kalta zirnekļ tī kla formā , gan pats putns.
Saskaņ ā ar leģ endu, krauklis nozaga saderinā š anā s gredzenu tieš i no karaļ a Matiasa kā zā m. Viņ iem izdevā s zagli notvert un nogalinā t, tač u sliktā zī me attaisnojā s – drī z vien nomira monarha jaunā sieva. Un pats Matiass savam ģ erbonim pievienoja kraukļ a attē lu un paņ ē ma prefiksu Corvin (no latī ņ u valodas Corvus — krauklis).
Izkā pjot no Budas kalna, mē s dodamies uz mazā k greznajā m Gellerta pirtī m.
Karstie avoti Gellerta pirts vietā bija zinā mi jau 8. -9. gadsimtā . Pretī pirtij pā ri ceļ am, Gellerta kalna nogā zē , atrodas alu baznī ca. Viduslaikos tajā dzī voja vientuļ nieks Svē tais Stefans, kurš dziedinā ja cilvē kus ar karstiem dubļ ainiem avotiem, kas izplū da alas pakā jē . Ū denī esoš o dū ņ u dē ļ š o vietu jau sen sauc par dubļ u baseinu. Pamatojoties uz š iem siltajiem duļ ķ ainajiem avotiem, gandrī z pirms 100 gadiem tika uzceltas Gellert pirtis un eleganta viesnī ca Artnuovo stilā . Ir 10 iekš telpu baseini, kā arī bē rnu baseins, 2 ā ra baseini ar viļ ņ iem un hidromasā ž ā m, daž ā da veida saunas un tvaika pirtis, vasaras sauļ oš anā s terases.
Pirtu "priekš gā jē ji", kas mū sdienā s nes kristieš u svē to vā rdu, bija turku pirtis "Achik Ilidzhe", kas bija ļ oti populā ras ticī go vidū . Atbraucot uz š ejieni no attā liem Osmaņ u impē rijas nostū riem, viņ i slavē ja Visvareno par ā rstniecisko dā vanu - termā lā avota ū deni. Patiesī bā sā kumā slavu ieguva nevis pats avots, bet gan tā dubļ i, tā pē c arī sauc par Netī ro vannu. Mū sdienā s peldkomplekss atrodas skaistā postmodernā ē kā , ko 1918. gadā uzcē la arhitekti Arturs Szebeš tiens, Armī ns Hegedjuš s un Izidors Stā rks. Ū dens padeve tiek nodroš inā ta, izmantojot ū dens sū kņ u staciju, kas uzstā dī ta Gellerta kalna centrā , kas paceļ as virs vannā m.
Jau 20. –30. gados. pagā juš ā gadsimta kompleksā parā dī jā s pirmie moderno baseinu paraugi ar pā rsteigumiem: 1927. gadā tika atklā ts mā kslī go viļ ņ u baseins, radot piejū ras kū rorta atmosfē ru, bet 1934. gadā tika atklā tas arī pē rļ u pirtis. Iekš telpu baseini atrodas zem apbrī nojamā s art deco stila kupolveida zā les arkā m. Bagā tī gi dekorē tajā interjerā ietilpst arī grezns vestibils ar marmora kolonnā m un bronzas skulptū rā m, ā das mē beles un grezni sienu paneļ i. Tač u par lielā s zā les galveno apskates objektu var saukt 10 frī zei lī dzī gus augstus "vitrā ž as" logus, kurus gleznojis slavenais stikla mā kslinieks Rots Miksha. Attē lu siž eti uz logiem seko hronoloģ iskā secī bā un ir ņ emti no ungā ru klasiķ a Janoš a Arana episkā s poē mas "Buda nā ve". Lielā s zā les galā atrodas tē lnieka Ā dolfa Husara Veneras statuja. Pirts interjers ir stilizē ts turku stilā , izmantojot izcila skaistuma keramikas elementus jū gendstila stilā .
Oficiā lā vietne — https://www. gellertfurdo. hu/epiteszet
Turpinā jums https://www.turpravda.com/hu/budapesht/blog-484401 .html
