Страшный город Париж Baigā pilsēta Parīze

Parī zes iedzī votā js pā rdod Eifeļ a torņ us netā lu no Luvras

"Ak, Parī ze, ak, Parī ze, es gribu doties uz Parī zi" - visā di teicieni mū s troļ ļ o. Vai vē l forš ā k – redzi Parī zi un mirsti! Kas pie velna, kurš to teica? Jā , kā lai nenomirst š ajā Parī zē , Dievs! Mū sdienu Parī ze vairs nav tā pati, kas pirms 10-15 gadiem, un nepavisam ne tā , kā mums apraksta tū roperatori (lai gan viņ i rā da pilsē tu 2-3 stundas, lai tū risti neredzē tu pā rā k daudz), vai varbū t visa pasaule dzī vo melos un ilū zijā s. Pilsē ta ir pā rpludinā ta ar arā biem, indieš iem, ķ ī nieš iem un melnā dainiem, un tie vairs nav “lielā skaitā ”, tie ir Francijas pamatiedzī votā ji. Kvalitatī vi “franč u francū ž i” (franč u francū zis), kā arā bi viņ us nievā još i sauc, veido ne vairā k kā.45 procentus no kopē jā iedzī votā ju skaita. Principā jau pē c pā ris stundā m pierod, ja vien nebū tu pā rmē rī bu. Turklā t melnā dainie biež i ir daudz draudzī gā ki nekā baltie.

"Kad ierodaties Parī zē , pajautā jiet melnajiem ceļ u, viņ i ā trā k sazinā sies, " š ā du padomu man sniedza draugs. Un tā arī notika. No Tours sasniedzis Bersī staciju Parī zē , devos lejā uz metro, nopirku biļ eti un man iedeva bezmaksas pilsē tas karti. Man bija jā nokļ ū st Belleville stacijā ar pā rsē š anos. Kā da tumš ā daina meitene man paskaidroja, kā tikt lī dz vajadzī gajam vilcienam. Baltie tikai paraustī ja plecus - "mans nesaprotu tavu. "

Metro Parī zē ir rā pojoš s. Uz zilā s lī nijas fū res ir normā las, uz brū nā s vecas un briesmī gas, cilvē ki vagonā ir visraibā kie. Sasniedzu vē lamo staciju un izrā pos dienas gaismā . Lietus nā k. Google maps mani izputinā ja - kontā beidzā s nauda, ​ ​ bezmaksas viesabonē š ana nedarbojā s. Garā m gā ja salds pā ris - nē ģ eris un noziedzī ga tipa arā bs. Viņ i vē rī gi skatī jā s uz mani, manu ceļ ojumu somu un kaž oku. Tas bija jauki".

Es apsē dos kafejnī cā , kurā Francijā tradicionā li nebija Wi-Fi. Kafejnī cas apmeklē tā ji, visi baltie pensionā ri, nespē ja izskaidrot, kā es varu nokļ ū t hostelī . Man bija jā pasū ta kafija. Kā jau gaidī ju, pē c aprē ķ ina man piekā pā s un parā dī ja uz kuru pusi jā velk. Vē l pā ris joslas, pā ris sarunas ar jaukā m tumš ā dainā m dā mā m – un esmu klā t! Urrā ! Devos uz hosteli un beidzot jutos silti un droš i.

Hostelis — LOFT BOUTIQUE HOSTEL — atradā s Parī zes 20.  rajona centrā , dzī vī gajā Belleville rajonā , netā lu no daudziem bā riem, restorā niem, ķ ī nieš u veikaliem un netā lu no metro. Man patika istaba. Pē c uzkodā m un kā rtī ga miega devos iepazī ties ar vakara Parī zi.

Es devos uz Dievmā tes katedrā li. Š ajā dienā tajā ielaisti tikai studenti, ieeju sargā ja trī s milzī gi melni vī ri formas tē rpos, iespraukties iekš ā nebija nekā du iespē ju.

Netā lu spē lē ja ielu muzikants, viņ š dziedā ja vienkā rš i krā š ņ i, es klausī jos. Pie manis pienā ca jauns vī rietis, izskatī gs "franč u francū zis", tikā m pie sarunas. Es biju š ausmī gi izsalcis, tā pē c palū dzu, lai viņ š mani pavada uz kafejnī cu, lai varē tu mierī gi pavakariņ ot. Viņ š teica, ka steidz satikt draugus, bet viņ š man parā dī s kafejnī cu. Un mē s nez kā pē c devā mies pā ri tiltam, daž os nostū ros, izgā jā m pie Sē nas. . . "Franč u franč i" piedā vā ja nokā pt pa kā pnē m uz upi, uzkā pa skū pstī ties. Es steidzos atpakaļ uz Norm-dames. Viņ a skrē ja tikpat ā tri kā Esmeralda no kazas. Netā lu no katedrā les mani jau "gaidī ja" cits pretendents, gados vecs "arā bu francū zis". Viņ š kaut ko nomurminā ja, bet uz to brī di es biju pavisam nogurusi no pastiprinā tā s uzmanī bas manam cilvē kam. Kaž okā das jakā un ar baltiem matiem Parī zē biju ī sta eksotika, tik ļ oti, ka bija grū ti kaut kur apsē sties un ē st. Vī ri iestrē guš i pa partijā m: “Krievu, krievu, kaž oku!

arā bi un itā ļ i kliedza, satverot manas rokas. Paņ emiet vismaz nū ju rokā s, bet cī nieties kā vilki.

Man izdevā s pavakariņ ot itā ļ u restorā nā . Tur es satiku meiteni no Kolumbijas, komandē jumā . Iedzē rā m vī nu, secinā jā m, ka Parī ze ir sū di, un kopā devā mies uz metro. Kopā ieš ana izvē rtā s daudz patī kamā ka un droš ā ka, “lī gotā ji” mē renē ja savu iekā rī go veiklī bu. Netā lu no metro drū zmē jā s nē ģ eri, dejoja repu pie magnetofona, lē kā ja un kliedza. Izņ ē mu cigaretes, pacienā ju savu jauno draudzeni. Viņ a tikko bija septī tajā s debesī s ar laimi. Cigaretes Francijā ir dā rgas un pretī gas, pā rdod tikai ī paš os tabakas veikalos alus veikalos, kas ir pilni ar rā pojoš iem vī rieš iem. Marlboro Gold maksā.7, 30 eiro. Bet tas nevienu neattur – visi smē ķ ē . Meitenes, zē ni, pieauguš ie, pensionā ri, melnā dainie, baltie, dzeltenie, viņ i visi smē ķ ē . Cigareš u izsmē ķ i tiek izmesti tieš i uz grī das vai puķ u dobē s. Brī vī ba!

Š is ir vā rds par slavē to Eiropas tī rī bu un kultū ru.

Es nokļ uvu hostelī ne bez starpgadī jumiem. Metro mani vajā ja "franč u latino", izskatī gs puisis ar suteneru acī m. Pie eskalatora pieķ ē rā s tumš ā dains ķ ī nietis. Man bija jā skatā s uz viņ u kā uz sū du, draugs atkā pā s. Jau Belleville ielā franč u Noir izlē ca automaš ī nā , melns kā nakts, viss ķ ē dē s. Kam viz mi, viņ š man kliedza. "Es nesaprotu, " es atbildē ju un skrē ju uz hosteli. French Noir neatlaidā s, apbrauca ap kvartā lu un atkal izlē ca man pretī . Neatlaidī gs ko! Paldies Dievam, starp mums bija atkritumu izgā ztuve, tas ļ ā va man aizbē gt. Tonakt es gulē ju kā miris.

Interesanti, ka hosteļ a iemī tnieki vakaros nekur nestaigā ja. Sē dē jā m virtuvē ar gadž etiem, skatī jā mies filmas, dzē rā m tē ju un kafiju, gatavojā m vakariņ as - cepā m sē nes un pankū kas, cepā m cepeš krā snī picu, vā rī jā m zupu. Tas ir kā kulinā rijas konkurss.

Un nav brī nums – pā rtika Francijā ir ļ oti dā rga. Pusdienas restorā nā tev izmaksā s 20-25 eiro no cilvē ka, kafija - 2.10-3.7, alus - 4 - 7 eiro par glā zi (4 ir 0.25), piemē ram, kebabs (pretī gs) ar frī kartupeļ iem (arī pretī gi). ) - 5-6 eiro, kafija ar mafinu ielas ē stuvē - 6 eiro. Tā tad, ja esat budž eta ceļ otā js un dzī vojat hostelī , lē tā k ir pirkt pā rtikas preces lielveikalā un gatavot paš am. Es biju vienī gais pietiekami dumjš , lai dotos uz Dievmā tes katedrā li vakariņ ā s.

Mana otrā diena Parī zē bija brī vā ka un produktī vā ka.

Eifeļ a tornis, es esmu skrē jē js aizmugurē ))

Es nokļ uvu Eifeļ a tornī  — nu, kā gan bez tā ! Tornis ir kā tornis, blakus karuselis ar baisā m zebrā m, milzī giem melniem, kas tirgo cepures un suvenī rus, uz skaistas ziedu segas labi baroti irā ņ u izcelsmes klochardi (ubagi, ubagi). Es braucu ar laivu pa Sē nu un braucu ar autobusu uz Luvru.

Uz muzeju rindu nebija, mierī gi apskatī ju lielā ko daļ u eksponā tu. Apmaldī jos, 20 minū tes meklē ju izeju, pagrī des veikalos iegā dā jos radiem suvenī rus. Franč u iepirkš anā s mani nekā di nepā rsteidza, kaislī gs blū zes apģ ē rbs. Apģ ē rbs pā rsvarā ir pelē cī gi zaļ ganā s krā sā s un stulbi piegriezumi, kas man nepatī k. Kad hostelī š ķ iroju savu somu, kaimiņ meitenes, studentes no Jaunzē landes, visas vaidē ja un elsa: “Cik skaistas drē bes tev ir! » Tā tad - un paš i ar ū sā m. Ir arī maz pienā cī gu apavu. Bet mā jas tekstila un kosmē tikas veikali ir patieš ā m pā rsteidzoš i.

Es neuzdroš inā jos vakarā iet uz centru vakariņ ā s. Pā rā k noguris, un joprojā m bē g no š iem franč u muļ ķ iem. . Viņ i var paspē t, un rī t lidmaš ī na. Mans istabas biedrs, vesels 30 gadus vecs vī rietis no Libā nas, atteicā s staigā t ar mani vakarā Parī zē . Viņ š nenosauca atteikuma iemeslu, bet es sapratu, ka viņ am vienkā rš i ir bail.

Man nā cā s aprobež oties ar pastaigu pa Belevilu. Kā dā ķ ī nieš u kafejnī cā nopirku kaut ko garš ī gu, gaļ ī gu un karstu, lī dzī gu khinkali, kā arī paciņ u kruasā nu un pudeli ū dens ceļ ojumam. Pasū tī ju transfē ru no hosteļ a uz lidostu - 26 eiro. Jā , tas nav lē ti, tač u doma, ka man atkal bū s jā kā pj uz sasodī to Parī zes metro un pat ar somu, un pē c tam jā brauc ar vilcienu, mani š ausminā ja. Tā tad, kad es jau biju Kijevā dzelzceļ a stacijā un dzē ru milzī gu latte kafiju (par saprā tī gu Ukrainas cenu - 20 UAH), Ukraina man š ķ ita paradī ze zemes virsū .

Sazinoties ar cilvē ku dzī vi citā s valstī s, daudz kas kļ ū st skaidrs. Bē dī gi slavenais "nav kopts" vai "eiropeiski dabī gs" izskats - kosmē tikas un frizieru pakalpojumu augsto izmaksu dē ļ . Frizū ra maksā no 27 lī dz 50 eiro, manikī rs - 30-50 eiro, Loreal matu krā sa - 12 eiro (jā , jā , gan Loreal, gan Maybelline, tas viss ir franč u veikalos).

Pulcē š anā s kafejnī cā - dē ļ milzī gā s samaksas par apkuri un gaismu, bet gribas sasildī ties. Neaprakstā ms apģ ē rbs ir vienkā rš i lē tā ks: pelē ks vai bē š s dž emperis maksā.25-35 eiro, bet zils, sarkans, oranž s - jau 70 eiro. Par pussezonas jaku jā maksā no 50 eiro, par zā bakiem - 120-150. Mī lestī ba pret sportu un slaida ķ ermeņ a uzbū ve - skatiet punktu "Dā rga pā rtika", un vakaros daž os Francijas galvaspilsē tas rajonos tas ir daudz bī stamā k nekā Bangkokā . Noziedzī gā situā cija Parī zē un citā s pilsē tā s "daž ā du tautu bē rnu" pā rpilnī bas dē ļ jau ir tā da, ka pat arā bi no Marokas un Alž ī rijas ļ oti nelabprā t sū ta savus bē rnus mā cī ties uz Francijas augstskolā m. Protams, jū s varat izdzī vot jebkurā situā cijā , ja skrienat ā tri.

Bet, ja š ī ir ļ oti kā rotā Eurolife, tad es pat nezinu, ko teikt.

Iespē jams, Ukraina joprojā m ir paradī ze. Tagad.