Parīze ir pilsēta - svētki!

25 Septembris 2018 Ceļošanas laiks: no 24 augusts 2018 ieslēgts 27 augusts 2018
Reputācija: +4777.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Parī ze ir pilsē ta — svē tki!

 Parī ze ir ļ oti daudzveidī ga un oriģ inā la, noslē pumaini romantiska un moderna. Tas ir savā dā ks, vē sturisks un mū sdienī gs, tas ir skaists jebkurā laikmetā ! Š ī ir mī lestī bas un sapņ u pilsē ta! Un neviens cits mani par to nepā rliecinā s. Tur jū s pieskaraties mū ž ī gajam skaistumam un slaucat cauri laikmetiem. Un jū s vairs nepievē rš at uzmanī bu vietē jiem iedzī votā jiem, ielu tī rī bai, neglī tajam metro, viss nokrī t otrajā plā nā , un jū s izbaudā t arhitektū ras, glezniecī bas un tē lniecī bas š edevrus, ielas, bulvā ri, parkus un muzejus. Parī zē katrs redz to, ko vē las redzē t. Vispā r Parī ze ir svē tku pilsē ta!

Tā pē c man paveicā s ienirt tā s romantiskajā atmosfē rā trī s neaizmirstamas dienas. Lai gan viņ i saka, ka Parī ze ir vienī gā pilsē ta pasaulē , kur nav nepiecieš ams bū t laimī gam. Bet, iekritis viņ a rokā s, tu neviļ us sajū ti laimes mirkli, jo pieskaras mū ž ī bas skaistumam!


Parasti iepazī š anā s ar Parī zi sā kas ar pilsē tas centrā lo daļ u, ar Triumfa arkas un Eifeļ a torņ a apskati. Un mē s vē lē jā mies sā kt apgrieztā secī bā , lai redzē tu, kā tas viss sā kā s...

Tā tad, pirmā diena.

Sitē sala un Monmartra.

Jo kas nav redzē jis Monmartru, tas nav redzē jis Parī zi.

Un mē s ļ oti vē lē jā mies pastaigā ties pa ielā m, kur dzī voja un strā dā ja Salvadors Dalī , Pablo Pikaso, Van Gogs, Pols Gogē ns un daudzas citas slavenī bas.

un mē s devā mies uz Parī zes krā š ņ ā ko kvartā lu, kura 19. gadsimtā viņ a izvē lē jā s visu radoš o bohē mu, slavenajā Monmartras kalnā , kas franč u valodā . Moceklis Moceklis, kas pazī stams kopš senā s Romas. Tieš i tad š eit tika atrasts apmetums, no kura tika celti bagā ti tempļ i un mā jas, un š ajos akmeņ lauztuvē s slē pā s pirmie kristieš i, kuru vidū bija arī svē tais Dionī sijs, pirmais Parī zes bī skaps, kurš mira mocekļ a nā vē .

Lī dz ar to nosaukums. Kalna augstums ir 130 metri, un es devos tur augš ā ar funikulieri, izmantojot parasto metro biļ eti, un mans vī rs uzskrē ja pa kā pnē m un, dī vainā kā rtā , ieradā s pirmais. Izbraucot no funikuliera, man pavē rā s satriecoš s skats - vienā pusē bija skatu laukums, un visa Parī ze gulē ja pie manā m kā jā m!

No otras puses, es redzē ju majestā tisko Sacré Coeur baziliku, kas nozī mē "svē ta sirds". Bazilika celta no balta akmens, kas nekad netī rā s, un tā viscaur mirdz ar savu baltumu. Izrā dā s, Monmartras kalns iekš ā ir dobs (jo ģ ipš a karjeri gadu gaitā ir izsmelti) un bazilika stā v uz pā ļ iem, tā pē c celtniecī ba prasī ja ilgu laiku, vairā k nekā.30 gadus. Interesants ir bazilikas dekors, tā ds ir gotiskā askē zes un bizantiskā krā š ņ uma savienojums.

Pē c bazilikas apbrī noš anas dodamies pastaigā pa gleznainajā m Monmartras ielā m, kur joprojā m ir saglabā jusies to laiku unikā lā enerģ ija. Ielas vijas ap laukumiem, teā triem un kabarē , krā mu tirgu, maziem veikaliņ iem un konditorejas veikaliem – un tas viss ir Monmartra!

Monmartra


Place Tertre ir laikmetī gā s mā kslas centrs. Mā kslinieki š eit veido, un jums ir iespē ja pasū tī t savu portretu Parī zes piemiņ ai vai gleznu ar skatu uz pilsē tu. Viss ir ļ oti jauki un pat biedē još i iedomā ties, ka kā dreiz tā bijusi soda izpildes vieta, kur strā dā ja bendes un bija giljotī nas.

Un uz Place Marseille Aimé atrodas neparasta skulptū ra "Cilvē ks, kas iet cauri sienai", kuras autors ir slavenais aktieris Ž ans Marē . Viņ š to veltī ja savam draugam, rakstniekam Marselam Aimei, kurš uzrakstī ja stā stu par cilvē ku, kurš var staigā t cauri sienā m.

Un š eit ir vienī gā s izdzī vojuš ā s vē jdzirnavas.

Monmartrā ir arī laukums, kas nosaukts slavenā s franč u dziedā tā jas Dalidas vā rdā . Viņ u saucDalida. Ir arī piemineklis dziedā tā jam. Viņ a kļ uva par treš o meiteni, kuras piemineklis tika uzcelts Parī zē (pē c Ž annas d'Arkas un Sā ras Bernhardas).

Un š eit ir jaunā kā Monmartras atrakcija, kas atrodas blakus Place de la Abbes. Š ī Mī lestī bas siena, uz kuras mī lestī bas apliecinā jumi ir rakstī ti gandrī z visā s pasaules valodā s.

Atradu uzrakstus krievu, ukraiņ u un baltkrievu valodā s. Nav brī nums, ka Parī ze ir mī lestī bas pilsē ta.

Mī lestī bas siena

Tač u Pigalle laukums ir pievilcī gs, jo tajā atrodas visslavenā kā Mulenrū ž as kabarē . Agrā k tas bijis "nakts tauriņ u" centrs, un arī tagad tas ir neoficiā ls to pulcē š anā s punkts. Krā sainā ks š eit, protams, vakaros un naktī s, var apskatī t Erotikas muzeju un Salvadora Dalī muzeju.

Sava ī paš a nozī me ir arī

Kliš ī bulvā rim – tieš i š eit 1814. gadā krievu karaspē ks izbeidza karu pret Napoleonu. Bet viņ i saka, ka tagad š eit ir daudz noziedzī gu personī bu un tas ir nedroš i.

Un noteikti apskatiet Vernisā ž a. Ak, Vernisā ž a, ak Vernisā ž a! Kā ds portrets, kā da ainava!

Galerija ir ļ oti skaista, bet man nebija nevienas bildes, tikai video.


Ja jums ir palikusi vesela diena, labā k no rī ta uzkā pt kalnā , apskatī t baziliku un visu pilsē tas panorā mu un tad vienkā rš i doties lejā pa mazajā m, savdabī gajā m, omulī gajā m ieliņ ā m, kuras klā j efejas un vī nogas, skatoties uz visiem apskates objektiem. Noteikti apsē dieties kafejnī cā pie kafijas tases, iedomā joties, ka uz tā paš a krē sla sē ž pats Salvadors Dalī , pastaigā jieties pa Vernisā ž u, ieskatieties muzejos un vakarā beidziet pastaigu Pigalle laukumā , lai noskatī tos kā du priekš nesumu. kabarē Moulin Rouge, atpū š oties un baudot pasaulē labā ko kanā nu, pie glā zes franč u š ampanieš a.

Kas attiecas uz kafejnī cu, tad vienkā rš i izdzert glā zi vī na nevarē s, tai noteikti jā pasū ta pusdienas, jo Francijā ir dzerš anas kultū ra, un vī ns sagā dā baudu tikai kopā ar gardē ž u ē dienu. . Tieš i tā ! Bet jū s varat izdzert tasi kafijas, lai gan kafija atš ķ irī bā no vī na acī mredzami nav viņ u dzē riens (piedodiet man, franč i, bet viņ i nezina, kā pagatavot kafiju).

Kopumā es secinā ju, ka Monmartra ir Parī zes š arms un š arms.

Ja jums nav palikusi vesela diena, varat doties braucienā ar tū ristu autobusu, kas kursē no Pigalle laukuma uz Mairie de 18me un atpakaļ . Viņ š apstā jas interesantā kajā s vietā s, kur var uzņ emt skaistas fotogrā fijas. Mums arī nepalika vesela diena, jo otrajā pusē plā nojā m braucienu uz Sitē salu, kur atrodas slavenā Parī zes Dievmā tes katedrā le, kas nozī mē Parī zes Dievmā tes katedrā le (kas, kā da mā te? ) ! Dievmā te!

Dosimies uz Ile de la Cité .

Parī zē mē s visu laiku braucā m ar metro. Tas ir ļ oti ē rti, ir vairā kas filiā les, jū s varat mainī t vairā kas reizes, neizejot no metro. Ja izgā jā t caur turniketu, sajaucot sā nu malu, tad diemž ē l jums ir jā izmanto jauna biļ ete. Tā pē c uzmanī gi paskatieties, kurā virzienā vilciens brauc. Labā k pirkt biļ etes "carne" - tā s ir 10 biļ etes uzreiz par 14.90 eiro, tā ir lē tā k. Viesnī cas reģ istratū rā bez maksas paņ ē mā m metro karti, tur arī konsultē jā mies, kā ē rtā k nokļ ū t daž ā dā s vietā s. Protams, vē lē jā mies apmesties viesnī cā Parī zes vē sturiskajā centrā , tač u cenas tur viennozī mī gi nav mū su maciņ am, tā pē c dzī vojā m viesnī cā nomalē . Viesnī ca Campanile Paris Est –Pantin adresē.62, 64 Avenue Jean Lolive 3*. Viesnī ca ir tā , nu, C-mī nuss, bet tai bija divas lielas priekš rocī bas: tā bija tuvu metro stacijai un cena par nakti bija 70 eiro par divvietī gu numuru.


Bija arī sū dzī bas par istabu, es to pat neuztvē ru fotoattē lā , jo tas bija ļ oti pieticī gs, vannas istabā saplī sa izlietne, un kanalizā cija nedarbojā s. Kondicionieris bija darba kā rtī bā , lai gan tas nebija vajadzī gs. Starp citu, brokastis bija labas. Standarta brokastis, gan Francijai, gan pat ļ oti labas, jo Francijā esmu treš o reizi, un agrā k bija sliktā k. Bet man viesnī ca nav bū tiska, ir, kur nakš ņ ot, un tas ir labi. Tā pē c nav jē gas veltī t pā rā k daudz laika tā aprakstī š anai. Ja bū tu š iki dzī vokļ i, tad, lū dzu, var klī st, citā di...

Uz salas nokļ uvā m arī ar metro, izkā pjot Cites stacijā .

Cité ir Parī zes vē sturiskā sirds un š ū pulis, vecā kā saglabā jusies sala Sē nas krastā , no kuras viss sā kā s. To ar pilsē tu savieno deviņ i tilti, tā pē c nokļ ū t salā no jebkuras Parī zes daļ as nav grū ti.

Kā dreiz š eit dzī voja cilvē ki, atradā s karaliskā rezidence, bet š obrī d gandrī z neviens nedzī vo, un no dzī vojamā m ē kā m ir palicis ne vairā k kā trī sdesmit.

Pirmais objekts, ko ieraudzī jā m, bija Tiesu pils. Var teikt, ka š is ir vesels komplekss, kas aizņ em gandrī z pusi salas un ir kā pilsē ta pilsē tā . Tiesu pils ir vecā s karaļ a pils mantiniece, kas ir simbols lielajam Napoleona mantojumam, kurš radī ja Francijas tiesī bu sistē mu.

Lielā s Tiesu pils daļ a ir konsjerž s. Ē ka joprojā m ir drū ma struktū ra, un Francijas revolū cijas laikā tā bija galvenais Francijas cietums. Tieš i š ajā cietumā tika ieslodzī ta karaliene Marija Antuanete, kur viņ a palika lī dz nā vessoda izpildei. 19. gadsimtā Concierges tika pā rbū vē tas, atstā jot daž as telpas autentiskas.

Š ī ir 11.  gadsimta spī dzinā š anas kamera un 14.  gadsimta pulksteņ a tornis.

Un visbeidzot - mē s redzē jā m izcilā ko viduslaiku arhitektū ras š edevru un piemē ruNotre Dame katedrā le.

Tā tika uzcelta kā dreizē jā romieš u tempļ a vietā . Pirmais akmens tika ielikts 12. gadsimtā , un pati celtniecī ba ilga vairā k nekā.200 gadus. Š ī katedrā le ir galvenais Francijas templis un tā s garī gā dzī ve. Tajā notika visi svarī gā kie notikumi franč u dzī vē , š eit tika kronē ts pat Napoleons Bonaparts. Un rajons, kurā atrodas Katedrā le, ir kļ uvis par daž ā du gadatirgu un svē tku vietu.

Katedrā le ir aizraujoš a, varbū t to iedvesmojis Viktora Marī Igo slavenais darbs, vai varbū t tai patieš ā m piemī t neparasts garī gais spē ks un enerģ ija. Negribē ju pamest katedrā li, tā aizrauj arī iekš ā , vispā r ne velti gribē ju to redzē t.

Vē l viena atrakcija ir tā sauktais Jaunais tilts.


Kā pē c to sauc par jaunu, es ī sti nesapratu, jo Henrijs III sā ka to bū vē t. Š is ir vienī gais tilts, kas pilnī bā š ķ ē rso salu.

Tā pē c, ievē rojot mū su plā nu, mē s pirmo dienu pavadī jā m Parī zē . Lai gan plā nu neizpildī jā m lī dz galam, jo ​ ​ bijā m plā nojuš i Parī zes vakaru un uzstā š anos Mulenrū ž ā .

Bet mē s bijā m tik noguruš i, ka mū s pat nevilinā ja pievilcī gā s Parī zes spilgtā s gaismas. Un, lai netiktu uz Mulenrū ž u, viņ i atrada attaisnojumu, ka biļ etes sadā rdzinā juš ā s. Par to viņ i padarī ja sevi redzamu un paziņ oja par bargu aizrā dī jumu, tas nebija pieļ aujams, plā ns nebija ī stenojams. Bet otrajā dienā mū s gaidī ja dzirkstoš ā Versaļ a un nepā rspē jamā Luvra. Un š o plā nu vairs nevarē ja izpildī t. Tā pē c devā mies uz viesnī cu, protams, nopirkuš i pudeli Burgundijas, pirmā diena Parī zē bija jā nosvin. Svinē jā m ilgi, ar pudeli netikā m galā , jo mums pievienojā s draugi, kuri jau bija redzē juš i naksnī go Parī zi, arī pilis, un viņ iem mū su plā ns bija pilnī gi vienalga.

Otrā diena. Parī zes pilis.

Mē s nolē mā m š o dienu veltī t nozī mī gā kajā m pilī m Francijas vē sturē  — dzirkstoš ajai Versaļ aiun nepā rspē jamai Luvrai >.

Versaļ u var sasniegt ar RER, lī nija C.

Un pē c Frondonas sacelš anā s karalis sā ka baidī ties dzī vot Luvrā un nolē ma uzcelt jaunu pili Parī zes priekš pilsē tā , Versaļ ā , sava tē va medī bu vietu vietā . Celtniecī ba sā kā s 1661. gadā . Lai to izdarī tu, karalis pieaicinā ja slavenos arhitektus Luisu Levo un Fransuā Dorbi un gleznotā ju Š arlu Le Brunu, kurš radī ja grandiozu klasicisma stila pili un tiek uzskatī ts, ka viņ am lī dz mū sdienā m nav lī dzinieku. Un celtniecī ba tika pabeigta jau viņ a dē la Luija XV valdī š anas laikā , un tad tur dzī voja Luijs XVI. Versaļ a bija galvenā Francijas karaliskā rezidence lī dz 1979. gadam. Tad Francijā sā kā s nemieri, karaliskais pā ris bija spiests pamest pili un pā rcelties uz Parī zi. Un tad izcē lā s revolū cija, nemiernieki ielauzā s karaļ a pilī , karalis Luijs XVI un karaliene Marija Antuanete tika sagū stī ti, ieslodzī ti un izpildī ti.


Tajā paš ā laikā karalienei nocirta galvu un iemeta Svē tā s Madlē nas kapsē tas kopē jā kapā . Tas ir tik skumjš stā sts.

Pat no tā lienes, saules gaismā , Versaļ a mirdz ar zelta š ķ autnē m. Pils ir skaista, bet man tā likā s pretencioza, tajā paš ā laikā ir daudz zelta. Uz pili bija milzī ga rinda, trī s č ū sku rindas, un, kā izrā dī jā s, tas joprojā m bija nekas, jo, izejot no pils, š ā das č ū skas bija jau seš as. Tā pē c mē s iesakā m ierasties Versaļ ā pē c iespē jas agrā k. Un, protams, jums ir jā uzkrā j laiks un pacietī ba. Labi, ka Versaļ ai vē lams atvē lē t veselu dienu, jo komplekss ir diezgan liels un aizņ em gandrī z tū kstoš hektā ru platī bu, ieskaitot dā rzus. Tas sastā v no pils (galvenā pils), Lielā Trianona, Mazā Trianona (š ī ir Marijas Antuanetes savrupmā ja) un parka ar dā rziem.

Dabiski, ka visu apbraukt pat dienā nav iespē jams, tač u var iznomā t velosipē du (6 eiro stundā ) vai braukt ar tū ristu transportu (elektroauto), kas tur arī kursē . Un mē s izmantojā m paš a Ludvika XIV norā dī jumus, jo kurš gan var ieteikt labā k nekā pats ī paš nieks: “Izejot no pils caur Marmora tiesu, dodieties uz vietu. Jums jā apstā jas uz kā pnē m, lai novē rtē tu stendus, ū dens virsmu un strū klakas. Pē c tam dodieties uz Latonas strū klaku un apstā jieties tur, lai to apbrī notu, skulptū ras Karaliskajā alejā , Apollo, kanā lu, un tad jums ir jā apgriež as, lai redzē tu parteri un pili.

Mē s to izdarī jā m un zaudē jā m. Vispirms mē s devā mies uz pili, un tad uz dā rziem pie strū klakā m. Un strū klakas dā rzos darbojas laikā , un sā kumā bija jā iet uz dā rziem un pē c tam jā apbrī no pils. Š eit pievienoju foto ar strū klaku grafiku.


Ir strū klakas, kas darbojas tikai ar 10 minū š u pā rtraukumu, tač u tā s atrodas "nekurienes vidū " un nespī d ar skaistumu. Tā pē c plā nojiet savu marš rutu tā , lai apbrī notu strū klakas, un mē s tā s apbrī nojā m tikai no pils loga, jo, izejot dā rzos, mē s redzē jā m, ka strū klakas jau ir izslē gtas. Ieejas maksa dā rzos dienā s, kad ir atvē rtas strū klakas, ir 9 eiro (bijā m svē tdien, š ī ir diena, kad strū klakas ir atvē rtas un ieeja ir maksas), pā rē jā s dienā s ieeja ir bez maksas. Bet mē s samaksā jā m, bet neredzē jā m strū klakas, trakos franč us, viņ iem visiem ir viena vieta, nu ja ir svē tdiena, tad ieslē dz uz visu dienu, ņ em naudu par š o, bet nē , ieeja tiek apmaksā ts visu dienu, un strū klakas redz laiku). Un vē l viens stulbums no franč iem - arī audiogids pilī strā dā kā debī ls - lai klausī tos norā dī jumus, nospiež at zā les pogu, kurā atrodaties.

Tā tad, audio gidā ir pogas, un zā les ir tik numurē tas, ka, ņ emot vē rā milzī go tū ristu skaitu, jū s pusstundu skraidī sit pa zā li, meklē jot, kur š is numurs ir iestrē dzis. Pils cena ir 18 eiro. Kopā par visu dienu - 27 eiro (18 pilis un 9 dā rzi).

Pilī ir daudzas zā les, guļ amistabas un biroji. Un katra zā le ir š edevrs, kas parā da, cik daudz pū ļ u, darba un naudas š eit ir ieguldī ts.

Spoguļ u galerija tiek uzskatī ta par Versaļ as pils sirdi. Uz griestiem var pē tī t Karaļ a – saules dzī vesstā stu, viss ir ilustrā cijā s ainu no viņ a dzī ves. Galerijā ir 357 spoguļ i, visi kristā la, sudraba un zeltī ti.

Karaliskā kapela.

Š eit karalisko altā ri ieskauj sengrieķ u dievu figū ras.

Venē ras zā le

Zā les galvenā atrakcija ir Luija XIV statuja.

Karaļ a guļ amistaba

Un karalienes Marijas - Antuanetes guļ amistaba tika restaurē ta, un mē s neiekļ uvā m š ajā istabā .

Pē c pils apbrī noš anas mē s devā mies pastaigā pa dā rziem.

Dā rzi noteikti ir unikā li. Parka mē rogs ir tik grandiozs, ka aizrauj iztē li. Kas tur ir, strū klakas un baseini, statujas un skulptū ras, no kurā m lielā kā daļ a ir grieķ u mitoloģ ijas varoņ i, kas tika ī paš i atlasī ti Francijas karaļ a spē ka un spē ka slavinā š anas vā rdā .

Lielā Trianona

Latonas strū klaka

Apollo strū klakaNeptū na strū klaka

Atrasta viena strā dā još a strū klaka

Š veices dī ķ is

Godī gi sakot, Versaļ as iespaidi neattaisnoja manas cerī bas. Man likā s, ka ieraudzī š u kaut ko pā rsteidzoš u – grandiozu, neizdevā s, ne manā izmē rā . Pā rā k pretenciozs (tas ir tikai mans viedoklis, un es neesmu tā ds mā kslas pazinē js un pazinē js. ) Lai gan pats visas Krievijas imperators Pē teris Lielais, š eit bū dams, aizrā vā s ar kompleksa skaistumu un atgriezā s Sv. Pē terburgā , viņ š nolē ma Pē terhofā izveidot savu pili un parka ansambli. Pē terhofā neesmu bijis un nevaru salī dzinā t, bet tie, kas bijuš i, saka, ka Pē terhofa tieš ā m ir skaistā ka.


Pē c Versaļ as pils apbrī noš anas un darboš anā s dā rzos dodamies uz ne mazā k grandiozo Luvras muzeju. Maksa kopā ar gidu un austiņ ā m 40 eiro. Pils atrodas Parī zes centrā uz Rue Rivoli. Atstā jot metro Concorde laukumā , jū s nokļ ū siet cauri skaistajam Tilerī dā rzam lī dz apgrieztajai piramī dai. Š ī ir ieeja Luvrā .

Vestibila stils ir oriģ inā ls un savdabī gs, un pie ieejas mū s sagaida divi jauki kaķ i.

Luvra tiek uzskatī ta par slavenā ko muzeju uz planē tas, Francijas lepnumu un Parī zes simbolu. Gids mums pastā stī ja, ka Luvrā visu zā ļ u garums ir 17 km. Jā ! Kā visu var redzē t? Nu, es gribē ju redzē t vismaz divus pasaules š edevrus - š ī ir slavenā Mona Liza un Venē ra de Milo. Ķ ī nieš u dē ļ bija gandrī z neiespē jami nokļ ū t Dž okondā , nu, viņ i to redzē ja, protams, no tā lienes. Kopumā ir 3.000 audeklu, fresku, statuju, gravē jumu utt. , Tā pē c es uzreiz š ķ ī ros no domas visu apskatī t. Bija jau 14:00, un muzejs tiek slē gts 18:00, un pē c 4 stundā m bija jā izvē las, ko redzē t? Man nebija jā izvē las, par to paldies gidei Annai - Marijai, kura visu izplā noja tik meistarī gi, ka 2 stundu laikā parā dī ja mums visus nozī mī gos Luvras š edevrus.

Un mums vē l ir 2 stundas, lai izpē tī tu paš iem. Paš u spē kiem apskatī jā m Ē ģ iptes zā li un š umeru laikmeta zā li. Vairā k nepietika laika. Man ļ oti patī k Luvra! Tas ir grandiozi! ! ! Ja kā dreiz bū š u Parī zē , es noteikti apmeklē š u Luvru un tajā paš ā laikā veltī š u tam veselu dienu, divas, trī s.

Mani ī paš i pā rsteidzaskulptū ru zā le. Luvrā ir lieliska skulptū ru kolekcija no senatnes lī dz mū sdienā m. Š ie numuri atrodas Richelieu spā rnā divos apakš ē jos stā vos. Tā pat kā pā rē jā s muzeja kolekcijas, skulptū ru zā les ir milzī gas, un jū s vē laties palikt š eit visu dienu, apbrī nojot klasiskā s proporcijas, ko izpilda nezinā mi sengrieķ i, romā nikas krucifiksu askē tisko skaistumu un Dā vida darbus.

Nu, kā var tā dā veidā attē lot cilvē ka mokas akmenī , kur var redzē t katra muskuļ a un nerva sasprindzinā jumu?

Un, protams, slavenā Venē ra de Milo. Statuja tika uzcelta 1820.  gadā Melosas salā , tā datē ta ar 1.  gadsimtu. BC e un pā rstā v Grieķ ijas Grieķ ijas mā kslu.

Slavenā Antonio Kanovas skulptū ra "Amors un psihe"


Š ī “Trī s grā cijas” ir senā s Romas statuja, kas datē ta ar 3.  gs. BC e.

Vienā zā lē ar Milo Venē ru atrodas unikā la skulptū ra "Guļ oš ais Hermafrodī ts". Varat to viegli palaist garā m, ja steidzaties lielā kā pū ļ a vidū . Skaidrs, ka viņ i visi stā v, lai paskatī tos uz "bezroku slavenī bu", bet atpū tai guļ oš ais "supermens" nesaņ em pilnu uzmanī bas porciju. Bet viņ š , ticiet man, vairā k nekā to ir pelnī jis.

Š eit ir arī reljefs

Kopumā es rezumē : Luvra uz mani atstā ja neizdzē š amu iespaidu! Protams, esmu sajū smā , bet ar prā tu saprotu, ka franč i ilgu laiku aplaupī ja visu pasauli un izlaupī ja tik daudz, ka savā ca gandrī z treš o daļ u pasaules mantojuma. Vienī gā labā ziņ a ir tā , ka š is pasaules mantojums ir publiski pieejams, un mums ir iespē ja apcerē t skaisto, izbaudot gadsimtu skaistumu.

Godī gi sakot, gribē jā m pastaigā ties arī pa Tilerī parku, jo parks ir ļ oti skaists, bet mē s jau bijā m tik novā rguš i, apcerot skaistumu, ka kā jas jau pievī la. Man bija jā paņ em pudele Bordo un jā dodas uz viesnī cu.

Nu, viesnī cā , protams, viņ i ievē roja greznas karaliskā s dzī ves uztveri un, pa savas viesnī cas logu atkal palū kojuš ies uz naksnī go Parī zi, dabū ja atpū sties. Rī t mums bija vē l viena diena, kurā vē lē jā mies iekļ aut visus pā rē jos Parī zes tū risma objektus. Eh! Mē s esam naivi. . .

Treš ā diena. Parī zes apskats.


No rī ta sā ka lī t, un mē s nolē mā m š o laiku veltī t galerijai blakus mū su viesnī cai esoš ajā tirdzniecī bas centrā . Galerija kaut kā galī gi nepā rsteidza, ja neskaita gardo bageti, lietus pa š o laiku bija beidzies, un devā mies apskatī t Parī zi. Ar metro devā mies uz Triumfa arku un devā mies apskatī tEifeļ a tū ri. Bija gara rinda uz pacē lā ju, mē s negribē jā m tē rē t dā rgo laiku, un tā pē c, vienkā rš i iemū ž inot sevi Marsa laukā uz slavenā torņ a fona, mē s devā mies uz pastaiga gar Shan Ze Lisa.

Š is ir ļ oti ē rts marš ruts, jo ceļ š iet uz leju, un jū s viegli un brī vi nokā pjat lī dz paš am Parī zes centram, apskatot mā jas un bulvā rus. Ī paš i patika mā jas - gludekļ i, no kuriem paveras skats uz daž ā dā m ielā m, ļ oti oriģ inā ls arhitektoniskais risinā jums.

Protams, jums ir jā iepazī stas ar tirdzniecī bas Chanel mā ju un galeriju Louis Vuitton, lai nopē rc ī stas franč u smarž as un vismaz pielaiko kā du izsmalcinā tu rokassomiņ u.

Tā mē s apstaigā jā m Paryzh un devā mies uz Concorde laukumu, kas atrodas centrā . Š is ir viens no skaistā kajiem Parī zes laukumiem, kas nosaukts Luija XV vā rdā un celts klasicisma stilā . Tā atrodas starp Elizejas laukiem un Tilerī dā rzu. Laukumā ir divas 9 metrus garas strū klakas, kas imitē strū klakas Sv. Pē teris Romā . Strū klakas ir dekorē tas ar mī tisku radī jumu statujā m.

Mē s arī pastaigā jā mies Tilerī dā rzā . Tuileries dā rzs ir Parī zes centrā lais dā rzs. Tā platī ba ir nedaudz vairā k par 25 hektā riem. Izskatā s strikti un drū mi, viss kā lineā ls sakā rtotā s rindā s. Man patī k kaut kas dzī vī gā ks. Bet š eit jū s varat vienkā rš i atpū sties no rosī gā s Parī zes dienas, baudot dabu, jo atš ķ irī bā no Parī zes ielā m š eit ir pā rsteidzoš i kluss.

Vē l viens Parī zes dā rzs, kuru nevarē jā m ignorē t. Š is ir romantiskā kais, skaistā kais, Parī zes

kais

Luksemburgas dā rzi.

Luksemburgas dā rzi radā s 17. gadsimtā , pateicoties Marijai de Medič i. Viņ ai ļ oti pietrū ka dzimtā s Itā lijas, un viņ a nolē ma atjaunot vietas, kurā s dzī voja bē rnī bā . Un kopš atklā š anas š is dā rzs ir kļ uvis par parī zieš u un galvaspilsē tas viesu iecienī tā ko pastaigu un atpū tas vietu.

Jū s varat atpū sties, sē ž ot uz ī paš iem krē sliem, kas izskatā s kā sauļ oš anā s krē sli.

Un š ī ir Marijas Medič i strū klaka, kas atgā dina Itā lijas grotu, ko ieskauj platā nas. Tas vienmē r ir ļ oti pā rpildī ts, un koku ē nā ir paslē pta kafejnī ca, kur var baudī t gardus kraukš ķ ī gus kruasā nus.


Dā rzā atrodas Luksemburgas pils, kur atrodas Senā ts. Ā rpus pils ir ļ oti skaista, veidota tā dā pā rejas stilā no renesanses uz baroku. Diemž ē l pilī iekš ā tikt neizdevā s, jo plaš ā kai publikai tā atvē rta tikai reizi gadā – septembra treš ajā svē tdienā , bet pā rē jā s sestdienā s tā tiek atvē rta tikai pē c iepriekš ē jas vienoš anā s.

Jū s nevarat ignorē t Paris Les Invalides.

Š is ir komplekss, kas kļ uvis par patvē rumu veterā niem, kuri atgriezuš ies no kara un invalī du kaujā m. Saule Luiss lika uzbū vē t š o mā ju. Un š odien kompleksa teritorijā atrodas muzeji - Nekropole un Armijas muzejs. Š eit, kriptā , tiek glabā tas Napoleona Bonaparta mirstī gā s atliekas. Un invalī du mā ja joprojā m ir patvē rums Otrā pasaules kara veterā niem.

Un visbeidzot mē s sasniedzā m Grand Opera. Š is ir pasaulslavenais valsts operas nams, kas ir Francijas teā tra kultū ras centrs.

Es gribē tu klausī ties operu, bet Parī zē tikai trī s dienas, un mē s neparū pē jā mies par biļ etē m iepriekš . Kopumā otrais ceļ ojuma divnieks, pirmo es ievietoju par neieraš anos Mulenrū ž ā , otro es ievietoju par neieraš anos Lielajā operā un treš o, iespē jams, tā pē c, ka es nekad neredzē ju Parī zi naktī .

Es gribē tu vismaz apskatī t jauno moderno Parī zes La Defense rajonu. Mē s skatī simiesLa Defense. Š ī ir vieta, kas, iespē jams, ļ oti patiks mū sdienu arhitektū ras cienī tā jiem. Vietē jie iedzī votā ji to sauc par Parī zes Manhetenu. Š eit atrodas visi galvaspilsē tas biznesa centri, ē kas veidotas jū gendstila stilā .

Un agrā k š ajā kalnā atradā s tikai vē jdzirnavas. Un tā Š arlam de Golle radā s ideja š ajā kalnā uzcelt modernu rajonu, lai pilsē tas centru atslogotu no nebeidzamiem sastrē gumiem. Godī gi sakot, es kaut kā ne pā rā k labi pā rzinu mū sdienu arhitektū ru, man vairā k patī k gadsimtiem sena senatne, tā pē c apkā rtne mani ī paš i nepā rsteidza.

Nu mū su Parī zes tū re ir beigusies un dodamies uz mazo pilsē tiņ u Mecu, kur paredzē ta nakš ņ oš ana. Pilsē ta ir kambarī ga un ļ oti izsmalcinā ti skaista franč u valodā , un nakts gaismu mirdzumā tā vienkā rš i fascinē ja.

Mē s ejam pastaigā ties pa pilsē tu, un visur ir baltie cilvē ki, izrā dā s, ka Francijā ir franč i!


Uz jautā jumu, ko atvest no Francijas? Mums tradicionā li ir franč u vī ns un siers, bet visu sieru ē dam Francijā , vienī gais ko pievedam uz mā ju ir Comt, mums ļ oti garš o un nav specifiskas smarž as. Š ie vī ni ir nobaudī ti, iesaku.

Un es noteikti atgriezī š os Parī zē , tur daudz kas palicis nezinā ms, neredzē ts un nedzirdē ts. Paldies Parī zei par š armu un š armu, skaistā ko arhitektū ru un piļ u greznī bu, par garš ī go ē dienu un viesmī lī bu, par mī lestī bas atmosfē ru un svē tku sajū tu!

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Стена Любви
Монмартр
Время работы фонтанов
карта и время работы фонтанов в Версале
Карта Парижского метрополитена
Līdzīgi stāsti
komentāri (20) Atstājiet savu komentāru
iemiesojums