Atsauksmes raksta nevis rakstnieki, bet gan tūristi.Izmēģiniet to, tas ir iedvesmojoši!
Pievienojiet atsauksmi tūlīt Atgādināt man pa e-pastu ×

Frankfurtes darba dienās

09 Februāris 2018 Ceļošanas laiks: no 18 Janvāri 2018 ieslēgts 20 Janvāri 2018
Reputācija: +6595
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Frankfurtes darbadienā s

Š is lidojums bija viena no droš ā kajā m aviokompā nijā m pasaulē – Lufthansa. Daudz vietas kā jā m un plaš as avā rijas izeju zonas. Vienī gā ē dienreize ī sajā lidojumā bija dī vaina sviestmaize, bet vī ns viņ iem ir lielisks kā vienmē r. Bet manu sirdi jau sen ir iekarojuš i Emirā ti. Sā kā s nosē š anā s, lidmaš ī na vē l bija diezgan augstu, un aiz loga jau bija lidosta. Š ķ iet, ka mums neļ ā va nolaisties. Bet lidmaš ī na, š ķ iet, neplā noja doties uz otro braucienu, lidosta nebeidzā s. Hmm. . . Lidojam, lidosta nebeidzas un nebeidzas. Lidmaš ī na sā ka izlē mī gi nolaisties. Kaut kā dī vaini, viņ š labā k paceltos. Aiz loga parā dī jā s cits skrejceļ š un lidmaš ī na klusi nolaidā s. Jā , lidostas izmē ri ir ļ oti iespaidī gi. Tad lī dz mū su vā rtiem bija ļ oti, ļ oti garš taksometrs. Ar tā diem paš iem panā kumiem lidmaš ī na varē ja doties ar taksometru uz viesnī cu. Atvadī jā mies no stjuartē m, es piegā ju pie muitas loga:

- Cik no jums?


- Es pats ielidoju, - atbildē ju.

Virsnieks aizdomī gi paskatī jā s uz pū li man aiz muguras, uzdeva vē l pā ris jautā jumus un izlaida mani cauri. Antons bija nā kamais.

- Cik no jums?

- Apmē ram č etrdesmit! - Antons gulē ja.

- Č etrdesmit? ! – meitene nopē tī ja pū li, it kā bū tu ieradies Lakstī gala un viņ a 40 laupī tā ji. Es godī gi domā ju, ka mū su ceļ ojums beidzā s ar š o atbildi. Bet par laimi pē c 20 minū tē m braucā m ar taksi ī stā Eiropas sastrē gumā .

Tas bija komandē jums uz centrā lo biroju, lai demonstrē tu savus mini projektus un citas konferences. Nedē ļ a saucā s Hackweek18. Pirms brauciena uz Kijevu mē s nodarbojā mies tikai ar tiem projektiem, kurus paš i bijā m izdomā juš i pē dē jo nedē ļ u laikā . Visa biroja darbs bija vē rsts uz neticamā kajiem jauninā jumiem un drosmī gā kiem lē mumiem. Galvenais nosacī jums ir tas, ka jū s nevarat strā dā t pie projekta, pie kura pastā vī gi strā dā jat. Mē s ar Antonu ī stenojā m projektu, kas nomierina lietotā ja nervus stresa situā cijā . Piemē ram, divu stundu servera atjauninā š anas laikā lietotā jam tiek piedā vā ts atskaņ ot iebū vē to Tetris, nevis garlaicī go atjauninā š anas progresa logu. Tetris galvenā iezī me ir tā , ka tā pelna bitkoī nus un uzskaita blokķ ē des tieš i spē les laikā . Tagad servera atjauninā jumi tiks sagaidī ti ar prieku. Vai arī , ja vietnē tiek atrasta kritiska kļ ū da, lietotā jam nekavē joties tiek parā dī ta poga “Mē ģ inā t labot”. Nospiež ot pogu, parā dā s ponijs, kurš ar uzgriež ņ u atslē gu mē ģ ina salabot serveri.


Š is ir mū su centrā lais birojs ar varavī ksni debesī s


Tā tad esam Vā cijā . Vakarā paraugdemonstrē jums, bet pagaidā m laiks gatavoš anai. Vispirms jums ir jā apkopo savas domas. Un to vislabā k var izdarī t tieš i pilsē tas centrā . No biroja uz centru jū s varat nokļ ū t tieš i ar metro lī niju. Bet viena problē ma ir tā , ka zilajā s debesī s ļ oti spē cī gi spī d saule, plosā s viesuļ vē tra un visu pā rpludina totā la lietusgā ze. Lietusgā ze lidoja no daž iem attā liem mā koņ iem. Darbinieki sā ka saņ emt ziņ as no tuviniekiem, lai neriskē tu iziet uz ielas. Internetā pieauga video straumē š ana par to, kā Berlī nē cilvē ki tiek nesti pa asfaltu lī dz ar velosipē diem, lido afiš u dē ļ i un lido daž ā di smagi priekš meti. Ak, ž ē l, ka neesam Berlī nē , mums pietrū kst tik interesantas lietas.

Un vē l nož ē lojamā k, ka nepaspē ju Daš u paņ emt lī dzi. Kā jau bija sagaidā ms, biļ etes par adekvā tu cenu uz konkrē tu datumu nopirkt nepilna mē neš a laikā vienkā rš i nav iespē jams. Cenas daudz neatš ķ ī rā s no Ā zijas akcijas cenā m. Viņ i gribē ja pirkt par jū dzē m, bet UIA operators veica uzcenojumu 59%. Tā pat kā caur zvanu centru, jums ir jā maksā komisijas maksa un jā pē rk par dā rgā ku likmi nekā vietnē . Turklā t operators sā kotnē ji neteica, ka pā rdod dā rgā k, bet vienkā rš i teica, ka cena vienā virzienā vienai personai ir 5090 UAH. Vietnē spī dē ja 3200. Vispā r UIA ir savā repertuā rā . Es palū dzu š iem atbalsta darbiniekiem ā tri atrisinā t braukš anas maksas problē mu, lai bū tu laiks iegā dā ties biļ eti. Bet pagā juš i jau 2 mē neš i, un atbildē klusums.

Mē s intuitī vi noteicā m, kur jā atrodas centrā lajai stacijai, un virzā mies uz priekš u. Frankfurte man ļ oti patika jau no pirmajā m minū tē m. Pilsē tas ielas ir mā jī gas un vienlaikus modernas. Un pats centrs vispā r ir ļ oti skaists.

Patiesī bā laukumā ir tikai daž as tematiskas mā jas, tač u tā s ir tik noslī pē tas, ka mirdz no skaistuma. Tiesa, skaistu skatu sabojā ja kā das piecas kravas maš ī nas, kas stā vē ja pie vienas no mā jā m, tač u tas iespaidu neietekmē ja. Atskanē ja trombonu un lī dzī gu instrumentu skaņ as. Skaņ as pieauga un bija vairā k haotiskas nekā melodiskas. Bija arī metā la sitienu skaņ as. Pret mums nepā rprotami virzī jā s dumpī gu “trompetistu” (vai kas tie bija) kompā nija un, š ķ iet, pavā ru ar vā kiem un katliem. Tas bija nedaudz neē rti. Turklā t mums ir jā koncentrē jas uz projektu. Skaņ as kļ ū st arvien tuvā kas. Vē l viens mirklis un no aiz stū ra izlauzī sies “taurē tā ji” un “podu taisī tā ji”! Atviegloti uzelpojā m, izrā dī jā s, ka tie bija tikai bē rni, kuriem tika pasniegti mū zikas instrumenti un zobeni. Vieni pū ta, citi dā rdē ja.


Aiz centra mū s gaidī ja pati Maina un kaudze tiltu. Mē s pat steidzā mies iet pā ri paceļ amajam tiltam. Bet viņ š izrā dī jā s gandrī z visizplatī tā kais. Bet tomē r tas bija vecā kais tilts pilsē tā . Tā pē c mē s nedaudz koncentrē jā mies un domā jā m par projektu. Tagad jū s varat atgriezties birojā . Tur jau visiem vajadzē ja iekā rtoties un sagatavoties. Ar dienas biļ etē m par 5.3 eiro ir ē rti. Brauciet uz priekš u un atpakaļ , cik vē laties. Mē s paē dā m pusdienas birojā un reģ istrē jā mies viesnī cā . Lī dz prezentā cijai vē l ir 3 stundas. Attī stī bai tika atvē lē ta neliela telpa 40 personā m. Kurā acī mredzot viss neietilptu. Mē s nolē mā m glā bt biroju no pā rapdzī votī bas un devā mies atpakaļ uz pilsē tu. Š oreiz sā kā m no Brü ckenviertel apkā rtnes. Ielas nedaudz atgā dinā ja Parī zes Latī ņ u kvartā lu.

Pat bezjē dzī ga maldī š anā s pa tā m radī ja lielu gandarī jumu. Acs priecā jā s katru minū ti. Pat abas acis. Atklā š ana bija neliels kvadrā tveida Schweizer Platz. Mē s arī nolē mā m, ka bū tu jauki vē l kā du kumosiņ u paē st un apē dā m vā cu doneru. Tagad ejam tā lā k. Nā kamā bija pilsē tas biznesa daļ a – banku rajons. Man patī k š ī s jomas.

Staigā jot starp debesskrā pjiem, š ķ iet, ka atgriež aties Bangkokā vai Singapū rā . Lai gan š ī nav Ā zija un gaiss š eit nemaz nav salds. Teritorija ir interesanta, jo gar plaš ajā m ē kā m stiepjas zaļ š parks. Pastaiga, pa kuru piedzī vo interesantu sajū tu. Š ķ iet, ka atrodas biznesa centrā , bet tajā paš ā laikā viss apkā rt ir zaļ š . Kopumā gabals Singapū ras) Tā kā š odiena sā kā s pulksten 3:00, tā š ķ ita bezgalī ga.

Drī z bū s konference, jā steidzas uz ofisu. Sarkano lukturu rajonu saglabā sim pē dē jam. Visu vakaru notika prezentā cijas, neierobež ots alus un burgeri. Tas bija jautri. Paralē li iepazinā mies ar vā cu kolē ģ iem, kurus pazinu tikai sarakstes ceļ ā .

Visu nā kamo dienu lī dz paš am vakaram no 7:30 rī tā mū s gaidī ja garu mī tiņ u (konferenč u) ķ ē de vā cu valodā . Mums ausī s bija austiņ as, divas meitenes veica sinhrono tulkojumu. Astoņ u stundu informā cijas straumē bija grū ti klausī ties, brī ž iem š ķ ita, ka galva plī sī s. Bet viss tika organizē ts diezgan interesanti, regbija stilā . Un viens no galvenajiem runā tā jiem bija regbija formas tē rpā un rokā s turē ja bumbu.

Starp mī tiņ iem bija pusdienas, kuras var raksturot kā gastronomisko paradī zi. Bija tik garš ī gi, ka pat steikus vā jus ē du reti. Lai gan parastajā dzī vē es pat neuzdroš inos tuvoties š ā diem cilvē kiem. Un deserti, cik to bija, un tie bija ļ oti garš ī gi. Jutos kā senais š ahs, kuram dā vanā tika atnesti visi pasaules garš ī gā kie ē dieni.


Apkā rt staigā ja arī Polaroid tipa kamera, un ar darbiniekiem varē ja taisī t selfijus. Saskaņ ā ar neizteiktu likumu katrs divu cilvē ku selfijs ir apzinā ti kā dam jā sabojā ar seju fonā )))) Kā dā brī dī mī tiņ i beidzā s, pē dē jais vā rds atskanē ja konferenč u zā lē . Vai tas ir viss? Dobijs ir brī vs! Brī vī bu papagaiļ iem! Faktiski vienkā rš i bija nepiecieš ams konferences sadalī t divā s atseviš ķ ā s grupā s - pā rdoš anas nodaļ ā un attī stī bas nodaļ ā s.

Tagad jū s varat uzvilkt savu vakara uzvalku un doties uz priekš u, lai ķ ertu veiksmi aiz astes Royal Casino!

Tā bija treš ā reize manā dzī vē , kad es valkā ju uzvalku. Kazino ir stingrs apģ ē rba kods. Vispirms ieradā mies viesnī cā , pā rģ ē rbā mies un iekā pā m transfē rā uz kuģ i. Transfē rs mū s atveda pusotru kilometru tā lā k par kuģ i. Autobusa š oferim paziņ oja, ka kuģ a tur nav. Bet vā cieš i ir stingri precī zi: "Man samaksā ja, lai jū s izlaidu š eit! " š oferis teica vā ciski un aizbrauca. Visi elegantos uzvalkos, meitenes kleitā s un augstpapē ž u kurpē s. 50 cilvē ki, svinī gi apvainojoties pa salnu uzbē rumu, soļ oja lī dz kuģ im pusotra kilometra garumā . No malas izskatī jā s, ka notiek ilga kā zu ceremonija. Daž as meitenes noķ ē ra taksometru, tač u š ī arī nebija tā estē tiskā kā akcija. Mū su "Casino Royale" atradā s kuģ a iekš pusē . Visiem tika iedota č ipsu sā kuma paka, garš ī gs š ampanietis un spē le sā kā s. Tieš i tā pat kā pirms pieciem gadiem Makao, man arī nepaveicā s ar ruleti. Tā pat kā pirms pieciem gadiem izkrita nepareizā krā sa vai pat nulle! Man praktiski paveicā s uz nulles. Atliek likt uz to un ledus vispā r bū s. Par laimi abus gadī jumus vieno fakts, ka nauda nav ī sta. Ar ī stu naudu man noteikti ir slē gta ieeja kazino pē c š ā da fiasko. Viesmī ļ i sā ka glā zē s uz paplā tē m nest kaut ko interesantu. Tie nebija kokteiļ i, tā bija zupa! Tas bija kaut kā dī vaini. Zupa? ! Bet, kad pabeidzu ceturto zupu, sapratu, kā pē c tā iekļ auta ē dienkartē . Gastronomiskā paradī ze turpinā s!


Pat beidzot saņ ē mu pagarš ot, kā garš o Trifeļ u sē ne. Bet atpakaļ pie spē lē m. Kamē r es nesekmī gi mē ģ inā ju uzminē t krā su vai sektoru, Antons turē ja veiksmi aiz astes. Gandrī z visas viņ a likmes bija veiksmī gas. Vā cieš u vidū viņ š saņ ē ma segvā rdu "Zelta pildspalva". Puiš iem paskaidroju, ka viņ am vienmē r bijis š ā ds tituls, un tagad nekas pā rsteidzoš s nenotiek. Tas ir pilnī gi normā li, ka Antons vienmē r uzvar. Kad Antons devā s meklē t gardu zupu, es turpinā ju derē t par viņ u. Vispirms uz sarkanā un divas reizes uzvarē ja. Tad es loģ iski domā ju, ka Antons tagad derē s uz melno. Tā pē c es drosmī gi liku visu viņ a laimestu uz melno. Diez vai Zelta pildspalva bū tu kļ ū dī jusies. Savā di, bet uzvarē ja melnais. Apmierinā ts Antons atgriezā s, es jautā ju, kā das divas krā sas pē c kā rtas viņ š izvē lē tos. Viņ š teica: "Vispirms sarkans, tad melns. " No laimī gā sā tana! Labi, es devos meklē t savu veiksmi divdesmit vienu gadu vecumā . Š eit man sā ka laimē ties. Tā bija mana spē le, es jutos kā nekad agrā k. Manas kā jas nevarē ja noturē t tik laimī gu ī paš nieku, un es nolē mu atrast ē rtu krē slu. Kad sā ku apsē sties, izrā dī jā s, ka tas ir krupjē krē sls, kurš tikko bija attā linā jies.

Meitene atgriezā s un norā dī ja, ka man vajadzē tu spē lē t š o spē li. Bet tā kā es nebiju pā rā k spē cī gs noteikumos, tad sā kumā mē ģ inā ju pieņ emt Medž ita likmi, kļ ū daini domā jot, ka viņ š ir zaudē jis. Un tad viņ š mē ģ inā ja dubultot zaudē tā ja Vladimira laimestu. Uz brī di man š ķ ita, ka Medž its grasā s mani izmest pā ri bortam. Nu vismaz man ir ilgstoš as ​ ​ attiecī bas ar viņ a mā ti un viņ š to nedarī s, vismaz aiz cieņ as pret mā ti. Es nopelnī ju daudz naudas par blekdž eku. Sā kumā es “nopirku” kuģ a kapteini un pā rliecinā ju cilvē kiem, ka mē s kuģ ojam no Mainas taisni uz Dņ epru. Tad es iedevu piecdesmit kapeikas Antonam, lai viņ š nopē rk sev ko labu. Tad vā cietim pateicu, ka esmu pazī stams ukraiņ u biznesmenis. . . Vispā r uzvaras spē ks un azarts mani apņ ē ma no visā m pusē m. Es paskatī jos uz smē ķ ē tā ju istabu, tur vienkā rš i pavē rā s satriecoš s skats uz naksnī go Frankfurti.

Ž ē l, ka ar tā du dubaru nevar ilgi nostā vē t uz ielas. No izklaides uz kuģ a bija kaste ar kameru, kas uzņ ē ma radoš as fotogrā fijas. Tiesa, atkal uz diviem testeriem - man un Antonam, kaste karā jā s cieš i un mū su fizionomijā m nā cā s visu vakaru apbrī not visiem, kas gribē ja nobildē ties.


Tā kā veiksme bija mans otrais vā rds, es pat apsē dos spē lē t pie Sergeja, kamē r viņ š bija prom. Karte bija maza. Man bija jā saņ em daudzas reizes, lai uzvarē tu. Kad uzvarē ju, sapratu, ka tā s nebija viņ a kā rtis. Es ar š ausmā m paskatī jos uz viņ a slotu, viņ am ir 21! Lieliski uzreiz diviem cilvē kiem uzvarē ja, arī sev. Paralē li spē lē m bā rmeņ i nebeidza priecē t ar gardiem kokteiļ iem. Kokteiļ i gā ja viegli un pā rsvarā netrā pī ja pa galvu. Uz skatuves bija dī dž ejs, un visa mū su Matrix sā ka dejot. Visi pilnā tē rpā , jauni un veci, ukraiņ i un vā cieš i, mē s visi vienā balsī skaļ i dziedā jā m “I-I-I coco jumbo! ”. Bija divas iespē jas izkā pt no kuģ a – vienos no rī ta un č etros no rī ta. Kad pulkstenis nemanā mi izrā dī jā s viens no rī ta, sapratā m, ka jā dodas ā rā uz nā kamo. Bet noteikti ne tagad. Jautrī ba turpinā jā s. Un kokteiļ i strauji sasniedza daudzas galvas. Bija daudz smieklī gu un neizskaidrojamu lietu. Atceros, ar vā cieti intensī vi apspriedā m Otro pasaules karu. Tad mū su kolē ģ is no Ukrainas man kaut ko stā stī ja vā ciski. Kā ds kā dam iekoda rokā . Tad kā dā brī dī pulkstenis rā dī ja č etrus no rī ta. Man bija jā iet ā rā . Bet stā sts tikai uzņ ē ma apgriezienus. . .

“Viss, kas bija Frankfurtē , paliks Frankfurtē ” Š ī frā ze skanē ja vairā kas reizes. Visi piekrita. Pē c č etrarpus stundā m zvanī ja modinā tā js. Es atvē ru acis. Pē c vakardienas aktī vajiem mī tiņ iem bija grū ti domā t. Bet te lielu lomu nospē lē ja pē dē jo trī s dienu kopē jais miega trū kums. Lidmaš ī na pē c 6 stundā m. Vajag sakravā t mantas, ieturē t brokastis un doties uz pilsē tu. Antons atvē ra acis uz blakus gultu un neizpratnē paskatī jā s uz mani, kad mē s nonā cā m viesnī cā .

- Anton, tev tagad bū s daudz jautā jumu, tikai pieņ em realitā ti, mē s esam viesnī cā un viss ir kā rtī bā .

Ne visiem pietika spē ka izkļ ū t pilsē tā . Divi puiš i, paē duš i brokastis, apņ ē mī gi piecē lā s, devā s pilsē tas virzienā . Izejot cauri reģ istratū rai, viņ i apsē dā s uz dī vā na, un ar to viņ u ceļ ojums beidzā s. Es arī gribē ju gulē t gultā , bet ceļ otā ja gars man to neļ ā va. Ja es tagad nebraukš u ar metro un nenokļ ū š u pilsē tā , tad es sev nepiedoš u! Savā ca spē kus un Frankfurtē !

Pa lielam visas tā s galvenā s vietas jau esmu redzē jis iepriekš ē jā s dienā s. Tagad jū s varat bezmē rķ ī gi klī st pa ielā m centrā un tā rajonos. Tā ir ļ oti, ļ oti forš a pilsē ta. Es klejoju stundā m ilgi, un tas bija patī kami un priecī gi. Pā rgā jiena spilgtā kais punkts bija sarkano lukturu rajons.


Tiesa, tantu vietā bija daudz onkuļ u, diezgan mē ma izskata. Pā rgā jiens pa apkā rtni kognitī vā s relaksā cijas vietā ir pā rvē rties par tā du spē li kā “pacman”. Izstaigā ju ielu labirintus, lai nekrustosi nevienam onkulim. Centrā gluž i kā ekskursijā devos uz Tesla auto veikalu. Iesē dies elektromobilī . Tā lā k man bija vakariņ as ar zvirbuļ iem. Nopirku trī skā rš u č ī zburgeru, par ko biju ā rkā rtī gi priecī ga. Ir trī s kotletes un trī s sieri. Zvirbuļ i priecā jā s ne mazā k kā es, jo ir veseli divi ruļ ļ i, kurus viņ i man pa gabalu ar knā bi izrā va tieš i no pirkstiem. Vispā r, Frankfurte, paldies par š ī m trim brī niš ķ ī gā kajā m dienā m, nā kamreiz atvedī š u Daš u uz tikš anos. Tomē r bez uzticamā s partneres - sievas - ceļ ojumi nav tik spož i.

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Līdzīgi stāsti
komentāri (14) Atstājiet savu komentāru
iemiesojums