Mana Eiropas "terra incognita"
Reģ ions, kura nosaukums cē lies no turku izteiciena "stā vu kalnu ķ ē de" — "b" sā kas ar "s" galiem, septiņ iem burtiem.
Vai jū s to uzminē jā t?
Jā , tie ir Balkā ni. Manas garā s iepazī š anā s vē sture ar š o Eiropas "terra incognita" kā vienmē r ir izklā stī ta forumā /a>), tā lā k mē ģ inā š u noformulē t ī su variantu : ))
Tā tad, autobusa tū re "Galoping cauri Eiropai Balkā niem", pirmā valsts - Serbija, Belgradas pilsē ta.
Visvairā k es atceros veco cietoksni ar skatu uz Savas un Donavas upju saplū š anu, neobizantieš u stila Sv. Savas un Skadarlijas templi — gā jē ju ielu, kas piepildī ta ar tradicionā liem serbu krodziņ iem — kafā niem.
Interesanti, ka kafā nos ir atļ auts smē ķ ē t (seri, starp citu, pā rliecinoš i ieņ em lī derpozī cijas tabakas izstrā dā jumu patē riņ ā uz vienu iedzī votā ju ne tikai Eiropā , bet arī pasaulē ).
Un sveces Serbijas baznī cā s tiek novietotas smiltī s vai ū denī atseviš ķ ā s telpā s pie tempļ iem, un tajā s nav atš ķ irī bas starp "veselī bai" un "mieram".
Otrā valsts — Bosnija un Hercegovina, Sarajevas pilsē ta. Š ī ir pā rsteidzoš a pilsē ta, kas tiek uzskatī ta par otro vietu pasaulē (pē c Jeruzalemes) tuvumā esoš o sinagogu, baznī cu un moš eju skaita ziņ ā .
Pilsē ta, kurā tika noslepkavots erchercogs Ferdinands, kas bija oficiā lais iemesls Pirmā pasaules kara sā kumam.
Pilsē ta, kas pā rdzī voja garā ko blokā di mū sdienu vē sturē — 1425 dienas (un tas ir 20. gadsimta beigā s! )
Pilsē ta, kurā dzer tikai kafiju (pareizā k sakot, "kafu" vai, vecmodī gā veidā , "kahwa"), kas tiek pagatavota cezve un ielej mazā s krū zē s.
Un kā di aromā ti ir to visu gaisā ? evabd? inica, buregd? inica vai kā ? inica! Vidē jā tū rista ķ ermenis pilnī bā zaudē spē ju domā t un ā tri pā rvē rš kaut ko ē st!
Otrā iepazī š anā s — Mostar, kas atrodas gleznainajā Neretvas upes ielejā . Bet esiet uzmanī gi - š ī ir pilnī gi apburta vieta!
Jo jū s jau esat fotografē jis Veco tiltu vairā kus desmitus reiž u, un smaragdu Neretu, un kalnus, un vecā s baznī cas ar moš ejā m, bet kaut kas neļ auj jums iet un jū s turpinā t riņ ķ ot apkā rt.
Jū s dzerat kafiju, klausā ties muezina aicinā jumu uz lū gš anu no minareta augš as, ko atbalso skaļ ie baznī cas zvani, un jū s saprotat, ka nevis pilsē ta jū s nelaidī s, bet gan jū s nevē laties. atstā t to...
Treš ā valsts — Horvā tija, apmetneplat. Kopumā Plat tū ristu plā nos var iekļ ū t tikai kā vieta, no kuras var ā tri nokļ ū t Dubrovnikā .
Bet tā bija pirmā diena, kad satikā m jū ru, kad aizmigā m un pamodā mies no sē rfoš anas skaņ as. Un jā , Adrijas jū ra ar savu kristā ldzidro ū deni, kas uzsū cis visas zilā s nokrā sas, nevar neapburt!
Otrais ievads — Dubrovnika. Jau no pirmā acu uzmetiena š ī pilsē ta izraisa entuziasma pilnu "wow! " Un tad jū s neš ķ iraties no š ī "wow! " Dubrovnika izsita ar savā m ainavā m. Š eit katrs solis sniedz jaunu skatī jumu, jaunu izskatu un jaunu apbrī nu.
Pilsē tas galvenā iela ir Stardun ar bruģ akmeņ iem, kas nopulē ti lī dz mirdzoš am spī dumam.
Onofrio strū klaka, kas, saskaņ ā ar leģ endu, piepilda lolotā kā s vē lmes (jums tikai jā pamē ģ ina ū dens no visiem tā s 16 jaucē jkrā niem ; )).
Cietoksnis ar divu kilometru garu sienu, kas ieskauj pilsē tas vē sturisko centru un piedā vā elpu aizraujoš us skatus uz apkā rtni.
Un. . . miljons tū ristu! Baisi iedomā ties, kas te tiek darī ts "augstajā sezonā "! Turklā t, atbraucot uz Dubrovniku, noskaņ ojieties uz cenu lī meni kaut kur kā Venē cijā . Jā , viss ir dā rgs. Bet tas tieš ā m ir tā vē rts!
Ceturtā valsts — Melnkalne, Budvas pilsē ta. Pastaiga pa vecpilsē tu, slinkums pludmalē un. . . 10 vietē jie bauš ļ i, kas regulē visas valsts darbu : ))
Cilvē ks piedzimst noguris un dzī vo, lai atpū stos
2. Mī li savu gultu, kā mī li sevi
3. Dienas laikā atpū tieties, lai naktī varē tu gulē t
4. Nestrā dā - darbs nogalina
5. Ja redzi, ka kā ds atpū š as – palī dzi viņ am
6. Dari pē c iespē jas mazā k, kas paliek – uztici citiem
7. Atpū ties koku ē nā , jo neviens no atpū tas nav miris
8. Visas slimī bas no darba, nemirsti jauns
9. Ja vē lies strā dā t – apsē dies un gaidi – š ī vē lme ā tri pā ries
10. Ja redzi, ka kā ds mielojas, pievienojies; ja redzi ka kā ds strā dā - ej prom un netraucē !
com/hxinhazTn0Ye7dj2CVcofV77Athq3YEY6V_K5I-2ZiZTr-byRsbidFTKvFqVBOYaohW4caiBswKLwdk894s-8HJHdC9axYKrNEqNzQEoFwwJtLojp0NsaoI9hOg_7rDnGG1MF71I1E-DazE153CA8fdpnlGNuAoDL88Jn5vnzx7bwko3suYPn_eQBoZ2SNOMNfWW22FsIDh5O1FjtlyYvdAKG4Dzqbx524DcTJf-kKOjulbMV3t_43T7vrHwwDA04jIBaevWsUkhf0nqsxfzRASKRSXrpJ3_FdOEIKA4mXnb4cdVWfFFJlocS3rihI-YoVKhYgahfvsIi2jM_osFzJDsdrppu7iGh1lB1utj_YmyAn3A0A6whdnr8UscGWwIpZdFX9o7PiSlkELzkQmSCp0z761kBnyy5o3AMHgyJu2NQ09rwpVqrcwfcjvQDwIhyjs6IStHiwjdtgQDaVnsoR7MQN3EJz3ZCLJVx-cOzRi7mqtP_uaed3aPLMAFtAFvrUZZ0kagnfFR0723uRHkl_PYMFZnu4EEUznn0ZC5GPFKyQlg96Q2ZeedAS5CZaLfAH4mhdAPfxExjSMg8AwazXBH0ejF-Xgu_pSFBEPH41ZGow9WwS84cji78143HLezeCf1wLAvaQaPVDDTqEUWFDVwC3bNY_n9BIAD-kc0edOYjdd4LJOp6Sg7-WKDB7qgF_ij1Sd0pxBIPnZ7ojdVXM7H=w1400-h933-nē"style =" height: 933px; platums: 1399 pikseļ i" />
Piektā valsts —Albā nija, Krujas pilsē ta. Viduslaiku pilsē ta un vietē jā nacionā lā varoņ a Skanderbega dzimtene. Tieš i Skanderbegs pirmo reizi Albā nijas vē sturē pacē la sarkanu karogu ar melnu ē rgli virs Krujas cietokš ņ a, kas lī dz mū sdienā m ir valsts karogs. Tad sultā ns Mehmeds II pē c vairā kā m spož ā m Skanderbegas uzvarā m bija spiests atzī t Albā nijas autonomiju.
Otrā iepazī š anā s — Tirā nas pilsē ta. Dzī vī ga, enerģ iska un absolū ti moderna pilsē ta. Veloceliņ i. Plaš i ceļ i. Palmas. Strū klakas. Pagā tnes pieminekļ i saglabā juš os bunkuru veidā , Berlī nes mū ra gabals, tukš s mauzolejs un divi Staļ ini Ļ eņ ina un Envera Honž as pavadī bā , pulcē jā s kā das iestā des sē tā .
Skanderbergas laukums ar strū klaku, kuras strū klas gludi plū st no zemes un izplatā s plaš ā s straumē s daž ā dos virzienos. Katedrā le. Mā kslas instalā cijas. Moš eja. Miera zvans, kas izgatavots no izlietotiem 90. gadu beigu nemieriem raduš os č aulu apvalkiem. Un Vodafone reklā ma uz katra stū ra : ))
com/hNn0FQdG2IyUVSJJjgmg-HzMLnlAnJyrnaiYQCYSOrVRjH1uFVzEp9CdCOLmVSocRKHS3tfPUne2XcenuvZer03pftYvtk15fuIS7M2V_CTuoO4h_A9eHXnibKgQkNKd1nO4Sih5S2g4zpbn-zIaG9TWGkvuhOd9MijAVRep6GtuXbxsnSYypkzpuRZdc1qCAIWbKXrT9Qn-YEyxJr3NX6euL5IKeCcrgK3cY3zHkhdTnYzAQ0BhzJxFrWsSr4mKmuMiEdxEkNmMonGFRVCV7nOmH7kPzjbCdWUEaJ9pp4tcLLlBBFWmYW5or1wo7dQ89mO-CJXKlZJUm2tpS0xZYk3fuYxt2xDYMTfnf1Aynun11JPQxAZoAyEZPIlp53y12iIsh6Bv7uBEwGRyL8I-usZbJk_PIG9lC9c-h7pV2hJ6klCMWkqaIotCU5rKy0OZnXvh4E1s400sxaMmzO5NM57kXVhBHwYCHVok8zvVwXaWVQMkYtsGf1Ck2GWIFotBEOocjuvqSQsKmeeVCp0iIumxkW20n4jzx0UIvBIZVD3k4jpSvUmlPl5keVIHnfxa6YydMtB0_ePzDYsULOS_hTOsBNZHN1Vg6vLkqfMIp3Ih5YdME2RO61PMuFlFACT7WOeyqAN2OYmUPsy_t4d6KYSIQjnPJA5eF44DN95Kin2_JGPMY6MEms5lHxjFaJ2gqswOrEC5v9js3wnO1Jystuu_=w1400-h933-nē"style =" height: 933px; platums: 1399 pikseļ i" />
Sestā valsts — Ziemeļ maķ edonijas Republika, Ohridas pilsē ta. Jā saka, ka Ohrida ir ļ oti (ļ oti, ļ oti, ļ oti, ļ oti) fotogē niska. Vietē jais homo sapiens, papildinā jis abpusē ji izdevī go ezera un kalnu kombinā ciju ar brī niš ķ ī gu cilvē ka roku veidojumu, nonā ca apbrī nojami mā jī gā un atklā ti skaistu dzī vesvietā (ne velti UNESCO iekļ ā va visu "pilsē tu + ezeru"). komplekss savā pasaules mantojuma sarakstā ! )
Otrā iepazī š anā s - Skopjes pilsē ta. Man Skopje ir pilsē ta, attiecī bā uz kuru vislabā k atbilst vā rds "dī vaini". Š ī ir tā da nesakritī bas kombinā cija. Daudz skulptū ru, kuras pat visuresoš ie ķ ī nieš i nevar pilnī bā nofotografē t. Milzu karogu masti ar tikpat gigantiskiem karogiem. Daž ā das strū klakas. Monumentā las un nedaudz, un vietas un ne nedaudz, pompozas ē kas.
Un tad ir vecpilsē ta ar milzī gu austrumu tirgu, daudzā m moš ejā m un mazā m kafejnī cā m kā dreizē jos karavā nu serajos. Senā pareizticī go Svē tā Pestī tā ja baznī ca. Cietoksnis ar skatu uz pilsē tu un kalniem. Un piemineklis T. G. Š evč enko mā jī gā parkā paš ā centrā .
Kā tad ir Skopje? Kič a enciklopē dija, kā to nosauca vietē jais arhitekts? Vieta, kur "uzņ emt selfiju ar statujā m", kā izteicā s viens no ceļ ojumu emuā ru autoriem? Vai arī senā s Maķ edonijas vē stures centrs un lielas impē rijas likumī gais mantinieks, kā uzskata vietē jie iedzī votā ji?
Septī tā valsts — Bulgā rija, pilsē taSofija. Paš reizē jā š tata galvaspilsē ta izmē ģ inā ja vairā kus nosaukumus - Serdika, Sredets, Triaditsa, lī dz ieguva savu paš reizē jo "gudro" nosaukumu (Sofija grieķ u valodā "gudrī ba, prasme").
Lielais Aleksandra Ņ evska templis, kurā var izmitinā t lī dz 5000 ticī go. Pilsē tas parks ar strū klaku. Ivana Vazova Nacionā lā teā tra ē ka baroka stilā . Prezidenta rezidence ar godasardzi.
Rotonda "Sv. Dž ordž s" ir viena no vecā kajā m baznī cā m Bulgā rijā , celta Romas impē rijas laikos.
Sofijas statuja, kas sā kotnē ji tika saukta par "Sv. Sofijas statuju", bet tika pazeminā ta no svē tajiem dziļ ā kakla izgriezuma, lauru vainaga un pieradinā tā s pū ces dē ļ , kas neatbilst kanoniskā svē tā izskatam.
Senā s pilsē tas Serdiki cietokš ņ a mū ru un dzī vojamo kvartā lu paliekas un pē dē jā ekskursija uz cara atbrī votā ja pieminekli.
Otrā paziņ a - Veliko Tarnovo pilsē ta.
Lai arī pirmā s apmetnes š ajā s zemē s radā s akmens laikmetā , nozī mī gi notikumi pilsē tas vē sturē norisinā s 12. gadsimta paš ā sā kumā . Toreiz bulgā ru feodā ļ i padzina bizantieš us, izveidoja Otro Bulgā rijas karalisti un pasludinā ja Veliko Tarnovo par tā s galvaspilsē tu.
Š auras ieliņ as, suvenī ru veikali, senas baznī cas un klosteri, cietoksnis ar katedrā li un brī niš ķ ī gā m ainavā m — tā kā dreiz izskatā s galvaspilsē ta.
Astotā valsts — Rumā nija, pilsē taBukareste. Mū su ekskursija pa pilsē tu izvē rtā s ļ oti...neparasta. Sā kumā bijā m iestrē guš i sastrē gumā pie ieejas pilsē tā . Tad mē s bijā m iestrē guš i satiksmē pie Parlamenta pils, lielā kā s civilā s celtnes Eiropā , kas celta no 1984. lī dz 1989. gadam.
Tad mē s bijā m iestrē guš i satiksmē pa Bulevardul Unirii, pē c tam uz Bulevardul Ion Br? tianu, tad uz Bulevardul Nicolae B? lcescu. Nā kamais ir sastrē gums pie Triumfa arkas, kas tika uzcelta par godu Rumā nijas neatkarī bai 1878. gadā . Un pē dē jais sastrē gums Revolū cijas laukumā ar bijuš ā s Komunistiskā s partijas Centrā lā s komitejas ē ku, no kuras balkona Č auš esku pasludinā ja savu pē dē jo aicinā jumu tautai.
Vispā r tagad es droš i zinu, ka Bukarestē ir sastrē gumi : )) Un te ir absolū ti sirreā li saulrieti!
Nu, vai arī mums vienkā rš i paveicā s tā du ieraudzī t paš ā Rumā nijas sirdī .
