Bosnija un Serbija: divas tās pašas Balkānu medaļas valstis

28 Janvāri 2025 Ceļošanas laiks: no 06 Janvāri 2025 ieslēgts 06 Janvāri 2025
Reputācija: +5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Divas Balkā nu valstis bija nā kamie mū su aizrauš anā s ar ceļ ojumiem upuri: Bosnija un Hercegovina un Serbija. Abas valstis nav ļ oti populā ras tū ristu vidū ; Mē s nolē mā m tos apvienot vienā ekskursijā .

Viņ i sā ka no Bosnijas galvaspilsē tas - Sarajevas pilsē tā m. Eirowings lidmaš ī nas mū s pusotras stundas laikā piegā dā ja no Š tutgartes uz vietē jo lidostu. Tikai gadī jumā , ja mē s tur mainā m 20 eiro vietē jos zī mogos, lai mierī gi nokļ ū tu centrā . Vietē jā valū ta ir pilnī gi neuzkrī toš a, un š ķ ita, ka papī rs ir saplē sts no skolas piezī mju grā matiņ as ...Parasti kopumā ir tikai Kubas peso (kopumā ir zieds), un jau Indijas rū pijas sacenš as ar zī mogiem otrajā vietā . Tikmē r š ī ir diezgan dā rga nauda: 2 zī moli par 1 eiro. Protams, zī mols ir populā rs viltotā jiem.

 Pie izejas no lidostas mū s sagaidī ja saulains laiks un relatī vs vē sums.


Pirms daž ā m dienā m salnas stā vē ja š eit un nokrita sniegs, bet tagad sniegputenis palika tikai vietā s, kur tī rī tā ji grā ba sniegu, bet peļ ķ e ir vairā k nekā pietiekami.

Lidostas vistuvā k vistuvā k ē kas arhitektū ra ir blā va kausiņ š ar tā s hrushchevs un brež neviem.  

Piecpadsmit staigā š anas minū tē s ir apstā š anā s trolejbusa, kurai vajadzē tu mū s nogā dā t centrā . Viens no viņ iem aizgā ja tieš i mū su acu priekš ā , man bija jā gaida nā kamais. Kamē r viņ i stā vē ja, viņ i ieraudzī ja vietē jos iedzī votā jus. Ģ ē rbies ķ ī nieš u ziemas jakā s un lejā jakā s, uz biež i adī tu cepuru galvā m. Kaut kas lī dzī gs š im ziemā ir ģ ē rbies Krievijā , bet mums jau ir izdevies atš ķ irt no tik siltā m drē bē m.

Nā kamais trolejbuss nā ca 20 minū tē s. Biļ eti var iegā dā ties tieš i no vadī tā ja par 1.80 zī mogiem (90 eirocenters - ļ oti lē ti). Man š ķ ita, ka daudzi sarahi vienkā rš i ignorē ja cenu, bet mē s nekad neesam redzē juš i kontrolierus.

Pirms “centra” (es ņ emu š o vā rdu citā tu zī mē s, jo pilsē tas vē sturiskais centrs atrodas Austrumu nomalē ), mē s gandrī z stundu ilgi guvā m ilgi. Pirmkā rt, satiksmes sastrē gumi. Otrkā rt, pilsē ta ir “nosmē rē ta” gar savu Rivulet Milyatski, un lidosta atrodas tieš i rietumos.

Kad mē s ieradā mies finā lā , “TRG Austrija”, tas jau bija tumš s. Bet pirms dzī vokļ iem Konak 3 mums ir jā iet tikai trī s minū tes. Pie slē gtas mā jas ieejas tablo ar zvanu pogā m. Mums nav skaidrs, ko nospiest, jo nekas cits neatlika adresē pie budž inga. Viņ i nospieda pirmo, un gandrī z uzreiz saimniece mums atvē ra durvis. Izrā dā s, ka viņ ai piederē ja visa mā ja un pati tur dzī voja. Viņ a noveda mū s uz istabu pirmajā stā vā , ī si visu paskaidroja, parā dī ja, atstā ja atslē gas un aizgā ja pensijā .

Tā tad, mū su dzī vokļ i: divas istabas (viesistaba un guļ amistaba), kombinē ta vannas istaba, virtuve. Ļ oti plaš s. Dzī vei ir gandrī z viss nepiecieš amais, izņ emot to, ka mikroviļ ņ u krā snī nav.

Ledusskapī kaut kā du iemeslu dē ļ vā cu pudele.


Un svarī gi: ziemā dzī voklis labi sasilda, izmantojot elektriskos sildī tā jus. Es staigā ju ap dzī vokli nolaidī bā ; Ilgstoš as ​ ​ sajū tas ziemas vidū .

Viņ i demontē ja lietas, un tomē r ir par vē lu, devā s uz pilsē tu, maina vairā k naudas un pē rk kaut ko ē st.

Mū su dzī vokļ i atrodas ļ oti tuvu pilsē tas vē sturiskajam centram, kas galvenokā rt ir austrumu tirgus ar Balkā nu nokrā su. Tas ir pietiekami, lai š ķ ē rsotu š auras upes Milyatsk tiltu. Bazaā rā ir desmitiem, un varbū t simtiem stendu, kas pā rdod visiem, sā kot no noplū duš ajiem gariem lī dz turku un bosnieš u saldumiem un suvenī riem, Chevapchik, urbj un apmainī jā s ar metabolisma punktiem. Tajos esoš ie kursi daudz neatš ķ iras, bet, ja jū s mainā t lielu summu, ieteicams izprast kursu un ar to saistī to komisiju sarež ģ ī tī bu.

Kaut kur kaut kur ir komisija, bet kurss ir zemā ks ...kopumā ir vieglā k jautā t darbiniekam, ka es saņ emš u par n eiro vai dolā riem.

Ar lielveikaliem Bosnijā situā cija nav ī paš i laba. Lielā kā daļ a no tā , ko vietē jie iedzī votā ji sauc par lielveikaliem, faktiski ir ļ oti tuvu istabas, kas ir divu vai trī s istabu lielums pirmajos dzī vojamo ē ku stā vos. Tika gaidī tas reā las, plaš as tī kla institū cijas vienreiz vai divas reizes. Tas galvenokā rt ir Mercator un ar kā du AMKO posmu.

Produktu cenas ir aptuveni Eiropas lī menī . Kaut kas (vistas gaļ a, maizes ceptuve un raudzē tie piena produkti) ir lē tā ks, kaut kas (faktiski piens, š okolā de, reā las sulas nav nektā ri) dā rgā ki.

Kā “mē ģ inā jums” es paņ ē mu sev Balkā nu specialitā ti - Kaymak. Kazahstā nā Kaimaks ir gandrī z pilnī gs skā bā krē juma analogs, Padomju laikā , uz etiķ etē m veikalā viņ i divā s valodā s rakstī ja “Sour Cream/Kaymak”. Bet es jau apzinos, ka Balkā nu Kaimaks ir kaut kas cits.

Kopumā tā ir bieza dzeltenī ga masa ar taukainas krē juma garš u. Kaymaku ē d, smē rē jot maizi, bet jū s varat ē st tieš i tā pat ar karoti. Es uzskatu, ka tā ir starpposma saikne starp krē jumu un sviestu. Man tas personī gi patika.  


Kopumā mē s vakariņ ojā m, un š ajā laikā beidzā s mū su pirmā diena Sarajevā . Pirms gulē tieš anas viņ i nedaudz karā jā s inhibē tajā internetā un noskatī jā s televizoru, kurā starp pieciem simtiem kanā lu ir divi krievu valodā runā još i kanā li: amerikā ņ u “tagadē jais laiks” un Ukrainas “brī vī ba”.   

No rī ta mē s devā mies rū pī gi skatī ties pilsē tu. Pirmkā rt, viņ i uzkā pa uz zemu kalnu ziemeļ austrumu nomalē lī dz dzeltenajam bastionam. Es nezinu, kad tas bija dzeltens, un vai tas vispā r bija, bet tagad tā ir noā rdī ta parastā ķ ieģ eļ u struktū ra. Viņ š ilgu laiku nav pā rstā vē jis militā ro vē rtī bu, bet no bastiona tiek atklā ts lielisks skats uz visu pilsē tu.  

Un pati pirmā lieta, kas tiek atvē rta, ir bezgalī gas kapsē tas visā Sarajevā.

Tikai neliela daļ a no viņ iem ir kapitā la oficiā li nekropoli. Lielā kā daļ a ir mazi desmit kapu apbedī jumi, kas izkaisī ti gar alejā m, bulvā riem un vienkā rš i mā ju pagalmos. Pē dē jā kara skumjais mantojums. Sarajevo ilgu laiku atradā s Serbijas armijas nepā rtrauktā lobī š anā , un Bo? Lielā kā daļ a miruš o ir parastie mierī gi cilvē ki. Nebija neviena, kas kapsē tā s organizē tu sē ru gā jienu, un tas bija bī stams, ar risku palielinā t lī ķ u skaitu. Tā pē c miruš ie tika apglabā ti gandrī z nā ves vietā , tā pat kā pirms pā ris gadiem Mariupolā . Un acī mredzot, ka stingru musulmaņ u noteikumu dē ļ , kas neļ ā va pā rkā pt miruš o mieru, pat pē c kara beigā m apbedī š ana netika pieļ auta, pā rvē rtoties par vietē jo funkciju, kurai tikai tū risti, bet ne pilsē tnieki pievē rš uzmanī bu uz.  

Mē s ejam lejā no bastiona un dodamies uz Caravanserau Morich Khan.

Viņ i to uzcē la jau 16. gadsimtā , viņ š vairā kkā rt nodedzinā ja, bet atkal atveseļ ojā s un tā dā paš ā formā . Pē c viduslaiku standartiem viņ š bija grezns, bet tagad tā ir tikai bazā ra tipa ē ka ar paklā ju veikalu un jebkuru austrumu nevē lamo tū ristiem. Ja es pieskaros “austrumu parautu tū ristiem”, es pieminē š u, ka visinteresantā kie vietē jo amatnieku produkti ir vara piederumi un monē tas. Viņ u raž oš anā saraeā ni sasniedza noteiktus augstumus, un viņ u vara ē dieni ir diezgan skaisti un autentiski. Tas ir praktiski tikai mū sdienu dzī vē .  


Nā kamais punkts ir Jē zus Svē tā s sirds katoļ u katedrā le. Tas, protams, tika uzcelts Austrijas okupā cijas laikā.19. gadsimta beigā s neiromaniskā stilā . Bosnijas katoļ u galvenais templis. Rietumu Ziemassvē tki jau ir pagā juš i, bet ap templi palika svē tku rotā jums, jo š odien ir 7. janvā ris, tas ir.

Jū s nevarat spē lē t ar viņ iem ruleti, bet dodieties un iegā dā jieties “Sukha Meso” lielveikalā , viss ir kā rtī bā ar cenu zī mē m.  

Tā lā k mums ir salī dzinoš i ilga pā reja uz Awaz Twist torni. Eiropas galvaspilsē tā , iespē jams, tas nav lielā kais debesskrā pis. Bet jā patur prā tā , ka, pirmkā rt, Sarajevo atrodas seismiski aktī vā zonā , un, otrkā rt, Bosnija ir diezgan slikta valsts, kas vē l nav pilnī bā atgā jusies no brutā la kara sekā m (daudzas mā jas joprojā m ir redzamas no lodē m un lodes un lodes joprojā m ir redzamas. Tā tad principā bū vniecī ba diezgan diezgan 40 stā vu 172 metru debesskrā pis, visticamā k, bija goda jautā jums, nevis praktiska nepiecieš amī ba.  

Pē c debesskrā pja, kas jau atrodas pakā jē , mē s atgriež amies Milyatski ielejā . Mē s ejam garā m Nacionā lajam muzejam, ē kas Dienvidslā vijas Neo -Empire stilā . Maz ticams, ka š ajā muzejā mē s atradī sim kaut ko oriģ inā lu, aiz muguras aiz muguras vairā kiem labā kajiem muzejiem pasaulē.

Mē s pat nemē ģ inā sim viņ am tē rē t laiku.  

Labā k ir doties uz nā kamajā m atrakcijā m - Festina tiltu. Tilts ir mazs, tikai 38 metri, bet oriģ inā ls: centrā tas veido cilpu, it kā gā jē jam bū tu jā iet otrā di, lai nokļ ū tu otrajā pusē . Ļ oti Instagram vieta.

Un visbeidzot pē dē jais punkts, un atkal tilts, latī ņ u valodā . Viņ š ir vai nu vecā kais Sarajevā , vai arī viens no. Un tā bū tu viņ a vienī gā priekš rocī ba, ja ne traģ ē dijai, kas notika š eit. 1914. gada vasarā Austrijas troņ a Franca Ferdinands mantinieks brauca pa tiltu atvē rtu automaš ī nu. Kad viņ š jau bija sasniedzis citu krastu, pē kš ņ i tika dzirdē ti š ā vieni un arhibī skaps, un tajā paš ā laikā tika nogalinā ta viņ a sieva. Tika noš auts serbu nacionā lists Gavrila. Jā atzī mē , ka viņ š bija izcils.


Š o gadu pistoles nebija tā lu no to pā rsteidzoš ajā m ī paš ī bā m no mū sdienu snaiperu š autenē m, tač u viņ am izdevā s nogalinā t divus cilvē kus kustī gā automaš ī nā trī sdesmit metru attā lumā daž ā s sekundē s. Princips tika nekavē joties sagrā bts un notiesā ts uz mū ž a ieslodzī jumu, kur viņ š drī z nomira no tuberkulozes. Un bā reņ u Austrija-Ungā rija izvirzī ja Serbiju ar smagu ultimā tu desmit punktos. Serbija pieņ ē ma gandrī z visus no tiem, izņ emot vienu, visnumā rā ko: “Lai ļ autu sabiedriskajiem pakalpojumiem Austroungā rijas impē rijai, lai pā rtrauktu jebkā das anti-austrieš u aktivitā tes, lai strā dā tu Serbijā. ” Un tad sā kā s pasaules karš , kas nekad nav bijis sliktā ks par to, kas lī dz tam ...

Serbija, kaut arī tā vispirms bija pilnī bā okupē ta, bet saskaņ ā ar kara rezultā tiem ieguva uzvarē tā ju nometni.

Principa miruš ais terorists Gavrils tika iecelts par Serbijas varoni, un par godu viņ am latī ņ u tilts tika pā rdē vē ts. Tā viņ š stā vē ja ar principa tiltu, lī dz sabruka Dienvidslā vija, un jaunā s Bosnijas varas iestā des atdeva oriģ inā lo vā rdu uz tilta.  

Tagad blakus š ai vietai atrodas Sarajevo 1878-1918 muzejs (tas ir, laiks, kad pilsē ta bija Austrijas okupā cijas pakļ autī bā ). Kā ju pē das tika pieš ķ irtas uz sienas uz ietves: š auš anas laikā bija principa princips.  

Tikmē r mē s jau staigā jā m savu apetī ti un nolē mā m pusdienot ar vietē jiem ē dieniem. Mē s iegā jā m Chevapchikny “Kastel”. Faktiski papildus Chevapchichi tur nekas vairā k nebija. Mē s izdarī jā m pasū tī jumu divā m vidē jā m porcijā m, katra apmē ram pieci eiro. Mē s negaidī ti gaidī jā m ilgu laiku, apmē ram divdesmit minū tes. Es pat devos pā rbaudī t, vai mē s esam aizmirsuš i par mums, bet es ieskrē ju viesmī lī , kurš nesa mū su pasū tī jumu.  

Š is restorā ns specializē jas Chevapchichi Banya-Lukski.

Es nezinu, vai tas ir atspoguļ ots garš as ī paš ī bā s, bet prezentā cijas forma noteikti nebija standartnakts: starp divā m karstas svaigi samazinā tas maizes kū kā m bija astoņ as smarž ī gas, sulī gas Chevapchich - tī ri gaļ as “desas”, kas bija garš otas ar a Ī paš ais Balkā nu garš vielu komplekts. Un blakus sasmalcinā tā sī pola slaidam. Pat tagad, no vienas atmiņ as, manas siekalas plū da. Un kā tad bija garš ī gi! . .

...Nā kamajā dienā mē s nolē mā m apmeklē t vietē jo dabisko pievilcī bu: pā rnesumkā rbas ū denskritumu, otrais augstums Eiropā (pirmais ir Norvē ģ ijā ).  


Nav tik viegli nokļ ū t pie viņ a. Pirmkā rt, pē c pusi pilsē tas jums jā atrodas Supeka pieturā , no kurienes autobuss 69 aizbrauc uz Nakorevo ciematu. Viņ š staigā apmē ram ik pē c pusstundas (precī zs grafiks ir aiz autovadī tā ja kajī tes un internetā ). Nav ilgi jā iet uz ciematu, apmē ram pusstundu, bet gandrī z visu laiku kalnā.

No ciemata jums vajadzē tu iet pa š oseju apmē ram stundu, atkal augš up, pirms ceļ a zariņ a, kas ved tieš i uz ū denskritumu. Pē c filiā les notiek aizraujoš a pastaiga gar stā vo kalnu nogā zi gar š auru eju. Tagad uz augš u un uz leju. Pusotru stundu. Daž ā s vietā s saskaras ļ oti gleznainas klintis un treš ā lī meņ a ū denskritumi. Ap dvē seli. Tas ir, tas ir ī sts, pusotra stunda un tikpat daudz atpakaļ - un mē s nesatikā m nevienu cilvē ku!  

Kad mē s, jau diezgan noguruš i, beidzot nonā cā m pie punkta, mū s apbalvoja ar lielisku skatu: ū denskritums patieš ā m priecā jas. Un tā nav plā na ū dens straume, kā tas biež i notiek ar ū denskritumiem, bet gan jaudī ga straume, kas velk gaisa masas lī dzi un izceļ as zemā k, veidojot diezgan spē cī gu vē ju, kaut arī nedaudz mierī gs valda nedaudz tā lā k. Krī toš ais ū dens rada smagu troksni, un aerosola veido kaut ko lī dzī gu miglai.

Vasarā bū tu iespē jams stā vē t zem aerosola tieš ajā ū denskrituma tuvumā , jo tur tika uzcelts ī paš s tilts, bet ziemā izredzes atrasties zem ledus ū dens š ķ iet nepievilcī ga.  

Nogurums ir aizmirsts, mē s apbrī nojam apbrī nu par š o skaistumu, fotogrā fiju un fotografē jam videoklipu. Baudī ja pietiekami daudz skaisto, beidzot apgriezieties un dodieties atpakaļ . Tagad man rodas domas, ka mums joprojā m bija ļ oti paveicies ar laika apstā kļ iem. Ceļ š gar kalniem daž reiz ir gandrī z pilnī bā pā rklā ts ar neizbraucamiem sniegputeņ iem, tā pē c man bija jā iet tikai pē das blakus pē dē jiem divdesmit centimetriem, kas palika lī dz stā vam nogā zei. Sniegpulksteņ u paliekas, kuras mē s redzē jā m Sarajevā , norā dī ja, ka pirms daž ā m dienā m bija smags sniegputenis, kas nozī mē , ka š is ceļ š bija pilnī bā pā rklā ts ar sniegu.  


Beigu beigā s es teikš u, ka tū risti, kas š eit bija iepriekš , atzī mē ja, ka, ja jū s neejat no š osejas uz ceļ u, bū s nedaudz vieglā k nokļ ū t ū denskritumā , bet jū s atradī sities tā augš daļ ā Punkts. Tomē r skats no apakš as ir daudz skaistā ks.  

Nā kamajā dienā mē s gatavojā mies doties uz Mostar. Sā kotnē ji ar vilcienu, jo internets teica, ka vilcieni iet uz priekš u un atpakaļ katru stundu, un laiks uz ceļ a ir tikai divas stundas. Bet, kad runa bija par noteiktu laika izvē li, pē kš ņ i izrā dī jā s, ka nesaprotama iemesla dē ļ gandrī z visi vilcieni uz tiltu tika atcelti; Tur bija viena vakara vilciens un no rī ta atpakaļ . Ja tieš i pretē ji, tad mē s mums bū tu piemē roti. Un tā - man bija jā atsakā s no brauciena pa dzelzceļ u un jā sazinā s ar autobusu marš rutiem. Autobusi arī dodas biež i, bet iet nedaudz ilgā k, divarpus stundas.

Izlidoš ana no centrā lā s autoostas, kas atrodas blakus dzelzceļ a stacijai. Mē s tur nā kam ļ oti iepriekš . Mē s pē rkam biļ etes “turp un atpakaļ ”.

Biļ ete ir nesaprotams vī tne no skaidras naudas lentes, trī sdesmit centimetriem, sagriež vairā kā s daļ ā s. Daļ as ir savstarpē ji saistī tas tikai ar nelielu nepamatotu teritoriju, kas nā kamajā s stundā s izraisī ja satraukumu par tā s integritā ti. Principā vietas tiek norā dī tas uz biļ eti, bet, nolaiž oties, diriģ ents teica, ka visi var apsē sties tur, kur vē las. Un viņ a noplē sa pusi giricland. Starp citu, bailes par vī tņ u integritā ti tika pamatotas, un lī dz brī dim, kad nolaiž oties atpakaļ lidojumā , viens no manas biļ etes atliekā m nokrita, bet, paldies Dievam, tas neliedza man atgriezties Apvidū  

Beidzot visi apsē dā s, un autobuss sā kā s. Gandrī z stundu viņ š spē lē ja gar Saraeva korķ i, apstā joties pie katra pī lā ra un paņ emot jaunus ceļ otā jus. Un tad viņ š ielauzā s piepilsē tas atklā tajā s telpā s.

Ceļ vež i ir krā soti kā “viena no burvī gā kajā m ē kā m pilsē tā ” vienā cilvē kā vienā cilvē kā , bet to tieš ā m nav viegli uzzinā t. Zemā mā ja ir pilnī bā paslē pta aiz akmens sienas, bet mē s nevarē jā m iekļ ū t iekš ā .  


Tieš i uz slaveno tiltu atrodas blakus vecajai tirdzniecī bai un tū ristam Bazaram Kuyunzhiluk. Tas ir pilnī bā saglabā jis savu austrumu atmosfē ru, tā ir ļ oti gleznaina. Mazie veikali piedā vā daudz vietē jo amatnieku darbu: sā kot no nacionā lajā m drē bē m un rotaslietā m no dā rgmetā liem lī dz vara kafijas komplektiem. Viņ u vidū uzplaukst Chevapchikny un Burechny. Vienā no tā m mē s sev pasū tī jā m Burek - gaļ u (bū tī bā Cheburek) un biezpienu. Abi ir diezgan garš ī gi. Lē nā m ejot, vadot Bureks, slavenais Mostarsky tilts parā dī jā s visā viņ u krā š ņ umā . Tas dzī vo daudz glī tā ks un elegantā ks nekā jebkurā attē lā : garš un kupris.

Bosnijas kara laikā pirms trī sdesmit gadiem viņ š tika iznī cinā ts lobī š anas laikā , bet miera nodibinā š anā tas tika pā rbū vē ts Eiropas valstu ziedojumos. Un tagad viņ š diezgan pelnī ti vilina tū ristu pū ļ us. Mums ir jā izsaka cieņ a vietē jā m varas iestā dē m. Viņ i neveidoja pilsē tas vē sturisko centru ar novodels, pilnī bā saglabā jot š ī s vietas viduslaiku auru. Tā tad tagad, tā pat kā iepriekš , veco akmens tiltu pā r Emerald Nerevy tiek kronē ts ar tiltu, Hercegovinas pē rli.  

Vasarā vietē jie jaunieš i š eit organizē pievilcī bu tū ristiem: viņ i lec no tilta uz upi. Un ziemā viņ i nelec ...es nezinu, kā pē c ...

Starp citu, mani vienmē r interesē ja, kur pati Hercegovina atrodas Bosnijā un Hercegovinā . Un tikai tiltā es to uzzinā ju š eit un apkā rt. Un pat lielveikalos uz somā m ar kaymaku viņ i lepni raksta: “Made in Herzegovina”.

Bet kopumā Hercegovinā , neskatoties uz vairā k vai mazā k musulmaņ u tiltu, iedzī votā ji galvenokā rt ir horvā tu, katoļ u.  

Mē s š ķ ē rsojā m Nerevī ta tiltu un tuvojā mies citam tiltam, greizs. Tas ir stingri samazinā ts galvenā s pilsē tas tilta eksemplā rs un savieno Radobes straumes krastus. It kā aizstā jot lielo, ja tas ir pilns ar tū ristiem, un jums joprojā m ir jā uzņ em fotogrā fija Instagram.

Pē c tam mums joprojā m ir vē l viena iedoma apmeklē š anai: snaipera tornis. Sā kotnē ji Sociā listiskajā laikā tā bija garlaicī ga biroja ē ka. Bet kara laikā viņ u izvē lē jā s snaiperi, jo tas bija nedaudz augstā ks par citiem, un apkā rtni varē ja kontrolē t no tā . Bet ienaidnieks reakcijā pakļ ā va torni artilē rijas lobī š anai. Iznī cinā š ana bija ļ oti nopietna, un pē c kara viņ i nolē ma neatjaunot mā ju, bet vienkā rš i pamestu.


Bet tagad viņ u izvē lē jā s ielu mā kslinieki, kuri ar grafiti pā rklā ja sienas. Tie, kas redz š os zī mē jumus, raksta, ka tiem ir mā kslinieciska vē rtī ba. Bet, tā kā staigā š ana pa nobrieduš o ē ku bija nedroš a, varas iestā des viņ u aizsargā ja un aizliedza apmeklē jumus. Lī dz pē dē jam ceļ vež i rakstī ja, ka no ž oga torņ a aizmugures tika izgatavots krā na lips un iekļ ū š ana iekš pusē nav grū ti. Bet mē s, apejot visu mā ju, neatradā m vismazā ko slotu, caur kuru mē s varē tu iziet cauri.

Tā pē c tas ir neuzkrī toš s, mē s atgriež amies atpakaļ .  

Tiltā , tā pat kā Sarajevā , ir daudz ielu kapu. Nu, varbū t nedaudz mazā k. Karš š eit arī sagā dā ja daudz nepatikš anas.

Ejot blakus vienai mazai moš ejai, es nolē mu paskatī ties iekš ā . Tas ir ziņ kā rī gi, kā tur ir ...glī ts š ā da moš eja, salabota ...un iekš pusē ...Bē rnu iekš ienē viņ i spē lē ja futbolu apmē ram desmit gadus! Es nezinu, varbū t š ie ir Mulla un viņ u draugu bē rni?

Viņ i nedaudz apmulsinā ja, kad viņ š ieraudzī ja ā rzemnieku savā “mač ā ”. Bet viņ i pieklā jī gi sveica, jautā ja, no kurienes es nā cu, un pē c tam delikā ti atkā pā s malā , kad es noņ ē mu tempļ a rotā jumu.  

Ceļ š uz autoostu atkal gulē ja garā m lielajai Karajozbegas moš ejai. Tagad lū gš ana jau ir beigusies, moš eja ir pilnī bā iznī cinā jusi. Es mierī gi ienā cu (protams, noņ ē mu kurpes) un nofotografē ju. Nekas ī paš s, pieticī gs, kaut arī nav ž ē lastī bas, dekorē š ana.  

Mē s ieradā mies autoostā neilgi pirms izlidoš anas. Kad autovadī tā js atvē ra durvis un sā ka palaist pasaž ierus, pē kš ņ i izrā dī jā s, ka biļ ete, izrā dā s, joprojā m nebija pietiekami, lai ieņ emtu vietu autobusā . Vadī tā js pieprasī ja noteiktu “drukā š anu”. Un zī mogu varē ja iegū t tikai kasē , lai iegū tu papildu, kaut arī nelielu maksu (kaut ko eiro pasū tī jumu). Ļ oti dī vaina, vienkā rš i smieklī ga sistē ma!  

Bet viss izdevā s labi, mē s ieņ ē mā m vietas (lai arī ne labā kie) un devā mies atpakaļ atpakaļ gaitā . Un pē c tam no spaiņ a lija lietus! Kā da svē tī ba mums izdevā s pastaigā ties pa pilsē tu labos laika apstā kļ os.

Viņ i atgriezā s Sarajevo jau tumsā .  

Ceturtā un pē dē jā diena Sarajevā pavadī ja salī dzinoš i atvieglotu. Mē s staigā jā m pa vecajā m ielā m, atlikuš os zī molus pavadī jā m visā m muļ ķ ī bā m ...


Bet vai daudzi atceras, ka Sarajevo ir 1984. gada ziemas olimpisko spē ļ u galvaspilsē ta? Es ļ oti labi atceros. Š ajos gados, š o spē ļ u laikā , visa valsts iestrē ga televizoros. Mē s noskatī jā mies visu pē c kā rtas: hokejs, biatlons, daiļ slidoš ana ...Tā tad, nevis bagā ts ar Bosnijas pasaules mē roga vē sturiskajiem notikumiem, joprojā m kultivē š o olimpisko spē ļ u tē mu.

Tur un tur, uz ielā m ir olimpiskie gredzeni, apmeklē jot pamestu Bobsley marš rutu, pieder populā riem tū ristu marš rutiem, un Olimpiā des Talisman - Vilku kubs - tiek atkā rtots uz magnē tiem, apļ iem, vimpeļ iem un dekoratī vā m š ķ ī vjiem. Viens no š ā diem vuchko, kas izgatavots no vadiem ar LED spuldzē m, stā vē ja Alta iepirkš anā s centra tirdzniecī bas centrā ; Naktī s, uz viņ a fona, ir labi uzņ emties selfiju.

Nā kamajā dienā mē s aizgā jā m no Sarajevo. Mē s divus mē neš us iegā dā jā mies autobusu biļ etes uz Belgradu internetā par aptuveni 60 eiro par diviem. Man š ķ iet, ka tas uz vietas bū tu lē tā ks, tač u pastā vē ja risks palikt bez biļ etes.

Autobusi dodas uz Belgradu no citas stacijas, kas atrodas Serbijas Republikā . Nevajadzē tu sajaukt Serbijas Republiku ar Serbijas Republiku. Otrais ir neatkarī gs stā voklis, kurā mē s š odien ejam. Un pirmā ir Federā lā Republika Bosnijas un Hercegovina š tatā.

Kad pasaule tika nodibinā ta NATO spiedienā valstī , iedzī votā jiem tika dota iespē ja izvē lē ties, kurā autonomijā viņ i vē las dzī vot (jo neviens negribē ja lī dzā spastā vē t vienā stā voklī ). Horvā ti un musulmaņ i/Bosniki izvē lē jā s Bosnijas un Hercegovinas vispā rē jo federā ciju, un Bosnijas serbi izvē lē jā s izveidot savu serbu Republiku. Bet nepatikš anas ir: tā s divas daļ as, ziemeļ u un dienvidu daļ as, izrā dī jā s atvienojuš ā s lielā s federā cijas teritorija. Lai atrisinā tu situā ciju, viens rajons š aurā kajā vietā starp divā m RS daļ ā m tika pasludinā ts par ī paš u “brhko rajonu” (ar pilsē tas nosaukumu apgabalā ) starptautiskā s administrā cijas pakļ autī bā . Tagad rajona priekš galā ir amerikā nis. Tagad serbi no vienas viņ u autonomijas daļ as var droš i pā riet uz otru, apejot ienī sto federā ciju.

Sarajeva dienvidu daļ a ir daļ a no Serbijas Republikas, un tur atrodas tur atrodas "starps" ("Vostochny") ar autobusiem uz Belgradu.


Tas pats trolejbuss, uz kura mē s ieradā mies no lidostas, gandrī z sasniedz staciju. Gandrī z - tā pē c, ka viņ š neaicina RS teritoriju, un mē s staigā jam pa pē dē jiem 200 metriem. Starp valsts daļ ā m nav robež as. Nosacī tā s lī nijas š ķ ē rsoš ana, kas tiek veikta tikai kartē , var bū t absolū ti bez problē mā m. Neskatoties uz to, robež a palika, un tā ir labi jū tama, kad pametat federā ciju un atrodaties republikā . Pirmkā rt, pē kš ņ i latī ņ u valodas zī mes gandrī z pilnī bā pazuda. Kirilicas valda š eit. Otrkā rt, nav redzams neviens nacionā lais Bosnijas karogs (dzeltens trī sstū ris uz zila fona un vairā kas dzeltenas zvaigznes). Tikai RS reklā mkarogs, atkā rtojot Serbijas š tata karogu, kā viņ i saka, sajaukš anas pakā pei: sarkani-zilā baltā krā sā . Treš kā rt, pazuda moš ejas, no kurā m Sarajevo ir ļ oti daudz.  

Mē s pā rā k daudz iepriekš ieradā mies autoostā , tā pē c mums bija apmē ram stunda, lai staigā tu pa apkā rtni. Viņ i paskatī jā s uz pareizticī go baznī cu, netā lu no tā ir pieminekļ i serbiem, kas š ajā karā nogalinā ti. Grafiti tajā paš ā mā jā : “Serbija ir tē vs, Krievija - mā te! "(T. i. , saskaņ ā ar rakstiskā versiju Serbijai" ir "Krievija ??? )

Mē s atgriež amies autoostā . Biļ etes, protams, tika nopirktas no mums, bet tilta dī vainā pieredze rada zinā mas baž as: vai viņ i š eit kaut ko nemaksā s? Aizdomas pastiprinā jā s, kad pamanī jā m, ka cilvē ki tuvojas skaidrajam galdam, parā da daž us papī ra gabalus (iespē jams, biļ eš u izdrukas) un veic samaksu. Mē s vē rsā mies pie loga un jautā jā m, vai mū su biļ ete ir pietiekama. Protams, nē ! Kasiere saka, ka par katru biļ eti jums joprojā m ir jā maksā vienam zī molam. Mums vairs nebija zī molu. Mē s jautā jam, vai ir iespē jams samaksā t eiro? Jā , jū s varat, arī.1 eiro.

Pē c kū rorta viņ i sā ka strauji samazinā ties, un drī z vien ainavas dramatiski mainī jā s. Sniega pē das nebija, visur zā le, saule spī d. Mē s braucā m lī dz gleznainajai Drin upei. Tas ir pietiekami plaš s. Tā ir dabiska robež a starp Bosniju un Serbiju. Mē s ilgu laiku braucā m gar upi, lī dz Drins š ķ ē rsoja graudaugu pilsē tā , bet tajā paš ā laikā valsts robež a.  

Liekas, ka viņ i tikai pā rvarē ja lī niju, kuru cilvē ki izgudroja kartē , bet patiesī bā viss mainī jā s uzreiz “ā rzemē s”. Kalnu un mež u pē das nebija, un apkā rt bija cieti lauki, lauki, lauki un daž reiz starp rū pniecī bas zonas laukiem. Teiksim vienkā rš i, ka nebija tik interesanti iziet cauri Serbijai kā Bosnijā .  

Mē s ieradā mies Belgradā pat nedaudz agrā k, nekā vajadzē tu. Viņ i nedaudz nokrita autoostā , meklē jot labos ratiņ us uz pilsē tas centru. Jauks bonuss: no 1. janvā ra sabiedriskais transports Belgradā visiem ir kļ uvis par brī vu.


Tā tad pilsē tas varas iestā des vē las pā rcelt cilvē kus uz autobusiem, trolejbusiem un tramvajiem, izkraut satiksmi un uzlabot ekoloģ iju. Jā atzī mē , ka ar pē dē jo Belgradas nopietnā s problē mā s: pilsē ta ir viena no videi draudzī gā kajā m Eiropā . Bet tagad š ī ir pirmā pilsē ta ar vairā k nekā pusmiljona iedzī votā ju skaitu un bezmaksas sabiedrisko transportu.  

Vairā kas dienas, kas pavadī tas Belgradā , parā dī ja, ka tajā esoš ā pilsē tu transporta sistē ma ir ļ oti ē rta. Automaš ī nas staigā viens pē c otra, skaidri pē c grafika, kas katrā pieturā tiek parā dī ts uz tablo. Jū s varat ā tri un vienkā rš i nokļ ū t jebkurā apgabalā . Un tagad arī bez maksas.

Divdesmit minū tē s mē s sasniedzā m Gundulich bulvā ri, kur atradā s mū su dzī vokļ i. Uz vietas nebija mā jsaimnieces (mē s ieradā mies agrā k, nekā gaidī ts), mums steidzami bija jā meklē iesaiņ ots internets uz ielas un jā sazinā s ar viņ u.

Mū su vā cu "Lidl". Pā rsteidzoš i, ka Serbijā “Lidles” vē lreiz nekā mū su standarta. Bet galvenais ir tas, ka, kā vienmē r, Lidla ir laba izvē le un saprā tī gas cenas. Mē s pē rkam un atgriež amies mā jā s vakariņ ā s un gulē jam.  

No rī ta mē s devā mies pā rbaudī t pilsē tu.

Sā kumā mē s devā mies uz tā lajiem pilsē tas ziemeļ u nomalē m tieš i uz Donavas krastu lī dz pamestajiem tvertņ u torņ iem. Iepriekš tur tika glabā ti graudi, bet pē c tam graudi beidzā s vai peles tika audzē tas, bet torņ i pā rstā ja izmantot paredzē tajam mē rķ im. Ielu mā kslinieki tos gleznoja ar milzu sienas gleznojumiem: galvenokā rt daba, ziedi un sievietes daž ā dā s situā cijā s. Vienmē r uzvariet -win tē mas. Skaisti.

Tad atkal notiek liela pā reja Belgradas galvenā s vē sturiskā s pievilcī bas dē ļ : Kaleydan cietoksnis.

Romieš iem cietoksni uzcē la 1. gadsimtā , pē c tam mantoja bizantieš us, kuriem cietoksnis (un lī dz ar to bija pilsē ta) izspieda viduslaiku ungā ri, kuri to kā zu dā vanu pasniedza serbiem, kad viņ i apprecē jā s ar mantinieku uz Serbijas princesi. Tad turki sagū stī ja visu Serbijas valstī bu, viņ i arī deva moderno vā rdu: “Kale Meydan” - “Fortress Square”. Cietoksnis, tā pat kā visa Belgrada, regulā ri iznī cinā ja uz pamatni, bet labvē lī gā s pozī cijas dē ļ (Donavas un Sava saplū š anas laikā ) tas tika atjaunots vē lreiz.  


Paš laik cietokš ņ a sienas galvenokā rt tiek pā rbū vē tas pē c 2. pasaules kara, kad tajā s vairs nebija nocietinā juma nozī mes. Tikai pilsē tas dekorē š anas labad un kā tū ristu ē sma. No š ejienes, sā kot no 125 metru augstuma, tiek atvē rti skaistu skatu uz divā m galvenajā m Serbijas upē m: jau pieminē tais Donava un Sava.  

Cietokš ņ a iekš pusē ir interesanti suvenī ru veikali un militā rais muzejs, blakus tam brī vā dabā ir pistoles, tvertnes un bruņ umaš ī nas.

No Kaleydan mē s nolaiž amies tieš i uz Sava krastmalu, kur ir novietots Serbijas “kreiseris” - Sava monitors. Monitori ir moderns virziens militā rā kuģ u bū vē.19. gadsimta beigā s. Gudras galvas nonā ca pie secinā juma, ka milzī gi kuģ i, kas strauji aug virs ū dens virsmas, ir pā rā k pievilcī gs mē rķ is ienaidnieka artilē rijai. Vai tas bū tu labi? Atstā jiet visvairā k minimumu, atstā jiet minimā lo - kapteiņ a kajī ti un ieroč us. Tā tad monitori parā dī jā s. Lī dz 20. gadsimta sā kumam viņ i lielā koties bija novecojuš i, bet joprojā m turpinā ja kalpot. Piemē ram, Austroungā rijas Donavas flotilā . Vienam no viņ iem, “jautrajam” monitoram 1914. gada 26. jū lijā , tika uzdots veikt pirmos š ā vienus karā , par kura mē rogu un nā vi neviens vē l nebija uzminē jis.

Dā mas, prinč a Mihaila Obrenovič a sievas, apskatī ja princeses dzī vesvietu. Interesanti š ajā “pilī ” tikai tas, ka š ī ir viena no nedaudzajā m izdzī vojuš ajā m ē kā m 19. gadsimta pirmā s puses celtniecī bā . Pē c izskata - tā pat kā vidē jā s rokas zemes ī paš nieka ī paš ums kaut kur Krievijas Outback.  

No turienes mē s dodamies uz prinč a Maikla ielu. Š ī ir centrā lā gā jē ju tirdzniecī ba un tū ristu iela. Zī molu veikaliņ i, iepirkš anā s centri un restorā ni. Iela joprojā m bija izrotā ta ar Ziemassvē tku jaunā gada tē mu.  

Republikas teritoriju ī sti nevarē ja apsvē rt. Puse no tā piespieda koncertu aprī kojumam, kas slē dza Nacionā lā muzeja un prinč a Mihaila zirgu statujas skatu. Droš i vien vakar bija kā da ideja.

Ceļ vedis iesaka apmeklē t Belgradas Montmartres - Scarlia ceturksni.


Tā pat kā romantika, bruģ akmens tilts, Art grafiti, Bohē mijas mā jvieta ...bet atš ķ irī bā no oriģ inā lā s Montmartres mē s nebijā m pā rsteigti. Tas ir parasts un pā rā k vienkā rš s. Bet skadā ros mē s devā mies uz nacionā lā s virtuves “Hang” restorā nu. Es pasū tī ju chorbu, un mana sieva ir pelē jums. Chorba ir bieza gaļ as un kartupeļ u zupa ar papriku. Man tas patika. Simts? Tas apmē ram 5 eiro.

Un pelē jums, kas arī bija piestiprinā ts pie sā nu ē diena, ir plakana kotlete, kurai garš a atgā dina Chevapchichi, kas automā tiski padara to garš ī gu. Simts? Tas ir aptuveni 12 eiro. Eiro joprojā m bija karstas maizes vē rts lielas sulī gas kū kas veidā .  

Piesā tinot un iegū stot spē ku, mē s ejam uz “pabeigt” Belgradu.  

Pirkta -Out ē ka (Serbijas parlaments). Fasā de ir diezgan glī ta. Bet visinteresantā kais nav paš ā ē kā , bet gan skulpturā lajā s kompozī cijā s pie ieejas. Š ie ir divi “Cilvē ka un zirga” pā ri. Š ķ iet, ka tas varē tu bū t nevainī gā ks un romantiskā ks?

Bet tē lnieka fantā zijas lidojums padarī ja par unikā lu Somersault. Zirgi atrodas uz pakaļ kā jā m, un cilvē ki atrodas zem tā m. Viens cilvē ks, kas vē rsts pret zirgu, otrais - atpakaļ . Zirgu purvas ir augš upvē rstas, un viņ u mutes ir kaut kā pā rā k juteklī gi atvē rtas ...Ko autors gribē ja pateikt? Ko domā ja arhitekti, uzstā dot š o cirku ar zirgiem netā lu no Eiropas valsts valdī bas ē kas, kurai, starp citu, ir stingras pareizticī go tradī cijas? . .

Pē dē jais punkts š ajā dienā ir Svē tā Marka katedrā le.   Pareizticī go baznī cas Serbijā diezgan ievē rojami atš ķ iras no viņ u Krievijas mā sā m. Drī zā k viņ i turpina bizantieš u tradī cijas arhitektū rā . Ā rē ji tas sastā v no “sī polu” un divu vai pat trī s krā su krā soš anas neesamī bas. Biež i vien š ā di tempļ i ļ oti neatš ķ iras no katoļ u.

Sv Š ī ir diezgan augsta ē ka, apmē ram 60 metri, krā soti smilš krā sā un sarkanos toņ os. Ā rā tas ir skaistā ks nekā iekš pusē . Interjers ir kaut kā ds standarts un garlaicī gs, lai gan dekorē š anai bija daudz naudas.  

Š ajā sakarā mū su iepazī š anā s ar Belgradu galvenokā rt tika pabeigta.


Jauna diena ir jauns mē rķ is. Agri no rī ta mē s nokļ uvā m autobusā un izgā jā m Belgradas centrā lā dzelzceļ a stacijā . Š odien mē s ejam otrajā svarī gā kajā Serbijas pilsē tā - Novy skumjā . Attā lums starp tiem ir mazs, vilciens iet tikai stundu, bet izskata atš ķ irī ba ir ļ oti nozī mī ga. Fakts ir tā ds, ka Belgrada vispirms ilgu laiku atradā s Osmaņ u kundzī bā un pē c tam kļ uva par dienvidu slā vu pareizticī go pilsē tu. Pā rliecinoš ais tempļ u skaits, kas tur ir attiecī gi ortodoksā lie. Vē l viena lieta ir Novy dā rzs.

To 17. gadsimtā uzcē la austrieš i, lai aizsargā tu pret turkiem. 18. gadsimtā austrieš u komandieris Evgenijs Savojs š eit uzvarē ja vienu no savā m izcilā kajā m uzvarā m pā r osmaņ iem. Un 1914. gadā cietokš ņ a kasemā tiem, kas tika arestē ti Austroungā rijas neiesaistī tajam virsniekam Josipam Brozam par apsū dzī bā m par mudinā š anu uz sacelš anos. Tomē r apsū dzī bas nevarē ja pierā dī t, un pē c 30 gadiem Josip, pievienojot partizā nu segvā rdu Tito savam uzvā rdam, visspē cī gā ko Balkā nu spē ku vadī ja Dienvidslā vijai. Sarajevā un Belgradā tiek pā rdoti magnē ti ar Tito un komiksa paraksta “Yugo Boss” portretu.

Petrovaradin cietoksnis tika saglabā ts daudz labā k nekā Belgrade. Torņ i, bastioni, redoubts - visi lieliskā stā voklī . Bet vē l labā k, skati, kas atveras no cietokš ņ a uz pilsē tu un uz Donavu ar tā tiltiem.  

Vienā no š iem tiltiem mē s ejam uz Novosti dā rzu.

Mē s ejam uz centru gar gā jē ju tū ristu ielu Dunavsk.

Kā vienmē r, š eit š eit stiepjas suvenī ru veikali, etniskie veikali, restorā ni un ā trā s ē dinā š anas stendi. Pa ceļ am kaimiņ u alejā s mē s apmeklē jam bezgalī gā s baznī cas: Almashkas baznī cu, Sv. Nikolaja baznī cu, Svē tā Dž ordž a baznī cu, Pē tera baznī cu un Pā vilu ...viss jau bija sajaukts galvā un Atcerē ties, kurš no tiem bija un kā tas atš ķ iras no citiem, ir izlē mī gi neiespē jami.  

Centrā viņ iem bija kausts un turpinā ja ekskursiju. Mē s vē rsā mies pie sinagogas, kas, iespē jams, ir lielā kais un skaistā kais templis no ā rpuses Novy Sad. Es gribē ju paskatī ties iekš ā , bet jau ir kļ uvis pazī stams, ka gandrī z neiespē jami iekļ ū t Eiropas sinagogā s. Visticamā k, ka dī kstā ves staigā š anai droš ī bas apsvē rumu dē ļ tie gandrī z vienmē r ir slē gti. Un š is nav izņ ē mums.

Visbeidzot, mē s vē rsā mies pie pē dē jā s š odienas: Brī vī bas laukuma (“TRG slobode”). Ir vecas ē kas, rā tsnams, statujas.

Bet reā lā apgabala dekorē š ana ir Jaunavas Marijas katoļ u katedrā le.  


Tas ir, ir pienā cis laiks atgriezties mā jā s. Mē s nolē mā m doties no Novyard dā rza stacijas. Viņ i nebija pā rā k slinki, lai tur redzē tu pusstundu, un bija než ē lī gi vī luš ies: visa stacija bija nož ogota ar metā la ž ogiem un skaidri neuzrā dī ja dzī vī bas pazī mes. Tā bija mana punkcija! Protams, bija jā atceras, ka pirms diviem vai trim mē neš iem stacijā sabruka trumpis, apglabā jot duci cilvē ku zem viņ a. Tomē r kaut kā netika gaidī ts, ka visa stacija tiks slē gta tā pē c.

Bet pilsē tas autobusi turpina apstā ties. Mē s jautā jam vienam no autovadī tā jiem, kā nokļ ū t Petrovaradī nā . Viņ š mums piezvanī ja uz pareizā marš ruta skaitu, un diezgan drī z mē s ieradā mies stacijā un stundu vē lā k Belgradā .  

Nā kamajā dienā mē s gribē jā m izkļ ū t no dabas.

Bet izrā dī jā s, ka netā lu no Belgradas gandrī z nav skaistas vietas, kuras varē tu sasniegt sabiedriskais transports, un ceļ ojumu aģ entū ras, kas varē tu piedā vā t organizē tas ekskursijas, vē l nav saskā ruš ā s. Varbū t viņ i nemaz nav tā dā valstī , kas tū ristiem nav neparasta?  

Kopumā mē s konsultē jā mies ar Chatgpt un nolē mā m kā pt kalnā Alal, kas ir augstā kais punkts Serbijas galvaspilsē tas tuvumā , no kura it kā tiek atvē rti lieliski skats uz pilsē tu.

Ī paš s paldies autobusa ziņ ojumam Belgradā . Internetā ir ļ oti viegli izvē lē ties marš rutu ar ā triem pā rsū tī š anu, autobusiem biež i, stingri pē c grafika un ...ir pilnī gi bez maksas, kā jū s, iespē jams, jau atcerē jā ties.  

Apmē ram stundu mē s aizbraucā m nokļ ū t no mā jas uz belgradas attā lajiem nomaliem, no kurienes sā kā s pacelš anā s.  

Apstā š anā s mū s sagaidī ja ar vietē jo mongreļ u paciņ u, kas satur 7 sejas.

Viņ i tikā s kā savē jie: astes bija izmisī gi raustī tas, priecī gas rieš anas apdullinā tas, un pat bija mē ģ inā jumi mums novietot priekš ē jā s ķ epas no liekā m jū tā m. Mē ģ inā jums bija taktisks (lai neapmierinā tu tos, kuri satiekas), bet stingri noraidī ja. Tomē r cilvē ka draugi nepavisam nebija sajukumā . Turklā t izrā dī jā s, ka viņ i nolē ma mū s padarī t par uzņ ē muma pieaugumu! Ī sā k sakot, mē s sā kā m pacelš anos kā lielas un trokš ņ ainas grupas daļ a, piemē ram, č igā nu nometne.


Navigators mū s veda augš stā vā pa daž iem mež onī gā kajiem kazas ceļ iem, kurus neviens, iespē jams, ilgu laiku to neizmantoja, viņ i tika tik atstā ti novā rtā . Pa ceļ am mū su psarny tika izkliedē ta caur biezokni, pē c tam atkal sapulcē jā s. Pakā peniski, neskatoties uz to, suņ u entuziasms pazuda, viņ i arvien biež ā k izklī da un pulcē jā s arvien mazā k, un tikai viens suns - sarkans un klibs, veltī ts mū s lī dz paš am virsotnei.  

Alala - kalns ir zems, tikai 511 metri virs jū ras lī meņ a un divsimt metru virs apkā rtē jā lī dzenuma. Vairā k pā rsteidzoš ā kas izmaiņ as dabā ar pieaugumu. Ja sā kotnē ji valdī ja lapu koku mež s, pilnī bā lidojot apkā rt ziemai un tā pē c pelē ks un garlaicī gs, tad to aizstā ja skaisti skujkoku koki, priedes, ē da un cipreses. Turklā t zemā k esoš ā plus temperatū ra nelielā mī nusā gā ja augš stā vā . Mazs, bet pietiekams, lai pastiprinā tu svaigi iekarotā s sniega bumbiņ as, lai rotā tu š ī s Ziemassvē tku eglī tes.  

Pacelš anā s, kaut arī tas bija diezgan straujš , bet nepaņ ē ma tik daudz laika, č etrdesmit minū tes. Mē s gā jā m cauri nelielai viesnī cai “Odmorishta” Chalet stilā , un no turienes lī dz augš ai ir pilnī gi akmens metiens. No tā ved glī tas akmens kā pnes, no kurā m abā s pusē s ir viena un tā pati sniegotā egle.

Kalna augstā kajā punktā ir ļ oti skaists memoriā ls: piemineklis muzols nezinā mam karavī ram. Tas izskatā s kā mazs senais templis.

Uz augsta pjedestā la, kas sastā v no pieciem posmiem (saskaņ ā ar gadsimtu skaitu, ko serbi iztē rē juš i zem Turcijas jū ga), ir mauzolejs, kas bū vē ts no masī viem pelē kbalta akmens blokiem, kas pā rklā ts ar trī sstū rveida jumtu. Caur caurbraukš anu zem jumta sargā astoņ i caryatids, č etri pie katras ieejas. Viņ i personificē astoņ as galvenā s Dienvidslā vijas etniskā s grupas: Bosniyka, Slovenca, Serbka, Melnkalne un citi. Viņ u sejā m ir neitrā la izteiksme. Zem mauzoleja grī das atrodas sarkofā gs ar nezinā mu karavī ru, kurš nomira Pirmajā pasaules karā . Kopumā piemineklis ir veltī ts visiem Dienvidu slā vu karavī riem, kuri nokrita Balkā nos un Pirmajā pasaules karā . Celts 1934. - 1938. gadā seno serbu un turku cietokš ņ a drupas vietā . Persijas karaļ a Kira mauzolejs tika uztverts par paraugu. Memoriā lu atvē ra Dienvidslā vijas karalis Aleksandrs.  

Atstā jot mauzoleju, mē s joprojā m gā jā m pa apkā rtē jo vietu, cenš oties meklē t Belgradu.


Bet - nav iespē ju. Augš pusē ir blī va migla, kuras dē ļ nekas nav redzams jau simts metru attā lumā . Bet bija labi noņ emt egli sniegā un mauzolejā . Vē lā k, apskatot fotoattē lus, es pamanī ju, ka š ie miglas attē li izskatā s kā melnbalti. It kā fotogrā fs ī paš i izvē lē tos š o rež ī mu, un pat nedaudz izplū dis (migla) mauzoleja kontū ras, lai iegū tu viņ am smagā ku un skumju izskatu, kā tas ir romantisma laikmeta gleznotā ju attē lā .  

Kopumā reti kad salī dzinoš i nesena stā sta ē kas var pieskarties š ā dam. Turklā t es iepriekš neko nebiju dzirdē jis par š o memoriā lu.  

Apnicis staigā t ā rpus ceļ a, mē s nolē mā m iet pa š osejas serpentī nu. Nav daudz zem augš daļ as, ceļ š mū s noveda pie Belgradas TV torņ a. Viņ i to uzcē la seš desmitajos gados. 205 metru augstums. Augstā kā ē ka Balkā nos.

Balkā ni parasti ir lielā kais templis. Likā s, ka tas ir uzbū vē ts Ayia-Sofia tē lā un lī dzī bā Stambulā , bet, manuprā t, tas joprojā m nav gluž i lī dzī gs tam. Tikmē r viņ š ir virs “Svē tā s Sofijas” un piemī t bo? zaudē tā ja kupols.  

Viņ i to uzcē la Burning vietā pa Sv. Savvas relikviju, galvenā serbu svē tā bī skapa relikviju turkiem. Viņ i sā ka bū vē t 1935. gadā , bet lī dz Otrā pasaules kara uzliesmojumam viņ i apturē ja celtniecī bu, un sociā listiskajos laikos viņ i pilnī bā pameta. Tā tad pilsē tas vidū maksts sienas stā vē ja, lī dz 80. gadu beigā s varas iestā des atkal pieš ķ ī ra lī dzekļ us turpinā š anai. Un tomē r darbs, kas ilgu laiku vilkā s ...tikai sienu un kupolu pā rklā jums seš us gadus notika ar mozaī kas. Turklā t ķ ē ves mā kslinieki galvenokā rt strā dā ja Gazprom naudas, kurai ir liels bizness Serbijā .  

Un 2001. gadā tika atvē rts templis. Ilgstoš as ​ ​ konstrukcijas rezultā ts ir pā rsteidzoš s. Parasti pareizticī gie tempļ i ir garlaicī gi manai gaumei, bet ne š is.

Plaš s un ļ oti spilgts, viņ š vienkā rš i spī d no visur, ar savā m mozaī kā m un pā rsteidzoš i piemē rotu bagā tī gu apzeltī š anu. Un cik dabisko amatnieku tur izmanto dekorā cijā !  

Klusā s dziedā jumi tiek nepā rtraukti pā rraidī ti, kā arī diezgan patī kami un nepavisam nav drū mi. Tā ds neuzbā zī gs fons ...

Mū su ceļ ojums galvenokā rt beidzā s ar to. Nā kamā s dienas rī tā mē s viegli sasniedzā m Nikola Tesla lidostu autobusos ar vienu transplantā tu, devā mies pie robež as procedū rā m un pē c gandrī z divā m stundā m nolaidā mies Karlsuhe -baden -Baden lidostā .

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Улица в Сараево на Рождество
Мечеть Гази Хусрев-бега или, как её называют в Сараево, Бегова мечеть – самый значительный архитектурный памятник османского периода в Боснии и Герцеговине. Построена она в 16-м веке на средства Гази Хусрев-бега. Хусрев-бег в 1521-41 годах был наместником султана в Боснии, и при нём Сараево достиг расцвета. Апофеозом славных деяний Хусрев-бега стало строительство огромной мечети в центре города.
Торговый центр в Сараево
По пути к водопаду Скакавац
По дороге на Мостар
Мостар на Неретве
В горах Боснии
Дрина
Дрина - естественная граница между Сербией и Боснией
Возле военного музея в крепости Калемегдан
Крепость Калемегдан
Церковь в Нови-Сад
Монитор
Ресторан
Народная Скупщина Сербии
В соборе святого Марка
Вид с Петровидинской крепости
В турситическом магазине Нови-Сада
Церковь в Нови-Саде
Храм святой Марии в Нови-Саде
На горе Авала
На горе Авала
Собор святого Савы
Собор святого Савы
Līdzīgi stāsti
iemiesojums