Jaungada stāsts 3. Aeroflot... Paldies... Tu esi foršs!
Daž os stā stos es daž reiz sastopu ļ oti neglaimojoš us pā rskatus par gaisa satiksmi. Turklā t biež i cilvē ki raksta, ka aviokompā nija sabojā ja gandrī z visu viņ u atvaļ inā jumu. Es no sirds jū tu lī dzi un saprotu. Tač u, tā kā lidojuma laikā cilvē ki pat nepiemin neko labu, es nolē mu uzrakstī t par to, kā aviokompā nija var pā rvē rst pat problē mas par ī stu prieku.
Izlidoš anas dienā no Vī nes migla bija tā da, ka, skatoties pa viesnī cas sestā stā va logu, zemi neredzē ju. Bija skaidrs, ka laicī gi izlidot nebija lemts, bet mū su grupu tik un tā izlika no viesnī cas, iesē dinā ja autobusā , un viņ š ar grē ku uz pusē m nokļ uva lidostā . Visi reisi ir atcelti vai aizkavē ti uz nenoteiktu laiku. Bet tomē r izgā jā m pasu un aviā cijas kontroli un nokļ uvā m beznodokļ u zonā , kur bez mums skumji sē dē ja cilvē ki no atceltajiem reisiem uz Bukaresti, Parī zi, Budapeš tu un kaut ko skandinā vu. Acī mredzot arī tū risti, kuri tika lū gti no viesnī cas. Kā es saprotu, vietē jie pasaž ieri vienkā rš i neieradā s lidostā . Mē s bijā m apmē ram 100, un, dī vainā kā rtā , neviens par kavē š anos nesū dzē jā s. Kaut kā viss sanā ca labi.
Apmē ram puse no pasaž ieriem pā rsvarā ir daž ā da vecuma sievietes, kas ieradā s Vī nē ekskursijā . Mā tes ar meitā m, dā mas - draudzenes, vecmā miņ as ar mazmeitā m pusaudž iem. Viņ i ar prieku vē l ieelpoja Vī nes miglaino, bet tomē r maģ isko gaisu. No viņ u krē slu sā niem atskanē ja dieviš ķ ā Š trausa, Š ū berta un Mocarta č ivinā š ana. Par Hundretvasera arhitektū ras eksaltē to patosu. Par plaš iem triepieniem Kokoš kas un fon Defregera gleznā s. Mū su otrā puse, gluž i otrā di, pā rsvarā ir slē potā ji, kuri nez kā pē c lidojuš i no Vī nes, nevis no Alpu lidostā m. Viņ iem arī bija labi. Uzgaidā majā telpā trijos punktos atradā s galdiņ i, kur lielas krū tis blondī nes reklā mas nolū kos lē ja Jä germeister tinktū ru. Krū zī tē s pa 25 gramiem, bet piegā jienu skaits neierobež ots. Kopumā visi bija biznesā .
Apmē ram pē c 4 stundā m mums un franč iem piedā vā ja dzē rienus. Un ja franč i saņ ē ma pudeli Vittel, bet mums iedeva talonus. Jū s varat tos tē rē t, kā vē laties. Ja gribi - ņ em ū deni, ja gribi - tē ju, vai arī vari paņ emt ļ oti daudz alu vai vī nu. Pē c kā da laika mums piedā vā ja pusdienas. Un, ja burž uā zija un austrumeiropieš i dabū ja kuponus ē stuvei, kur nebija nekā , izņ emot hotdogus un hamburgerus, tad mū s uzaicinā ja uz diezgan pieklā jī gu kafejnī cu. Viņ i man iedeva trī s biļ etes vienai personai. Tam vajadzē ja bū t vienam kuponam pamatē dienam, otram tē jai un kafijai un treš ajam desertam. Bet daudzi vī rieš i lidojuma pusē tos pavadī ja pē c savas gaumes. Pivoč ko - Pivtso - Pivč anskoe. Ļ audis pat nepamanī ja, ka jau sā ka krē slot. Mē s esam sē dē juš i no pulksten 9. Visiem bija labi. Un pat blondī nes ar tinktū ru. Viņ i acī mredzami pā rpildī ja izplatī š anas plā nu un, iespē jams, nekad savā dzī vē nav redzē juš i tik daudz vī rieš u uzmanī bas. Tā pē c, kad atnā ca jauns puisis ar Aeroflot nozī mī ti un teica, ka tagad dosimies uz viesnī cu, cilvē ki pat bija pā rsteigti.
Bagā ž a mums tika atdota. Tie, kas vē lē jā s, varē ja atstā t nevajadzī gā s lietas (slē pes) glabā š anai lidostā . Un mē s devā mies uz izeju. Pirmajai lē dijai, kura izgā ja pasu kontroli, bija vienreizē ja ī sa vī za. Un izbraukš ana no valsts jau ir apzī mogota. Un tā tas bija ar lielā ko daļ u. Ī sā k sakot, lielā kā daļ a cilvē ku netika ielaisti atpakaļ uz Austrijas zemi. Principā š is puisis no Aeroflot varē tu izbeigt savas baž as par mums. Tā pat kā - darī ju visu, ko varē ju, un tad tā nav mana vaina. Tā tad nē . Viņ š aizgā ja un atveda lidostas robež sardzes priekš nieku, un mums visiem pasē s tika iespiests ī so tranzī ta vī zu zī mogs. Ciema krogs, kur mū s aizveda, bija diezgan labs. Veca govju kū ts vai kazarmas. Ē ka ir pilnī bā pā rbū vē ta un renovē ta. Bet tomē r ir skaidrs, ka š ai garajai ē kai ir 200 vai pat 300. Saimnieks, no laimes apstulbinā ts, ap simts cilvē ku uzreiz apmetoties, mū su ieraš anā s brī dim rū pī gi sagatavojies. Galdi bija klā ti. Dzī vnieks cepā s uz iesma. (Es to redzē ju tikai vecā s gleznā s).
Kad mē s apsē dā mies pie galda, mums nekavē joties ielē ja vī nu ALUS krū zē s un lē ja, kamē r tas krī t. Ē diens bija vienkā rš s, bet garš ī gs, un tā bija daudz. Un kā bonuss divi puiš i ā das š ortos staigā ja gar galdu un spē lē ja visā du vietē jo mū ziku uz ermoņ ikā m. Un tad tas sā kā s. . . Ja vī rieš i slē potā ji vē si reaģ ē ja uz vī nu (un vienkā rš i alkohols pē c 14 stundu Jē germeister nepakā pā s), tad noguruš ā s dā mas nā ca uz pilnu klapi. Vī ns tecē ja kā upe. Akordeonisti cieš i pieliecā s pie dā mā m, piemiedza viņ ā m un kliedza savu tirolieš u "Hollorio" nevis skarbi, bet diezgan aicinoš i pie sevis. Troksnis, troksnis, dā rdoņ a. Es slikti atceros. Atmiņ ā iespieduš ā s fragmentā ras epizodes. Teiksim, stingra dā ma ar stī gā m lū pā m (es zvē ru cepurē un plī vurā ) pā rmeta dū š ī gajam slē potā jam ar melnu aci, ka tas esot kauns! Apmeklē jiet visus Mariahilfer Strasse krogus, bet neapmeklē jiet nevienu muzeju. Atbildot uz to, viņ š saķ ē ra galvu rokā s un nomurminā ja kaut ko lī dzī gu - "Jā , š ķ audiet man mutē , mā t! Nā kamreiz! Jā Jokarnijs Babai. Visi muzeji. ES apciemoš u! Mā te! Solī jums". Galda pretē jā galā , gluž i otrā di, slē potā js divā m sievietē m stā stī ja, kas ir helislē poš ana, moguls un nobrauciens. Un viņ š savu stā stu pavadī ja ar aktī vu, raksturī gu ž estu, kas ļ oti atgā dinā ja pilotus no melnbaltajā m filmā m par karu.
Uz beigas, kad visi jau bija labi nosprausti, sā kā s saš utumi. Teiksim, kā dai dā mai, kura piecē lā s no krē sla, lai pastieptos pē c kliņ ģ era vā zes, piedzē ries slē potā js, atzinī gi smaidot, uzsita pa dibenu. Kundze č ī kstot aizrā dī ja, ka “Kungs! Tas ir sliktas manieres!! ! ”, bet tajā paš ā laikā viņ a uzvaroš i paskatī jā s uz savu mazmeitu. Mazmeita, visa notiekoš ā apdullinā ta, spriež ot pē c sejas izteiksmes, sapņ oja nomest brilles, blū zi un š ķ ī stī bu un visiem š iem brī niš ķ ī gajiem cilvē kiem uz galda nospē lē t kā du aizdedzinoš u deju. (Jaunavā m 16 gadu vecumā parasti ļ oti patī k fsyaky bastards). Tad mē s staigā jā m pa ciematu, nemitī gi viens otru pazaudē jot miglā . Tad viņ i dziedā ja pie kamī na ē damistabā . Tad devā mies gulē t. Un daudzi nav savā s istabā s. Ī sā k sakot, no rī ta lidostā ieradā s simts jaunu draugu, apmierinā ti ar savu dzī vi. Daudziem tā bija viena no labā kajā m dienā m (un naktī m) viņ u dzī vē . Tā tad simts milzī gs paldies Aeroflot.
P. S. Kā muš a ziedē . No rī ta uz lidostu ar taksometru steidzā s silikona-botek grimza, kas izraisī ja skandā lu, mē ģ inot no Aeroflot nozagt piecu zvaigž ņ u nakš ņ oš anas izmaksas Vī nē un turp un atpakaļ taksometru. Argumenti bija š ā di: es esmu super duper, es nevaru braukt ar autobusu ar visiem un es nedzī voju viesnī cā , kas ir zemā ka par piecā m zvaigznē m. Tika nosū tī ts.
Es novē lu jums jaunu gadu, ja jū s nonā kat nepatikš anā s, tad tikai š ā dā veidā .
