Uz Austriju no Ziemassvētkiem un ne tikai. 5. diena. Un atkal Vīne. Pievilcība skaistajam. 2. daļa
Pirmā diena. Vī ne. Godī gi. Iepazī š anā s
Otrā diena. Vī nes nomale un vē l daž i gadatirgi. 1. daļ a
Otrā diena. Vī nes nomale un vē l daž i gadatirgi. 2. daļ a
Treš ā diena. Linca. Ceļ ojiet ar divstā vu vilcienu. 1. daļ a
Treš ā diena. Linca. Ceļ ojiet ar divstā vu vilcienu. 2. daļ a
День ceturtais. Grā ca. Un beidzot pirmais sniegs. 1. daļ a
Ceturtā diena. Grā ca. Un beidzot pirmais sniegs. 2. daļ a
Piektā diena. Un atkal Vī ne. Pievilcī ba skaistajam. 1. daļ a
Piektā diena. Vī ne vē lreiz. Pievilcī ba skaistajam. 2. daļ a
Tā tad notika vē l viens Tē lotā jmā kslas muzeja apmeklē jums.
Ne pilnī bā apmierinā ti, bet diezgan apmierinā ti dodamies uz Marijas Terē zes laukumu. Un š eit, jū s neticē sit)), vē l viens Ziemassvē tku ciemats.
Neskatoties uz darba dienā m, š eit ir daudz cilvē ku:
Pilnā sparā notiek arī kā das vietē jā s slavenī bas koncerts, kas ļ oti apgrū tina nokļ ū š anu pie Sisi mī ļ ā kā ziloņ a.
Bet karstvī na garš u tas neietekmē , tā pē c uzliekam krū zī ti uz sejas, lai saglabā tu tonusu, pie š ī s maltī tes ir nevis tradicionā lā s desiņ as, bet gan sava veida frī kartupeļ i ar ķ iploku mē rci. : ))
Un tad vakarā garā m Hofburgai...
gludi pā riet uz gadatirgu Sv.
Maikls () ar lielo vā rdu Imperial and Royal Christmas Bazaar , lai gan , manuprā t, tas ir mazā kais un pieticī gā kais gadatirgus no visiem, ko esam redzē juš i š ajā ceļ ojumā . ; )
Bet, godī gi sakot, mani neinteresē pat pats gadatirgus, bet gan tas, ka Miķ eļ laukumā , kuru esam apmeklē juš i neskaitā mas reizes, izrā dā s (!!! ) ir Sv. Miķ eļ a baznī ca (Michaelerkirche) - draudzes baznī ca, kas celta XIII gadsimta sā kumā . par Bā benbergas hercoga Leopolda VI lī dzekļ iem un bija paredzē ts apkalpot Hofburgas pili un dzī voš anu pilsē tnieku nomalē . No 1288. gada tā ir minē ta starp trim Vī nes draudzes baznī cā m lī dzā s Stefansdomai un iepriekš minē tajam Skotijas klosterim.
Patiesī bā par godu savai teritorijai un savu nosaukumu ieguva ap 1850. gadu.
Pirmā baznī cas pieminē š ana, kā jau teicu, aizsā kā s XIII gadsimtā . Un kopš tā laika, neskatoties uz visā m turpmā kajā m rekonstrukcijā m, tas ir saglabā jis savu gotisko zvanu torni, kura augš pusē ir smaile.
Kopš tā laika baznī cas iekš pusē ir saglabā juš ā s daž as freskas, tač u to droš ī bas lī menis diemž ē l ir daudz zemā ks nekā zvanu tornī .
Un vispā r pa kreisi no ieejas atrodas baznī cas vecā kā daļ a un tā s pieminekļ i. Kā , piemē ram, tā sauktie romā nikas vā rti, kas datē ti ar 1220. gadu, kad faktiski sā kā s baznī cas celtniecī ba.
Skaidrs, ka daudzo rekonstrukciju gaitā baznī cas iekš ē jā apdare ir vairā kkā rt pā rveidota un var lepoties ne tikai ar senā m freskā m. Ir daudz atseviš ķ u altā ru un kaplič u.
Š eit, piemē ram, ir Verdenbergas kapela, kas 1627. gadā projektē ta Vē rdenbergas grā fu ģ imenei:
Lū k, kā.1640. gadā savu vē sturisko veidolu ieguva š ausmī gā stā voklī esoš ā un nesen 2005. –2006. gadā atjaunotā Veneras kapela, ko lieliski rotā ja baroka apmetums un freskas.
Bū tiska rekonstrukcija XVIII gadsimta beigā s. cieta un altā ris, ko tagad dē vē par pē dē jo Vī nes baroka izpausmi. To 1781. gadā dibinā ja Ž ans Batists de Avrange, un tā ir tē lniecī bas grupa "Erceņ ģ eļ a Miķ eļ a kauja ar augš ā mceltajiem eņ ģ eļ iem".
To rotā Bizantijas Vissvē tā kā s Jaunavas ikona, kas pieder Krē tas skolai. Ikona tiek uzskatī ta par brī numainu.
Krā š ņ ā s ē rģ eles, kas tiek uzskatī tas par lielā kajā m baroka ē rģ elē m Austrijā , tika uzstā dī tas 1714. gadā , bet 1791. gada 10. decembrī.
tieš i uz tā s tika atskaņ otas Rekviē ma pirmā s divas daļ as Volfganga Amadeja Mocarta piemiņ ai. Un tagad, kā es saprotu, š is darbs š eit tiek atskaņ ots katru gadu vienā un tajā paš ā dienā izcilā komponista piemiņ ai.
Kopumā , kā redzat no lielā vē stuļ u skaita, Michaelerkirche atstā ja uz mani spē cī gu iespaidu un ir apmeklē š anas vē rta. Turklā t noteiktos laikos notiek ekskursijas pa baznī cu, kuru grafiku var atrast oficiā lajā tī mekļ a vietnē.
Un dienas laikā apbrī not interjera bagā tī bu nebū s lieki, jo apgaismojums (pareizā k sakot, tā gandrī z pilnī ga neesamī ba vakarā ) piedeva mū su apmeklē jumam atmosfē ru, bet neļ ā va apsvē rt detaļ as. : )
Un mē s pā rceļ amies uz nā kamo Ziemassvē tku gadatirgu diezgan pamestu š ajā vecpilsē tas ielu daļ ā.
Un viņ i mū s aizved uz citu milzī gu gotisku ē ku - Minorī tu baznī cu ( Minoritenkirche > ) , kas celta Vī nē č etrpadsmitā gadsimta beigā s.
Kā dreiz bijā m iekš ā , tač u š oreiz nevaram liegt sev prieku no jauna apbrī not Pē dē jā vakariņ as mozaī kas kopiju, ko pē c Napoleona pasū tī juma izveidoja Dž akomo Rafaels 1805. –1814. gadā.
Tač u Napoleona darba laikā mozaī ka vairs nebija pieejama, tā pē c maksā ja viņ a sievastē vs Francis II, pē dē jais Svē tā s Romas impē rijas imperators, kurš ar Franč a I vā rdu valdī ja Austrijā , Bohē mijā un Ungā rijā . par darbu un kļ uva par sienas gleznojuma ī paš nieku. uz Belvederi, tač u tā milzī go izmē ru dē ļ to nebija iespē jams pā rvietot uz Belvederi, un tas nokļ uva Minoritenkirhā .
Tiek uzskatī ts, ka Svē to Vakarē dienu vislabā k var aplū kot, stā vot blakus nolietotajai Sv. Franciska Asī zes freskai, kas ir viens no saglabā juš ajiem kā dreizē jā baroka interjera fragmentiem. : )
Starp citu, tiek uzskatī ts, ka pirmo Kristus dzimš anas ainavu uzcē la Asī zes Francisks. Es nezinu, kā izskatī jā s š is vē sturiskais artefakts, bet dzimš anas ainas Minoritenkirche atstā j pienā cī gu iespaidu.
Tas, protams, ir nedaudz mazā ks par lielā ko dzimš anas ainavu Austrijā , ko mē s redzam Jaunajā Lincas katedrā lē , bet ne daudz. Un jau piepildī š anā s ar rakstzī mē m kopumā to pā rspē j.
Un es atklā ju informā ciju, ka š ī s Kristus dzimš anas ainas figū riņ as var kustē ties, bet mē s paš i to nevarē jā m redzē t.
Mē s atstā jam Minoritenkirche un turpinā m gā jienu uz Rā tsnamu, kur mū s sagaida Vī nes un visas Austrijas galvenais Ziemassvē tku tirdziņ š - Kristus zī daiņ u tirgus (Christkindlmarkt) . Un kad mē s izejam cauri Burgtheater un redzam kaut ko lī dzī gu...
...tad mē s sā kam saprast, kā pē c tik daudzi cilvē ki vē las doties uz Ziemassvē tku tirdziņ u. Jo š ie svē tki ir tī ri!
Un tas nekas, ka ā rā ir silts un sniegavī ri apkā rt ir tikai mā kslī gi. Par to kaut kā pavisam aizmirsti, skatoties uz "Krā š ņ u ceļ u" (un pat pie ī paš as mū zikas katrai atseviš ķ ai dzimš anas ainai), kur š oreiz atrodas itā ļ u meistaru darbi.
Vai arī mē ģ inā t doties uz foto laukumu pie Hercelbauma - 200 sirsniņ u koku, kas pie Rā tsnama par godu Adventei jau vairā k nekā gadu tiek rotā ts.
Protams, ir obligā tie suvenī ru stendi...
un milzī ga skaista Ziemassvē tku eglī te, kas tomē r ir mazliet pazudusi uz tā s paš as skaistā s rā tsnama fona...
...un slidotava, kas dekorē ta ar krā sainu apgaismojumu ...
...un, protams, obligā tais karstvī ns.
Kā jau teicu, esmu priecī gs, ka tikā m lī dz mū su ceļ ojuma beigā m, jo tas bija loģ isks noslē gums un visa mū su Ziemassvē tku ceļ ojuma svarī gā kais punkts. : )
Sestā diena. Atvadī š anā s
Patiesī bā es savu stā stu varē tu pabeigt piektajā dienā , jo sestā diena nebija ne ar ko ievē rī bas cienī ga. Bet, tā kā lidmaš ī na mums bija tikai pē cpusdienā , nolē mā m daž as stundas no rī ta veltī t braucienam uz centru. Protams, uz Sv. Stefana katedrā li ( Stephansdom ).
Iespē jams, š is ir Vī nes slavenā kais piemineklis, es teiktu - tā simbols. Un mē s esam š eit bijuš i daudzas reizes un skatī juš ies no daž ā diem leņ ķ iem. Un š odien esam iecerē juš i uzkā pt tā Ziemeļ u tornī (Dienvidos, augstā k, esam uzkā puš i jau iepriekš ).
Un, lai to izdarī tu, atš ķ irī bā no dienvidiem, kur mē s kā pā m neskaitā mus pakā pienus, un, precī zā k sakot, 343. var veikt tikai ar liftu, kas rada nelielu vilš anos. Bet lifts izskatā s mazliet ekstrē ms, tā pē c jū s pat esat priecī gs, kad atrodaties augš stā vā .
Bet Ziemeļ u tornis lepojas ar savu zvanu - Jauno Pummerin, kas š eit tika uzstā dī ts 1957. gadā vecā vietā , kas tika iznī cinā ts 1945. gadā bombardē š anas laikā.
Tas zvana tikai 11 reizes gadā , atš ķ irī bā no Dienvidu torņ a zvaniem, kas tiek darbinā ti ar elektrī bu un zvana katru dienu. Un Pummerin tiek uzskatī ts par otro lielā ko zvanu Eiropā pē c Ķ elnes katedrā les zvana.
Diemž ē l š odien ir drū ms laiks, un gaisā ņ irb pat daž as sniegpā rslas, tā pē c Vī nes skati lejā ir nedaudz miglaini, bet ne mazā k skaisti.
Tā vietā no Ziemeļ u torņ a var detalizē ti redzē t katedrā les dakstiņ u jumtu...
...un uz tā izvietotie imperatora un karaļ a galma ē rgļ i.
Teritorija iepretim katedrā lei joprojā m ir diezgan pamesta - tagad slinks tū rists aizgā jis, nesteidzoties mosties. ; )))
Mē s dodamies atpakaļ uz katedrā li. Es nepā rstā stī š u viņ a labi zinā mo stā stu un neuzskaitī š u, ko jū s varat redzē t š eit. Ja ir labi, Stephansdomā jā pavada vismaz puse pē cpusdienas, lai apskatī tu visu tā s iekš ē jo skaistumu, nokā ptu katakombā s, uzkā ptu abos torņ os. Bet jebkurā gadī jumā , pat ja jū s dodaties š eit uz daļ u, kas ir atvē rta brī vai piekļ uvei, jū s joprojā m varat redzē t, cik tā ir skaista.
Un milzī gs! : ))
Un mū su laiks, tā pat kā Pelnruš ķ ī tes laiks, tuvojas beigā m...Pietiks tikai sasniegt citu Vī nes simbolu - Operas namu.
Tajā paš ā laikā , kā du laiku braucot pa Kä rntnerstrasse, nejauš i (!!!
) pamanā m Maltas Sv. Jā ņ a Kristī tā ja baznī cu ( Malteserkirche ).
Tas arī viss Vī nē — jū s varat š eit apmeklē t daudzas reizes un joprojā m atklā t kaut ko jaunu un nepamanī tu! Un garantē ts, ka tas bū s ne mazā k skaists un interesants kā š eit jau redzē tais.
Un vispā r gan Vī ne, gan visa Austrija man liekas kaut kā di ar svē tku lentī ti pā rsieti svē tki, kuru skatiens sajū smina, un par saturu un neko!
Iespē jams, tas ir vē l viens iemesls, kā pē c es viņ u vienkā rš i dievinu un nenogurstu apliecinā t viņ ai savu mī lestī bu! Un lai Ziemassvē tki, pē c kuriem devos uz Austriju, nebija visur jū tami, bet pati valsts mū s nepievī la! Un es gribu š eit atgriezties vē lreiz! : )
Un sava stā sta beigā s es vē los pateikties visiem, kas lasī ja un atbalstī ja mani tā rakstī š anas procesā ! Paldies par tikš anos Vī nē ! : ))))
vasyusha, liels paldies par muzeju! Ņemšu vērā – ceru, ka liktenis uzsmaidīs, un es tomēr iekļūšu šajā pilsētā, kurā iemīlējos no pirmā acu skatiena. Es biju Valsts kasē un Albertīnā savā pirmajā ceļojumā un tajā pašā laikā skatījos uz Klimta skūpstu. :) Bet lai kā es plānoju, Mariahilferstrasse tā arī nenokļuvu. :(
Nezinu, vai esmu gatavs pavadīt muzejā no pulksten 9 līdz 9 – mana uzmanība kļūst vāja pēc dažu stundu bagātīgas informācijas, bet man šķiet, ka man ir jāieplāno pāris dienas KNM. Spriežot pēc tematisko telpu un kolekciju skaita. Viena ēka ir ko vērta! :)
vasyusha, спасибо огромное за музей! Возьму на заметку – надеюсь, судьба улыбнется, и я еще попаду в этот город, в который влюбилась с первого взгляда. В Сокровищнице и в Альбертине была в первую же поездку, и на «Поцелуй» Климта тогда же смотрела. :) А вот до Марияхильферштрассе, сколько ни планировала, ни разу не добралась. :(
Не знаю готова ли я провести в музее с 9 до 9 – у меня через несколько часов насыщенной информации притупляется внимание, – но пару дней, предполагаю, на КНМ нужно планировать. Судя по количеству тематических залов и коллекций. Одно здание чего стоит! :)
vasyusha, un jūs gribējāt izlaist šo stāsta daļu
vasyusha, а Вы хоьели этот разбел рассказа пропустить
Vai jūs saprotat, ka tas būtu nepiedodami? Cik ir domubiedru?
Вы ж понимаете, что это было бы непростительно? Вон нас сколько единомышленников?
ilūzija, tāpēc es runāju par muzeja kafejnīcu - tur var ieturēt patīkamākās pauzes! ;))))))
P.S. Attiecībā uz Mariahilferu - Es domāju, ka jūs neko neesat zaudējis. :)
illusia, поэтому и говорю про музейное кафе - там можно делать приятнейшие перерывы! ;))))))
П.С. Относительно Марияхильфер - думаю, что Вы ничего не потеряли. :)
deppo, un mūsu daudzums nevar vien priecāties! :))))))))))))
deppo, и наше количество не может не радовать! :))))))))))