В Австрию за Рождеством и не только. День третий. Линц. Путешествие на двухэтажном поезде. Часть 1 Uz Austriju Ziemassvētkos un tālāk. Trešā diena. Linca. Ceļošana divstāvu vilcienā. 1. daļa

Pirmā diena. Vē na. Gadatirgi. Ievads

Otrā diena. Vī nes apkā rtne un vē l daž i gadatirgi. 1.  daļ a

Otrā diena. Vī nes apkā rtne un vē l daž i gadatirgi. 2. daļ a

Es nevaru teikt, ka doma apmeklē t Lincu bija š ī ceļ ojuma pamatā . Bet, kad ieraudzī ju, ka alternatī vajam vilcienu uzņ ē mumam >WESTbahn ir ī paš s piedā vā jums, kas ļ auj pirkt biļ etes par cenu 4.99 eiro, tad vairs nebija ko domā t - vajadzē ja “noķ ert” biļ etes, kuru tirdzniecī ba par š ā du cenu sā kā s 30 dienas pirms plā notā datuma. Vienī gais brī dinā jums ir tā ds, ka sā kotnē ji domā ja braukt svē tdien, bet, ja no rī ta bija daudz biļ eš u par patī kamu cenu, tad atgrieš anā s Vī nē vakarā cenas sā kā s no 20 eiro par biļ eti. Attiecī gi brauciens acī mredzamu iemeslu dē ļ pā rcē lā s uz pirmdienu. : ))

Tā tad, WESTbahn Vī nē ir divi marš ruti: caur Centrā lo dzelzceļ a staciju Wien Hauptbahnhof, netā lu no kuras mē s dzī vojam, un caur Rietumu dzelzceļ a staciju Wien Westbahnhof. Mē s, protams, izvē lamies to marš rutu, kas mums ir tuvā ks. Turklā t vilciens sā kas no stacijas WIEN PRATERSTERN (atieš anas laiks no š ī s stacijas ir norā dī ts biļ etē ), un vilciens pienā k Centrā lajā dzelzceļ a stacijā vē lā k un attiecī gi varam gulē t ilgā k. Starp citu, atceļ ā situā cija bija nedaudz apgriezta - lai gan vilciens devā s uz WIEN PRATERSTERN, mū su biļ etē s bija norā dī ta WIEN MEIDLING kā ieraš anā s stacija, kas bija pietura agrā k nekā mums vajadzē ja. Bet kā teica konduktors, kuram mē s jautā jā m, kā š ajā gadī jumā varam nokļ ū t lī dz centrā lajai dzelzceļ a stacijai: “Pie š ī vilciena! Tā ir viena cena par visiem! ”. : )

Un te mē s esam stacijā ! Un pat uz pareizā s platformas. Viņ i ieradā s, protams, 20 minū tes agrā k. ; ) Pa š o laiku mums garā m pabrauca kā di 15 daž ā di vilcieni un visbeidzot mū sē jie - zaļ ā strī pā un divstā vī gā ! ; ) Uz biļ etē m sē dvietas nav norā dī tas, tā pē c izvē lamies no atlikuš ajā m brī vajā m, un uz mū su staciju to nemaz tik daudz neatliek.

Mē s atrodamies otrajā stā vā - no turienes paveras labā ks skats. : )) Pa ceļ am mums nav pā rā k daudz pieturu, un vilciena ā trums ir iespaidī gs - lī dz 200 km/h, lai gan tas nemaz nav jū tams. Un pē c pusotras stundas esam Lincā .

Š odien tā ir treš ā lielā kā pilsē ta Austrijā . Tā s vē sture aizsā kā s senajā ķ eltu apmetnē Lentosā , ko drosmī gie romieš i pā rdē vē ja par Lenciju, kas to padarī ja par savu priekš posteni 15.  gadā pirms mū su ē ras. e. No 15. gadsimta Linca kļ uva par Augš austrijas galvaspilsē tu un laika posmā no 1489. lī dz 1493. gadam. kalpoja par imperatora Frederika III rezidenci. Tā lā k no XVIII gs. Lincā attī stā s tekstilrū pniecī ba, kā arī sā ls tirdzniecī ba, kas ļ auj lī dz 20. gadsimta sā kumam pilsē tu uzskatī t par nozī mī gu rū pniecī bas centru. Tad vē l ir skumjā s vē stures lappuses Otrā pasaules kara un anš lusa laikā , kad Lincu sauc par "fī rera pilsē tu", kuras jaunie dzī ves gadi tika pavadī ti š eit un kurš saistī bā ar to sapņ oja Lincu padarī t par paraugpilsē ta Reihā . Tagad tā ir moderna industriā la pilsē ta, kas pievē rš bū tisku uzmanī bu arī kultū ras attī stī bai – 2009. gadā Linca tika nosaukta par Eiropas kultū ras galvaspilsē tu.

Vē sturiskajā centrā nolemjam nokļ ū t kā jā m, bet, ja vē laties izmantot sabiedrisko transportu, visu informā ciju par marš rutiem un biļ etē m varat atrast š eit. Lē mums doties pastaigā radies tā dē ļ , ka pirmais Ziemassvē tku tirdziņ š Volksgarten atrodas 5 minū š u gā jiena attā lumā no stacijas, kurai pabraucam garā m pa ceļ am uz centru.

Laiks, protams, nekad nav ziema – puķ u dobes ar dekoratī vajiem kā postiem drī zā k atgā dina oktobri. . .

. . . bet Kristus dzimš anas ainas klā tbū tne spī tī gi liecina par Ziemassvē tku tuvoš anos.

Turklā t dzimš anas ainas ir ļ oti daž ā das — š eit ir viena, kas uzstā dī ta netā lu no Lincas kazino (jauka apkā rtne):

Tā lā k pa Landstraß e (Landstraß e), kurapirmo reizi minē ta 13. gadsimtā kā Lintzam. . . em>

. . . ieejam Galvenajā laukumā (Hauptplatz), kas tiek uzskatī ts par vienu no lielā kajiem Austrijā un aizņ em 1.200 kvadrā tmetrus. m.

Kvadrā ta centrā atrodas tradicionā la, 1723.  gadā uzcelta, baltā marmora Sv. Trī svienī bas kolonna, kuru ir ļ oti grū ti saskatī t mā ju Lincas centrā lais Ziemassvē tku tirgus (Christkindlmarkt). Stā sta, ka pē c š ī s kolonnas uzcelš anas , gubernators bija š ausmī gi neapmierinā ts ar izš ķ ē rdē š anu un sarī koja lī dzekļ u izlietojuma pā rbaudi. Tā tad jautā jumi par korupciju un valsts lī dzekļ u izkrā pš anu nav jauns stā sts mū su pasaulē un ir populā ri ne tikai mū su reģ ionā . ; )))

Tač u tirgum ir par agru, tā pē c nolemjam uzkā pt Pö stlingbergā (Pö stlingberga ) un apskatī t pilsē tu no augstuma, tā teikt.

Tur var nokļ ū t ar Pö stlingbergbahn (Pö stlingbergbahn) tramvaju, kas mū sdienā s tiek uzskatī ts par vienu no stā vā kajā m tramvaja lī nijā m pasaulē — vilciens pā rvietojas vairā k nekā.11% slī pumā un pā rvar augstums 255 m. Biļ etes uz š o Tramvaju iegā dā jā mies informā cijas centrā Galvenajā laukumā , bet tie ir jā kompostē pie tramvaja pieturas blakus esoš ajā validatorā .

Jā , un vē l viena Lincas iezī me ir tā , ka gandrī z visur š eit esoš ajā s ē kā s durvis atveras automā tiski, sā kot no informā cijas centra lī dz Jaunajai katedrā lei. Sā kumā tas bija apmulsis (ne vienmē r bija iespē jams atlē kt laikā ), tā pē c tas bija biedē još i, tad mē s pieradā m, un, kad nā cā s atvē rt durvis paš iem, tas mū s kaut kā sasprindzinā ja. ; )))

Informā cijas centrs atrodas Vecā rā tsnama ē kā (Altes Rathaus), celtā gotikas stilā.1513. gadā . Vē lā k rā tsnams tika pā rbū vē ts baroka stilā.1658. gadā , un no vecā s ē kas saglabā jies tikai zvanu tornis, kurā trī s reizes dienā skan daž ā das melodijas. Diemž ē l mē s nevienu neatradā m. Tagad rā tsnams atrodas vecajā rā tsnamā , un tajā atrodas muzejs "Lincas izcelsme".

Mē s ielecam tramvajā un uzkā pjam kalnā , kas aizņ em apmē ram 15–20 minū tes.

Aiz loga peld jaukas mā jas — š is rajons Lincā tiek uzskatī ts par ļ oti prestiž u.

Š eit pat daudzdzī vokļ u ē kas izskatā s neparastas un skaistas.

Kalnā vai nu laikapstā kļ u dē ļ , vai pirmdienas dē ļ cilvē ku praktiski nav. Tā pē c klusumā un vienatnē varat apbrī not atveramos skatus.

Kā arī ceļ ā negaidī ti sastaptā briež u ģ imene.

Klī stot pa pamestā m takā m. . .

. . . paceļ amies uz skatu laukumu. Ņ emot vē rā miglu, skati, protams, nav lieliski, tač u zinā ms š arms tajos ir.

Jums tikai jā saprot, ka ainava paveras nevis ziemā , bet gan rudenī .

Tomē r jū s varat redzē t nomalē esoš o rū pnī cu kū poš os skursteņ us, kas vienlaikus ir arī Lincas industriā lā s puses personifikā cija.

Pē c tam mē s pagriež amies, lai uzkā ptu paš ā augš ā uz Svē tceļ nieku templi.

Un š eit vajadzē ja parā dī ties ideā lajai fotogrā fijai ar kaķ i.

Jo mū su ceļ ā zem lietussarga parā dī jā s rū ķ ī tis (tā dā ziņ ā dā rza skulptū ra, un ne tā , kā tu domā ji - mē s pat neņ ē mā m mutē karstvī nu), kurš ar pirkstu norā dī ja uz aku. baro mī ļ u kaķ i (dzī vu), kas sē ž blakus.

Un tajā brī dī , kad ieraudzī ju š o idillisko attē lu un pavē ru pret to savu kameru, mans vī rs, kurš ne vienmē r runā ar cilvē kiem, nolē ma papļ ā pā t ar kaķ i. Uz ko viņ š reaģ ē ja visdabiskā k - viņ š nolē ma nā kt mums tuvā k, kā pē c velti kliegt uz visu kalnu ? ! Un tas ir tas, ko es beidzu, nevis ideā lo fotoattē lu "Rū ķ is ar kaķ i".

Jā , tieš i tā  — "Rū ķ is ar. . . kaķ a aizmugures aizsargu. "

Labi, iesim. Kā alternatī vu varu piedā vā t "Piecu zvaigž ņ u svē to" – Jā ni no Nepomuka. Starp citu, man bija pā rsteidzoš i diezgan biež i satikt viņ a sejas š ajā ceļ ojumā Austrijā - parasti viņ š tiek aktī vi cienī ts Č ehijā .

Un visbeidzot svē tceļ ojumu Marijas Septiņ u Bē du bazilika (Pö stlingbergkirche), kas š eit atrodas kopš.18. gs. Pirms vairā k nekā.300 gadiem viens no lajiem brā ļ iem no kapucī nu klostera Urfarē uz Pö stlinbergas kalnu atveda Jaunavas Marijas koka statuju, ar kuru vē lā k tika saistī tas brī numainas dziedinā š anas un uz kuru saistī bā ar to sā ka pulcē ties svē tceļ nieki. Tā rezultā tā sā kumā š ajā vietā tika uzcelta koka baznī ca, bet pē c tam par laju ziedojumiem tika uzcelta mū ra ē ka. Mū sdienu baroka izskatu baznī ca ieguva 1748. gadā , pē c tam tā tika iesvē tī ta.

Patiesī bā š eit beidzas mū su pastaiga, un mē s esam vienā tramvajā...

. . . ejam lejā uz pilsē tu, bet izbraucam, pirms sasniedzam Galveno laukumu - gribam apskatī t Jauno rā tsnamu. . .

. . . un Nī belunga tilts (Nibelungenbrü cke) (nezinu, kā pē c Austrijas pilsē tas tiltam ir tik eksotisks nosaukums).

Un apbrī nojiet skatu uz vecpilsē tu pā ri upei un Lincas pili (Linzer Schloss), kas atrodas kalnā , kur agrā k atradā s iepriekš minē tais Fort Lence. p>

Tagad pilī darbojas Augš austrijas Valsts muzejs, bet mē s nolemt tur neiet iet - nevē lē š anā s vilkt kalnā . Pastaigā simies tepat Galvenā laukuma apkaimē , apskatī sim skaistumu š aurajā s ieliņ ā s.

Pa kreisi no Altermarkt laukuma, Altstadt(Altstadt) iela, kasir Lincas vē sturiskā centra simbols, lai gan tas ir tikai 170 m garš , iet. . Pirmā pieminē š ana datē ta ar 1334. gadu, tagad uz tā s ir daudz vecu ē ku, un vakaros tas ir pilsē tas naktsdzī ves centrs.

Nez, uz kurieni ved š ī iela? Vajadzē tu paskatī ties. . . Nu, protams, uz Pili! Gribot negribot, mē s tomē r uzkā pā m augš ā . : ))

No ē kas principā nav daudz palicis pā ri - tā stipri nopostī ta ugunsgrē ka laikā tā lajā.1800. gadā , tad arī š eit esoš ā slimnī ca neveicinā ja restaurā ciju. Tagad pils ir seno drupu un mū sdienu arhitektū ras risinā jumu simbioze.

Vislabā k saglabā juš ā s daļ as ir 1600.  gadā celtie Rū dolfa pils vā rti (Rudolfstor) un 15.  gadsimta Frī driha vā rti (Friedrichstor), virs kuriem redzami burti “ A. E. I. O. U” redzams – visa pasaule ir pakļ auta Austrijai (Alles Erdreich ist Oesterreih untertaten).

Un tā kā esam uzkā puš i kalnā , ejam uz vecā ko baznī cu Austrijā - Sv. Mā rtiņ a baznī cu , kura celtniecī ba aizsā kā s 8. gadsimtā .

Pē dē jā s restaurā cijas laikā.20. gadsimtā š eit tika atrasta ķ eltu zā le no Karolingu laikiem, sena krā sns un š ķ ī vji ar romieš u tekstiem. Bet mū su apmeklē juma laikā baznī ca ir slē gta, tā pē c varam apmierinā ties tikai ar ā rē ju apskati.

Tā lā k dodamies lejā no kalna, ejot garā m vietē jam teā trim. . .

. . . un mē s dodamies uz citu Lincas pili - Landhaus (Linzer Landhaus), ko uzcē la pilsē tas ģ ilde saskaņ ā ar Canevale projektu gadā . 1568–58. Minorī tu klostera vietā , kura lielā kā daļ a tika nopostī ta ē kas rekonstrukcijas laikā . Tagad š eit atrodas Augš austrijas provinces reģ ionā lais parlaments.

Saskaņ ā ar leģ endu, pili vajā arī pirms 400 gadiem miruš ā s asiņ ainā s grā fienes Ež ebetas Batoras gars. ; ))) Un no 1805. gada 4. lī dz 9. novembrim Napoleons dzī voja sagū stī tajā Landhauzā . Kopumā populā ra vieta! : ))

Landhaus ziemeļ u vā rti (Nordportal) tika izveidoti 1565. –1566. gadā pē c Vī nes Hofburgas Š veices vā rtu tē la un lī dzī bas, kas celti desmit gadus agrā k. Principā es neatradu lielu lī dzī bu, bet, iespē jams, tas ir tā pē c, ka es to ī sti nemeklē ju. Nordportal, kas izgatavots no sarkanā marmora, tiek uzskatī ts par vienu no svarī gā kajiem renesanses vā rtiem Austrijā . Uz parapeta zem viņ u loga attē loti trī s ģ erboņ i. Labā ir pirmā s Austrijas prinč u dinastijas (976-1246) simbols - Bā benbergi, centrā lais ir Augš austrijas ģ erbonis, bet kreisā - Lejasaustrijas ģ erbonis.

Vienā no trim Landhaus pagalmiem (atš ķ irī bā no pā rē jiem diviem tas ir atvē rts publikai) atrodas P. Gē ta Planē tu strū klaka (Planetebrunnen). Bronzas skulpturā lajā grupā attē lotas seš as planē tas, kas atklā tas lī dz 16. gadsimtam. Strū klaka kalpo kā piemiņ as zī me astronomam un matemā tiķ im Johannesam Kepleram, kurš.14 gadus mā cī ja š eit izvietotajā Lincas protestantu skolā .

Arkadenhof, vē sturiskais arkā des pagalms Landhaus (Arkadenhof des Landhauses), rī ko klasiskus kamerkoncertus. Nu, tagad, atbilstoš i laikam, tiek celtas nā kamā Ziemassvē tku tirdziņ a teltis un Kristus dzimš anas aina.

Pie izejas no Dienvidu vā rtiem var redzē t 2007. –2009. gadā veikto izrakumu rezultā tus. (tie ir iež ogoti ar stikla vairogiem), un jo ī paš i pilnī bā saglabā jies baroka akmens tilts, kas tika aizbē rts 1801. gadā kopā ar grā vi un kura esamī ba tika vienkā rš i aizmirsta.

Promenā des ielā iepretim Landhaus atrodas arī piemineklis slavenajam rakstniekam un dzejniekam Adalbertam Stifteram, kurš tiek uzskatī ts par austrieš u literatū ras klasiķ i.

Pie Landahusas ir vē l divas Lincas apskates vietas, un viena no tā m ir Mocarta mā ja. Tiek uzskatī ts, ka Volfgangs Amadejs Mocarts savu Lincas simfoniju (36. simfoniju) sacerē jis tikai trī s dienu laikā pē c mā jas ī paš nieka grā fa Jozefa Tū na lū guma, pie kura viņ š viesojā s 1783. gadā .

Pie ē kas ieejas atrodas slavenā komponista krū š utē ls un simfonijas tapš anas vē sture, kuru varat arī noklausī ties š eit, noklikš ķ inot uz atbilstoš ā s pogas. ; )

Pretī Mocarta namam paceļ as Minoritenkirche (tā teikt minorī tu klostera paliekas, uz kuras tika uzcelts Landhauss), kas dibinā ta 1236. gadā . Vē lā k baznī ca tika vairā kas reizes pā rbū vē ta un savu paš reizē jo izskatu ieguva 1751. gadā . pateicoties Johana Matiasa Krinera pū lē m. Mazo brā ļ u baznī cas iekš ē jo apdari veidojuš i Kaspars Modlers (stuka darbs), Bartolomeo Altomonte (altā ra gleznas) un Johans Martins Š mits (sā nu altā ra darbs).

Gandrī z visu vietē jo baznī cu un katedrā ļ u iezī me ir gandrī z pilnī gs apgaismojuma trū kums, tā pē c to iekš ē jā apdare ir jā pā rbauda pustumsā . Fotoattē lu kvalitā te ir atbilstoš a. : )))

Vecajā katedrā lē (Alter Dom) situā cija ir lī dzī ga – gandrī z nekas nav redzams, bet durvis atveras automā tiski! ; ))) Ā rē ji Vecā katedrā le, celta 1669-1683. par godu jezuī tu ordeņ a dibinā tā jam svē tajam Ignā cijam, izskatā s ļ oti pieticī gi un ir viegli atpazī stams pē c fasā des zaļ ā s krā sas. Starp citu, baznī ca tika iesvē tī ta vē l pirms darbu pabeigš anas 1678. gadā

Bet es gribē tu sī kā k aplū kot iekš ē jo apdari baroka stilā - rozā marmora kolonnas un kolonnas ar sarež ģ ī tiem grebumiem, slavenā itā ļ u Beluč i altā ra audumu "Svē tais Aloī zs", bet š eit tas notika.

Tā lā k, saskaņ ā ar plā nu, mums ir nā kamā interesantā baznī ca. . .

. . . bet mē s nolemjam ieturē t pauzi un baudī t ē dienu ne tikai garī go. Tā pē c es uz brī di pā rtraukš u savu stā stu.

Treš ā diena. Linca. Ceļ oš ana divstā vu vilcienā . 2.  daļ a