Uz Austriju kopš Ziemassvētkiem un pēc tam. Otrā diena. Vīnes apkārtne un vēl daži gadatirgi. 1. daļa
Pirmā diena. Vē na. Godī gi. Iepazī š anā s
Otrā diena. Vī nes nomale un vē l daž i gadatirgi
Š odien mums ir ieplā nots ceļ ojums, kas zinā mā mē rā kļ uva par iemeslu visam mū su ceļ ojumam uz Vī ni. Gaidā m Klosterneuburgas abatiju ( Klosterneuburg Stift ) jeb "Austrian Escorial ", kā to daž reiz sauc. Bez citā m daž ā dā m priekš rocī bā m Abatijai pieder viena no vecā kajā m vī na darī tavā m Austrijā , kuras produkcija mani galvenokā rt interesē š ampanietis. Mē s viņ u satikā m savā iepriekš ē jā ceļ ojumā , un kopš tā laika nopirkt pā ris pudeles Jaunajam gadam ir mans ne tikai sapnis, bet arī apsē stī ba. Un š oreiz š ampanietis mū s nepievī la! ; ))))
/>
Nokļ ū š ana abatijā ir diezgan vienkā rš a — brauciet ar metro lī dz Wien-Heiligenstadt (filiā le U4) un pē c tam ar autobusu 400/402 vai S40.
Biļ eš u cena visur vienā da – 1.80 eiro.
Ja izvē lē sieties vilcienu, no dzelzceļ a stacijas lī dz ieejai klosterī bū s jā iet 10 minū tes, un autobuss apstā jas tieš i ieejas priekš ā – pietura saucas Klosterneuburg-Stiftsgarten.
Bet mē s nevarē jā m sagaidī t, kad tur tiksim, un izlē cā m no autobusa pā ris pieturas agrā k. Tač u tik saulainā dienā nav grē ks pastaigā ties, apskatī t pilsē tiņ u, pā rsteigties par puķ u dobē m decembrī...
...kā arī iepazī ties ar vī na darī š anas garu, kas š eit valda ne tikai klosterī .
Un visbeidzot Klosterneuburgas abatija visā tā s skaistumā !
Klosteris ir parā dā savu izskatu Babenbergu dinastijas markgrā fam Leopoldam III, kurš XII gadsimta sā kumā.
š ajā s vietā s uzcē la jaunu pili, un vienlaikus nodibinā ja klosteri, kas 1133. gadā tika nodots augustī nieš u ī paš umā.
Vē lā k abatijas dibinā tā js Leopolds III tika kanonizē ts (1485), un mū sdienā s viņ š tiek uzskatī ts par Austrijas patronu.
Pilsē ta, kas uzauga ap pili un klosteri, kļ uva pazī stama kā Neiburga. Pē c tam notika plū di un Donava mainī ja savu gaitu, kā rezultā tā tirgus daļ a (Kor) atradā s otrā krastā un kļ uva pazī stama kā Kornoyburg, bet pilsē ta pie klostera kļ uva pazī stama kā Klosterneuburg. Patiesī bā viss paliek pa vecam.
1711. gadā Kā rlis VI sā ka abatijas attī stī bu, cenš oties to padarī t par Austrijas reliģ isko un politisko centru, piemē ram, Eskoriā lu.
1749. gadā tika pabeigta Marmora zā le ar Daniela Grana freskā m.
1842. gadā
projektē jis arhitekts Jozefs Kornheusels ...
Tika pabeigti 4 pagalmi un pabeigta Austrijas Eskoriā la celtniecī ba.
Mums izdevā s uzbū vē t apmē ram 1/4 no sā kotnē ji plā notā , bet tas, kas mums ir š odien, ir ļ oti iespaidī gs.
Otrā pasaules kara laikā tas tika slē gts, un daž i mū ki piedalī jā s pretoš anā s kustī bā . Pē c kara abatija tika atjaunota. Š obrī d š eit dzī vo ap 50 mū ku.
Un galvenais, vismaz man, ir tas, ka klosterī gandrī z nav cilvē ku.
Lai gan š odien svē tdiena un daudzi draudzes locekļ i pulcē jā s uz svē tdienas dievkalpojumu.
Jo ī paš i tā pē c, ka 8. decembrī Austrijā ir Jaunavas Marijas Bezvainī gā s ieņ emš anas svē tki, un vietē jā baznī ca ir veltī ta Marijas dzimš anas dienai. Tā pē c mē s arī ejam uz baznī cu ...
kuru pē dē jo reizi varē ja uzskatī t tikai caur slē gtu rež ģ i.
Iekš ā ir visas baroka zī mes...
...un Ziemassvē tku atribū tika (Adventes vainags), bet dievkalpojuma laikā klikš ķ inā t kameru ir kaut kā diezgan nepiedienī gi ...
...tā tad, kā du laiku noklausī juš ies pagasta dziedā jumus, izejam ā rā un apbrī nojam to ā rā .
Vispirms 1136
baznī ca celta kā romā nikas stila bazilika, 17. gadsimtā pā rbū vē ta baroka stilā , bet 19. gadsimtā tai piebū vē ti divi neogotikas torņ i.
Pretī baznī cai ir vē l viena izeja uz pilsē tu un uz dzelzceļ a staciju pa stā vā m kā pnē m - mē s to neizmantojā m, bet apbrī nojā m skatus. ; ))
Iebraucam pilsē tā no sā nu izejas. Bet salī dzinoš i agri tur gandrī z viss ir ciet. Vismaz vietē jā Ziemassvē tku tirdziņ ā teltis vē l nav atvē rtas. : ))
Attiecī gi mē s atrisinā m dilemmu – doties ekskursijā pa abatiju vai vē lreiz aprobež oties ar ā rē ju apskati.
Š oreiz uzvar zinā tkā re, un nolemjam doties tā sauktajā Grand Tour, kas ļ auj iepazī ties ar klostera dā rgumiem, kuru kolekciju sā ka vā kt XIV gs.
Grand Tour maksā.12 eiro, ieskaitot audiogida izmantoš anu. Ar viņ u mē s ejam tieš i uz Valsts kasi.
Tas aizņ em tikai daž as zā les, bet lepojas ar diezgan daudz ziloņ kaula, zelta, apģ ē rbu eksponā tu no viduslaikiem lī dz divdesmitajam gadsimtam.
Š eit ir dā vanu kastī te, kuras pamatā ir leģ enda par abatiju: " Marggrā fs Leopolds III un Agnese fon Vaiblingena kā zu dienā atradā s savā pils istabā , kad vē ja brā zma no atvē rtā loga pacē la plī vuru (vai varbū t plī vurs) ) lī gava un aiznesa viņ u prom, lai neviens viņ u nevarē tu atrast. Tikai 9 gadus vē lā k, medī bā s, markgrā fs ieraudzī ja spī dumu, kas nā k no ziedoš a plū š koka krū ma.
Izrā dī jā s, ka š ā du mirdzumu pieš ķ ir zaros sapinies un pilnī bā saglabā jies plī vurs.
No š ī s gaismas markgrā fam bija vī zija par Jaunavu Mariju, kura pavē lē ja Leopoldam š ajā vietā uzcelt baznī cu un klosteri viņ ai par godu.
Vē l viens vē rtī gs Valsts kases priekš mets ir Austrijas erchercoga pā rsegs, kas tika izmantots Austrijas monarhu kronē š anai. Š is kronis tika dā vinā ts Klosterneuburgas klosterim 1616. gadā.
Erchercogs Maksimilians III.
Tad atgriež amies Milž u zā lē , kur tagad ir informā cijas centrs, kases un suvenī ru veikals...
...un dodamies ekskursijā pa abatiju gida pavadī bā.
Ekskursija notiek vā cu valodā , bet, pieejot katram objektam tā pat kā mums, sveš valodā , gids izsauc digitā lo kombinā ciju audiogidam ar konkrē tā s atrakcijas aprakstu.
Mē s ejam augš ā pa centrā lajā m lielajā m kā pnē m ...
...un mē s nonā kam pie iepriekš minē tā s Marmora zā les ar freskā m. Skati tieš ā m iespaidī gi.
Attē lu tē ma, protams, galvenokā rt ir veltī ta valdoš ajai Hā bsburgu dinastijai un to apvienoš anai ar citā m senč u mā jā m.
Lai varē tu detalizē tā k apskatī t griestu freskas, zā les centrā ir milzī gs spogulis ar palielinā mo efektu, kurā tieš ā m ir redzamas visas detaļ as. Un kamera, starp citu, neuztver palielinā jumu un parā da displeju parastajā izmē rā , bet gan apgrieztā formā . ; )))
Tā lā k seko svinī go zā ļ u anfilā de, no kurā m pirmo sauc par Napoleona zā li - š eit reiz burtiski uz stundu apstā jā s slavenais imperators, atrodoties š ajā s vietā s pa ceļ u.
Tajā paš ā zā lē viens no vē rtī gajiem vē stures eksponā tiem ir Napoleona dē la galds, tomē r lī dz galam nesapratu, kā viņ š te nokļ uvis (galds, nevis dē ls).
Nā kamā ir Troņ a telpa ...
ar Atē nas un, š ķ iet, Marijas Terē zes bareljefiem uz sienā m ...
...pompoza ē damistaba ...
...ar Zā lamana svē tku fresku pie griestiem.
Ī paš nieka privā tā s telpas aizver anfilā di ...
...ar arhitekta Jozefa Kornheusela bareljefu uz vienas no griestu rozetē m.
Tā lā k zem greznajā m arkā m ejam uz izeju...
...un pā rcelties uz pagalmiem, kur ir bibliotē ka, strū klaka, gotiskais balkons, kā arī neliels dā rziņ š ar daž ā diem augiem.
Manuprā t, vasarā tas izskatā s iespaidī gā k.
Tā lā k ir Sv. Leopolda kapela ar galveno abatijas dā rgumu — Verduner altā ri (Verduner Altar) . Tas sastā v no 45 emaljē tiem paneļ iem, kas tika izveidoti bizantieš u stilā.1181. gadā.
juvelieris Nikolajs no Verdenas (tā tad nosaukums) kā baznī cas kanceles vā ku. Paneļ os ir ainas no Vecā s un Jaunā s Derī bas, kā arī stā sts par Glā bē ju. Paneļ i tika salikti kā altā ris aptuveni 1330. gadā , un tajā paš ā laikā tiem tika pievienoti vē l 6 paneļ i.
To visu var uzzinā t no 15 minū š u filmas par altā ri, kas stā sta par tā tapš anas stā stu un iezī mē m, krā su un emalju uzklā š anas tehniku, kā arī briesmā m, kurā m altā ris tika pakļ auts savas ilgā s dzī ves laikā.
Piemē ram, vienā no ugunsgrē kiem draudē ja tā pilnī ga iznī cinā š ana, bet vispā rē jam priekam liesma apdzisa...vī ns! ; )))
Pē c filmas mums ir iespē ja tieš raidē baudī t Altā ri.
Kaplič as atraš anā s vieta, kur tā atrodas, ir pelnī jusi ī paš u uzmanī bu, ņ emot vē rā greznā s vitrā ž as, griestu gleznojumus un citus mā kslinieciskos elementus.
Virs altā ra atrodas relikvija ar svē tā Leopolda - klostera dibinā tā ja - relikvijā m.
Nā kamajā zā lē var aplū kot daž ā das skulptū ras, kas atrastas klostera apkā rtnē...
...kā arī kvadriptihs, kas kā dreiz kalpoja kā Verdenas altā ra otrā puse. To č etrpadsmitajā gadsimtā uzrakstī ja nezinā ms meistars.
Pretī citai kaplič ai – ja nemaldos, svē tā Agnese.
Godī gi sakot, internetā aiz klostera ir ļ oti maz informā cijas un tā pē c ir gandrī z neiespē jami pā rbaudī t to atmiņ u pareizī bu, kas palika galvā pē c audiogida noklausī š anā s.
ru / newimg / 3 / 1200x800 / 00/02/61/84 / 2618461.jpg "target =" _ blank " rel="nofollow"> 
Pā rsteigti par redzē to, mē s atstā jam kaplič u un pa drū mu pazemes pā reju atgriež amies civilizā cijā (to joprojā m izmanto ugunsdzē sē ju un citu lielu transportlī dzekļ u ieveš anai abatijas pagalmos).
Š is ir ekskursijas noslē gums un lī dz ar to arī mū su klostera apmeklē jums. Tač u jā saka, ka lē mumu apmeklē t Grand Tour mē s nekad nenož ē lojā m, jo iespaidi par abatijas dā rgumiem palika pozitī vi.
Labi darīti puiši! Īsti ceļotāji, jo ne katrs varēja apgūt šādu maršrutu!
Молодцы, ребята! Настоящие путешественники, так как осилить такой маршрут смог далеко не каждый!
Pārsteidzoši stāsti.
Manuprāt, šosezon viņi ir labākie Turpravdā.
Поразительные рассказы.
На мой взгляд, в этом сезоне они лучшие на Турправде.
Ak... jums bija lielisks ceļojums! Mucha Picchu ir mans lolotais sapnis, ceru, ka tas kādreiz piepildīsies. Paldies, ka veltījāt laiku, lai dalītos savā unikālajā ceļojumu pieredzē!
Ох...поездка у вас шикарная была! Муча Пикчу моя заветная мечта, надеюсь она когда-нибудь осуществится. Спасибо вам что не жалеете времени и делитесь опытом таких уникальных поездок!
Lielisks stāsts par ļoti neparastu ceļojumu. Jūs esat jauns, drosmīgs, jums vēl ir daudz interesantu ceļu. Laimīgu ceļojumu!
Отличный рассказ очень нестандартного путешествия. Вы молоды, смелы, у вас ещё много интересных дорог. Счастливого вам пути!
Ar tādu talantu - tikai raksti grāmatas! Super!
C таким талантом - только книги писать! Супер!