Autobusa tūre "Cote d'Azur" no "Accord Tour"

23 augusts 2010 Ceļošanas laiks: no 07 augusts 2010 ieslēgts 20 augusts 2010
Reputācija: +54
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Pirmā diena: Ļ vova-Chop-Eger-Budapeš ta

Izbraucā m 10.40, pē c grafika, no dzelzceļ a stacijas un operatī vi virzā mies uz Č opu. Komandas vadī tā js Aleksandrs Š vidkijs teica, ka jā cenš as bū t pirmajiem uz robež as. Pa ceļ am Aleksandrs - jauns, pieklā jī gs, runī gs puisis - mums pastā stī ja ekskursijas programmu un izsludinā ja ekskursijas. Raugoties uz priekš u, teikš u, ka ekskursijas laikā viņ š periodiski sarokojā s visā m sievietē m, kad viņ as izkā pa no autobusa. Grupa bija bez bē rniem (tikai daž i pusaudž i ap 15 gadiem. Apstā jā m divas reizes, otrreiz tika dota iespē ja ā tri paē st un doties uz veikalu.

Aleksandrs paziņ oja, kurš ar ko dzī vos un kā dos istabiņ ā s: divvietī gi (diviem ar 1 gultu), twin (diviem ar 2 gultā m - tur tika izmitinā ti tie, kas ceļ oja vieni, pā rsvarā sievietes), trī svietī gi (tiem, kas sā kotnē ji vē lē jā s dzī vot trijatā ) un pat viens vienī gs (puisim, kurš ceļ oja viens un saka, ka nav piemaksā jis).


Mums visu laiku bija pases. Daudzi autobusa kreisajā joslā sū dzē jā s, ka viņ u gaisa kondicionieris nedarbojas labi. Un manā labā tas strā dā ja pat pā rā k labi. Daž i kreisie dedzī gi pauda saš utumu par Aleksandru. Gaisa kondicionieris tika salabots neilgi pē c tam. Č opā paņ ē mā m vē l 4 cilvē kus.

Mē ģ inā jā m veltī gi - uz robež as jau bija autobusi, un rinda bija š ausmī gi lē na. Ukraiņ u kontroli diezgan ā tri izgā jā m, bet ungā ru kontrolē iestrē gā m. Likā s, ka autobusu rinda mū su priekš ā nemitī gi pieaug. Konts aizgā ja uz pulksteni. Kad autobuss apstā jā s, nedarbojā s kondicionieris, un no lū kas tobrī d gaiss nenā ca ā rā . Un ā rpusē bija betona barjeras un autobusi, putekļ i un baisa klaustrofobijas sajū ta brī vā dabā , lai gan to bija ļ oti grū ti nosaukt par brī vu gaisu.

Kaut kur ap ceturto mū su uzturē š anā s stundu uz robež as man š ausmī gi sā pē ja galva, es steidzos š urpu turpu, mē ģ inā ju, kā daž i, uzkā pt un sē dē t uz betona ž oga, bet mana galva griezā s tik ļ oti, ka man bija bail. noģ ī bt, un ž ogs - nav tas labā kais š ai vietai. Galvassā pes tabletes nepalī dzē ja. Tad citi grupas dalī bnieki sā ka pamanī t, ka jū tos slikti, viņ i sā ka tuvoties un lū gt, piedā vā t palī dzī bu. Autobusā bija vairā ki ā rsti, iedeva vē l Validol, izmē rī ja asinsspiedienu, un viens ā rsts pat uzlē ja savu minerā lū deni uz mitras salvetes, kas bija uzlikta man uz galvas. Pē c cilvē ku domā m, drī z mana sejas krā sa sā ka atgriezties normā lā stā voklī , nevis bā luma. Droš i vien visa ā rstē š ana kompleksā darbojā s, un es nonā cu pilnī gi normā lā stā voklī.

Kopumā pie robež as nostā vē jā m kā das 6 stundas.


Aleksandrs uz cilvē ku saš utumu atbildē ja, ka viņ am š eit nav nekā das ietekmes, ka ungā ri neņ em kukuļ us utt. . Sapratā m, ka visdrī zā k izlaiž am vī na un gulaš a degustā ciju Egerā . Sā kumā “stā vot pie robež as” arī teicā m, ka ļ oti gribam tur nokļ ū t, vai arī ļ aujiet Saš ai par to mums izdomā t kompensā ciju - piemē ram, vakariņ as. Tač u pē c 6 stundā m uz robež as mums bija tikai viena vē lme – pē c iespē jas ā trā k doties uz viesnī cu Budapeš tā . Tas bija pē c 22:00 vakarā . Bet Saš a teica, ka kompā nija viņ am lika sekot programmai, un, ja vismaz viens gribē s braukt uz Egeru, brauksim uz turieni. Vairā kas rokas pacē lā s, un, par vairā kuma saš utumu, mē s pā rcē lā mies uz Skaistumu ieleju. Viņ i saka, ka tas ir gandrī z ceļ ā.

Egerā ieradā s ap pusdiviem no rī ta. Kā dā mazā restorā nā viņ i mū s joprojā m gaidī ja, it kā nemaz negrasī tu gulē t.

Un vispā r, pilsē ta kū sā ja – laukumā iepretim mū su restorā nam skanē ja mū zika un dziesmas, cilvē ki gā ja. Ungā ru valoda ir ļ oti skaista, bet pilnī gi nesaprotama, jo pieder pie ungā ru-somu valodu saimes. Pē cpusdienā mums iedeva lapiņ u ar pamatfrā zē m ungā ru valodā , bet, cik zinu, neviens tā s nepā rvaldī ja).

Un tā sā kā s vī na degustā cija. Pagarš oju tikai nedaudz, jo vē l nesen biju mirstoš s gulbis uz robež as un dzē ru tabletes. Man ļ oti patika pē dē jais - "ledus vī ns". Gulaš s bija labs. Degustā cijas laikā ungā ri sarī koja jautru konkursu ar balvā m, kuru bū tī bu es jums neizstā stī š u - jū s redzē siet noslē pumu) Neskatoties uz mež onī go nogurumu, mani aizkustinā ja tā s aizdedzinoš ā s Ungā rijas dzirksts, kuru es iztē lojos. Pē c degustā cijas vē lē tā ji varē ja iegā dā ties daž ā du izmē ru vī nus un vī nu komplektus.

Tad devā mies uz Budapeš tu, tur ieradā mies ap puspieciem no rī ta, ā tri iekā rtojā mies un aizmigā m.

Saš a pilsē tas apskates ekskursiju pā rcē la no pulksten 9 lī dz 13. Un fakultatī vā ekskursija uz Sentendres pilsē tu tika atcelta pavisam, un nedomā ju, ka kā dam pietika spē ka to darī t. Budapeš tas 4 * viesnī ca bija brī niš ķ ī ga - viss ir ē rti un nekas vairā k. Tajā mū su pirmā diena nemanā mi pā rgā ja otrajā.

Otrā diena: Budapeš ta - Balaton

Es gulē ju tik labi, ka pat nedzirdē ju modinā tā ju. Bet brokastī s paspē ju aiziet lī dz 10 un tad arī novē lē ju istabā gandrī z lī dz paš ai ekskursijai. Rī tdiena nebija slikta, tie, kuri vē lē jā s, varē ja paē st atklā tā terasē , no kuras paveras skaists skats uz pilsē tas pakalniem.

Reģ istratū rā ir ļ oti vilinoš s Ungā rijas forinta kurss. Bet nepalaidiet garā m 8 procentu komisijas zī mi!


Kopā ar gidu Toliku uz ekskursijas vietu devā mies ar tramvaju un metro. Tas nebija ilgi. Un tad – sveiki Budapeš tā – apskatī jā m gotisko parlamentu, Sv. Stefana katedrā li, Zvejnieku bastionu un daudz ko citu.

Ekskursija bija aizraujoš a, izzinoš a, humoristiska un dinamiska – neviens nedrī kstē ja atpalikt un aizkavē t grupu. Bet vairā kas reizes atdeva nedaudz brī va laika suvenī ru iegā dei, bildē š anai utt.

Daž i tū risti, kuri jau bija bijuš i Budapeš tā , uz ekskursijas laiku atdalī jā s no grupas un devā s uz slavenajā m pirtī m.

Beigā s pateicā mies Tolikam un kā pā m atpakaļ autobusā , lai dotos uz Keszthely pilsē tu pie Balatona ezera. Tajā dienā Saš a, par ko viņ š iepriekš brī dinā ja, izstaigā ja rindas un, paņ emot naudu, pierakstī ja tos, kas vē lē jā s doties ekskursijā s uz visu ceļ ojumu. Ļ oti ē rti bija no š ī s naudas summas atbrī voties skaidrā naudā un nodot Saš am glabā š anā.

Ungā rijas cenas forintos diemž ē l neatceros. Bet, kā vē lā k izrā dī jā s, Ungā rija cenu ziņ ā ir pā rliecinoš i demokrā tiskā kā valsts š ajā tū rē.

Jau krē slā nonā cā m brī niš ķ ī gā klusā vietā ar vistī rā ko gaisu.

Viesnī ca Admiral 3 * bija maza, pieticī ga, bet ļ oti mā jī ga. Visur bija ziedi, jauka atmosfē ra. Vē l esot autobusā , Saš a paziņ oja, ka vienam no mū su tū ristiem ir dzimš anas diena, un kompā nija visus cienā ar š ampanieti. Jau viesnī cas pagalmā mū s sagaidī ja meitene no reģ istratū ras ar glā ž u paplā tē m. Tas bija viens no gardā kajiem š ampanieš iem, kā du esmu garš ojis.

Uzmanī bu, viesnī cā nav lifta. Bet tā pati meitene no reģ istratū ras apņ ē mā s nest milzī gu koferi vienam tū ristam, kurš jautā ja, kā viņ ai vajadzē tu bū t. Es paliku gaidī t, kad parā dī sies kā ds no grupas vī rieš iem (neatteicā s - neviens neatteicā s palī dzē t, iekraujot un izkraujot no autobusa), lai gan mana soma bija maza, salī dzinot ar to koferi. Bet meitene no reģ istratū ras man prasī ja, kura istaba man ir (sapratu kā "kā pē c tu te stā vi? "), es nomurminā ju, ka gaidu, kad vī ri palī dzē s nest somu, tad viņ a paņ ē ma manu somu un nesa to pati. .

Man viņ as bija š ausmī gi ž ē l gan savas somas, gan vē l vairā k iepriekš ē jā kofera dē ļ.


Lū dzu, ņ emiet vē rā : viesnī cas koridorā , acī mredzot, tie taupa gaismu, tā pē c uz kā pnē m uz otro stā vu ir pilnī gi tumš s. To pamanī ju, kad izgā ju pastaigā ties viesnī cas pagalmā . Kaut kur laiduma vidū ir nodevī gs solis. Bija jau kā das 22 stundas, un es sapratu, ka esmu š ausmī gi izsalcis. Bet vienī gais ē diens viesnī cā bija saldē juma ratiņ i netā lu no reģ istratū ras. Un vē l viena vitrī na ar daž ā du Coca-Cola. bet tas vē l mazā k atgā dina ē dienu. Bet es tur nopirku skaistas pastkartes, kuras krā ju visā s tū res pilsē tā s. Ā rā jau bija jū tami auksts.

Treš ā diena: Balatona – Ļ ubļ anas – Veronas reģ ions

Pamostoties 6os vairs nevarē ju aizmigt, ļ oti gribē jā s redzē t Balatonu. Bruņ ojies ar karti, iepriekš paņ emta reģ istratū rā , devos viņ u meklē t.

Ja dzī vojat galvenajā ē kā , tad no viesnī cas pagriezieties pa kreisi un dodieties uz paš u dzelzceļ u, bet eja caur to ir nedaudz pa kreisi. Tad ejiet uz priekš u, bū s slē gta kā da sporta kluba teritorija, apbrauciet to pa kreisi - un jū s redzē siet to, vienu no skaistā kajiem ezeriem Eiropā rī tausmas krā sā s! Zvejnieki un makš ķ ernieces sē ž krastā , makš ķ erē ar koncentrē š anos un par kaut ko komunicē . Tikai š eit es pamanī ju, cik sā rti ir ungā ri. Budapeš tā un ī paš i Egerā man š ķ ita, ka viņ u ā da ir daudz gaiš ā ka.

Tik skaistas fotogrā fijas man nav bijuš as visas tū res laikā . Balaton prot pozē t: debesis, rī tausmas stari, ū dens radī ja zilas, rozā , zelta, ceriņ u nokrā sas. Krastā peldē ja pī les.

Atgriež oties viesnī cā , sapratu, kā pē c meitene no reģ istratū ras mū s iepriekš ē jā dienā mierinā ja par ē diena trū kumu ar frā zi "no rī ta jums bū s brokastis. "

Brokastī s bija tik daudz daž ā du ē dienu, ka ē du vairā kos apmeklē jumos: pā ris minū tes atpū tos un ē du vē lreiz. Kā ds gards vietē jais baltais jogurts ar ananā su un plū mju gabaliņ iem, pupiņ ā m ar sē nē m, daž ā das bulciņ as un ievā rī jumi, desiņ as, konservē ta kukurū za - visu nevar uzskaitī t.

Pē c sā tī gā m brokastī m kā pā m autobusā un devā mies uz Slovē niju. Reiz iemī lē jos Horvā tijā , Slovē nijā jutu, ka mana sirds pukstē ja – viņ as bija kā divas mā sas. Ļ oti lī dzī ga valoda, lī dzī ga ainava, mā jas, š iks š oseja. Saš a pastā stī ja, ka Slovē nijā dzī vnieki ļ oti mī l, tā pē c viņ i izlika tī klus, lai tie neizskrien uz ceļ a, un pat uzbū vē ja tiltiņ u krupjiem pē c tam, kad daudzi no tiem gā ja bojā uz ceļ a. Daudzi par to smē jā s, un es vē l vairā k cienī ju slovē ņ us.


Biju ļ oti gandarī ts par iestā š anos eiro zonā . Ungā rijas forintus bija grū ti iztulkot.

Kā dā ceļ malas lielveikalā Slovē nijā cenas bija š ā dā secī bā : liela paka “7 dienas” kruasā nu - apmē ram pusotrs eiro, milzī ga iepakota siera sviestmaize - 2 kaut kas.

Es iemī lē jos Slovē nijas galvaspilsē tā Ļ ubļ anā . Viņ a mū s sagaidī ja ļ oti draudzī gi un saulaini. Tač u apskates tū re bija garlaicī ga – gide Margarita nevarē ja "aizdegties". Bet es biju ļ oti priecī gs, ka mums bū s daž as stundas brī va laika, jo es nepieteicos ekskursijai uz Postojnas alu.

Pilsē tas galvenajā laukumā mū s sagaidī ja negaidī ts skats. Tur bija kailas meitenes, kas ietī tas celofā nā , nosmē rē tas ar keč upu. Domā jams, viņ i protestē ja pret gaļ u.

Pē c pastaigas pa ielā m ar vecā m un jaunā m ē kā m, skaistā m katedrā lē m un pieminekļ iem, apskatot suvenī rus ar pilsē tas simbolu - pū ķ i, iemetot monē tu Ļ ubļ anas upē , pavakariņ ojot ar Ļ ubļ anas desertu ar tē ju par 5 eiro un apskatot modes veikaliem, atvadī jā mies no Ļ ubļ anas un devā mies uz Postojnu paņ emt pā rē jos.

Un "pā rē jie" bija mež onī gi sajū smā par ekskursiju uz alu. Viņ iem tika iedoti ī paš i silti lietusmē teļ i, lai tie bū tu silti.

Pē c tam devā mies uz Itā liju. Jau krē slā piestā jā m pie lielveikala, kur bija arī paš apkalpoš anā s restorā ns. Daudzi devā s uz turieni vakariņ ā s. Tajā vakarā es izjutu vieglu kultū rš oku, redzot veikalu, kas pilns ar itā ļ iem, kuri runā enerģ iski. Sapratu, ka š ī ir treš ā valsts vienas dienas laikā.

Vē lu vakarā ieradā mies viesnī cā Hotel Montemezi 4***, Vigasio, Veronas rajonā . Tā bija viena no greznā kajā m viesnī cā m visā tū rē.

Braucot pa tuneļ iem, mē s ļ oti skaidri sapratā m visu maksas ceļ a pamatojumu - galu galā cilvē ki bija urbuš ies cauri kalniem. Starp citu, atgriež oties Itā lijā , piestā jā m ceļ malas ā trā s ē dinā š anas vietā , kur Caprese sviestmaize ar sieru un tomā tiem maksā ja ap 3 eiro, bija dā rgā kas, tē ja, kafija, kapuč ī no - pusotru eiro.


Kad lī dz Nicai bija palikuš i 20 kilometri, mē s jau noskaņ ojā mies, lai to apskatī tu, bet nez kā pē c atradā mies arvien augstā k kalnos. Drī z vien sā ka domā t, ka esam apmaldī juš ies. Sā kumā tas likā s kā joks. Daudzi atcerē jā s Krimas pā rejas, apbrī noja elpu aizraujoš ā s ainavas.

Tač u tad nevienam nebija š aubu - apmaldī jā mies Francijas Alpos un ejam arvien augstā k pa ceļ iem, kur autobusam apgriezties ir arvien grū tā k.

Kā vē lā k stā stī ja priekš ā sē doš ie, autovadī tā ji uzticē jā s GPS navigatoram, kas palaida autobusu kalnos un pē c tam pateica “ja iespē jams, apgriezies”, kas vairs nebija iespē jams. Saš a, kurš atš ķ irī bā no š oferiem jau atradā s Nicā , mē ģ inā ja iestā stī t, ka viņ i brauc uz nepareizo vietu, tač u viņ i atklā ja, ka navigators ir uzticamā ks.

Ceļ š kļ uva arvien briesmī gā ks, un autobusā sā kā s panika. Daž as sievietes sā ka kliegt: “Dzen mū s prom no š ejienes! Atver durvis! ' kas to padarī ja rā pojoš u. Lai gan jutu, ka viss izdosies, ka Dievs mū s izglā bs. Vairā kas reizes mū s izsē dinā ja un tukš ais autobuss apgriezā s. Pamanī jā m, ka esam filmē ti no vairā kā m vieglajā m automaš ī nā m – tā dā vietā nav joka lieta teikt, ka liels autobuss. Mē s smē jā mies un jokojā m, cenš oties pacelt garastā vokli. Es pā rliecinā ju cilvē kiem, ka "tagad viss bū s kā rtī bā ". Tā nu mē s saņ ē mā m bezmaksas "apskates tū ri augstu Alpos" un pilnī gi ekskluzī vu.

Bildē jā m jau mā koņ u lī menī kalnos.


Beidzot augstums sā ka kristies, atradā m ceļ u un devā mies uz Nicu. Pilsē tas apskates ekskursijai bija jā sā kas 16.00, un laikam ieradā mies ap 19. Gids mū s gaidī ja visu š o laiku, bet cilvē ki negribē ja doties ekskursijā , visi lū dza Saš u, lai dod iespē ju. doties uz jū ru, jo visi ar to rē ķ inā jā s. No otras puses, es arī negribē ju palaist garā m ekskursiju. Bija priekš likumi to pā rcelt. Bet Saš a atkal teica, ka jā seko programmai un ekskursija bū s ī sa. Viņ a gā ja tieš i autobusā - mums rā dī ja skatus no loga, lai gan tam vajadzē ja bū t gā jē jam. Skaistums Nice vairs netika uztverts. Pa š o laiku cilvē ki jau bija gandrī z paē duš i Saš u par to, ka nebija atstā juš i novā rtā vairā kuma vē lmi ekskursijas vietā doties uz jū ru. Tas cilvē kus saš utinā ja daudz vairā k nekā incidents kalnos, kas bija vienkā rš a cilvē ciska kļ ū da.

30, jo ko darī t viesnī cā š ā dā laikā ? ! Viņ š nosprā ga un teica, ka neko nevarot izdarī t, jo pa ceļ am bija iebraukš anas maksa un vispā r jā tē rē benzī ns un jā eksplodē braucē ji un tas viss. Š ķ iet, ka viņ i vē l nav sapratuš i, ka mē s nopietni bijā m sū dzē juš ies un prasī juš i kompensā ciju.

Nicā nā cā s padzī vot vē l 3 dienas, katrai no kurā m tiku pierakstī ts uz ekskursijā m, jo ​ ​.2 ekskursijā s Saš a mums solī ja peldē ties jū rā , vē l vienā jau laicī gi atvedī s uz Nicu. Ar cerī bā m peldē ties jū rā , es, lai arī dusmī gs, aizmigu nī stajā Servotel 3 *.

Piektā diena: Izvē les ekskursija "Lielais debeszils pī rā gs" (Saint-Paul-de-Vence, Antibes, Kannas)

Saš a jau paš ā ekskursijas sā kumā mū s brī dinā ja, ka franč iem ir ļ oti sliktas brokastis. Un tā arī notika - no rī ta devā mies uz mums speciā li ierā dī tu restorā na zā li, kur bija klā ti galdi ar porcijā m katram cilvē kam.

Brokastis bija š ā das: rullī tis, kruasā ns, sviests, ievā rī jums, apelsī nu sula un tē ja un kafija. Kā ds stā stī ja, ka viņ š citā istabā redzē jis, ka cilvē ki ē d daudz labā ku ē dienu - tad tika domā ts, ka ne jau franč i ir ļ auni, bet gan Accord maksā par š ā dā m brokastī m. Vē lā k gide apstiprinā ja, ka franč i patiesī bā no rī ta ē d vieglas brokastis, tā pat kā mē s.

No rī ta devā mies ekskursijā pa "Lielo debeszila pī rā gu". Autobusā atradā s arī tā di, kuri nedevā s ekskursijā , tač u viņ us solī ja izsē dinā t Nicā . Tad Saš a sniedza patī kamu paziņ ojumu: viņ am izdevā s vienoties ar kompā niju, ka autobuss mū s katru vakaru pulksten 22:00 savā ks no Nicas uz viesnī cu. Arī diezgan agri, bet jau liels progress - uzņ ē mums piekā pā s, un tā bija cita saruna.


Tā visas trī s dienas Francijā autobuss no rī ta visus savā ca un vē lē jos izlaida Nicā uz krastmalas, pā rē jie tika vesti ekskursijā , pē c ekskursijas atkal uz krastmalu, tad uzreiz uz viesnī cu, un vakarā visus gaidī ja Nicā pie Negresco Hotel (slavenā kā viesnī ca Nicā , viņ as vizī tkarte).

Pirmais Lielā debeszila pī rā ga "slā nis" bija skaistā Provansas pilsē ta Senpoldevensā . Tur man nostiprinā jā s uzskats, kas vē lā k tikai apstiprinā jā s: ka visā s Azū ra krasta pilsē tiņ ā s senatne ir pā rsteidzoš i harmoniski apvienota ar mū sdienī gumu. Tagad jū s redzat senas struktū ras, pē c tam rotaļ ī gas skulptū ras un modernā s mā kslas zī mes. Un kas vē l var bū t Marka Š agā la pilsē ta? Ekskursijas laikā apmeklē jā m pat viņ a kapu kapsē tā.

Bet citā di š ī dienvidu saulainā pilsē tiņ a ar senlaicī giem mū riem, strū klaku un Break Your Neck Street, pa kuru tieš ā m ļ oti uzmanī gi jā kā pj lejā , izstaroja dzī vesprieku un dienvidniecisko rū gto saldumu. Provansas garš augi un ziepes, ī paš i lavanda, ieņ em nozī mī gu vietu suvenī ru veikalos.

Man ir ļ oti paveicies, ka es runā ju franč u valodā , tā pē c man bija ļ oti viegli palikt Francijā un sazinā ties, lai gan neesmu dzirdē jis, ka kā dam bū tu atteikts runā t angliski.

Pē c tam devā mies uz Antibu. Atkal vecā s skaistā s ieliņ as, tikai saule kļ uva karstā ka un zilā jū ra jau nepacietī gi sitā s pret krastiem, gaidot mū s. Mē s uzņ ē mā m attē lus uz tā fona pie daž iem neparastiem kaktusiem. Pē c tam tie, kuri vē lē jā s, sarī koja fotosesiju uz greznā ko jahtu fona. Un mē s devā mies uz pē dē jo un pievilcī gā ko galamē rķ i - Kannā m -, kur Saš a mums solī ja daž as stundas pludmalē.

Pilsē tas apskates gandrī z nebija.

Kinofestivā la pils izrā dī jā s pavisam neizteiksmī ga ē ka, un uz sarkanā paklā ja vienatnē nofotografē ties bija absolū ti neiespē jami, jo tur bija burtiski cilvē ku pū ļ i.

Mums tika dotas 3 stundas brī va laika pludmalē . Pē c tam devā mies uz to, kas bija vistuvā k - Kannu pilsē tas pludmali. Pat ģ ē rbtuvju nebija, pā rģ ē rbā mies dvieļ os ietī ti un viens otru piesedzot. Lai gan nevienam tas nerū pē ja. Mums izdevā s iekā rtoties pirmajā rindā , lai gan cilvē ki bija tumš i.


Un tad notika ilgi gaidī tā pirmā vannoš anā s. Ū dens bija silts, bet man š ķ ita, ka tajā bagā tī gi peldē ja aļ ģ u gabali. Kad izkā pu, mana ā da bija klā ta ar kaut kā diem brū nganiem plankumiem, ceru, ka tā s bija aļ ģ es vai smiltis. Pludmalē duš a izrā dī jā s ledaina, un smiltis bija š ausmī gi lipī gas, mē s tajā s pastā vī gi netī rā mies un nevarē jā m no tā m atbrī voties.

Atkā rtota peldē š anā s apstiprinā ja plankumu klā tbū tni, nespē ju tikt galā ar smiltī m, un man bija nepatī kama sajū ta, ka man tik ļ oti nepatī k peldē ties jū rā ...

Atgriež oties Nicā , vē l nedaudz pastaigā jā mies pa pilsē tu, atradā m apskates laikā iemī ļ oto Masena laukumu ar strū klakā m un stabiem, uz kuriem bija daž ā dā s krā sā s mirdzoš as cilvē ku figū ras. Nicā ļ oti biež i no garā mgā jē jiem dzirdē ja krievu valodu. 22:00 mū s savā ca un aizveda autobuss. Kā izrā dī jā s, bija tā di, kas vē lē jā s "pastaigā ties" Nicā un atgriezties ar taksi.

Mū su istabā bez balkona ļ oti problemā tiski izrā dī jā s nož ū t peldkostī mus un pludmales dvieļ us. Jautā ju ar savu virvi uz balkonu citiem tū ristiem no grupas, bet no rī ta konstatē ju, ka lietas joprojā m ir slapjas. Es pat varē tu ieteikt paņ emt lī dzi nelielu ceļ ojumu gludekli.

Sestā diena: Izvē les ekskursija "Luxury and beauty" (Monako, Fragonard smarž u fabrika)

Š ajā ekskursijā bija gandrī z visa grupa, jo visi gribē ja iegā dā ties smarž as, kā mums solī ja, par raž otā ja cenā m. Un ko gan citu atvest no Francijas, ja ne smarž as? Bet viss ir kā rtī bā.

Vispirms devā mies uz Monako Firstisti. Pa eskalatoru ir pavisam neparasts kā pums uz vecpilsē tu. Kaut kas lī dzī gs metro, bet tie iet tikai uz augš u un uz leju. Uzreiz mū s sagaidī ja interesanta ē ka – Kusto okeanogrā fijas muzejs. Netā lu no tā s stā vē ja vī rieš a statuja, kurš parā dī ja visus iekš ē jos orgā nus. Netā lu atradā s vienradž a statuja, kas no vienas puses bija parasta, no otras – arī "rentgens". Stā sta, ka tē lniekam nedaudz apslimis ar galvu, bet moņ ekieš i viņ a darbu uztver labi. Jā , un ļ aujiet sev: labā k ļ aujiet viņ am savas tieksmes sublimē t skulptū rā s, nekā iet un kā du griezt.

Fantastiskas skulptū ras bija visur, ī paš i parkā , kuru mums ieteica apmeklē t brī vajā laikā.


Mums stā stī ja par princesi Greisu, par viņ as attiecī bu vē sturi ar princi, izrā dī ja savu pili, kas izrā dī jā s diezgan pieticī ga.

Pē c ekskursijas un brī vā laika devā mies uz Montekarlo centru, kur daudzi vē lē jā s apskatī t slaveno kazino. Lū k, kur bija modernitā tes un oriģ inalitā tes ieguvums, acis pat bija noguruš as, tverot š o koncentrē to skaistumu “maisā ”. Tas bija karstā kais laiks visā tū rē , bet tomē r izturams. Atceros Ā dama un Ievas skulptū ru, kuri bija nereā li resni, un Ieva izskatī jā s pē c sumo cī kstoņ a. Pretī kazino stā vē ja zili zaigojoš a bumba ar skatu uz pilsē tu. Skatlogi un ē kas bija pavisam savā dā kas.

Pē c tam devā mies uz Ezes ciemu, kur apmeklē jā m Fragonard smarž u raž otni. Mums stā stī ja par raž otni, uz rokā m uzsmē rē ja daž us krē mus, uz papī riem uzkaisī ja kā das 7 smarž as. Tā s varē ja iegā dā ties daž ā dā s variā cijā s un ar daž ā du izmē ru pudelē m.

Lē tā k ir nopirkt komplektu, turklā t to var salikt no vē lamajā m smarž ā m, tā pē c kopā "metā s" pat sveš inieki no grupas. Bija arī pavisam mazu pudeļ u komplekti. Bija arī duš as ž elejas, š ampū ni, putas pē c skū š anā s, krē mi utt. . Bankas kartes tika pieņ emtas bez problē mā m.

Tikā m galā ā trā k nekā cerē ts, jo bez sastrē gumiem no rī ta aizbraucā m uz Monako pa gida veiksmī gi izvē lē to ceļ a variantu. Sagadī jā s tā , ka pē c ekskursijas bija jā atgriež as viesnī cā , nevis pludmalē . Tad es pats iekā pu š ajā autobusā , reģ istratū rā paņ emot kustī bas sarakstu no Augusto Verola stacijas. Maksa bija 1 eiro. Kaut kur pē c pusstundas jau biju krastmalā . Nedaudz tā lā k par Piazza Masena atradu brī niš ķ ī gu “bezmaksas” pludmali, kur duš a bija ar divā m pogā m: zilu un sarkanu (neteikš u, ka ū dens bija silts ar sarkanu, bet bija diezgan komfortabla temperatū ra), un tualete kur var droš i pā rģ ē rbties .


Nicā pludmales ir oļ u, kas pē c Kannā m bija neparasti patī kami. Ir nosacī ts Nicas pludmales iedalī jums maksas un bezmaksas. Bet patiesī bā par iebraukš anu neviens nemaksā . Vienkā rš i uz "bezmaksas" cilvē ki guļ uz saviem paklā jiem un dvieļ iem, bet uz "maksas" ir sauļ oš anā s krē sli un lietussargi, par to ir jā maksā . Un izklā jot savu dvieli š ā dā pludmalē , izskatī sies galī gi neadekvā ti, jo pavisam netā lu ir “brī va” pludmale, kur ir tā pati jū ra. Viena meitene no grupas, kura Nicā bija treš o reizi, iecienī jusi Beau Rivage pludmali, kur sauļ oš anā s krē sls ar lietussargu uz visu dienu maksā ja 19 eiro.

Tā nu sā kumā mazliet baž ī gi atstā jot savas mantas uzticamu cilvē ku tuvumā , devos peldē ties. Lietas visu vakaru bija neskartas, velti baidī jā s. Peldē jos vairā kas reizes, izbaudot silto un apbrī nojami dzidru ū deni. Kannu lipī go smilš u spoks pazuda, un peldē š ana jū rā atkal pā rvē rtā s par neaprakstā mu baudu.

Filmē jot jū ru video, mana kamera tika apš ļ akstī ta ar aerosolu, bet viņ š ļ oti ā tri “atjē gas”.

Pilsē tas apskate bija ī ss skrē jiens, un tad mū s aizveda uz pilsē tas pludmali. Tā bija neliela betona platforma, kas izvirzī jā s jū rā . Arī tur nebija ģ ē rbtuvju un pat duš as. Pa labi no platformas bija smiltis - tiem, kas vē las. Tur, tikai daž us metrus no krasta, peldē ja bojas. Bet es uz turieni negā ju jau izteiktā s “peskofobijas” dē ļ - devos no perona otras puses, kur nebija ne smilš u, ne arī boju. Jū rā bija kā pnes, zem kurā m uzreiz neatradā s dibens - esiet uzmanī gi. Jū ra bija vē sā ka nekā Nicā un kristā ldzidra. Man pietika ar vienu peldi, vē l mazliet pasē dē ju pludmalē , jo tū rē š ī bija tik maz. Un daudzi devā s uz Saint-Tropez, daž i, lai izpē tī tu pilsē tu, daž i iepirktos, un jau ir atgriezuš ies ar daž ā m brī niš ķ ī gā m kleitā m.

“Saint-Tropez… La vie est belle!

” ( Saint-Tropez ...Dzī ve ir skaista! ) - skan uzraksts uz vienas no pastkartē m, ko iegā dā jos pilsē tā . Saint-Tropez panorā ma pazuda tā lumā , kad mē s izkā pā m uz laivas, atkal debeszils š ļ akatā s. Dzī ve ir skaista! Vai var bū t š aubas?

Vakarā Nicā sā ka pastiprinā ties viļ ņ i, tā pē c pē dē jā dienā nebija iespē jams pietiekami nopeldē ties. Bet mē s arī ar 2 meitenē m nopirkā m ē st lielveikalā un nosvinē jā m pē dē jo uzturē š anā s dienu Nicā pludmalē . Nopirkā m franč u sieru - kamambē ru un pat ar cē lu pelē jumu, persikus, vī nogas, tomā tus, franč u vī nu, kaut kā dus cepumus. Kopā sanā ca 30 eiro. Man patika viss, izņ emot zilo sieru. Vai arī tam ir jā bū t gardē distam?

Astotā diena: Nica - Sanremo - Dž enova - Marinella di Sarsana


Nica bija apbē dinā ta mū su aizbraukš anas dē ļ – bija ļ oti vē jains un apmā cies. Nā cā s pā rcelties uz Itā liju – Sanremo. Lija visu ceļ u, un arī pilsē tā lija.

Tad arī nopirku sev par 6 eiro.

Lī dz Dž enovai lietus ne tikai nemitē jā s, bet pat pastiprinā jā s. Lietussargs ļ oti noderē ja. Briesmī gā jū ras republika mā koņ ainā laikā š ķ ita vē l majestā tiskā ka. Itā lija bija jū tama katrā stū rī . Pirā tu š oneris paš ā ekskursijas sā kumā , brī niš ķ ī gā Sanlorenco katedrā le, Kristofera Kolumba mā ja, stā sts par Paganī ni. Tajā dienā sā kā s iepazī š anā s ar to Itā liju, kas, š ķ iet, ir cē lusies no grā matu lappusē m par mā kslu. Tas turpinā jā s nā kamajā dienā fakultatī vajā ekskursijā uz Florenci.

Dž enovā pē c ekskursijas un milzī gā lielveikala apmeklē juma Saš a mū s aizveda uz restorā nu, kur pē c kokteiļ a pasū tī š anas varē ja paņ emt uz š ķ ī vja jebkurus ē dienus un par brī vu ē st visu, ko vē lies. Mē s domā jā m, kā ds no tā bū tu restorā ns. Bija daudz bezmaksas maltī š u, un tā s bija garš ī gas. Daž us ē dienus varē ja pasū tī t par maksu.

Uzmanieties, itā ļ i ļ oti slikti pā rvalda angļ u valodu. Mē ģ iniet iemā cī ties vismaz tā s frā zes, kuras izplatī ja Saš a.

Mē s devā mies uz La Spezia, un konkrē ti - Marinella di Sarsana ciematu. Pa ceļ am atkal sā kā s priedes un skaistā daba. Es zinā ju, ka mē s paliksim 3 naktis ciematā Ligū rijas reģ ionā , un man nebija nekas pret to. Galu galā es dzī voju ciematā Horvā tijā jū ras krastā , un tur bija vienkā rš i elpu aizraujoš s gaiss, cikā des, kaijas.

Tač u Marinella di Sarsana viss izrā dī jā s pavisam savā dā k. Mē s ieradā mies viesnī cā pa š oseju. Uz tā bija uzraksts Rondine 3 *, lai gan informā cijas lapā tas bija ierakstī ts ar 4 zvaigznē m. Viena zvaigzne nolū za un iekrita zā lē , jokoja grupa.

Jau daž as dienas pirms tam Saš a paziņ oja, ka vairā kiem tū ristiem bū s jā dzī vo citā viesnī cā , atseviš ķ i no grupas, un viņ š nebū s jū rā , bet viņ i viņ u atvedī s un aizvedī s no turienes.


Un tad viņ š par to piedā vā ja kompensā ciju - jebkuras jū su izvē lē tā s ekskursijas izmaksas, tas ir, 50 eiro (dā rgā kā s ekskursijas cena). Saš a nezinā ja, kur atrodas otrā viesnī ca, viņ š domā ja, ka tā ir 20 kilometru attā lumā , un tad viņ š uzzinā ja, ka tā ir 7 kilometru attā lumā - tad sā ka parā dī ties cilvē ki. Es arī piekritu, jo bija perspektī va dzī vot neprecē ti. Bet daž i no tiem, kas vē lē jā s, arī es, tomē r tika apmetinā ti pirmajā viesnī cā Rondine, jo kaut kas nepielipa ar sadalī jumu istabā s.

Rondinē mums iedeva istabiņ u 4 meitenē m, 2 istabas un vienu vannasistabu. Un š ī istaba bija briesmī ga, nobruž ā ta, ar kaut kā du dī vainu smaku. Daž ā s vietā s nebija skaidrs, vai tie ir netī rumi vai obdertost. Es uzreiz skrē ju atvē rt logu, un mani apmulsinā ja š osejas rū koņ a. Kaimiņ iene aizbē ga dzī vot pie draudzenē m, kuru istaba izrā dī jā s trī svietī ga ar skatu uz jū ru.

Tā pē c es nokļ uvu vienvietī gā , kaut arī ar koplietoš anas vannas istabu, kas bija tikpat biedē još a kā istabas.

Kā vē lā k izrā dī jā s, maniem kaimiņ iem parasti bija viena divguļ amā gulta un viena sega diviem. To paš u triku ar gultu atkā rtoja daudzi, pat tad, kad nā kamajā dienā tika pā rcelti uz pieklā jī gā kā m istabā m, kuras bija brī vas.

Devī tā diena: Izvē les ekskursija uz Florenci

Brokastis š ajā š ausmī gajā viesnī cā bija nedaudz labā kas nekā Francijā , bet apelsī nu sula, salī dzinot ar Franciju, noteikti bija palaista. Apmainī jā mies ar saš utumu par viesnī cu un braucā m uz Florenci.

Diena bija saulaina. Un Florence ir satriecoš a. Piazza della Signoria, Palazzo Vecchio, Santa Maria del Fiori katedrā le un Ponto Vecchio tilts, kas tika filmē ts filmā "Parfimē rs", Mikelandž elo Dā vida statuja un daudz kas cits. Veikalos ir skaistas rokassomas. Un tikai divas stundas brī vā laika - kā parasti, ļ oti maz, un atkal tu lec uz autobusu, jo tiki strikti brī dinā ts, lai nekad nekavē tu.

Kad iekā pā m autobusā , viens tū rists stā stī ja atgadī jumu, kuram bija liecinieks lielveikalā , kad meitene atnesa pie kases fotoaparā tu un teica, ka kā ds to pazaudē jis. Visi automā tiski pā rbaudī ja savas kameras, un viena sieviete ar š ausmā m saprata, ka runa ir par viņ as kameru. Apraksts sakrita. Viņ a bija ļ oti sarū gtinā ta, tač u visi piekrita apgriezt autobusu un ļ aut tam skriet. Lai gan tas prasī ja vairā k nekā stundu, visi bija lī dzjū tī gi pret š o situā ciju.


Un vakarā beidzot devos apskatī t jū ru. Tie, kuri nedevā s ekskursijā , stā stī ja, ka visu dienu peldē ties nedrī kst, jo jū ra esot ļ oti vē traina.

Tajā vakarā Saš a tomē r pā rcē la vairā kus saš utuš os tū ristus uz pieklā jī gā kā m istabā m, kuras tika atbrī votas pē c itā ļ u aizbraukš anas. Starp pā rvietotajiem bija arī mani kaimiņ i. Man piedā vā ja doties ar viņ iem uz pieklā jī gu trī svietī gu ar skatu uz jū ru.

Bet es ļ oti gribē ju dzī vot viena un nolē mu palikt.

Desmitā diena: Izvē les ekskursija uz Milā nu, un es atpū š os pie Ligū rijas jū ras

Milā nai nepierakstī jos, lai gan to nož ē loju, bet man kā gaisam vajadzē ja vismaz dienu nekur nebraukt, fiziski un garī gi atpū sties. Florencē man bija "kū tis" ar mā kslu, ekskursijā m un iespaidiem.

No rī ta devos uz viesnī cas pludmali. Gribē ju pirmajā lī nijā paņ emt sauļ oš anā s krē slu, bet pie manis pienā ca pludmales sargs un teica, ka sauļ oš anā s krē sls ir “occupato”. Sapratu, ka esmu aizņ emta, bet pā rgā ju uz angļ u valodu, ko, par laimi, viņ š saprata. Viņ š paņ ē ma man sauļ oš anā s krē slu treš ajā lī nijā un pat gribē ja to aiznest lī dz jū rai, ja es gribu sauļ oš anā s krē slu "un tas ir" - "tas arī viss", tā dā nozī mē bez lietussarga. Bet es teicu, ka lai stā v uz vietas, jo tad es tomē r gatavojos lietot lietussargu. Samaksā ju 5 eiro par sauļ oš anā s krē slu, vē l 5 par lietussargu.

Bet ja sanā k, tad katrs bū s 7 par sauļ oš anā s krē slu un viens lietussargs diviem.

Jū ra atkal bija vē traina, pludmales darbinieki krastā vilka glā bš anas riņ ķ us. Bet tik un tā gandrī z neviens ū denī kā pa. Ligū rijas jū ra bija gaiš i zaļ a, pat pelē cī ga. Saš a mū s brī dinā ja, ka Nicā ir vē rts peldē ties, un kā viņ š skatī jā s ū denī.


Pū ta ļ oti stiprs vē jš , reizē m nā cā s piesegties ar siltu jaku virs peldkostī ma. Saule vispirms palū kojā s ā rā , tad atkal paslē pā s, un kļ uva ļ oti apmā cies. Bet iepriekš ē jā dienā daž as meitenes š ā dos laikapstā kļ os apdegā s, tā pē c zinā ju, ka saules aizsargkrē ms ir obligā ts. Man bija Garnier Ambre Solaire SPF20, pietika, lai neapdegtu un iegū tu brī niš ķ ī gu iedegumu. Nesmē rē ju tikai kā jas - tā pē c tā s sadega. Tā tad, uzmanī bu: Ligū rijas pludmalē mē s degam jebkuros laikapstā kļ os! )

Mū su tū risti no ekskursijas uz Milā nu atgriezā s tikai vē lu vakarā , noguruš i, bet iespaidiem bagā ti.

Vienpadsmitā diena: Marinella di Sarsana - Venē cija - Feldkirhene

Izrakstī jā mies no viesnī cas un braucā m uz itā ļ u "zā baka" otru pusi – uz Venē ciju.

Pa ceļ am piestā jā m ceļ malas paš apkalpoš anā s restorā nā , bija arī lielveikals. Gandrī z visi devā s uz restorā nu, kur es paņ ē mu spageti ar mē rci un olī vā m gandrī z par 6 eiro un nelielu š ķ ī vī ti ar salā tiem asorti - no dā rzeņ iem liec sev ko gribi - par 2.5. Es neapguvu salā tus, ņ ē mu tos lī dzi lielā vienreizē jā s lietoš anas glā zē . Bija ē dieni un dā rgā ki - 10 eiro vai vairā k. Coca-Cola un forfeiti visur maksā.2, 5 eiro. Nemē ģ inā jā t tā s nopirkt par 25 grivnā m, vai ne? ) Bet Eiropā pierod domā t pavisam citā s cenā s.

Pē cpusdienā ieradā mies Venē cijā . Tik intensī vā ceļ ojumā smadzenes daž reiz atsakā s pilnī bā aptvert notiekoš o. Domā par Florenci? Labi, paskatī simies" vai "Venē cija? Ā labi. "

Jū s vienkā rš i ļ oti koncentrē jaties uz to, kā visu izdarī t pareizi – nofotografē , tad nopē rc, aizej uz turieni un tā dā laikā vairs nenokavē uz tikš anos.

Iekā pā m laivā un esam pilsē tā . Horvā tijas spoks man atkal pazibē ja, kad ieraudzī ju Adrijas jū ru. Es zinā ju, ka tas tur bū s, bet es par to nedomā ju, kad to ieraudzī ju un uzreiz atpazinu. Es atpazinu š o krā su, š o smarž u, š os viļ ņ us.

Kā du iemeslu dē ļ es vienmē r biju gaidī jis redzē t Venē ciju naktī . Kā uz š okolā des kastes "Venē cijas nakts". Un es redzē ju viņ u vasarī gu un saulainu, ī stu pē rli jū rā.

Pē c apskates ekskursijas mums bija 3 izvē les priekš meti. Viņ i gā ja viens pē c otra, lai visi, kas vē las, varē tu iekļ ū t visā s 3. Dodž u pilī nepierakstī jos, tā pē c dabū ju stundu brī va laika, pē c kuras bija paredzē ts brauciens ar gondolu un laiva. ceļ ojums pa Lielo Kanā du.


Apkā rt tika tirgotas daudzas daž ā da izmē ra un kvalitā tes maskas, suvenī ri ar pilsē tas simbolu - spā rnotu lauvu, Murano stikla izstrā dā jumi, no kuriem daudzi, pē c ceļ vež a vā rdiem, ir “raž oti Ķ ī nā ”, un pē c 50 gadiem plī sī s, bet tie maksā daudz lē tā k nekā oriģ inā ls. es pieņ ē mu

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Французские Альпы
Ницца
Сен-Поль-де-Ванс
Будапешт
Будапешт
Балатон
Балатон
Вена
Любляна
Венеция
Венеция
Антибы
Монако
Монако
Монако
Сен-Тропе
Сен-Тропе
Сан-Ремо
Флоренция
Генуя