Latvija

Armēnija: nulles procents tūrisms

20 augusts 2013 • Ceļošanas laiks: no 05 augusts 2013 ieslēgts 12 augusts 2013
Reputācija: +51.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Armē nija: nulles procents tū risms.

Mans treš ais brauciens uz Armē niju pē c kā rtas. Mē s apmeklē jā m visas ikoniskā s vietas. Š ajā laikā mē s apmeklē jā m Khor Virap, Etchmiadzin, Garni Geghard, Puš kina pā reju, Lori aizu un Debed ieleju, Sevanu ar kapsē tā m un vankiem, Tatevu. Visi vairā k vai mazā k zinā mie vanki - Goris, Goshavank, Noravank un daž i citi. Viņ i neapmeklē ja tikai Artsakh. Armē niju viņ i redzē ja gan no gaisa, gan no zemes - no Krievijas š ķ ē rsoja ar automaš ī nu cauri Kaukā zam pa Gruzijas militā ro š oseju. Š oreiz mū su ceļ ojums bija no kategorijas "komunikā cija un zinā š anas no iekš puses". Tā tad, ne-tū rista skats.


Š ogad lidojā m ar lidmaš ī nu. Tatarstan Airlines - labi darī ts, bez sū dzī bā m. Nonā cis Zvartnotā - brī nums, pirmo reizi tik skaidri, skaidri, bez miglas un mā koņ iem, abi Ararati ir redzami, un lī dz paš ai augš ai, ko vispā r reti rā da. Katru reizi, kad es redzu š ī s virsotnes, es saprotu, ka esmu redzē jis vissvarī gā ko, ko redzē t Armē nijā.

Un vē l viens novē rojums: Khor Virapā ir iemū ž inā ta visas pasaules cilvē ces vē sture: cilvē ku parā dī š anā s pē c plū diem, kristietī bas raš anā s, pē c tam musulmaņ u parā dī š anā s. Viņ i vienmē r ir tur: Khor Virap un Masis, kā atgā dinā jumu, ka robež as starp abā m pasaulē m - kristieš u un musulmaņ u - ir nestabilas un mainī gas.

Zvā rtnots kļ uvis daudz smukā ks, jaunpienā cē ju un izlidoš anas zā les kļ uvuš as vienkā rš i milzī gas. Jo spē cī gā ka ir tukš uma sajū ta. Lidostā neviena nebija, izņ emot ielidojoš o reisu no Kazaņ as. Zī mogi pasē tiek noklikš ķ inā ti ļ oti ā tri, jautā jumi netiek uzdoti. Es pats jautā ju, vai ir jā uzrā da dē la dzimš anas apliecī ba: man ir krievu uzvā rds, viņ am ir armē ņ u, mums ir atseviš ķ as pases, un mans dē ls nav iekļ auts manā jaunajā pasē . Muitnieks teicamā krievu valodā saka, ka tas nav nepiecieš ams, "viņ am ir sava pase. " Man arī nav vajadzī ga tē va atļ auja aizbraukt - es to nedarī ju velti, bet ar š iem papī riem esmu mierī gā ks.

Mū su somas jau karuselī : kaut kas, un serviss Zvā rtnotā ļ oti ā trs. Mē s ņ emam somas, mē s neņ emam ratus: biļ etes uz Armē niju ir ne tikai nepieklā jī gi dā rgas, tā s ne tikai iekasē gaisa nodokli no visā m izbraucoš ajā m automaš ī nā m (un no automaš ī nu izbraukš anas - 20 USD), bet arī tiek apmaksā ti rati. Lidostā mū s sagaida mana vī ra mā sa un viņ as dē ls. Apbrī nojami, cik maz cilvē ku satiekas – neviens cits kā mū sē jie. Pat taksometru vadī tā ju ir maz. Kur pazuduš i cilvē ki?

Erevā nā , kā vienmē r vasarā , nav gaisa: karstums, ko uzvā ra než ē lī gā saule. Iekā pjam maš ī nā un braucam uz š oseju uz Aš taraku. Kreisajā pusē - Sis un Masis, viņ i joprojā m ir skaidri redzami. Mē s runā jam ar mā su, ik pa laikam paskatos ā rā pa logu. Jā , nekas nav mainī jies. Visi tie paš i divstā vu mā ju skeleti un vietā m izpostī tas fermas. Visi tie paš i pelē kie š ī fera jumti, ž ogi no sarū sē juš ā m metā la loksnē m. Gluda sarkana zeme ar sausu zā li.


Mē s ierodamies Abaranā.

Jau par tradī ciju kļ uvis piestā t pie veikala uz ceļ a, iedzert ū deni no strū klakas. Nopē rkam veikalā baklavu un achmu ar gaļ u: sā kas kulta armē ņ u rijī ba. Pā rdevē jā m paš apkalpoš anā s alkohola nodaļ ā prasu kazeņ u vī nu - moshi gini. Pā rsteidzoš i, mana mā sa nekad nebija dzirdē jusi par tā du lietu. Man rā da kartona kastī ti ar caurspī dī gu ieliktni, iekš ā pudele kazenes formā . Pē c Armē nijas standartiem tas nav lē ts: 2800 drami. Es vē l nezinu, kā ds bū s valū tas kurss. Rubļ us nepieņ em. Dalu ar 12.5 - nauda iznā k smieklī ga pē c Krievijas likmē m. Mā sa apņ ē mī gi pē rk man š o vī nu: viesa vē lme š eit ir likums. Izbraucam no Abaranas. Gaiss š eit jau ir par 10 grā diem svaigā ks, salī dzinot ar Erevā nu: elpot var, bet naktī nosalt. Sā kas kalnu pā reja. Ceļ š ir tukš s: nav neviena, izņ emot mū s. Skatos uz ceļ u: vietā m ir govis. Ciemi: mā jas, kas celtas no visa, kas bija pa rokai.

Bet man vē l nav tumš u domu. Nupat esmu ieradies pasaulē gardā kā ū dens un aprikož u valstī . Logs automaš ī nā ir jā aizver: gaiss kļ ū st patieš ā m auksts. Skatos uz pieturu paviljoniem: mū su ciemos tā du vairs nav, kaut kas lī dzī gs sarū sē juš ai letiņ ai bez jumta. Cilvē ki tač u š eit dzī vo.

Braucam uz Vanadzoru kā das 2h. Pabraucam garā m Spitakam: Gribu atrast pagā juš ā gada maiņ as mā ju ar uzrakstu "Zaporož je SMU", bet nesanā k. Uz š osejas atrodas Danieljan lielveikals, VTB Bank, bet ceļ š jau kļ ū st tipisks armē niski: bedres, kurā s nav pat grants, retas asfalta salas.

Iebraucam Vanadzorā : nekas nav mainī jies, izņ emot ceļ us: tie kļ uvuš i vē l bedrainā ki, pazuduš as asfalta paliekas. Notiek kaut kā di ceļ a darbi: uz apvedceļ a strā dnieks ar veseri norauj no zā liena zemes gabalus un izmet zā lienā . Dimaka kvartā ls: ā rā mū s gaida vī ra mā te.


Mē s aizbraucam, man asaras acī s: mē s to izdarī jā m, mē s varē jā m vē lreiz apmeklē t š ī s vietas. Ilgu laiku nevaram atrauties viens no otra, tad ieejam mā jā . Mū s sagaida augļ i: lieliski nektarī ni, bumbieri, persiki, tā pat kā pē rn, vē l nav nogatavojuš ies, lai gan izskatā s nesalī dzinā mi. Sā kas sarunas, ko pā rtrauc asaras. Tad tipisks armē ņ u galds: dolma, siers, dzē riens. Ikviens ir pā rsteigts, cik garš ī gus tomā tus es atvedu: mana mā te tos audzē laukos. Patieš ā m, armē ņ u tomā ti neiztur: tiem ir bieza, cieta virsa, necaurlaidī gs vidus un spē cī gs ū dens saturs. Un mani tomā ti ir saldi. Vē l vairā k apdullina, ieraugot mū su zaļ o baziliku un seleriju: baziliks smarž o tā , ka telpa ir piepildī ta ar aromā tu. Un seleriju te nemaz neredzē ja: mana mā sa atceras, ka to sauc par karosu un marinē tu ar kā tiem.

Naktī s tieš ā m auksts: 5-6 grā di. Saka, ka š ogad nebija vasaras, tikai lietus.

Vasarā mā jai nebija laika sasildī ties. Mū s glā bj ar vilnu pildī tas segas. Mums nav karsti.

Tomē r ū deni š ajā ceturksnī dod vienu reizi dienā no pulksten 18 lī dz 9-10. Gā ze sadā rdzinā jusies. Cenas krievu.

Nā kamajā dienā izbraucam uz tirgu. Mikroautobusi pilsē tā parasti ir atseviš ķ a saruna. Tā s ir vecas gazeles, kurā s sabā zti tik daudz cilvē ku, cik gazele apstā sies. Es braucu pa Gazeles eju, noliecos pret sē doš ajiem pasaž ieriem. Ņ emot vē rā , ka ū dens š eit ir sasprindzinā ts, ambra ir piemē rota. Armē nietē m nevajag locī ties – viņ as sasniedz manu zodu un stā v taisni ejā . Izejas maksa - 100 AMD vienai personai. Izbraucam pa Tigran Metz ielu. Pirmkā rt, es mainu naudu: par rubli dod 12.35 dramus (2011. gadā bija 13, agrā k - 12.7). Izņ emot š o ielu, pilsē tā nav kur staigā t. Ir, protams, parki, ir pat panorā mas rats - bet mums tas nav vajadzī gs. Pa ceļ am atkal kafija, kas te malta. Visur persiki, ā boli, bumbieri, baklaž ā ni. Vī ģ es nav redzamas.


Mē s veikalā pē rkam magnē tus par 400 drā m, ievē roju, ka č ehu firmas THUN trauku komplekti pie mums ir ļ oti lē ti: par augļ u slidkalniņ u jā maksā.500 rubļ i, mū su pilsē tā - 2100. Kū ku komplekti arī ir nedaudz dā rgā ka par 500 rubļ iem, Krievijā - no 2000. g. Es atzī mē ju sev 6 š ķ ī vju komplektu ar lā pstiņ u. Vanadzoram ir nabadzī gi suvenī ri: vietē jiem tas nav pa spē kam, un krievi š eit ir reti viesi. Piesegtajā tirgū uzreiz nopē rkam to, kas mums nav: T-kreklus ar armē ņ u simboliku par 4000 drā mā m. Š ogad ir jauns dizains: priekš ā divi Ararat un S-hi-em pā rkare. Jautā ju pā rdevē jā m, š ī ir Armē nijas produkcija vai kuras. Atbilde: Turcija. Viņ i turp dodas pē c precē m caur Gruziju. Vai nav pienā cis laiks vienkā rš i atvē rt robež u, jo ī paš i tā pē c, ka armē ņ iem un turkiem nav nepiecieš ams viens otram atzī ties mī lestī bā , un Krievijas militā rpersonas joprojā m sargā robež u.

Pē rku dē lam Boloņ as treniņ tē rpu ar jaunu armē ņ u dizainu, kā pā rdevē ja pā rliecina: karoga elementi krā sā , ģ erbonis un uzraksti uz piedurknē m. Cilvē ku maz, tirdzniecī bas nav. Tā pē c no sā kotnē jā s cenas 1.000 drā mu pā rdevē js noņ em 4 000. Pā rdevē ju baž as kopumā ir redzamas: neviens neko nepē rk. Paņ emu sev plā nos dž insus par 12000, dē ls - sev par tikpat. Negaidiet, ka Armē nijā iegā dā sities pienā cī gus vietē jos apavus: tur nav tā das, cietas ā das no Turcijas. Joprojā m: visi armē ņ u kurpnieki aizbrauca uz Krieviju un Itā liju, apavu kvalitā te pasaulē ir ievē rojami uzlabojusies, bet Armē nijā tā ir pazudusi pavisam.

Mē s braucam ar taksi uz manas mā sas mā ju. Neviens nevē las viņ us vest uz savu kvartā lu: tas ir uzcelts uz rindu kalnu dzegā m. Maksā jam 1500 drami, mā jā s netiekam, nedaudz pastaigā jamies.

Mā jā mums uz uguns jā gatavo obligā tā s horovats un ajapsandā la vai imam bayaldy variants. Š is ir mans mī ļ ā kais ē diens. Trī s kaķ i nepā rtraukti kliedz, viņ i smarž o gaļ u.

Viens iekā pj gaļ as bļ odā un saņ em tā du sitienu ar kociņ u pa kores no saimnieka ...

Š eit, dā rzā , vē l ir daž as aprikozes: gandrī z izž uvuš as, bet nekur citur tā das garš as nav. Jā , armē ņ u tirā ns ir unikā ls. Bet zī dkoks vē l nav nogatavojies. No marana izņ emam burciņ u tkemali: mana mī ļ ā kā armē ņ u garš viela, es to varu ē st bezgalī gi. Nopirku veikalā savu iecienī to Ijevan "Gayane" - visi izmē ģ ina, saka, ka pirmo reizi dzer tā du vī nu, slavē.

Vispā r tipiska armē ņ u aiza ar nebeidzamu gabalu likš anu š ķ ī vī . Khorovac nebija veiksmī gs: pat ī paš nieki ir š okē ti, tik skarba gaļ a uz viņ u galda nonā k pirmo reizi.

Es jau skaita dienas lī dz atgrieš anā s brī dim. Nepaveicā s ar laikapstā kļ iem: auksts, stipri lī st, ā rā neviena nav. Man burtiski ir depresija: visur trulums, bezcerī ba, naudas trū kums. Viss ir beidzies, es nezinu, ko darī t.


Es, protams, varu veikt tī rī š anu, bet pē c 60 gadu vecuma armē ņ u mā jsaimnieces pā rā k neaizraujas ar tī rī bu. Analoģ ija ar Betijas Mahmudi grā matu “Tikai ar meitu”: tur Irā nā ieradā s amerikā niete un cita starpā apraksta dzī vi, virtuvi, ar taukiem aizauguš i skapji virtuvē , irā ņ u sievieš u manieri no rī ta gatavot vienu ē dienu. , kas pū š uz plī ts lī dz vakaram, tarakā ni, vaboles krupā . Armē nija un Irā na ir tuvas ne tikai ģ eogrā fiski. Prusaku un blakš u nesatiku, bet, ieraugot virtuvi, mamma droš i vien noģ ī bs: nebeidzama kaudze izlietņ u un bļ odiņ u, turpat netā lu no tirgus atnesti baklaž ā ni, tomā ti, paprika, turpat - milti un cepeš pannas, burkas. saš uvē š anai, te tas pats - kaut kā di dvieļ i, kas pā rklā j konditorejas izstrā dā jumus. Kopumā mans lū gums mazgā t grī du tika apmierinā ts mierī gi: atpū ties, tī rs.

Es sā ku interesē ties, kā cilvē ki š eit dzī vo. Tas ir, tas ir labi: mē s atbraucā m, ceļ ojā m, izklaidē jā mies, atgriezā mies krievu komfortā.

Un kā es varu visu mū ž u nomazgā t seju no izlietnes uz ielas, kurā vakarā ieleju karstu ū deni no tē jkannas? Kā visu mū ž u mazgā t traukus izlietnē un noslaucī t ar dvieli (ar kā du prieku es mazgā ju š os dvieļ us ar krā nu, kad viņ i man iedeva ū deni un karinā ja tos ā rā nož ū t)? Kā tu izej cauri visai mā jai pē c tualetes, lai nomazgā tu rokas? Kā var nepievē rst uzmanī bu tam, ka atbraucot no pilsē tas viņ i pat rokas nenomazgā un sā k griezt maizi uz galda? Kā dzert ū deni tikai no spaiņ a, smelt to ar krū zi?

Jautā ju vedeklai: kā jū s mazgā jaties ziemā , ja lejā nav apkures, logi ir vieni un viss siltums ir karstais ū dens no gā zes kolonnas. Atbildes: tā tad mazgā jamies, skrienam augš ā uz mā ju, kur ziemā apsildā m vienu istabu. Mē s guļ am - un pa nakti aizsalst ū dens uz loga. Pastā vī gi ir auksts, sildī tā ji neglā bj, apkure ar gā zi ir neizturama.

Saimnieks piebilst, ka tagad visiem ir problē ma: kur atrast naudu malkai, ziemai vajag 7 kubikmetrus š ī s vienas telpas apsildī š anai, kubikmetrs maksā.15 000-1.000 dramu. Pats redzē ju, kā pagalmos atved un izkrauj zā ģ ē tus ķ ī ļ us, tie vē l jā sadala. Es jautā ju vedeklai: kā tu izvelk pelnus? Atbildes: tā tad velkam ā rā , spainī , sienas nokvē puš as.

Ejam skatī ties, kā mā sas dē ls remontē dzī vokli 5 stā vu mā jā . Ieejā jū tama spē cī ga gā zes smaka, katram dzī voklim savs skaitī tā js. 80 kvadrā tu dzī voklis (manuprā t, ne vairā k kā.60) maksā.21 000 USD, š eit nav redzamas baterijas. Sienas veidotas pē c vietē jā s modes: apmetums vienveidī gu regulā ru pilienu un svī tru veidā . Viņ iem patī k, man nē , bet es klusē ju: š is darbs ir darbietilpī gs, ir jā izveido vienotas, vienā das bedres un reljefa izvirzī jumi.

Atkal skatos vecos albumus. Katru reizi jauna sajū ta.


Š oreiz saprotu: mani pā rsteidz jaunu meiteņ u sejas skolas fotogrā fijā s. Nav ne miņ as no jaunī bas entuziasma, bezrū pī bas, tikai laime no tā , ka viņ i ir jauni un vē l visa dzī ve priekš ā . Gluž i otrā di, ir kaut kā da nopietnī ba, rū pes, visiem ir vienā ds laukums un visu iepriekš zinot: tagad pabeigs skolu, tū lī t apprecē sies, dzemdē s un sē dē s mā jā s savā Vanadzorā , to nezinot. , vispā r dzī vē ir ne tikai Š is. Mā sa savu pirmdzimto laida pasaulē tieš i savā.19. dzimš anas dienā . No bildes uz mani skatā s sieviete ar bē rnu rokā s lī dz grī dai ietinamo kleitu ar platā m piedurknē m, tā ir kā ugunsputna apspalvojums, ļ oti skaista, un sievietei var dot 30 un 40, un 50 gadi. Meklē ju internetā fotogrā fijas ar š o bē rnu, kuram jau ir 29 gadi, viņ š ar sievu aizbrauca uz Krieviju. Pē c viņ u smaidiem un sejā m saprotu, ka viņ i Armē nijā neatgriezī sies.

Viena diena man izvē rtā s kulinā rija: mā sa man iemā cī ja pagatavot gata-baklavu un hač apuri.

Aizraujoš s process, protams, nepievē rsu uzmanī bu tam, ka mī kla tika izrullē ta uz haotiska galda, uz kura bija sajauktas burciņ as, ķ iploki un baseini, un mī klas rullī tis ne reizi netika mazgā ts. Mī kla man: augļ us te mazgā spainī , pā rlejot ar ū deni, tas ir, bez plū smas, rokas nemazgā , baklaž ā nus cep nemazgā tus (kā pē c, tie tomē r iet uz uguns), kamē r mē s nekad nesaņ ē mā m saindē jā s un nevajadzē ja visus no Krievijas paņ emtos smecta-enterofuryls-bactisubtils-tetracyclines. Ē dienu gatavoš anas process principā ir vienkā rš s, nepiecieš ams tikai laiks, kas armē ņ u mā jsaimniecē m ir vairumā : tomē r viņ i nestrā dā trī s universitā tē s, piemē ram, es. Cepš anas paplā te netiek mazgā ta ne pirms, ne pē c.

Starp citu, armē nietē m pilsē tā novē roju izcilus sejas apmatojumus: ir bā rdas, un ū sas ir obligā ti, daudzas vecā kas sievietes zina, kas ir depilā cijas krē ms, un sū dzas, ka tas nepalī dz.

Mē s diezgan daudz staigā jā m pa pilsē tu.

Jā iet uzmanī gi: ceļ š ir pamatī gs š ē bens bez nelī dzenuma miņ as, var nejauš i nokrist. Blā va ainava: pelē kas kaļ ķ akmens sienas, pelē ks š ī feris, sarū sē juš as metā la loksnes ž ogos, jumti vietā m pat koka, un reiz redzē ju jumtu no caurspī dī ga daudzslā ņ u celofā na. Padomju laika veikalu skeleti ir viens metā la karkass. Pamests bē rnudā rzs: tukš as logu ailes un izpostī tas sienas. Skola: logi aizklā ti ar putekļ iem lī dz necaurredzamī bai liecina, ka netiek izmantotas visas klases. Vairā kas treilerus un maiņ as mā jas, iespē jams, vienkā rš i nebija laika izņ emt - bet nē , logu aizkari un nokarenā veļ a nozī mē , ka cilvē ki dzī vo š ajā s metā la dē ļ u konstrukcijā s. Kaut kā da sirreā la sajū ta: vai tas tieš ā m notiek uz mū su planē tas? Ja notiktu konkurss par pasaules labā kajiem graustiem, Vanadzors noteikti iekļ ū tu labā ko desmitniekā . Cik daudz pelē ka!


Vai tieš ā m š ajā trulumā iespē jams piedzī vot kā das cildenas sajū tas! Visā pilsē tā es redzē ju č etras normā las divstā vu mā jas: ž ogi tur bija vai nu no sarkaniem ķ ieģ eļ iem, vai krā soti PERSIKA, un jumts bija nevis š ī feris, bet gan metā ls. Tač u š ī s mā jas bija skaidri norobež otas no pā rē jā s pilsē tas.

Pilsē tas centrā lais dī ķ is: kā pnes uz to nav krā sotas kopš padomju laikiem, privā ti sakņ u dā rzi robež ojas ar bezgalī giem dē ļ iem, sarū sē juš iem ž ogiem, vrakiem, kurus jau sen vajadzē ja nojaukt. Kur paliek gaisa nodoklis? Zvartnots ir dā rgā ks par Parī zes Roissy.

Manā galvā ir tikai viena doma: Kungs, kā da svē tī ba, ka es š eit nedzī voju. Doš os uz Krieviju, kur ir karstais ū dens, kur ielas nav kaisī tas ar č ipsu un konfekš u papī riem (armē ņ i mā jā s nevelk apavus, kā pē c, jo iela ir tī ra). Kur no mana loga var redzē t Volgu, un naktī tilts un tirdzniecī bas centri mirdz gaismā s. Kur nav drū muma un depresijas.

Atceros savu pirmo braucienu, mā sa visu laiku rā dī ja: paskaties, kas mums ir, bet vai tev ir š is? Un izrā dā s, ka tas ir vienī gais divstā vu universā lveikals vai vairā kas Eiropas stila kotedž as pie ieejas Erevā nā . Viņ i nekad nepameta Vanadzoru. Pagā juš ajā gadā viņ i pā rcē lā s uz ziemu strā dā t Anapā . Tagad viņ as vā rdi: ja es zinā tu, ka viņ i tā dzī vo Krievijā , mē s jau sen bū tu pametuš i Armē niju. Un kā di gludi ceļ i jums Krievijā ! ! ! Tas vairs neparā dā s mā jā s: visa Anapa, Supsekh un Sukko, kā arī Krasnodara, Gostagai, Varenikovskaya un citi ciemati ir apbū vē ti ar pilī m, kuras Vanadzoras iedzī votā ji nevar iedomā ties savos trakajos sapņ os. Un pelē kā krā sa Anapā netiek turē ta augstā cieņ ā.

Vē l viena kulinā rijas diena: vedekla mā ca pagatavot kū ku. Man ļ oti patī k gatavot, bet es nemā ku gatavot saldumus, tā pē c mā cos ar prieku.

Vajadzī ga alumī nija panna, to uzliek uz č uguna plakanas sadalī tā ja, apakš ā izklā j papī ru un kū ku kaut kā uzvā ra pannā . Izrā dā s lielisks pū kains biskvī ts. Krē jumu gatavojam no baltkrievu iebiezinā tā piena, ko atvedu no Krievijas, sviesta un banā niem. Apbrī nojami garš ī gi! Tas mani izved no drū muma.


Mē s krā jam dā vanas Krievijai. Es pē rku kafiju par 2500 drā m, man to samaļ lī dz putekļ iem: Krievijā tā du malš anu nedara nevienā forš ā kafejnī cā . Vienā veikalā es prasu Javakhk konjaku, viņ i man iedod pudeli, no prieka es nepievē rš u uzmanī bu zvaigznē m, tam nav kastes un man iedod kasti no Ararata - 5000 drami / 405 rubļ i. Eju uz veikalu, kuru pazī stu kopš pagā juš ā gada pa kreisi no tirgus rindā m, tirgus malā , kur pagā juš ā gada dvē seliskais puisis brillē s izcilā krievu valodā atbild uz visiem maniem jautā jumiem, jo ​ ​ ī paš i tā pē c, ka vieta jau ir pā rbaudī ta. .

Viņ am nav Javakhk, es viņ am parā du pudeli, un viņ š uzreiz redz, ka tas ir nevis 10, bet 3 gadus vecs konjaks, kuru es paņ ē mu par dā rgu - par desmitgadnieka cenu. Viņ i mani apkrā pa Armē nijā ! Izrā dā s, ka Armē nijā viņ i var maldinā t! No puiš a ņ emu Kilikia sulas - aprikož u un persiku, Arame vī nu par 1750, granā tā bolu Ijevan par 1500, aprikož u 50 grā du degvī nu Georgeo Varlames, par visu maksā ju 6500 drami / 530 rubļ i. Es ņ emtu visu - muitu! ! ! Viņ š rā da man Zelta konjaku, š ķ idrumā peld zelta folijas gabaliņ i, bet š ie vulgā ri jaunizveidotie zvaniņ i un svilpes nav priekš manis. Trī s cigareš u paciņ as vī ram - Noy, Ararat un Erebuni, no 250 lī dz 600 drā m. Tabaka Armē nijā ir ī sta, bez griezta papī ra un ķ imikā liju pievienoš anas.

Nā kamais ir pazī stamais Tigran un Armen veikals. Es ņ emu viņ u iecienī to Gayane par 1150 drā m un 20 gadus veco konjaku Nemrut par 2.000. Tagad noteikti zinu, kura rū pnī cas es neņ emš u vispā r - Proshyan produkciju neņ emu, bet kam ņ emš u ar prieku, ir Ijevans. un Hoktemberjans.

Tavush un Armavir ir ī paš s klimats, tur ir lielā kā daļ a vī nogu, tā pē c viņ u produkti man ir labā ki, un man bija iespē ja salī dzinā t garš u. Š oreiz es nepaņ ē mu tikai leģ endā ro Ararata augu - jā , es jau braucu ar viņ u Nairi, Akhtamar un Vaspurakan, tā pē c varu nomirt ar tī ru sirdsapziņ u. Turklā t konjaku es vedu galvenokā rt saviem vecā kiem, un, redz, viņ iem no konjaka paaugstinā s asinsspiediens un sā p galva (patiesī bā viņ i ir manā priekš ā , tiklī dz tu ierodi kā du ciemos, viņ i uzreiz sā k lielī ties, ka viņ iem ir konjaks no Armē nijas), tā pē c š oreiz atvedu viņ iem aprikož u š ņ abi. Mans mē rķ is bija nopirkt khoni arakh / degvī nu no kizils, bet mana vī ramā te saka, ka tas ir nereā li, kizils dod maz alkohola un viņ i š ā du degvī nu taisa tikai mā jā s, nevis rū pnieciskā mē rogā.


Puisis veikalā apstiprina viņ as vā rdus: litram kizils vajag 300 kilogramus kizils, ja to dara pa ī stam, nevis destilē ts ar ū dens š ķ ī dumu. Tā pē c atmetu savu sā kotnē jo ideju par labu aprikozei – tā ir unikā la Armē nijā.

Paš darinā to murabas - valriekstu, persiku un kizils ievā rī jumu pā rlieku plastmasas pudelē s no armē ņ u sulā m. Stikls dod papildu svaru, bet man tie dod daudz ievā rī jumu, un es gribu visu paņ emt. Mans mī ļ ā kais tkemali arī ceļ o piecu litru kanistrā . Es pierakstu recepti un izmē ģ inu to mā jā s ar savu dzimto sarkano plū mi: mums nav ķ irš u plū mju. Tas izrā dā s lieliski.

Sievasmā te, noteiktu summu atstā ju dā vanā . Viņ a atsakā s, bet es esmu nelokā ms. Viņ a man nopē rk komplektu tortei ar sudraba apmalī ti, ko pamanī ju: smalks darbs, mums ir tā di, kas maksā.12 000 rubļ u, bet te to cena ir 7500 drami. Es plastmasā ieleju puslitru mē nessē rgas no plū mē m, ko mā sa taisa: viegli dzer, nepiedzeras, lai gan spē ks ir 60.

Uzdā vina arī nelielas vā zes augļ iem no melnbalta stikla ar gleznā m. Š ī s man jau ir no pagā juš ā gada, bet es neatsaku. Mums paveicā s: veikalā mū s atcerē jā s, mums atrada divas suvenī ru krū zes ar skatu uz Araratu un Eč miadzinas Hripsime baznī cu - tikai 750 drami. Bet 15 den Levante zeķ ubikses, kuras es valkā ju, š eit ir ļ oti dā rgas - vairā k nekā.100 rubļ u.

Pilsē tas veikalos cenas ir lē tas, bet ne vietē jie augu produkti un alkohols. Viss pā rē jais, kam nepiecieš ams enerģ ijas patē riņ š – gaļ a, maize, siers – cenā neatš ķ iras no Krievijas. Gaļ as nodaļ ā beigta liellopa gaļ a maksā.210 rubļ us - mū su valstī es uz to pat neskatī š os, bet par š o naudu es varu nopirkt labā ku gaļ u (miso). Grand Candy fabrika gatavo labus saldumus ar vī ģ ē m un mandelē m, bet tā felī te ir sliktā ka par krievu š okolā di - tā felī te zelta iesaiņ ojumā ir aptuveni 30 rubļ u.


Pirms izbraukš anas apmeklē jā m Haharcinu (Р izrunā kā franč u vā rdā TARD, varianti krievu valodā ir Gagarcins, Hagharcins). Ceļ š ir tas, kas ved uz Sevanu, pē c Dilidž anas jā nogriež as. Pā rsteidzoš i, ka š eit bija daudz cilvē ku (pat Etchmiadzin bija pamesti), ā rzemnieki ieradā s ar Erevā nas ī rē tiem dž ipiem un pat, lū k, viena gaiš mataina sieviete brauca. Mani pā rsteidza pieminekļ a krā sa: parasti Armē nijā visi vanki un baznī cas ir tumš as: no brū nas lī dz rozā , bet š eit tā ir sienu krē mkrā sa. Protams, tas ir iespaidī gs, tā pat kā visa Armē nijas vē sture. Arghartsin ir lieliskā stā voklī . Š eit var iegā dā ties suvenī rus: mans dē ls nopirka ozola hač u uz kakla, bet es par 3500 drā m nopirku kalendā ru ar Armē nijas skatiem. Stā vvietas kā tā das nav, katrs ceļ as kur var, tas ir ļ oti stulbi, grū ti apgriezties, ņ emot vē rā š auro ceļ u un stā vo reljefu. Visa ceļ a garumā ir maksas lapenes, bet var vienkā rš i apstā ties mež ā , ko arī izdarī jā m.

Tavush marz un Lori ir mež ainā kie apgabali Armē nijā , š eit ir pat bē rzi. Palū dzu mā sai parā dī t, kā dus garš augus viņ i ē d. Viņ a parā dī ja ceļ mallapu. Jā , un pirmajā dienā , kad viņ i ē da dolmu, viņ i sā ka runā t par to, kā dā s lapā s to var ietī t, es teicu par ceļ mallapu, un manas mā sas vī rs iebilda, ka viņ i to nedara. Tagad mā sa teica, ka viņ š pats no rī ta apē d 3-4 neapstrā dā tas ceļ mallapu lapas, apstiprinā ja, ka ceļ malā taisa arī dolmu. Kad viņ i atgriezā s, viņ a par to pastā stī ja savam vī ram, smejoties, viņ š bija tik pā rsteigts: viņ š nezinā ja, ka ceļ mallapā ir dolma. Pa ceļ am uz Haharcinu paejam garā m Dilidž anam: tā ds pats izmisums, ieraugot viņ u mā jas no visa, kas pagadā s. Bet zemienē notiek grandioza celtniecī ba: saka, ka franč i te ceļ pansionā tu vai universitā ti, kur mā cī sies septiņ as valodas (gribē ju jautā t: vai tas ir valodu skaita ierobež ojums pasaule?

Mež u š ajā apkā rtnē vairs nav, mā sa rā da man tā du bū vi kā š ķ ū nī ti, kur malkas vietā liek kū tsmē slus, lai tos izmantotu. Es gribu kliegt: Kungs, kurš gadsimts š is ir? Vai tuvumā ir moderna lidosta? Datori? Lidmaš ī na?

Pa ceļ am ir jā apmeklē ceļ malas tualete degvielas uzpildes stacijā . Ir noskalota tualete, IR IZLIETE, BET Ū DENS NO KRĀ NA NEPLŪ S. Kā pē c mazgā t rokas: Armē nijā viss ir tī rs. Vē l viena tualete: koka grī dā bedre, muš u bari, izlietnes nav, durvis bez stikla, turklā t aizķ ē ruš ā s, dē ls nevarē ja tikt ā rā . Mē s visi sitā m pie durvī m, bet mums ir jā sit augš ā . Mā sas dē ls vienreiz trā pa ī stajā vietā , un durvis atveras. Atceros, kā.2011. gadā Kazaņ ā viena jauna Hajastā nas sieviete jodhpuros “a la a full aut” pie lidostas tualetes smē jā s: ar Zvartnotu to nevar salī dzinā t. Ja tikai viņ a varē tu š eit elpot!

Tualetes, starp citu, Kazaņ ā ar sensoru, ar rokā m nekas nebū s jā pieskaras, atš ķ irī bā no Zvartnots, kur ir jā nospiež poga uz krā na.


Š eit mums ir atš ķ irī gs klimats: saule ir karsta, starojums ir burtiski redzams. Nav gaisa. Pabraucam garā m Aš tarakam. Indekss armē ņ u un angļ u valodā "Welcome to Zvartnots Inernational". Krievu valodā nē . Lai gan pilsē tā s viss, kas saistī ts ar automaš ī nā m: remonts, mazgā š ana, darbs - krievu valodā . Ararats ir miglainā karstā dū makā , redzamas tikai aprises, Masis virsotne kopumā paslē pta. Izkraujam stā vvietā.

Izlidoš anas zā le atrodas otrajā stā vā . Iesaiņ oju plastmasā lielo maisu 2500 drā mā m. Manas somas sver 11 un 3.800, un mū su norma ir 40. Par papildus samaksu noskaidroš u iepriekš : 1200 drami par kilogramu liekā svara. Ē rti plazmas tablo, bet ne krievu valodā : es sekoju Tatarstā nas logotipam. Paldies Dievam, viss notiek pē c grafika, bez kavē š anā s un pā rsē š anā s. Es vairs nevaru izturē t š ajā valstī , kur pelē kā ir mana mī ļ ā kā krā sa, kur ir auksts un mitrs, vai otrā di - bezgaisa.

Kur pā rdevē jas strā dā visu dienu un saņ em 3000 rubļ u mē nesī , un pē c augusta viņ i pat to nesaņ em. Kur vē l vajag malku un mē slus.

Reģ istrē š anā s sā kas pat agrā k nekā divas stundas pirms izlidoš anas. Viss ir kā rtī bā : sistē mā atrod manu elektronisko biļ eti, kuru es pirmo reizi pats izsniedzu Avangard internetbankā un maksā ju ar karti (kad man jautā ja par biļ eš u cenā m, tad tuvinieki š o sistē mu nesaprata un, ieraugot biļ etes izdruka uz lapas A4 prasī ja: "Kas tas ir", un tad arī teica, lai izdruku somā nelieku, jo vē l vajadzē s, kā var tikt lidmaš ī nā bez biļ etes? Bet jau ir pienā cis laiks, kad jū s vienkā rš i nevarat pazaudē t biļ eti - tā ir elektroniska). Viņ i neprasa piemaksā t par lieko svaru. Uz salonu vedu spaini ar moš u, tusu un krā sotu stikla augļ u bļ odu: pie reģ istrā cijas nav iebildumu.


Man kabatā ir palikuš i 7000 drā mu: es tos iedodu vī ramā tei, viņ š neņ em, tad atdodu mā sas dē lam uz degvielas uzpildes staciju. Viņ am ir deviņ i ar benzī nu, brauciens uz lidostu turp un atpakaļ maksā apmē ram 500 rubļ u. Benzī ns - daudzkā rt dā rgā ks. Taksometrs no Vanadzoras uz lidostu - 12000 AMD. Tad notiek kaut kas lī dzī gs “armē ņ i visu saprot labā k”. Sievamā te apmaiņ ā pret maniem 7000 drā miem no savas somas izvelk papī ru tū kstoš rubļ u vē rtī bā un pasniedz man. Es to neuztveru, man no visā m pusē m sā k skaidrot, ka ierodoties Krievijā , lai tiktu mā jā s, mums vajadzē s naudu ceļ am un tas nekas, ka vī rs mū s sagaidī s ar maš ī nu Kazaņ ā . . Apoteoze vai apoteoze ir tad, kad vī ramā te man saka: "Ņ em, tā ir krievu nauda. " Jā , š ajā valstī tie, kas ieradā s kā tū risti, redzē ja tikai lakotu Erevā nas kaskā des attē lu un citas obligā tā s apskates vietas, tie, kas nedzī voja armē ņ u ģ imenē , par armē ņ iem neko nezina. (Starp citu, par ģ imenē m: vecā ki un bē rni, apprecoties, dzī vo kopā vienā mā jā.

Erevā nā viena ģ imene dzī vo š ā di: mā ja, koplietoš anas istaba, divas guļ amistabas, vienā guļ amistabā dē ls guļ ar sievu un viņ u jaunā ko bē rnu, un viņ am, starp citu, jau ir 8 gadi, otrā guļ amistabā dē la vecā ki guļ , tas ir, vecvecā ki un vecā kais bē rns, kuram ir 13 gadi. Un nevajag mani pā rliecinā t, ka tas ir normā li, ka š ā dā s ģ imenē s valda mī lestī ba un savstarpē ja sapratne, ka labā k ir dzī vot kopā . Tas viss balstā s uz vietē jo sievieš u bezgalī go pacietī bu. Runā ju ar jaunā m sievietē m: viņ ā m nebū tu nekas pretī dzī vot atseviš ķ i, bet ..... ). Atvadu apskā vienus, un mē s virzā mies uz tī ro zonu. Rā dī tā jpirksti skenē vē lreiz. Tad viņ i pasē iespiež zī mogu. Man neviens nejautā : kura bē rns š is ir, tev daž ā di uzvā rdi, pasē bē rns nav ierakstī ts. Neviens nesaka: iedod dzimš anas apliecī bu un vī ra pilnvaru, un iedod visu armē ņ u valodā.

Respektī vi, nekā das gnī das, nekā das naudas izspieš anas no krievietes ar krievisku uzvā rdu bez vī rieš a pavadī juma, par ko biež i raksta internetā . Viss ir ā rkā rtī gi korekti, pieklā jī gi, pat labestī gi. Š ajā laikā krievi joprojā m ir gaidī ti viesi, ar kuriem attiecī bas nav tikai bizness. Gribu cerē t, ka tā das partijas kā Ž anmanaks neatraidī s Armē nijas iedzī votā jus no Krievijas. Starp citu, Armē nijā viss ir krieviski: gā zes rū pniecī ba, dzelzceļ š , spē kstacijas, atomelektrostacijas. Un kas nav krievisks, tas ir sveš s: lidosta koncesijā ar argentī nietim, Ararata rū pnī ca ir franč iem. Bet tas ir labā k nekā armē ņ u kukuļ doš anas vairoš ana.

Tā lā k novelkam jostas, atkal izklā jam rokas bagā ž u apskatei, izejam cauri rā mim. Visi, mē s esam izbraukš anas zonā . Atstā jam lietas uz sē dekļ iem un mierī gi dodamies uz bezmaksas veikalu. Š eit ir uzraksti krievu valodā.

Viņ š arī neuzskata, ka pilsē tā cenas ir daudz zemā kas. Te lieliski runā krieviski, angliski un franciski vispā r nerunā.


Tiek paziņ ots par nosē š anos, atkal tiek skenē ti pirksti. Esam lidmaš ī nā . Gara procedū ra pasaž ieru sē dinā š anai: sajū ta, ka daudzi lidmaš ī nā ir pirmo reizi un vienkā rš i nesaprot, kā ieņ emt vietu. Lidmaš ī na pilna (lido no Krievijas - bija tukš as vietas). Dabū jā m sē dvietu no loga, un, kad pacē lā mies no Kazaņ as, pie loga apsē dā s kā ds gados vecs armē nis, kurš uzreiz aiztaisī ja iluminatoru ar aizkaru (un kā pē c mums bija jā sē ž pie loga). Viss kā parasti, ē diens lidmaš ī nā mani neinteresē , ū deni un sulas lē ja cik vajadzē ja. Ī paš s paldies Tatarstā nas uzņ ē mumam, lai gan daudzi viņ us vaino, viņ i strā dā lieliski. Ardievu Armē nija. Kamē r man ir gana, nav vē lē š anā s atkal uz š ejieni lidot. Esam redzē juš i visu, ko rā da tū ristiem. Mē s pilnī bā apbraucā m tevi ar automaš ī nu. Bijā m arī Gruzijā . Mums patika viss.

Bet dzī vot parasto armē ņ u dzī vi nav priekš manis. Ir rū gti, sā p, bet es gribu mā jā s.

Armē ņ u bē rni lidmaš ī nā ir pasaules centrs. Manā priekš ā zē ns apgū lā s krē slā un ielika kā jas iluminatorā . Nav iebildumu no Mayrig/mammy. Citi bē rni bezgala č ī kst, č ī kst, rū c, ķ eksē , vecā ki met augš ā , lai visi redz. Man personī gi bija vienalga, bet krievi nosodī ja savus vecā kus no aizmugures: kā pē c viņ i nemierina savus bē rnus? Acī mredzot viņ i nezina, ka armē ņ iem bē rni ir dzī ves saimnieki un visas viņ u vē lmes piepildā s.

Mē s nolaidā mies, mē s ar dē lu kā vienmē r aplaudē jā m, krievi arī . Armē ņ i nav. Viņ u sejā s jau var redzē t baž as. Daudzi ar zilu, nevis sarkanu pasi - un tā s ir papildu problē mas. Es biju pā rsteigts, ka viņ iem nebija jā aizpilda migrā cijas kartes, kad viņ i tuvojā s - iepriekš stjuarti tā s izsniedza, kad viņ i tuvojā s. Autobuss mū s aizveda uz lidostas ē ku.

Krievijas pilsoņ i - š ajā s trijā s kabī nē s, bet Armē nijas pilsoņ i - pā rē jā s trī s kabī nē s. Nu citā di armē ņ i apzinī gi gaidī ja, kad krievi izies kontroli (man par to bija kauns, Zvā rtnotā negaidi ne minū ti). Nā kamais ir muita. Mū su somas ir atnā kuš as. Iepazinos ar krievu tipa meiteni - viņ a arī ir ar bē rnu. Tas ir brī nums - viņ a brauc no Armē nijas un viņ ai vispā r nav alkohola, un tas, izrā dā s, notiek. Tā dā gadī jumā viņ a piekrita pateikt, ka mē s esam ar viņ u kopā . Ņ emam ratus (agrā k tā du nebija, un es somas spā rdī ju pa grī du). Mē s ejam cauri rentgenam. Neviens neko nejautā , nevienu neinteresē , cik man ir alkohola. Vienkā rš i brī nums. Skatos uz nā kamo rindiņ u – tur izmisī ga armē ņ u ķ idā š ana: muitnieks atver maisus, apskata rokā s esoš ā s pudeles, kaut ko jautā . Un nekā das cieņ as.

Viss, esam ielidoš anas zā lē , vī rs nesatiekas. Ritinā m ratus uz stā vlaukumu. Mē s iekraujam. Mē s ejam mā jā s. Mā jas - vilnas lauskas no kaķ a uz grī das, bet tas ir muļ ķ ī bas.


Es darī š u lietas ar prieku. Galu galā man mā jā s ir vanna ar karstu ū deni, nevis izlietne pagalmā , veļ asmaš ī na, nevis spainis. Mums ir karsti, nav auksti un mitri. Un no loga var redzē t jaunas ē kas. Un tā s ir varavī ksnes krā sas - noskaņ ojums ir atkarī gs no krā sas, un pelē kā krā sa panā k melanholiju un skumjas. Visas pudeles ir atnā kuš as. Bet es tos paturu pagaidā m. Fotogrā fijas ir tikai personiskas. Tas izrā dī jā s nedaudz skumji, tač u tas padara vē l priecī gā ku apziņ u, ka Krievija ir lieliska valsts.

Secinā jums: par š o naudu jū s varat droš i doties uz Ē ģ ipti "viss iekļ auts" vai pat uz Eiropu. Mē s tur neejam. Braucam uz Armē niju. Bet kur vē l var atnest 50 kilogramus gardu ē dienu un vī nu, pē c kura nogarš oš anas vairs negribē sies dzert? Brā lis mums pagā juš ajā gadā kaut ko no Grieķ ijas atveda ar lepno nosaukumu "timiā na medus" - nu tiem, kas medu nav ē duš i....Ceļ ojums uz Armē niju nekad nebū s lē ts, bet tas ir tā vē rts.

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Līdzīgi stāsti
komentāri (13) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
аватар Ranger
Ranger

Apgalvojums, ka armēņi tolaik tirgojās tirgos, ir nepareizs attiecībā uz visu tautu: tirgotāji tirgojās, un inženieri, celtnieki, strādnieki kopā ar starptautiskām brigādēm atjaunoja iznīcināto. Lai atjaunotu zemestrīcē cietušās mājas (pareizāk sakot, veselas pilsētas un ciemus), bija nepieciešami līdzekļi. Palīdzība un finansējums, protams, tika saņemts, taču tos aplaupīja politiķi un noziedznieki. Bet šī ir atsevišķa tēma, kurai nav nekāda sakara ar tūrismu, un es to šeit neskaršu.
Sat, 07 Sep 2013, 13:24
аватар 917elena
917elena

Reindžer, esmu jums ļoti pateicīgs, ka jūs mani apgaismojāt par tkemali izcelsmi un kapu noslogojumu (lai gan es nesapratu, vai Nzhdeh, pēc jūsu versijas, bija Krievijā vai atgriezās Hajastānā). Tajā pašā laikā iemāciet to darīt pareizi: matsun vai matsoni, lobijs vai lobio, tonir vai tandir, muraba, moraba vai murabo, šašliku kebabs vai šašliks, basturma vai pastroma, paderjan vai baklažāns un kur armēņu valodā Valodā tādi vārdi, kas nav armēņu valodā, piemēram, jan, aziz, bibar, ike bir, imam bayaldi, shalwar un ajapsandal? Vai arī tas nav saistīts ar tūrismu? lai es varētu, es neesmu tūrists. Un tagad es zināšu, ka Šarikova pēcteči, kuru vecmāmiņa pati neatcerējās, ar kādu vilku suni viņa grēkojusi, vēl nav izmiruši.
Mon, 09 Sep 2013, 18:09
аватар vskurg
vskurg

Ļauns ziņojums. Tu noteikti esi tatārs. Virsraksts "ARMENIJA: NULLE PROCENTU TŪRISMA" jau ir meli. Armēnijā ik gadu vērojams tūrisma pieaugums par 12-14 procentiem. Turklāt tie ir tūristi no Rietumvalstīm. Nulle procenti par laimi ir no Tatarstānas. Ja jums nepatīk "armēņu kukuļošana, grausti, kur pelēka ir jūsu mīļākā krāsa, kur ir auksts un mitrs, kur joprojām ir vajadzīga malka un mēsli", palieciet savā Tatarstānā. Kāpēc tu tā kāp Armēnijā?
Sat, 01 Nov 2014, 00:44
аватар 917elena
917elena

Vskurg, neesmu tatārs, esmu krievs un kas? Un slumOOOOBy, un ne tā, kā tu esi rakstījis. labāk mācies krievu valodu, prakse arī tagad rāda, ka tev to vajag vairāk par savu hajastani, ja? Ja gribu, braucu, ja gribu, nebraucu uz Armēniju, tāpēc devos vēlreiz un braukšu vēl. Bet es zinu daudzus armēņus, kuriem nav tādas izvēles un viņi ir spiesti pamest Armēniju. Nu kāpēc tu tā kāp iekšā Krievijā? Varbūt jums būtu labāk Turcijā?
Sat, 01 Nov 2014, 18:08
аватар Ranger
Ranger

917elena - ja vēlaties, ierakstiet meklētājā "Garegin Ter-Harutyunyan" un jums vairs nebūs nekādu jautājumu par Nždehu un viņa apbedīšanas vietām. Pareizi būs: matsun, lobi, tonir, muraba, khorovats, basturma, smbuk. Un visi jūsu minētie vārdi, kas nav armēņu valodā, armēņu valodā nav sastopami, bet, diemžēl, tie ir sastopami ikdienas runā.
Sat, 17 Jan 2015, 14:33
iemiesojums