Erevāna uz 1 dienu
Labdien
Es tur viesojos pirmo reizi mū ž ā un tikai 2 dienas, pati pilsē ta patiesī bā redzē ju pusi dienas pē c pusdienā m un pusi dienas pirms pusdienā m. Lū k, ko es saņ ē mu.
Tripadvisor pirms ceļ ojuma vietē jo apskates vietu saraksts mani nepā rsteidza. Uz vietas izrā dī jā s, ka pilsē ta pati par sevi ir laba, un arī tur ir pietiekami daudz vietu, ko apskatī t. Esmu dedzī gs ceļ otā js un katru reizi pā rliecinos, ka runa nav par popularizē tajiem vē stures un arhitektū ras pieminekļ iem. Kā saka, ceļ ojums bū tu, bet vienmē r ir ko redzē t. Galvenais ir vē lē ties sajust vietu/pilsē tu/valsti, vē lē ties tur redzē t to garš u. Ja pē kš ņ i tev š ķ iet, ka š ī ir nabadzī ga un nomā kta valsts, tad ceru, ka pē c mana stā sta tu mainī si savas domas.
Pilsē ta. Saskaņ ā ar pilsē tas ģ enerā lplā nu tas atrodas amfiteā trī ar skatu uz armē ņ iem svē to Ararata kalnu. Saskaņ ā ar Bī beli, š is ir tas pats kalns, kur pē c tam, kad globā lo plū du ū deņ i sā ka norimt, pietauvojā s Noasa š ķ irsts. Kalnam paš am ir divas virsotnes, un tas atrodas Turcijā . Daudzā s fotogrā fijā s jū s redzē siet mā jas ar rozā nokrā su. Š ī s nav kameras krā su funkcijas un nav Photoshop. Fakts ir tā ds, ka mā jas ir izklā tas ar daž ā du sā rtu nokrā su vietē jo tufu, tā pē c Erevā nu biež i sauc par rozā pilsē tu.
Mazliet vē stures. 2018. gada septembrī pilsē ta svinē s ne mazā k kā.2800 gadus. Tā ir vecā ka par Romu un daudzā m senajā m pilsē tā m. Turklā t viņ i saka, ka ir zinā ms pat aptuvenais dibinā š anas datums: senā s Urartu valsts valdnieka pavē le, kas atradā s mū sdienu Armē nijas teritorijā , uz Erebuni cietokš ņ a pamatiem (mū sdienī gais nosaukums ir Erevā na) ir saglabā jies. Diemž ē l no senajā m senlietā m pilsē tā nekas nav palicis pā ri, jo. Teritorija ir pakļ auta zemestrī cē m, daž reiz diezgan spē cī gai. Cietokš ņ a paliekas atrodas ā rpus pilsē tas. Armē nija bija pirmā valsts pasaulē , kas atzina kristietī bu par savu oficiā lo reliģ iju, atkal pirms Romas un Bizantijas. Armē ņ i ir ļ oti godbijī gi un rū pī gi ievē ro savas tradī cijas un atceras savas saknes daudzā s paaudzē s. Pirms 100 gadiem armē ņ u genocī da laikā daudzi no viņ iem aizbē ga uz citā m valstī m un apmetā s uz dzī vi visā pasaulē . Tagad viņ i aktī vi palī dz savai valstij. Pierā dī jumi par to ir atrodami visā pilsē tā , un ne tikai jaunu ē ku veidā .
Cilvē ki. Krievu valodā runā vai saprot praktiski visi, ī paš i vecā kā paaudze. Ar jaunieš iem ir nedaudz grū tā k, š eit var bū t vajadzī ga angļ u valoda. Pilsē ta ir tī ra, visi ģ ē rbuš ies diezgan eiropeiski. Pamanī ju, ka viņ u sievietes ir ļ oti koptas, ī paš i labi mati.
Valū ta. Visur viņ i maksā ar armē ņ u dramiem. Neformā lajiem maksā jumiem un maiņ ai vispopulā rā kie ir ASV dolā ri un rubļ i. Biež i vien var norē ķ inā ties ar karti, ko es arī aktī vi darī ju.
Pirmā diena. Pirmais iespaids ir, ka š ī nav sveš a valsts, bet gan mū su dzimtā s Padomju Savienī bas daļ a. Ceļ š no lidostas uz pilsē tas centru:
viena no divā m slavenajā m konjaka rū pnī cā m : )
Centrā lais laukums — Republikas laukums
Pie Galvenā pasta nodaļ as notika kaut kā da mierī ga demonstrā cija. Cilvē ki stā vē ja klusi, klusi sarunā damies savā starpā . Policija stā vē ja pie ē kas ieejas un neizteica nekā du agresiju vai spriedzi:
Pilsē tas centrā ir daudz parku un laukumu, š eit ir viens no tiem. Atrodas aiz centrā lā laukuma. Vā rdus, diemž ē l, nezinu. Orientieris — Vernisā ž a atrodas dziļ umā .
Vernisā ž a ir viena no vietē jā m apskates vietā m, kur tiek pā rdoti vietē jo mā kslinieku un amatnieku darbi. Lieliska vieta, kur iegā dā ties dā vanas un suvenī rus no Armē nijas. Es maksā ju dolā ros, jo Man nebija vietē jā s valū tas, un, kā jū s zinā t, viņ i tur nepieņ em kartes. Jū s varat kaulē ties.
Dzeramā s strū klakas ir redzamas augš ē jā fotoattē lā . Tā das ir visā pilsē tā . Jū s varat tos dzert pilnī gi bez bailē m.
Mani interesē ja sudrabs, kas ir 50% no izkā rtojumiem. Produkti ir ļ oti daž ā di, daž reiz ar ļ oti neparastu dizainu. Armē ņ i ir arī izcili ā das un koka amatnieki.
Tā lā k aiz vernisā ž as atrodas piemineklis mū su ē ras 5. gadsimta nacionā lajam vadonim, armē ņ u baznī cas svē tajam Vardanam Mamikonjanam. Š is ir komandieris, kura vadī bā armē ņ u armija uzvarē ja kaujā.451. gadā , tā dē jā di apliecinot viņ u tiesī bas atzī t kristietī bu.
Cits neliels laukums ar dī ķ i un kafejnī cu:
Tuvumā kalnā atrodas modernā Gregora Apgaismotā ja baznī ca, kas celta par viena no patrona naudu:
Š eit ir vietē jie padomju laika "hruš č ovi" un "grausti":
Tirdzniecī bas centrs "Rossiya"
Lai gan pilsē ta tiek aktī vi celta un vecā s ē kas tiek aizstā tas ar modernā m. Visā pilsē tā notiek bū vniecī ba:
Viena no valdī bas ē kā m:
Bē rnu parks. Cilvē ki, kas sē ž koku ē nā :
Parkā un visā pilsē tā ir identiski ļ oti pamatī gi un dā rgi soliņ i ar Erevā nas ģ erboni (man ir aizdomas, ka patrons arī darī ja visu iespē jamo):
Rā tsnams:
Vietē jais veikals:
koki, kas tē rpti krā sainā s zeķ ē s:
Dosimies uz Hrazdanas upes augsto krastu un Hrazdanas kanā lu.
Atkal kafejnī ca kalnā :
Š eit, kalnā , atrodas Sv. Sarkis. Pē c maniem novē rojumiem, armē ņ u baznī cas ir vairā k lī dzī gas protestantu baznī cā m: iekš ā ir diezgan askē tisks, dievkalpojumu laikā draudzes locekļ i sē ž uz soliem, bet priesteri ģ ē rbjas melnā sutanā ar baltu apkakli:
Sveces tiek novietotas atseviš ķ ā telpā smiltī s, piepildī tas ar ū deni. Š eit acī mredzot ir izkā rti lū gš anu teksti:
Atseviš ķ ā telpā , š ķ iet, ir ī paš a ikona:
tā lā k mē s atgriež amies centrā lā laukuma virzienā un satiekam Staļ ina laikmeta centrā lā tirgus ē ku:
ar skaisti atjaunotu fasā di, kurai ir arī mā kslinieciska vē rtī ba:
Iekš ā ir lielveikals, kurā biju labi nokomplektē ts ar ē damiem gardumiem no Armē nijas: ž ā vē tu augļ u komplekti (diemž ē l nav foto; lai gū tu priekš statu, googlē "Armē nija ž ā vē tu augļ u komplekts"), piegriezumu komplekts. armē ņ u kū pinā ta gaļ a, š okolā de un saldumi no vietē jā s saldumu fabrikas, granā tā bolu vī ns. Pā rdoš anā ir arī daudz krievu š okolā des un saldumu (bē rnī bas garš a : )), ko pē cpusdienā ar uguni š eit neatradī si.
Armē ņ i tradicionā li ē d daudz zaļ umu, tā pē c lielveikalā ir atseviš ķ a vitrī na, kur zaļ umus apsmidzina ar ū dens miglu, lai saglabā tu to noformē jumu:
Gaļ as nodaļ ā jū s varat ne tikai iegā dā ties gaļ as gaļ u un marinē tu gaļ u, bet arī pagatavot bā rbekjū vai cept, kamē r pē rkat visu pā rē jo:
Armē nijā ir daudz daž ā du lavaš a veidu. Mani pā rsteidza tas, kas tiek cepts tieš i š ajā veikalā :
Pazemes pā reja netā lu no centrā lā tirgus (lī dzī gi kā pie mums, vai ne? ):
Erevā nā daudzi pilsē tas centra vā rti ir mā kslinieciski apgleznoti:
Otrpus ceļ am no tirgus atrodas Zilā moš eja, kas atjaunota par Irā nas naudu. Lai gan biju ģ ē rbusies dž insos un T-kreklā , tas nevienu netraucē ja, jo pie ieejas neviena nav, un arī pā ris apsargiem iekš ā arī nebija nekā du pretenziju. Š is ir ē ku komplekss ar mā jī gu pagalmu un strū klaku, kur var pasē dē t klusumā .
Es nevarē ju nofotografē t savus iecienī tā kos logus (man jau ir milzī ga logu un durvju fotoattē lu kolekcija no jebkuras vietas, kur esmu bijis). Š ajā gadī jumā man patika vitrā ž as:
Niš ā s ir musulmaņ u meistaru un amatnieč u izstrā dā jumi (atseviš ķ s sveiciens Sinjorai ar viņ as stā stu par Irā nu š ajā vietnē!! ! : ))
Nā kamais Š aumjana laukums, kas ved uz Republikas laukumu ar daudzā m strū klakā m un kafejnī cā m.
Vakarā pē c saulrieta bija skaisti izgaismots Republikas laukums un gaismas un muzikā ls strū klaku š ovs:
No rī ta pilsē ta izskatā s svaiga un "atpū tusies". Š eit ir daž as fotogrā fijas no gā jē ju Northern Avenue, kur atkal ir daudz zī molu veikalu, restorā nu un kafejnī cu. Zem paš as avē nijas atrodas iepirkš anā s komplekss. Ļ oti patī kama vieta, arī vakarā .
Izredzes ved uz Brī vī bas laukumu ar Operas namu centrā .
Piemineklis Aram Hač aturjanam uz operas fona:
Parks ar skulptū rā m:
Tā lā k - Francijas laukums (š ajā valstī ir liela armē ņ u diaspora; Š arls Aznavū rs, kura vā rdā nosaukts viens no pilsē tas laukumiem, arī ir no armē ņ iem) un vē l viens laukums ar kafejnī cā m. . .
un ar skulptū rā m no visas pasaules, kas ved uz kaskā di:
Kvadrā ta sā kumā atrodas piemineklis Aleksandram Tamanjanam, kurš izveidoja pirmo mū sdienu Erevā nas ģ enerā lplā nu, kas apstiprinā ts 1924. gadā . Pilsē ta joprojā m attī stā s saskaņ ā ar š o plā nu.
Kaskā de (skat. aiz pieminekļ a aizmugures fotoattē lā ) ir monumentā ls skulpturā ls komplekss, kas izveidots vē l padomju laikos. Terasē ts stā vā kalna nogā zē . Uz terasē m ir skulptū ras ar strū klakā m. Runā ja, ka strū klakā m bija jā strā dā pulksten 11 no rī ta. Gaidī ju lī dz 11-30 (laiks vairs neļ ā va), bet nekad neieslē dzā s. Acī mredzot kaskā de ir arī ļ oti laba vakaros. Pirmā fotogrā fija nav mana, bet visa kaskā de ir skaidri redzama š eit:
Varat kā pt pa kā pnē m (neaizmirstiet atskatī ties! )
Varat arī uzkā pt pa eskalatoru, kas atrodas mā kslas galerijas sā nos. Galerija ir bez maksas un atvē rta no pulksten 8 lī dz 20. Ieejas katras terases kreisajā pusē :
Galerijā atkal ir interesantas skulptū ras no visas pasaules:
No augš as paveras brī niš ķ ī gs skats uz pilsē tu un Ararata kalnu:
Atgriezā s pa to paš u marš rutu. Vē l viens kvadrā ts:
Un citas ā ra kafejnī cas:
Pa ceļ am uzņ ē muma veikalā Northern Avenue nopirku sev skaistas armē ņ u kurpes, ar kurā m valsts ir slavena vismaz kopš Savienī bas laikiem. (Padoms - violetas izkā rtnes; pa pilsē tu ir tā du veikalu tī kls. ) Kvalitā te nav sliktā ka par slavinā to HÖ GL, cena trī sreiz zemā ka, plus viņ iem ir kaut kā da atlaiž u sistē ma, pē c kuras es saņ ē mu atlaides. 2. un 3. pā rim . Lai gan manas kā jas ir specifiskas, tagad tā s nē sā ju, kā saka “vzula un zabula”. Vietē jie apavi un somas ir arī tā s lietas, kas tiek vestas no Armē nijas.
No lidostas logiem Ararata kalns pilnā krā š ņ umā (Turcijas robež a ir viegli sasniedzama! ). Fotoattē lā skaidri redzamas divas virsotnes – augš ē jā labajā pusē mā konī .
Izlidoš anas laikā paspē jā m apskatī t veco lidostas ē ku, kas neparastā dizaina dē ļ dā rdē ja pa visu Savienī bu lidojoš a š ķ ī vī š a veidā ar vadī bas torni centrā (skat. smilš u krā sas ē ku pa kreisi zemā k esoš ajā fotoattē lā ). Diemž ē l ē ka tagad ir pamesta un lē nā m iet bojā . Vietē jie stā sta, ka pat grasī juš ies to nojaukt, tač u sabiedrī ba sacē lā s.
Pacelš anā s laikā es novē roju armē ņ u ciematus ar daudzā m siltumnī cā m:
atkal siltumnī cas + neapdzī vota teritorija un Turcija tuvā k horizontam:
Tas arī viss.
Ar cieņ u un visas š ī s lietas. . .
