Viduslaiku kristiešu arhitektūra. 2. daļa
Marš ruta karti varat skatī t š eit. Sā kums — 1. daļ ā
Hovhanavank klosteris [1] (Hovhanavank ciems uz ziemeļ iem no Aš tarak). Saskaņ ā ar leģ endu, š ī klostera dibinā tā js un pirmais priesteris bija Gregorijs Apgaismotā js. Kompleksu veido kompakti stā voš as 4. gadsimta pirmo kristieš u baznī cas drupas; viennavas bazilika Sv. Gregorijs (5. gs. , vē lā k pā rbū vē ts); galvenais krusta kupols ar divstā vu robež ā m visos Sv. baznī cas stū ros. Jā nis Kristī tā js (XIII gs. ), celts pē c prinč a Vač utjana pasū tī juma; zvanu tornis (XIII gs. ); kopē jā lievenis. Galvenais templis, ko 20. gadsimta sā kumā nopostī ja zemestrī ce, tika atjaunots 20. gadsimta beigā s. Es minē ju https://www.turpravda.com/am/blog-245117.html, a bas - reljefs uz timpanona un hač kariem uz sienas, kas redzams verandā . Viņ i arī saka (tā kā mē s nebijā m iekš ā , mums nebija iespē jas pā rliecinā ties), ka š eit ir ikonostā ze, kas nav raksturī ga Armē nijai. Zvanu tornis-rotonda tiek uzskatī ts par lielā ko diametrā . No altā ra aizā izgā ja pazemes eja. Viņ š izglā ba ciema iedzī votā jus iebrukumu laikā . Kaut kur apkaimē atrodas arī.2. -1. gadu tū kstotī pirms mū su ē ras cietokš ņ a paliekas. Skatī jā mies no š osejas, bet neko neatradā m.
Hovhannavank klosteris
Saghmosavank klosteris [2] (Saghmosavan ciems). Saskaņ ā ar leģ endu, arī š o klosteri uzcē lis Gregorijs Apgaismotā js. Komplekss sastā v no galvenā s krusta kupolveida baznī cas ar divstā vu apmalē m visos Sv. baznī cas stū ros. Ciā na (uzcelta 13. gadsimtā pē c prinč a Vač utjana pavē les agrī no kristieš u tuksneš a vietā ); Dievmā tes baznī ca; kopī gs priekš nams un grā matu krā tuve (XII gs. ); zvanu tornis. Galvenā s baznī cas altā ra kreisajā pusē pie sienas ir hač karas, freskas paliekas. Uz kupola ir rotonda ar gaismas laternu. Dievmā tes baznī cas apsī dā ir attē lots prinč a ģ erbonis (ē rglis, kas rokā s tur jē ru) zem saules un eņ ģ elis, bet es to neredzē ju. Bijuš ajā grā matu krā tuvē š odien atrodas sakristeja. Apkā rt var atrast vairā kas skaistas hač karas.
Saghmosavank klosteris
Odzunas Dievmā tes baznī ca [6]. Ciematā ir vairā kas baznī cas, kapsē tas ar khachkars, Horomayr klosteris. Saskaņ ā ar leģ endu, apustulis Tomass sasniedza Odzunu 1. gadsimtā . un topoš ā s Dievmā tes baznī cas vietā viņ š svaidī ja priesterus. Daž i liek domā t, ka nosaukums "Odzun" cē lies no vā rda "ocel", kas nozī mē š o rituā lu. Toms atnesa sev lī dzi Kristus priekš karu, kas tika aprakts zem pirmā s baznī cas altā ra. Baznī ca tika uzcelta IV gadsimtā . Gregorijs Apgaismotā js un cars Trdats, kurš padarī ja kristietī bu par valsts reliģ iju. Tad tā bija viennavas bazilika. 5. gadsimtā iznī cinā ja zemestrī ce. VI gadsimtā . tā tika pā rbū vē ta par trī s navu. Blakus baznī cai ir reta ā ra galerija valstī . Tajā ir grebumi no 4. gadsimta. no pirmā s baznī cas. Netā lu atrodas neparastas formas piemineklis, par kuru minē ju https://www.turpravda.com/am/blog- 245117.html - tā sauktais "Sikspā rņ i Horans" ("brī vas altā ris"). Netā lu atrodas vē l viena Tsiranavor (oranž ā ) baznī ca, kas š odien gandrī z iznī cinā ta. Iepriekš abas baznī cas savienoja pazemes eja. Turklā t kompleksa vidū atrodas padomju laika piemineklis, kas vispā rī gi atkā rto hač karu arhitektū ru.
Odzunas Dievmā tes baznī ca
Sanahinas klosteris[7]. Saskaņ ā ar leģ endu, pirmo baznī cu š ajā s vietā s dibinā jis Gregorijs Apgaismotā js 4. gadsimtā . Paš reizē jo klosteri, tā pat kā Hagpatu, 10. gadsimtā dibinā ja karalis Aš ots III Ž ē lsirdī gais Bagratuni un viņ a sieva. Nosaukums tiek tulkots “š is ir vecā ks par to”, t. i. Sanahins ir vecā ks par kaimiņ u Hagpatu. Kā dreiz tur atradā s bagā ta bibliotē ka, kurā tika atrasti viduslaiku rokraksti, kas rotā ti ar miniatū rā m (š odien Matenadarā nā ).
Sanaina plā ns
Kompleksā ietilpst: viennavas krustveida baznī ca ar č etriem stū riem Dievmā tes baznī cas stū ros (X gs. ); galvenā Pestī tā ja baznī ca ar augstu reljefu, kurā attē loti karaliskie dē li (kupols pā rtaisī ts 12. gs. ); galerija-akadē mija, ko dibinā ja zinā tnieks Pahlavuni (X gs. ); viens no vecā kajiem Pestī tā ja baznī cas vestibiliem ar puslodes formas kupolu; Dievmā tes baznī cas vestibils ar konisku velvi (XIII gs. , cē lis kņ azs Vač utjans); zvanu tornis (XIII gs. ); grā matu krā tuve (XI gs. ); Gregora Apgaismotā ja baznī ca; Zakarjanu un Kyurikjanu dinastiju kapenes; Jē kaba baznī ca (Hakopa, X gs. ); Augš ā mcelš anā s baznī ca (Harutyun, XIII gs. ); ē dnī ca.
Karaliski dē li ar Sanahinas modeli
grā matu glabā tuve (centrā ) un Sv. Gregorijs (pa labi)
Hahpatas klosteris [8] (Hahpat ciems). To dibinā ja karalis Aš ots Ž ē lsirdī gais Bagratuni un viņ a sieva Khosrovanush. Nosaukums tiek tulkots kā "spē cī ga siena". Kompleksā ietilpst: galvenā kupolveida Svē tā s zī mes baznī ca (Nshan, X gadsimts); Dievmā tes baznī ca (XI gs. ); Gregora Apgaismotā ja kapela (XI gs. ); vestibils (XIII gs. ); zhamatun Amazaspa ē ka (XIII gs. ); zvanu tornis (XIII gs. ) ar rotondu; skola; grā matu krā tuve (XI gs. ); ē dnī ca (XIII gs. ); pavasaris (XIII gs. , pē c armē ņ u tradī cijā m, arī š ī ir arhitektū ras celtne).
Haghpat klostera plā ns
Surb Nshan baznī cā agrā k bija freskas, kas tagad gandrī z pazuduš as (Altā ra apsī dā atrodas Viss Glā bē js).
fresku paliekas Zī mes baznī cā
Uz fasā des ir attē loti baznī cas dibinā tā ju dē li, karaliene apglabā ta kaut kur pretī (uz viņ as kapa ir augsts reljefs, bet mē s viņ u neredzē jā m, iespē jams, tā pē c, ka nebija iespē jams pieiet pie fasā des remontdarbu dē ļ ).
bareljefs, kurā attē lots Hagpatas modelis karaļ a dē lu rokā s
Amazaspā tikā s Firstistes laicī gā s un garī gā s varas padomes. Augsts trī spakā pju zvanu tornis ar zvanu torni augš pusē ir agrā kais š ā da veida konstrukcijas piemē rs. Es rakstī ju par grā matu krā tuvi https://www.turpravda.com/am/blog-220067.html. Grā matu krā tuves kolonnas ir daž ā das un rotā tas ar grebtiem ornamentiem. Turklā t virs kapelā m atrodas Armē nijai reti sastopamais hač kara Visu Glā bē js un kaps ar hač kariem (XIII gs. ) (sk. https://www.turpravda.com/am/blog-245117.html).
Vairā kus gadus klosterī.18. gadsimtā . dzī voja dzejnieks Sajats-Nova (sk. https://www.turpravda.com/am/blog-234377.html).
Sajat-Nova dzī voja mā jā ar izkā rtni priekš plā nā ; labajā pusē - Amazasp ē ka
Ir leģ enda par Sanahin un Haghpat klosteru dibinā š anu, kurus sauc par "brā ļ iem" (abi ir iekļ auti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā ).
Kad arhitekts uzbū vē ja Sanahinu, viens no viņ a studentiem teica, ka, ja viņ š bū tu bijis arhitekts, viņ š bū tu bū vē jis labā k. Skolotā js izdzina audzē kni no klostera, nosaucot viņ u par vē ja maisu. Viņ š devā s uz Hagpatu un sā ka celt citu klosteri. Pē c mē neš a skolotā js devā s apskatī ties, ko viņ a skolnieks paspē jis uzbū vē t. Viņ š ilgi rū pī gi pē tī ja mū ru, nobirdinā ja asaru un piedeva studentam. Un viņ š nosauca jaunā klostera sienas par "dā rgā m" vai "spē cī gā m" ("ahpat"). Viņ i saka, ka, liekot akmeņ us, uzceļ ot jaunā klostera sienas, viņ i lasa Svē tos Rakstus, un tā pē c, ja ilgi turat roku pie sienas, jū s varat dzirdē t senos psalmus.
Tā pati leģ enda vē sta, ka mā cekļ a vā rds bija Hovhannes Gudrais. Viņ š bija historiogrā fs, filozofs, dzejnieks un teologs, armē ņ u kalendā ra reformators. Viņ am bija tā da aizrauš anā s ar lasī š anu, ka viņ š dienas un naktis pavadī ja kamerā lasot, zaudē ja laika izjū tu, aizmirsa ē st un dzert.
Akhtalas klosteris-cietoksnis[9]. Cietoksnis tika uzcelts X gadsimtā . Kiurikidu valdī š anas laikā . Cietoksnis aizstā vē ja Armē nijas ziemeļ austrumus (gandrī z blakus paš reizē jai robež ai ar Gruziju).
skats uz Akhtala cietoksni
Kompleksā ietilpst: galvenā taisnstū rveida Jaunavas baznī ca ar krusta kupolu (XIII gs. ); vē l divas baznī cas; zvanu tornis.
Dievmā tes baznī ca
Baznī ca ir neparasta armē ņ u arhitektū rai ar to, ka sienu iekš puse gandrī z pilnī bā klā ta ar freskā m par Vecā s un Jaunā s Derī bas tē mā m, svē to attē liem. Templis tika pā rcelts no Armē nijas apustuliskā s baznī cas pareizticī go halcedonieš iem un pā rbū vē ts. Tieš i tajā Armē nijas vē stures posmā , kad neatkarī ba praktiski tika zaudē ta, arhitekti strā dā ja ā rpus valsts, Bizantijā , Gruzijā . XVIII gadsimtā . tika nodots grieķ u kopienai, kas nodarbojā s ar zelta un sudraba ieguvi. 19. gadsimtā gadā nodots Meļ ikovu ģ imenei. Kurai baznī cai tagad pieder komplekss, nepateikš u. Bet ar savā m freskā m tas ir pā rsteidzoš i atš ķ irī gs no citiem, kur freskas vai nu nepastā vē ja, vai arī tā s tika praktiski pazaudē tas. Š eit, valsts ziemeļ os, ir spē cī gas gruzī nu tradī cijas un ir daudz vairā k fresku. Paradž anovs š eit filmē ja savu filmu "Granā tā bola krā sa".
Ahtalas freskas
