Patiesa mīlestība ir pirmā un pēdējā, ilgstoša un sāpīga
Š ogad ar auto devā mies uz Armē niju. Vī rs uzstā ja, ka tā - un lē tā k, un ceļ š ir gleznainā ks. Izbraucā m no Č eboksaras 7. augustā pulksten 12.00. Ceļ š jau pazī stams - tā tad devā mies uz jū ru, marš ruts Uļ janovska-Syzraņ a - Saratova - Volgograda. Tad viņ i izlauzā s caur internetu un salī dzinā ja to ar informā ciju no draugiem, kuri jau bija ceļ ojuš i tā dā paš ā veidā . Pē c Volgogradas - Elista - Budennovska - Zeļ enokumska - Georgievska - Prohladny - Maisky - Vladikaukā za - Augš larsa - Tbilisi - Marneuli - Sadahlo - Vanadzor. Aprī kojums - video reģ istrators, radara detektors, navigators. Auto - Mitsubishi Lancer, automā tiskā ā trumkā rba, esam trī s: es, mans vī rs ir etniskais armē nis, bē rns. Tā tad ceļ š uz Volgogradu ir pazī stams, bet š ogad tas ir rosī gā ks: cilvē ki brauc uz jū ru, kravas maš ī nas nā k pretī abos virzienos.
Mana atsauksme bū s neobjektī va uz ikdieniš ķ o pusi, jo, dodoties ceļ ā , vienmē r skatos to atsauksmes, kuri jau ir apmeklē juš i š ī s vietas. Tajos man trū kst ikdienas informā cijas un parastu cilvē ku viedokļ i. Tajā paš ā laikā es nevaru iedomā ties dzī vi bez vē stures. Bet vai tieš ā m ziņ ojumā ir vē rts pieminē t, ka Armē nija ir pirmā kristī gā valsts pasaulē , ka 30 gadus pē c Bizantija kļ uva par kristī gu, bet 40 gadus vē lā k - Gruzija. Vai tieš ā m ir vē l kā ds, kurš nezina, ka Ararats ir kalna nosaukums armē ņ u valodā , ka ir divi Ararati: Lielais - Masis un Mazais - Sis? Lai ziņ ojumā pastā stī tu par Garni tempļ a raš anā s vē sturi un detalizē ti aprakstī tu Proš janu karaļ u vasaras rezidenci - Geghardu - š im nolū kam ir lieliskas grā matas, ī paš as vietnes, š ai informā cijai nav "subjektivitā tes zī moga" , bet mani interesē interesantā s vietas apmeklē juš o personī gais viedoklis . Es sā ku apsvē rt savu ceļ ojumu no vē sturiskā viedokļ a – un man ir bail aizskart kā da jū tas. Š eit, piemē ram, Ararats - tā ģ eogrā fiskā s koordinā tas nemainā s, bet vē sturiski š is kalns atradā s vai nu Hajastā nā , toreiz (pē c Krievijas-Turcijas kara) Krievijas impē rijas teritorijā , un š odien - Turcijā . Es vienmē r pā rā k labi domā ju par cilvē kiem, un man š ķ iet, ka tas ir labi zinā ms fakts, ka Nairi, Akhtamar, Arshak II un Tigran the Great ir ne tikai brendijs, bet arī senā s armē ņ u valsts nosaukums, meitene no skaistas mī lestī bas leģ endas, piemineklis, kuram atkal atrodas Turcijā , karaļ u vā rdi, no kuriem vienam izdevā s saglabā t Armē nijas neatkarī bu no Partijas, bet citas valdī š anas laikā Lielā Armē nija stiepā s no jū ras lī dz jū rai. . Mana uzziņ u grā mata kopš skolas laikiem ir “Pasaka par Sasun Bogatyrs”, tā pē c savā referā tā savu personī go viedokli nejaukš u ar vē stures faktiem un paralē lē m. Kā dam patī k bezgalī gi skatī ties stulbus Malahova-Maļ iš evas š ovus, bet man vienkā rš i patī k lasī t vē stures grā matas. Ja ir kā ds, kurš nezina labi zinā mo - varat apsveikt Fursenko.
Es ierodos jebkurā valstī pē c principa “Dzī vo Romā kā romietis”, tas ir, nepā rkā pjiet tā s valsts likumus un paraž as, kurā esat viesis, pat ja š ī s valsts iedzī votā ji jums saka, ka “š ī ir tavas mā jas” - un Armē nijā viesi tiekas tieš i tā pat. Es nevaru iedomā ties, kā jū s nevarat iemā cī ties vismaz daž us vienkā rš us vā rdus un teikumus tā s valsts valodā , kuru gatavojaties apmeklē t. Man bija vē lme iemā cī ties lasī t armē ņ u valodā , neviens mani nemā cē ja - es to iemā cī jos pats ar parastā padomju laika primera palī dzī bu - un armē ņ iem ļ oti patī k, ka es varu lasī t viņ u valodā , saprast viņ u runu, es var ievietot daž us visbiež ā k lietotos vā rdus. Tač u pieredze rā da, ka visiem izpatikt nav iespē jams – nu nē , nē , tā mē s dzī vosim.
Pirmajā dienā nesasniedzā m Saratovu 6 km, apstā jā mies pie moteļ a “Mag”, ī paš nieki izrā dī jā s armē ņ i no Karabahas, tā pē c ļ oti melni. Par istabu ar divā m gultā m, tualeti un duš u dvieļ i deva pusotru tū kstoti, plus 100 rubļ u par stā vvietu. Nav naudas ž ē l atpū sties no ceļ a normā los apstā kļ os. Man galvenais bija tas, ka vī rs atpū tā s, jo ceļ š mums priekš ā bija saspringts un kalnains. Pa ceļ am, atgriež oties Č uvaš ijā , mū su salonā ielidoja divas muš as, kuras dē ls nosauca par Genu un Vovanu. Vovans palika motelī , un Gena devā s ar mums tā lā k (pā rvarē ja visas muitas bez dokumentiem, atgriezā s un izlidoja pa logu kaut kur Batirevo, laikam bija etniskais gruzī ns, aizlidoja uz dzimteni, paskatī jā s un atgriezā s Č uvaš ijā ). Piecē lā mies 6 no rī ta, piepildī jā m termosu ar verdoš u ū deni - 10 rubļ iem - un devā mies uz Volgogradu.
Visur pa š oseju tirgo arbū zus un melones, iepriekš ē jos gados tā du nebija, jo braucā m jū lijā , tā pē c pirms augusta arbū zus vispā r nevajadzē tu pirkt. Tirgū cena ir lē tā ka. Apstā jā mies kā dā ciematā un nopirkā m dā vanā pudeles iebiezinā tā piena - izrā dī jā s, ka tas ir raž ots Mari Republikā , ir mums blakus, un maksā attiecī gi dā rgā k nekā mū sē jais. Paņ ē ma arī persikus - 150 rubļ i, kazenes - 100 rubļ i, bezgarš ī gi (salī dzinot ar mū sē jiem, bet par gruzī nu nav ko teikt).
Nā kamā ir Volgograda. Tā arī braucam cauri – un pie Pieminekļ a nekad neapstā jā mies, to redzē jā m tikai no ceļ a. Š oreiz braucā m nevis pē c navigatora, bet pē c zī mes - un nonā cā m tieš i pilsē tā . Mē s to darī jā m velti - pilsē ta ir ļ oti iegarena, bija tikai sastrē gumi, pulkstenis bija 12 pē cpusdienā , un braukš anas stils š eit ir uz stulba robež as, un par ceļ iem negribas atcerē ties - kā pē c bombardē š anas pat mums č eboksarā tā das bedres nav. Tieš i pa ceļ am nā cā s aizpildī t marš rutu lī dz Elistai - aizbraucā m, gandrī z stundu pavadī jā m pilsē tā . Pē c Volgogradas ceļ š mums ir sveš s. Vietē jā radio viņ i dzirdē ja par Nī las drudž a gadī jumiem un pat nā ves gadī jumiem - viņ i bija ļ oti pā rsteigti, tas kļ uva rā pojoš i. Temperatū ra plus 37, kondicionieris neļ ā va manī t, bet kā ju apakš ā no sakarsuš ā asfalta kļ uva karsti. Sā kā s tipiska stepe, ko nomainī ja tukš a mā la ķ ieģ eļ u krā sas Kalmiku stepe ar vē rmeļ u bumbiņ ā m un izž uvuš u ezeru un upju pē dā m. Tū lī t aiz Volgogradas sā kas neparasts skats - musulmaņ u ciemati, kur uzraksti ir azerbaidž ā ņ u valodā , kafejnī cu nosaukumi "Dagestan 05", "Makhachkala", "Izberbash", "Madina", nakš ņ oš ana pie tantes ar musulmaņ u vā rdiem, halal gaļ a, belish. Š eit ir tī ri musulmaņ u anklā vs Krievijas apgabala iekš ienē , uz azerbaidž ā ņ u burtu fona, kravas maš ī nas ar Dagestā nas numuriem, sievietes tautas drē bē s, zaļ i jumti. Jū toties kā sveš iniekam savā zemē , tas ir sajaukts ar trauksmes un briesmu sajū tu.
No Volgogradas lī dz Elistai 300 km ir jā uzpilda degviela iepriekš , jo simts kilometru garumā nav nevienas degvielas uzpildes stacijas, vispā r nekā - tikai plika lī dzena stepe. Tuvā k Kalmikijai sanā ca daž i ezeri, pie tiem pat bija cilvē ki. Satikā m govju ganā mpulkus - un ka viņ i š eit tikai ē d un ī paš i dzer, acī mredzot, tā pē c govis palika bez tites. Tomē r nā cā s piezvanī t uz degvielas uzpildes staciju - viņ i izkā pa no maš ī nas, sejā trā pī ja karstā vē ja atnestā karstā gaisa kluč i, raksturī ga rū gta vē rmeles smarž a. Nokļ uvā m Elista un no Elistas, izmantojot navigatoru, aizpildī jā m Cool. Pilsē tu pā rsteidza privā tais sektors – masī vu ķ ieģ eļ u mā jas ar pagodas tipa jumtiem. Apkā rt ir tikai kalmiki un kalmiki ar raksturī gā m antropoloģ iskā m iezī mē m (tas ir tikai fakts, nevis vē rtē jums, tauta viegli izskaidro ceļ u, tas ir, viņ i ir labsirdī gi).
Pirms iebraukš anas Stavropoles teritorijā ne vairā k kā.100 km. Tas pats tuksneš a ceļ š cauri stepei ar govju ganā mpulkiem. Apturē ju izejas ceļ u policijas reidu ar maš ī nu - vī rs izkā pa un uzrā dī ja dokumentus. Viņ i sā ka stumt apdzī š anu KAMAZ zī mes “Apdzī t aizliegts” darbī bas laukā . Viņ i nepamanī ja nekā du zī mi uz DVR, bet vai viņ iem patieš ā m rū p mū su DVR. Visa š ī spietoš ana ilga pusstundu zem 50 grā du karstuma, kondicionieris bija ieslē gts vairā k nekā uz pusi, saule spī d, un es vienmē r uztraucos, ja maš ī nā kaut kas saplī st. Kopumā braucā m tā lā k, jau pa ceļ am mans vī rs teica, ka Kalmiku ceļ u policists ar viņ u runā jis armē ņ u valodā : “Inchka poh tour” / Dodiet man naudu. Viņ š arī jautā ja armē ņ u valodā , kur strā dā . Sā kotnē jā summa tika saukta par 2000 rubļ iem. Vī rs teica, ka viņ š tā du naudu nedos, ja gribē s, lai paņ em tiesī bas, un galu galā ies. Un cena tev sarkana - 500 rubļ i, ja gribi - ņ em, ja negribi - atņ em tiesī bas un raksti protokolu. Kurš gan š aubā s, ka viņ us neuztrauca nekā da apdzī š ana - bet viņ i iedeva 500 rubļ us, jo bija tikai 500 banknotes. Pē c tam es ieliku stolniki viņ a somā . Tomē r kalmiks, kurš runā armē ņ u valodā...
Pē c stepes nez no kurienes pē kš ņ i parā dā s kaut kas lī dzī gs dakš ai ar rā dī tā ju uz Divnoe un Prokhladny. Un navigators atbilst kursoram Cool. Tā jau ir Stavropole, bet robež zī mju nav. Klimata pā rmaiņ as ir redzamas uzreiz - parā dā s koki, raž as pē das no laukiem. Un no kurienes š ajā tā paš a platuma apgabalā nā k tik neauglī gs gabals kā Kalmikija? Pamazā m ceļ malā s ir vairā k koku, bet ir arī nemiers, satraukums - tiek atsaukti atmiņ ā notikumi Budjonnovskā , kuriem arī ejam cauri. Pa š oseju var braukt ar kravas maš ī nā m ar ieroč iem, tankiem, ieroč iem - jebko - pilnī ga dezertē š ana, nav pat ceļ u policijas posteņ u, kuriem iepriekš bez prieka bū tu pabraukuš i garā m. Sasniedzam Budennovsku – parastu mazpilsē tu, daudz privā tā sektora. Atš ķ irī ba ar kaimiņ u Krasnodaru ir uzreiz pā rsteidzoš a - Stavropole salī dzinā jumā ar to ir daudz nabadzī gā ka. Uzpildī ja degvielu, tad paturē ja Zeļ enokumsku un Georgievsku. Sā ka satumst – un te satumst ā tri, uzreiz un ļ oti. Domā jā m piestā t – priekš ā marš ruta grū tā kais kalnainais posms. Precī zā k, domā ju par pieturu - uztraucos par vī ru, lai viņ am svaiga galva, un viņ š saka, ka var arī tā nokļ ū t Armē nijā . Mani pā rsteidza tas, ka uz š osejas nav visa kā - moteļ i, ē dinā š anas vietas, tikai degvielas uzpildes stacijas, rodas iespaids, ka viss Stavropoles reģ ions dzī vo nemierī gi gaidot nā kamo č eč enu reidu un tā pē c nesniedz nekā dus pakalpojumus garā mgā jē jiem. - ar. Viņ u noskaņ ojums ir tieš i jū tams: mums ir grū ti, bet mē s dzī vojam. Paš i cilvē ki ir ļ oti draudzī gi un laipni.
Georgievskā viņ i jautā ja vietē jiem iedzī votā jiem par viesnī cu - viņ i apstā jā s pie Yubileinaya. Apsargā ta autostā vvieta ir bloķ ē ta ar sargu-vectē vu - 100 rubļ i, mums ir trī svietī ga istaba par 550 rubļ iem no cilvē ka. Istabā ir vecs padomju ledusskapis, krā su televizors, izlietne ar aukstu ū deni, glā zes, dvieļ i, drē bju skapis, tualete uz grī das - nobruž ā ts un vecs, kā visas viesnī cas sienas, nu mums tikai vajag gulē t un mazgā ties. Cenā iekļ autas brokastis, bet cē lā mies 4 no rī ta. Vectē vs autostā vvietā vispirms jautā ja - kas tie ir, kā pē c, tikai tad atvē ra vā rtus. Gruzī ni no Mari republikas nakš ņ oja tajā paš ā stā vvietā divos BMW dž ipos, uz ceļ a mū s apdzina. Acī mredzot iekrā to naudu par nakš ņ oš anu viņ i atdod ceļ u policistiem. Viņ i teica, ka mē s turpinā sim kopā . Izrā dī jā s, ka viņ i naktī neizslē dza lukturus un vienkā rš i beidzā s akumulators - dabiski, ka vī rs devā s viņ iem palī gā (starp citu, tas ir tikai sā kums maniem atklā jumiem par kaukā zieš u pļ ā pī gumu - kas bija mā jā s !!! ! ). Bija vē rts celties 4 no rī ta, lai izbrauktu no pilsē tas 6.
Kaut kā nemanā mi iebraucā m Kabardā - likā s, ka uz ceļ a ir betonē ti burti un augš ā karogs - protams, ar zaļ u krā su. Ejam, viss mierī gi. Gar ceļ iem ir daudz valriekstu koku. Gaiss ir svaigs un vē ss - ietekmē kalnu tuvums, pat mitrs. Pabraucā m garā m paš ai Prohladnijas pilsē tiņ ai – tā s iedzī votā ji pā rsvarā ir krievi. Ceļ š gar Kabardu ir 80-100 km, jau nopriecā jos, ka pametu islā mu. Iebraucam Maisky - posteni sauc Dž ulam vai Dž ulab, pati putnu bū da ar kā pnē m, kā divi stā vi, viss izklā ts ar smilš u maisiem. Mū s apstā dina sarkans krievs ar lož metē ju, uz kura viņ š tur rokas. Prasa dokumentus, atver bagā ž nieku. Un tad sā kums tam, par ko raksta viss internets un par ko es arī lasu. Tieš ā m priecā jā s. Atveram, pienā k cits pā rstā vis - kabardietis sejā , viņ a uzmanī bu piesaista degvī ns - 8 pudeles dā vanā Armē nijai: "Vai jums ir atļ auja degvī nam? " Uzreiz atceros Puš kina rindas no viņ a Ceļ ojuma uz Arzrumu, kad aziā ta izskata inspektors viņ am lū dza ceļ ojuma karti, Puš kins viņ am pasniedza sasmē rē tu lapu ar Vē stī jumu kalmiku sievietei, kuru aziā ts turē ja otrā di ar svarī gu skatienu un izlikā s. Lasī t. Tas ir, auni visus pā rē jos uzskata par auniem. Viņ a vī rs tieš i un nekaunī gi: "Vai jums š ķ iet, ka mana automaš ī na ir kravas automaš ī na, vai kā ? " Nā kamais: kas ir kanistrā , alkohols? Kanistrā ir ū dens - lai uz ceļ a nomazgā tu rokas, bet acī mredzot Kabardā rokas mazgā tikai pirms lū gš anas, un tā kā mē s nelū dzamies, tad domā , ka ū deni nevajag. Nā c ar mums. Vī rs dodas uz putnu mā ju. Vesels krievs paliek uz ceļ a - tas ir viņ a bizness. Sā k palikt garlaicī gi. Viņ š man saka: "Kā pē c tu neizslē dzi maš ī nu? " - "Jā , es nebraucu, " - "Tā tad jū s pagriež at atslē gu, pretē jā gadī jumā mums ir apnicis visu dienu š eit elpot š os x * azy, " - "H * azy? " "Nu, tā mē s š eit runā jam. Vai vē laties kafiju? " - Kuru? - Š ķ ī stoš s. Nē , tā nav kafija. "Kas par krē mu trī s vienā ? " - Nē paldies. – Es arī iedzertu graudus, bet nav kur gatavot un nav laika. Ak, nabadzī te, tu te smagi strā dā ji, ieelpoji izplū des gā zes, tev pat kafiju nav kur pagatavot. Nu, maini darba vietu - kā pē c gan neej laukā (tā es domā ju pie sevis, tikko dzirdami saku bē rnam).
Ejam tā lā k. Viņ š vienkā rš i viņ iem teica: “Nu, ilgi mē s viens otram skalosim smadzenes. Jums ir 500. " - "Labi, labi, paņ emiet dokumentus un dodieties prom. " Tā ir viņ u zinā š anu cena par DD noteikumu pā rkā pumiem. Kamē r mē s stā vē jā m un gaidī jā m, gā zes upuris apturē ja visas nevietē jā s automaš ī nas - galvenokā rt no Osetijas 15 un Stavropoles 26. Mans vī rs teica, ka viņ i vienkā rš i iegā ja putnu bū dā , uzmeta piecsimt uz galda un aizgā ja. Un viens Gazeles š oferis, kad viņ u apturē ja, vienkā rš i pateica: “Priekš sā c, es š odien esmu tukš s, ” un brauca tā lā k.
Uzduramies vē l vienā postenī kā dā ciemā : Kur tu ej - Izstaigā jam Kaukā zu - Un tomē r, ja nav noslē pums - Nav noslē pums, uz Armē niju, uz dzimteni. - Atver bagā ž nieku, kas ir degvī ns? Ko, bez š ņ abja? - Visticamā k ne. - Lai tev labs ceļ ojums. Oho, viņ š to nereklamē ja, viņ š arī teica, ka nā kamreiz bū s vieta, kur var ē st (pulkstenis ir 8, ir medī bas). Acī mredzot godī gi. Starp citu, viņ š arī ir kabardietis. Redzē jā m daž as kafejnī cas - bet kur tie, kas tajā s strā dā - nesaprata. Kas mums jā dara, jā ieiet viņ u krodziņ ā un jā meklē , jā rauj no miega? Jā , attē lā .
No visa ceļ a gar Kabardu 40 kilometri ir grants, gaisā ir krī ts, logi aizvē rti un kondicionieris ieslē gts. Bet ir zī mes - notiek ceļ a darbi, brigā des numurs utt. Muļ ķ ī bas - uz papī ra, iespē jams, š eit remonts jau ir veikts, un ceļ š ir viss asfaltē ts, un, ja nepatī k, nebrauc. Acī mredzot tā domā Arsens Kanokovs un visa viņ a kompā nija. Mans viedoklis: un ka Staļ ins viņ us visus nesū tī ja kopā ar č erkesiem.
Tā lā k Elkhotovo - ar š o vā rdu ir saistī ti daudzi stā sti. Nav ziņ u, jau prieks, ka aizgā ja. Pē kš ņ i no ceļ a malā novietotas maš ī nas tieš i zem mū su riteņ iem izskrien raksturī gs melns purns, vienlaikus saš utusi vicinot veselas divas rokas, kurā s - neviena no tā m - kā rota svī traina nū ja. Iepriekš ar š ī m rokā m viņ š uzvilka bikses, lai neļ autu kā jā m sapī ties. Ko viņ š tur darī ja maš ī nā , ka viņ am pat nebija laika paķ ert nū ju? Un kliedz: "Stop, stop. " Nu celies augš ā . Vī rs aiziet, neko nesaprotot, bet gatavs uz visu. Tas bija kā aicinā jums nolaidī ga zaudē tā ja sirdsapziņ ai: "Kas tas par zī mi, vai, dā rgais? " – Tā dā tonī , intonā cijā un tā dos augstumos tē ti runā ar vainī gajiem dē liem. Likā s, ka kabardietis pā rplī sī s no saš utuma – kā tas nā kas, ka š oferis uzdroš inā jā s to salauzt? Nebija redzama neviena cita zī me, izņ emot brī dinā jumu par video ierakstī š anu. Iepriekš ē jā zī me - apdzī t aizliegts - bet mums priekš ā nebija neviena, kas varē tu apdzī t. Ī si sakot, iekā p maš ī nā . Tur lieta pagriezā s uz savu galveno pusi: “Nu, Artū r, ķ ersimies pie lietas. Jū s pā rkā pā t - dodiet man rubli (1000). "Es neko nesalauzu. Ja vē laties, sastā diet protokolu, bet, ja nevē laties, tad jums ir 200 rubļ u. Un es nedotu, bet negribu kavē ties. Ja vē laties - ņ emiet pa labi, ja vē laties - 200 rubļ u. Pē c kukuļ a auto pazuda no vietas - acī mredzot, lai pabeigtu ko, kā dē ļ viņ am nebija laika paķ ert nū ju, proti, noskrā pē t savu diž dadzi. Braucā m arī pa Elkhotovu, musulmaņ u ciemu Osetijā . Pa ceļ am pretī nā ca militā ro urā lu karavā na, visi no 21. apgabala - vicinā ja rokas un dunē ja, patī kami redzē t mū sē jos 2000 kilometru garumā .
Tā lā k ceļ š uz Vladikaukā zu - pilsē tā notiek bū vniecī ba, pati pilsē ta ir diezgan krā saina, automaš ī nu nav ļ oti daudz. Uzkrī toš s ir privā tais sektors - divstā vu lielas mā jas no sarkaniem ķ ieģ eļ iem, augsti ķ ieģ eļ u ž ogi, metā la vā rti ar rakstiem, vietā m vā rti vaļ ā un redzami ar flī zē m noklā ti pagalmi, pagalmos - sveš as maš ī nas. Es redzē ju lī dzī gas mā jas Krasnodaras apgabalā - Anapā , Supsekhā . Un viņ i kliedz pa TV, ka viņ iem nepietiek naudas, ka viņ u skola Beslanā tika notriekta, ka viņ iem ir bezdarbs? Jā , š ie č eč eni laiž savē jos - tē vus, brā ļ us, onkuļ us - noš auj bē rnus, kuri maksā - un uz visu piever acis. Tā ir zaimoš ana no manas puses, tas nav atļ auts, vai tas ir nepareizi? Un es nevē los to saprast, un es pat nedomā ju par viņ u viedokli. Jā , Staļ inam bija taisnī ba - ja tu negribi strā dā t, es tevi nosū tī š u tur, kur tu mirsi bez darba. Un nekas, iekā pa maš ī nā s un aizbrauca. Kaukā zā viņ i saprot tikai naudu un varu, bet viņ i neciena naudu par naudu, bet jā , pret varu. Un jo stingrā ka Krievija pret viņ iem, jo pretimnā koš ā ki. Un viņ iem nekas nenotiks. Vai esat kā dreiz dzirdē juš i par kaukā zieš u graudu audzē tā ju, š uvē ju, audē ju, vienkā rš i strā dnieku? Kā ar melnajiem caurumiem? Par budž eta injekcijā m visiem š iem č eč eniem-inguš ijai-karač ai-cirkasieš iem-kabardiem-osetī niem? Un tam nav nekā da sakara ar to, ka osetī ni ir kristieš i. Tie ir tā di paš i kristieš i kā musulmaņ i. . . Vispā r jau Vladikaukā zā ir redzami kalni. Ir automaš ī nas no Dienvidosetijas ar burtiem SOR un savu karogu.
Pē c Vladikaukā zas sanā ca vā rdi - Mič urino, vī rs jokoja, ka mana sievasmā te strā dā netā lu, laukos, mums ir vasarnī ca Mič urinecā , kaut kā ds ciems uz A...ar vairā k vai mazā k krievisku nosaukumu. . Tur mē s iegā jā m veikalā - pā rdevē ja ir pā rsteidzoš i runī ga: no kurienes mē s, kur, kā mums patī k, nedomā jiet sliktu par mū su mentiem, tomē r, jū s ar nevietē jiem numuriem, ne visi esam kā ka. Paņ ē ma baklavu - viņ a apliecinā ja, ka mā jā s gatavots, uz valrieksta, te katrā pagalmā aug rieksts (Armē nijā riekstu neatpazina ne vī ramā te, ne vī ra mā sa), mā jas sieru, kā du desiņ as iepakojumā . Cenas ir zemā kas nekā Č eboksarā , bet pē c to standartiem mē s paņ ē mā m visdā rgā ko.
Tuvojamies Upper Lars, iebraucam Darial Gorge. Es visu par to izlasī ju internetā un iztē lojos to kā briesmī gu ceļ u ar akmeņ iem, kas karā jas no augš as un klinti pa kreisi, aiz kuras Terek ir trokš ņ ains. Reā li viss nav tik biedē još i: ceļ š iet uz leju, ir marķ ē jums divā s joslā s, gar malu ir ž oga stabi, acī mredzot, kopš Puš kina pā rgā jiena laika, ceļ š ir pā rbū vē ts un paplaš inā ts, komunistu nodroš inā ts. spē kus. Pabraucā m garā m vietai "Atved mani, Kungs" - tieš ā m, ceļ š š ķ iet iedzī ts klintī , un tā virsotne karā jas pā ri garā mbraucoš ai maš ī nai. Izturē ts, paldies, kungs. Es jau esmu garī gi noskaņ ojies, ka pā rā k neapbrī nos, lai nesagrautu savu veiksmi ceļ ā . Bet apbrī nas sajū ta mani joprojā m pā rņ em, skatos, pagriež u galvu pa kreisi - lejā ir klints, pa labi - kraujas klintis ar asā m vai maigā m virsotnē m, visu klā j mež s. Akmeņ i it kā izaug viens no otra, tos var redzē t uz priekš u, tie š ķ iras, lai izlaistu mū s cauri. Bet tā ds saspringums, kā aprakstī ja Puš kins, netiek ievē rots. Terek tek pa diezgan plaš u ieleju starp akmeņ iem.
Iebraucam Chmi - skats uz š o ciemu ir neizskatī gs, nez vai te ir gā ze? Š eit mē s gaidī jā m noslē guma darbī bu no izrā des "Dod man naudu". No kreisā s puses iznā k balts krekls vā ciņ ā , vicinot nū ju. Apstā jamies, vī rs kā parasti iziet ā rā . Es dzirdu: "Ej, dā rgais, mē s ar tevi parunā sim. " Sadzirdu daž us vā rdus fragmentā ri, tad vī rs ar smiekliem sejā atver durvis, izņ em somu ar naudu, apsē ž as un nespē j nesmieties: “Es neko tā du neesmu redzē jis. Pat pā rsteidzoš i. Viņ š saka: neskaties uz zī mi muitas priekš ā , brauc pa vidu, ja ņ emsi pa labi, uzliks naudas sodu, tas ir kravas automaš ī nā m. Brauciet pa vidu. - Sapratu. "Nu, Artū r, vai jū s nedosit vismaz 100 rubļ us par š ā du informā ciju? " Dal. Stā vē jam rindā muitā . Pats kontrolpunkts vē l nav redzams, viņ i cieš i piecē lā s kā jā s. Ap akmeni, kreisajā pusē ir Terek. Uzminiet, kā cilvē ki no ceļ a stā v rindā vismaz 2 stundas, ja apkā rt nav nevienas tualetes, kaut vai putnu mā jas tipa, bet uz tualeti jā iet? Protams, pa kreisi guļ oš ie akmeņ i ir izglā bti – aiz tiem var paslē pties.
Terekas krasts, kas te nav ī paš i straujš - piemē ram, parasta upe - ir nosē ts ar cilvē ku pē dā m, kā arī visā diem celofā na papī riem un blī vē m. Nav iespē jams iet pa labi no ceļ a - ceļ š balstā s pret milzī gajā m klintī m. Gā jā m arī upes virzienā , pieskā rā mies ū denim - parasts auksts ū dens. Pā rsteidzoš i svaigs, brī ze š urpu turpu, vai tieš ā m kaut kur ir neauglī ga Kalmikija? Nostā vē jā m divas stundas, lē nā m virzā mies uz zī mē m. Nebija nekā du pazī mju. Turklā t tur vienkā rš i nav iespē jams doties nepareizajā virzienā , automaš ī nu rinda pati virza, un labajā pusē visu aizņ em kravas automaš ī nas. Karogi plī vo - Krievija, Osetija un muita. Zī mes virs ieejā m simbolizē transporta veidu – vai nu vieglo automaš ī nu, vai kravas auto. Mū s aptur jau pirms ieieš anas š ķ ū nī tī , palū dz izņ emt somas un ar mantā m doties zem jumta, kur ir pat soliņ i (nav tualetes). Klī dā m, apsē ž amies. Vī rs paliek maš ī nā .
Pat tā s maš ī nas, kas bija pē c mums, pabrauc mums priekš ā - bet viņ a joprojā m nav. Mums priekš ā cilvē ki velk ā rā savas mantas no maš ī nā m, muitnieks melnā apskata visas durvis, tā s tiek piekrautas un dodas tā lā k par 3 metriem uz pasu kontroli. Zvana mans vī rs - viņ am vajag pasi, un man tā ir. Iedodu viņ am savu pasi un gaidu tā lā k. Atkal viss sā k saniknot: kā rtē jo reizi aizrā du sev, ka piekritu braukt ar maš ī nu, apsolu, ka nekur citur ar viņ u nebraukš u. Beidzot viņ š piebrauc. Tieš i viņ š atradā s maš ī nas rentgenā , un tur bija vajadzī ga arī pase, kuru viņ š kaukā zieš u stilā apdomī gi iedeva sievai - tā s viņ am nav galvassā pes. Muitnieks lū dz atvē rt visas durvis, ieskatā s tajā s, kā rtē jo reizi jautā jums ar kannu - Kungs, protams, ģ imenei ar bē rnu ceļ ā uz 3 dienā m atliek tikai nomā kt alkoholu, un tieš ā m - saskaņ ā ar likums, visu var izvest no Krievijas neierobež otā apjomā , bet mums nav narkotiku, ieroč u un muzeja vē rtī bu. Labi, pā riesim pie pasu kontroles kabī nes. Tos osetī nus nevar saprast (pā rsvarā viņ i ir muitā ): uz mums bļ auj - sē dies maš ī nā , mē s sē ž am, tad no kabī nes izliecas darbinieks un: “Slē gš u uz maiņ as maiņ u un aizieš u. kamē r tu tur sē di. " Lecam ā rā , dodam pases. Blī vē jumi dauzā s.
Pē c 10 metriem muitnieks atkal apstā jas un prasa pases “ja mums tā s ir” - “Bet kā tad mē s te nokļ uvā m, dā rgais? ” - “Goda vā rds, tikai goda vā rds. ” Spož a atbilde, ja vē l zinā tu, ka š is goda vā rds ir stiprā ks par taviem zī mogiem. Viss, š ajā ballī tē milzī gs svaigs vē jš . Trī s kilometri lī dz Gruzijas kontrolpunktam. Iebraucam tunelī – uzmanī gi, kā lasu par bedrē m tajā . Š ī teritorija ir izloze un kurš pē c komunistiem pieskata tuneļ a stā vokli - neviens? Mē s stā vam rindā uz Gruziju. Jau redzami karogi - Gruzijas ar krustiem un Eiropas Savienī bas ar zvaigznē m. Pirms mums ir 5 maš ī nas - iet garā m muitnieks un lū dz visus izkā pt no maš ī nas un doties iekš ā ē kā , lai viss norit ā trā k, citā di maš ī nu ir daudz.
Mē s aizejam. Mū su priekš ā ir viena kaukā zieš u izskata sieviete lakatā un garā s drē bē s, pauž ot savu neapmierinā tī bu ar nepiecieš amī bu doties ā rā . Muitnieks uzsprā gst, saka, ka mums tā dara, lai ilgi nestā vē tu rindā . Tad viņ š liek viņ ai sē sties atpakaļ maš ī nā . Vispā r viņ š nelaida garā m, bet viņ a pati skrē ja. Mē s ieejam ē kā , stā vam vienā no divā m rindā m. Iekš ā ir valū tas maiņ a un kaut kā ds teksts pie sienā m, bet viss rakstī ts ar burtiem, kas izskatā s pē c izvemtiem makaroniem. Turklā t esmu bez brillē m - neko nevaru saprast, laikam kaut kas ir angliski. Nav arī tualetes. Lū k, nē sā jiet visu lī dzi (un š ī ir 4 +2 +1 stunda + uztraukums). Viss, kā saka internetā : iedod pasi, paskaties kamerā , uzsit pasi - nā c iekš ā . Par daž iem jautā jumiem - kur viņ i reģ istrē ti. Vē l lielā ks bija mans pā rsteigums, kad daž i cilvē ki, kas stā vē ja man priekš ā , pē c bildē š anas ar kameru, tika aicinā ti iet viņ iem lī dzi - kā izrā dī jā s, uz izeju viņ i tur sē dē ja un uzrakstī ja kaut ko uz garā m lapā m, kurā m kaut kas sarkans. tika piestiprinā tas serpentī na lentes. Tas pats notika ar man priekš ā stā voš o onkuli: kur viņ i ir reģ istrē ti - Rostovas apgabals - muitnieks kaut kur aizgā ja, atstā ja tur onkuļ a pasi, un pie izejas mē s redzē jā m, ka viņ š jau kaut ko raksta.
Pie mums viss ir vienkā rš i: Alik, paskaties š eit, iespied zī mogu pasē , tad es, pasē . Aizbraucam, sagaidā m vī ru ar maš ī nu. Tas viss aizņ ē ma 45 minū tes, viss ir mierī gi, pieklā jī gi, un ir jū tama stingra likuma elpa: viņ i š ķ irstī ja pasi no un uz, pē kš ņ i ir Dienvidosetijas zī mogs. Ir pā rgā juš as visas š ī s š ausmī gā s domas, ka mani nopratinā s, vai es uzskatu Abhā ziju par Gruzijas sastā vdaļ u vai neatkarī gu valsti, un vispā r - esmu ar krievisku uzvā rdu Gruzijā...Izgā jā m no kontrolpunkta. Mē s ejam, sā kas Stepantsminda un Krusta pā reja. Ar nepacietī bu skatā mies - Kazbeks ir, bet debesis klā j mā koņ i, Kazbeku nemaz neredz. Silts, svaigs, satriecoš s vē jš . Kurš gan cits var palepoties ar radiem un klasesbiedriem, ka viņ am zem rē koņ a Terekas krastā bija tualete un skats, kā ū dens vā rā s no ā truma (pamē ģ ini tur nokrist - nomirsi vai nu no ā truma, vai no aukstuma). Bet armē ņ i-gruzī ni te jau ir bijuš i. Droš i vien arī azerbaidž ā ņ i, viņ u maš ī nas bija muitā .
Sarež ģ ī tā kā daļ a - Cross Pass - sā kas ar labu asfaltu. Vī rs slavē : labi padarī ts Saakaš vili, viņ š uzcē la tā du ceļ u. Tač u tad pē kš ņ i krasa pā reja uz krī tainu-grants segumu ar bedrē m un akmeņ u kaudzē m. Tā tas turpinā s 40 kilometrus, nu, 30 noteikti. Braucam ar ā trumu 20-30km, logi nolikti, kondicionieris ieslē gts. Viņ š vairs neslavē : Saakaš vili ir aita. Kā pums-pagrieziens-kā pums-pagrieziens, nolaiš anā s-pagrieziens un tā neskaitā mas reizes. Vispirms ir redzams divus km augsts kalns, tad š is kalns jau ir lejā , un pa kreisi ir tā da paš a 2 km klints jeb cik tur ir. Pa ceļ am mū s apdzina augsts tū risma autobuss no Armē nijas - Dievs, cilvē ki, kas prot braukt pa TĀ DIEM ceļ iem, ir pelnī juš i cepuri nost. Uz tā s paš as grants pē kš ņ i sā kas remontdarbi - ceļ ā ir smagā tehnika, strā dnieki, š ķ iet, viņ us nemaz nesamulsina manevra š aurī ba un klintis ar serpentī nu. Kalnu virsotnē s š eit ir Alpu zā les un ziedi, nav koku, es nevaru spriest par gaisu. Aizā s nedaudz snieg. Gar zā ļ ainajā m nogā zē m izmē tā ti govju un, iespē jams, aitu ganā mpulki.
Stā vs kā pums-pagrieziens 180, atkal kā pums, nolaiš anā s, tas viss ir bezgalī gs. Kravas automaš ī nā m stū ros ir spoguļ i. Kā š eit brauc piekabes? (Tā du ir daudz, pā rsvarā ar Armē nijas numuriem, ir kravas automaš ī nas no Turcijas un Ukrainas). Kā cilvē ki š eit ceļ o ziemā ? Droš i vien, ja mā jā s sē ž izsalkuš a ģ imene, pa tā diem ceļ iem iemā cī sies braukt. Pabraucā m garā m dzeltenam narzā nas ū denskritumam, bet ā rā neizgā jā m. Tā lā k uz -ri vai -ni sā ka parā dī ties ciemati. Jaunas Alpu mā jas tū ristiem. Bet tas jū tas tukš s. Ielejas un kalni sā k zaļ ot, parā dā s koki, kalni saplacinā s un zaudē augstumu, bet pagriezieni un nobraucieni un kā pumi paliek. Piestā jam kalnu restorā nā paē st. Mums nav Lerija. Jautā jam 45 gadus vecai sievietei, vai viņ i pieņ em rubļ us. Viņ a ir no PSRS un tā pē c runā krieviski, viņ i pieņ em rubļ us, 1 laris š eit ir 25 rubļ i. Ē dienkarte gruzī nu, krievu un angļ u valodā . Apsē ž amies, es personī gi gribu karstu zupu. Viņ a mums iesaka bļ odas, ņ emam katram + trī s pudeles Nabegdali ū dens, man ir glā ze Saperavi 200 grami un maize. Kamē r viņ i gatavo, mē s fotografē jamies uz kalnu fona, Gruzijas baznī ca, kalni š eit jau zaļ o. Mū su automaš ī na ir pā rklā ta ar baltu krī tu. Restorā ns izskatā s ļ oti kalnains - sienas un kolonnas ir no vietē jiem lieliem kopā cementē tiem akmeņ iem, ļ oti etnisks izskats, plaukti un galdi no koka, uz tiem ir kaut kas vietē jais - lielgabali, krū zes. Solī da Eiropas tualete ar ū deni un tualetes pods, pat ziepes ir pieejamas - tas ir 2000 augstumā , kā š eit tiek ū dens? Pie blakus galdiņ a koš ļ ā jas melnie Karabahas armē ņ i, runā krieviski. Pie sienas ir plazmas panelis, rā da kaut kā du izrā di, kura Krievijā ir pilna - kā ds gruzī ns kaut ko jautri saka un publikas smiekliem lec milzī gā s ar ziediem nokrā sotā s biksī tē s. Nebiju domā jusi, ka Kaukā zā tā ds stulbums ir iespē jams. Viņ i nes bļ odas č uguna platā s bļ odā s - liellopa gaļ as gabalus dā rzeņ u mē rcē , katram pa 300-400 gramiem. Viņ i par visu samaksā ja 700 rubļ us.
Par gruzī nu virtuvi jau ir daudz runā ts, tā pē c tikš u galā ar vienkā rš u vā rdu - ir garš ī gi, lai nekas nepaliek uz š ķ ī vja. Liela glā ze auksta saperavi man nenā k par ļ aunu, bet no Gruzijas vī na gaidī ju vairā k un pat Gruzijā (labā kais vī ns manā mū ž ā ir Kindzmarauli, bet kad tas bija. . . ). Ienā ca gruzī nu bē rni un apsē dā s pie galda – acī mredzot š eit strā dā viņ u vecā ki. Dodoties prom, viņ a visiem teica “muggled”, un viņ i acī mredzot man teica, lū dzu, gruzī nu valodā . Bē rni piebilda "pē rc" - viņ i vairs nav no Savienī bas un nav ne jausmas par krievu valodu. Paē dā m un dzē rā m un devā mies tā lā k. Mē s ejam garā m smaragda krā sas ū denskrā tuvei uz zā laugu kalnu fona. Piestā jam apskatī t cepures no gruzī nietē m - ņ em arī rubļ us, bet vī ram nepatī k cepuru ģ ē rbš ana, tikai noņ ē ma no auna ā du un uzš uva cepuri, pat smarž a palika. Pa ceļ am daudz govju - stā v ar gudriem purniem - guļ - atpū š as tieš i uz ceļ a. Gudri, jo zina, ka neviens viņ us uz ceļ a nenogā zī s. Dodiet viņ iem signā lu, lai ļ autu viņ iem paiet.
Gruzijas ciemati izskatā s nabadzī gi, tač u tie ir bagā tā ki nekā armē ņ u ciemati, iespē jams, veģ etā cijas pā rpilnī bas dē ļ . Mā jas ir nepieredzē tas, otrajā stā vā ir obligā ta veranda zem jumta. Ir redzami daž u ē ku skeleti - tikai sienas, bez jumtiem. Interesanti, vai te ir gā ze vai kā ? Piebraucam lī dz Tbilisi - tad dodamies uz Marneuli, bet norā des rā da tikai pilsē tas ielas un rajonus. Gaiss uzreiz mainā s - š eit ir karsts, uz ielas ir pā rsteidzoš i maz cilvē ku, ir automaš ī nas - pā rsvarā ā rzemju automaš ī nas, bet tas ir tā lu no Maskavas. Nav sastrē gumu, bet ir jū tams ī paš s bezdroš sirdī gs braukš anas stils. Brauciena laikā pa pilsē tu - un tas ir apmē ram 40 minū tes - es redzē ju divas sievietes, kas brauc, tas ir progress salī dzinā jumā ar Armē niju. Ir - gan uz ceļ a, gan pilsē tā - Lukoil degvielas uzpildes stacijas, daudzas Azerbaidž ā nas SOCAR degvielas uzpildes stacijas, benzī ns ir vairā k nekā.50 rubļ u. Pabraucā m garā m slavenajam mū rim virs Kuras ar baznī cu un mā jā m tieš i sienā – š ķ iet Mtatsminda.
Pa ceļ am apstā jā mies, prasī jā m ceļ u uz muitu – pā rsteidzoš ā kā rtā visi, ar kuriem sazinā jā mies, runā krieviski, skaidro. Mums paveicā s – sastapā m armē ņ u maš ī nu, signalizē jā m tai, paskaidrojā m, kas par lietu, un tad braucā m viņ iem tā lā k. Pē c tam armē ņ iem bija jā apstā jas pilsē tā , bet viņ i mums parā dī ja ceļ u. Navigators nedarbojas ne Gruzijā , ne Armē nijā - tas ir militā rā s droš ī bas dē ļ . Apļ veida krustojums - ir rā dī tā js uz Sadakhlo, tas ir kontrolpunkta nosaukums. Turp braucam cauri Marneuli un Muganlo ciemiem. Jautā jam Razikam, vai ejam pareizo ceļ u – viņ i mums krieviski saka, kas ir pareizi. Š ķ iet, ka cilvē ki pret mums izturas labi. Ciematos viņ i uz ceļ a pā rdod vī ģ es, tomā tus, persikus, pat gurķ us un ā bolus. Ir kafejnī ca. Droš ī bas un miera sajū ta - č eč eni mū s te nesasniegs, policija nesekos, lai nokratī tu mī klu, un, ja pē kš ņ i mums pat nā ksies nakš ņ ot tepat uz ielas, vietē jie to nepieļ aus, viņ i. uzaicinā s mū s pie sevis. Mani pā rsteidza sievieš u satikš anā s pie kā da ū dens krā na - visas ar kannā m, acī mredzot, nav tekoš a ū dens. Gruzī ni visi ir melnā s zeķ ubiksē s un garos, vismaz ikru vidum svā rkos.
Piebraucam lī dz Sadakhlo - muitnieks ieskatā s salonā , lū dz izslē gt reģ istratoru, nolaist aizmugurē jo logu, ierauga dē lu, sveicina ar rokas mā jienu un vā rdu "č au". Piebraucam pie loga - neizkā pjam no maš ī nas, neviens uz lietā m neskatā s, mū s sauc vā rdā - Aliks - ronis, Artū rs - ronis, Elena - ronis, mē s tikai skatā mies uz logu, paņ em mū su pases un dodies prom. Uzraksts uz zā liena ar latī ņ u burtiem - Georgia. Ne vā rda krievu valodā . Jā , kurš maksā , tas klausā s savu mū ziku. Lai gan, iespē jams, arī Krievijas ī stenotā gruzī nu glā bš ana no persieš u un turku izcirš anas arī ir ko vē rts. Nu labi - lai dzī vo kā grib. Mē s no tā neko nezaudē jam. Man nav nostalģ ijas un nož ē las par pagā tni – katrs dabū ja to, ko ieguva. Nekavē joties pagriezieties uz Armē nijas kontrolpunktu Bagra. Te uzreiz jū ti, ka Armē nija ir blakus - nekā das kā rtī bas neesamī ba, visi kā pj barā , gan kravas, gan maš ī nas, vī rs satika kā du armē ni, kamē r mē s stā vē jā m, sā kā m runā t. Izrā dī jā s, ka ir kopī gi paziņ as no kaujas vietā m, un karā viņ i vispā r atradā s tuvumā . Viņ š mums deva padomu - kur samaksā t tos paš us 70$ par maš ī nu pie ieejas, pat, varē tu teikt, nodeva no rokas rokā , kam - brokerim, biznesmenim, nezinu, bet viņ a palī dzī ba izrā dī jā s noderī ga, jo pē c zī moga nosiš anas pasē - atseviš ķ i man un bē rnam izkā pā m no maš ī nas, un viņ am atseviš ķ i - vispā r sā kā s pandemonijs, tad vī rs teica, ka dators muitā nesen bija. salū zuš i, tā pē c bija tā da rinda - un kas ienā k un kurš iziet, visi vienā ē kā ar saviem dokumentiem par maš ī nā m, naudu, apdroš inā š anu.
Vispā r es samaksā ju naudu, tad devos uz apdroš inā š anas biroju, kas tur, š ķ iet, nav redzams pie muitas. Apdroš inā š ana tiek izsniegta vismaz 15 dienas un maksā.70 USD, jū s varat maksā t rubļ os. No apdroš inā tā ja iznā ca jau ar garu baltu palagu ar zī mogiem - tā pati apdroš inā š ana. Tikmē r pulkstenis jau ir 21.30 - un š ī jau ir pilnī ga tumsa, un mums vē l ir 75 km lī dz Vanadzoram, š os 75 km var droš i reizinā t ar 2 - kalnu ceļ a un sliktas redzamī bas apstā kļ os Armē nijā tie nav pat nav aizdomas par ceļ a apgaismojumu - viņ i brauca mā jā s vē l 2 stundas precī zi. Es jau biju tā noguris no visa - trī s dienas normā li negulē ju, neē du dē ļ mī tiskas tikš anā s ar radiem - ka viss bija tā pat - nokritī sim no ceļ a bezdibenī , vai stā vē sim te lī dz no rī ta vai vienkā rš i aizej. Es sē dē ju aizmugurē jā sē deklī , bet dē ls uz priekš u. Atkal nolaiš anā s-kā pums-pagrieziens - cik tas viss ir noguris. Nu tumsā nevar redzē t kalnu augstumu un lejā esoš ā s klintis. Sā ka lī t, un uz ceļ a nebija gaismas, tikai reizē m pretim braucoš as maš ī nas. Vī ram un te izdevā s noturē t ā trumu zem 80-90. Visbeidzot, Dzoragets. Es domā ju, ka mums bū s ceļ š caur Puš kina pā reju - izrā dī jā s, ka ceļ š caur kā du Tavuš as apgabala daļ u un Debedu.
Par ko viņ i runā - kā atbrauca, kā klā jas, bet ar visu sī kumu pieslī pē š anu, un saimnieka puse ir ī paš i runī ga. Tad sā kas kustī bas, kas norā da uz tuvu maltī ti. Uz galda parā dā s š ķ ī vji un dakš iņ as, dolmu ienes kā postos un mazliet vī nogā s. Siers, augļ i, un protams kafija - kā gan bez tā parunā ties, ja acis knapi veras vaļ ā arī bez miegazā lē m. Iedzē rā m uz tikš anos, tad mā sas ģ imene nolē ma, ka laiks atvadī ties - viņ i aizbrauca, vī ra mamma man teica - ej, gulies, bet kā es nenovā cu galdu. Es mazgā ju daudz trauku - bija jau 2 naktī , un zemnieciskā veidā , tas ir, bez tekoš a ū dens. No izlietnes mazgā š anā s tā dā paš ā veidā zemnieciski, un vī rs un mā te palika vieni.
