negaidīju, ka būs šādi
Jau sen gribē ju apciemot vī ra dzimteni Armē nijā . Beidzot 9. maijā devā mies uz Lavana firmas biroju Č eboksaros un nopirkā m divas biļ etes - man un bē rnam - turp un atpakaļ uz 4. -18. jū liju. Uzreiz jā saka, ka kompā nija izrā dī jā s lē tā ka nekā paņ emt elektronisko biļ eti internetā . Viņ iem ir lielā ka biļ eš u un atlaiž u izvē le, kā rezultā tā dā rga cena izrā dī jā s liela atlaide un lē ta biļ ete. Mē s samaksā jā m apmē ram 27 tū kstoš us rubļ u. Jā , ceļ š uz Armē niju vienmē r ir bijis dā rgs. Pirms ceļ a nopirkā m dā vanas radiem - Č eboksaras saldumus, padomju smarž as, vē l kaut ko. Un tā mē s devā mies uz Kazaņ u. Kazaņ as lidosta nepatī kami pā rsteidza ar savu nelielo izmē ru. Lidostas ē kā tiek ielaisti tikai pasaž ieri, bagā ž a tiek pā rbaudī ta caur rentgenu jau pie ieejas, bet tā vē l nav reģ istrā cija. Tū lī t viens armē nis caur mums nodeva pasi saviem radiniekiem Kirovakanam un citai pasaž ierei Rimmai tika iekrauta virs normas, viņ a palū dza ar mums padalī ties ar bagā ž u. Vienojā mies – vai grū ti. Viņ i prasī ja, kā pē c viņ a tik daudz ved uz Armē niju - izrā dī jā s, ka tatā ru sviests, viņ a saka, viņ as bē rni tur dzī vo jau mē nesi un nevar ē st armē ņ u sviestu, bez garš as, tā pē c viņ ai ir paveicies. Viņ a nesa arī mū su konfektes Akkondovskie - patieš ā m labā kā s Krievijā . Mē s paņ ē mā m dā mu vakaru ar ž ā vē tā m plū mē m, un viņ a ieguva mazliet no visa. Reģ istrē joties man palū dza parā dī t pudeles. Nā cā s visu acu priekš ā atvē rt gaisa spilvenu, iztī t divas pudeles - ar balzamu, muitnieks pā rliecinā jā s, ka iepakojums ir rū pnī cā raž ots un neatvē rts, teica - ietiniet. Rezultā tā mana bagā ž a devā s uz lidmaš ī nu, un mē s devā mies uz pasu kontroli. Atgriež oties Č eboksaros, es no vī ra uztaisī ju pilnvaru atstā t bē rnu, un notā re man apliecinā ja, ka tas ir nepiecieš ams, lai gan es jau zinā ju, ka saskaņ ā ar jaunā ko likumu pilnvara nav vajadzī ga, es to izdarī ju. tas vairā k armē ņ u muitniekiem (kā izrā dī jā s, viņ i ir lojā lā ki par mū sē jiem). Rezultā tā man prasī ja bē rna dzimš anas apliecī bu, prasī ja, vai es braukš u uz ilgu laiku, un es pat piedā vā ju pilnvaru, bet tas nevienu neinteresē ja. . Tikā m garā m kontrolei, tad atkal kadram, mū s zondē ja ar rokā m un sā kā m gaidī t nosē š anos. No pasaž ieriem - tikai armē ņ i, tikai es esmu krieviete, meitene bija viena armē niete, bet ar atkailinā tiem pleciem un pusgarā s biksē s "a la es č ubinu sevi un nē sā ju lī dzi savus sū dus. " Mē s gā jā m uz tualeti un dzirdē jā m daudz izsmieklu no armē ņ iem - piemē ram, to nevar salī dzinā t ar Zvartnotu. Nu, dā rgais hai, tad viņ i dzī votu savā hajastā nā . Viņ i iekā pa lidmaš ī nā ar 20 minū š u nokavē š anos, pacē lā s 18:30, lidmaš ī na Yak-42, lai gan tika deklarē ta Boeing 737-500. lidmaš ī na mū s patī kami pā rsteidza ar kondicionē tu svaigu gaisu, lai gan bija karstums. Iekš ā viss kā rtī gs un tī rs, pieklā jī gi stjuarti. Es ī paš i izlasī ju visu internetu par Tatarstan aviokompā niju - bija liela neapmierinā tī ba. Man patika viss, jo pirmkā rt vē rtē ju droš ī bu un tikai pē c tam to, kā viņ us pabaro lidmaš ī nā . Plus, uzreiz jā saka, ka ir tik kaitinoš i pasaž ieri, un tā du bija pietiekami daudz - stā sta, bet viņ i nesaprot. Vai tieš ā m nav iespē jams saprast vienkā rš u lietu - lidmaš ī na pat nav personī gā automaš ī na, tā ir milzī ga atbildī ba, tā pē c nerā diet tur savu raksturu darbinieku priekš ā . Daudzi pat neizslē dza savus mobilos tā lruņ us – un tomē r viņ iem prasī ja. Nu, kurš pē c tam ir slikts? Pabaroja mū s tā -tā - bet man tas nav galvenais, sulu lē ja uz pilnu klapi un piedā vā ja pat daž ā das sulas, no kurā m izvē lē ties, tē ju, ū deni un kafiju bez limita. Tuvojoties Erevā nai, sā kā s pļ ā pā š ana - man bija drū mas domas, Rimma sā ka lū gties, arī kaimiņ i kļ uva nervozi. Bet viss izdevā s, prasmī gi apsē dā mies uz Armē nijas zemes un aplaudē jā m. Mē s iegā jā m zvartnots uz augš u piedurknē . Uzreiz jā saka, ka esmu izlasī jis visu par zvartnotu - tas, ka daudzi to uzskata par tehnisku izrā vienu, manuprā t, ir ļ oti izstiepts. Parasta skaista lidosta, ne labā ka par Š eremetevo vai Domodedovo, tikai cilvē ku ir mazā k. Tomē r mani patī kami pā rsteidza apkalpoš anas ā trums. Viņ i bez jebkā diem jautā jumiem nospieda mū su pasē zī mogu, mē s devā mies karuselī pē c bagā ž as. Mē s to saņ ē mā m, un Rimma iekrauja mū su somas ratiņ os, un strā dnieks to aizripinā ja uz izeju. Beidzot satikos ar radiem - pie ieejas jau nepacietī gi gaidī ja vī ra mamma, viņ a mā sa un mā sas dē ls Artaks. Mū s atkal skū pstī ja un apskā va, man tika pasniegts rož u grozs - apmē ram 20 un vairā k, kas mani patī kami pā rsteidza. Artaks uzreiz paņ ē ma somu un mē s devā mies uz maš ī nu. Esmu jau dzirdē jis, ka Armē nijā cilvē ki mī l labī bas laukus - artakam ir balts labī bas lauks. Ž ē l, ka dienvidos naktis melnas, pa ceļ am neko neredzē ju. visur ir tumš s, baumas par naktsdzī vi Armē nijā ir stipri pā rspī lē tas. izrā dī jā s, ka š eit mū su telefonus neņ em - es kaut kā paļ ā vos uz autoviesabonē š anu, Krievijā vecā ki satraucā s, ka vairs nelaidī s ā rā . Vī ra mā sa Alvarda iedeva savu mobilo telefonu, piezvanī ju mammai. Apstā jā mies tvaika pirtī , lai nopirktu lavaš u. Izkā pu no maš ī nas – apbrī nojami, cik auksts. Lija lietus, un es burtiski drebē ju no aukstuma. Bet es izmē ģ inā ju ū deni uz ielas no jaucē jkrā na - vienkā rš i brī niš ķ ī gs ū dens, kas nav jā salī dzina ar mū sē jo. Visi ar interesi skatī jā s uz mani – š eit uz ielā m nebija neviena krievu. Mē s devā mies tā lā k. pē c pusotras stundas mē s nonā cā m Vanadzorā - un tiklī dz Artaks varē ja orientē ties tā dā tumsā . Aizbraucā m uz vī ra mā ju - mā jā ir divas virtuves, 5 istabas, daudzas saimniecī bas telpas, garā ž a, zemes gabals. Mū s uzreiz uzklā ja, bet bija jau 2 naktī , devā mies gulē t. Armē nijā nekur neesmu redzē jusi uz sevi š ķ ī busus neapmierinā tus skatienus - tieš i otrā di, pilnī ga sirsnī ba, ir vē rts kaut ko pajautā t, jo visi uzreiz draudzī gi paskaidro, un visi saprot un runā krieviski, un man bija ļ oti bail, ka krievu valoda Armē nijā jau bija aizmirsts . Visur uz ielas pā rdod kafiju, kas pē c tam tiek smalki samalta. Mē s devā mies uz tirgu – es to sauktu par antisanitā riem apstā kļ iem. Siera smarž a liek justies slikti, visi pieskaras ar rokā m, karstumā karā jas gaļ a, blakus vistas kā jas. Uz ielas kā jas guļ ar galantē riju, blakus svaiga forele, ko man uzreiz nopirka. Vispā r Alvards, Artaks un Artuš s nemitī gi piepildī ja jebkuru mū su vē lmi – tu tikai saki, ko gribi. Biju pā rsteigts, ka Armē nijā nav jaudī gu Duracell un Energizer akumulatoru, nā cā s nemitī gi uzpildī t kameru. Pā rtika ir lē tā ka, salī dzinot ar Krieviju - ķ irš i par mū su naudu ir 65 rubļ i, aprikozes 30, zemenes 60, siers pat tur bija dā rgs - ap 500 rubļ iem, viss aprī kojums dā rgā ks nekā Krievijā . Neliels klē pjdators no 15 tū kstoš iem rubļ u, ledusskapji no 2.000. Bet benzī ns no 40 rubļ iem un vairā k. Kā dā mē beļ u veikalā man iepatikā s stikla divstā vu lielais galds ar krā sainiem akmeņ iem - 4000 rubļ i par mū su naudu, pat gribē ju nopirkt un aizvest uz Krieviju, mums tā di 10-12 tū kst. Visur ļ oti gribas kaut ko no viņ iem nopirkt, pat juvelierizstrā dā jumu veikalā pā rdevē ja pret mani bija draudzī ga. Krievijā juvelierizstrā dā jumu veikalā pā rdevē ji vispirms apsvē rs, vai ir vē rts tē rē t savu laiku jums. Vakarā satikā m jaunu vedeklu - Sergeja brā ļ a dē la sievu, Artaka brā li, viņ u sauc Alvards. Izglī tojies par juristu, bet strā dā par pā rdevē ju, viņ i saka, par 2 dolā riem dienā . Mē s atkal devā mies ā rā pilsē tā . Tač u nekas pilsē tā , izņ emot apkā rtē jos kalnus, mū s nepā rsteidza. Č eboksaros ir neskaitā mi parki un izklaides, turklā t tā das, ka Armē nijā vē l jā iet un jā iet. Nā kamajā dienā nolē mā m mū s aizvest uz khor-virap. Es personī gi biju gatavs tikt lī dzi jebkur – man viss ir interesanti. Mē s devā mies pa to paš u ceļ u kā no Erevā nas. Pa ceļ am visur pā rsteidza kalni. Mū su priekš ā pē kš ņ i uzspī dē ja augsts kalns ar ledu - tas ir Aragats. Izgā jā m bildē ties un Artaks uzpildī ja maš ī nu - kamē r gaidī jā m - nosalā m, galu galā.2000 virs jū ras lī meņ a, lai gan spī d saule. Tuvā k Erevā nai sā k cepties. Braucā m pie vī ra mammas brā ļ adē la uz Erevā nu - viņ iem ir pieklā jī gs dzī voklis, pat veļ asmaš ī na un Mercedes automā ts ar benzī nu. Atkal auglis-kafija-baklava-gata un devos uz Etchmiadzin. Tas ir patieš ā m iespaidī gi, ja padomā , cik vecas ir baznī cas un ko tā s ir redzē juš as. Ieskatī jā mies templī iekš ā , apskatī jā m un nofotografē jā m visu muzejā . Veikalos viss ir diezgan dā rgs, lai gan tū ristu neredz. Mani pā rsteidza dā rzs, kur koki ir nosē ti ar aprikozē m. Un visur jū s varat dzert garš ī gu ū deni. Nā kamais Khor Virap. No godbijī bas apskauž u sevi - vajag, kur nu vē l kristietī bas š ū puli. Mans dē ls uzkā pa tieš i š ajā virapā - 14 metrus pa tī rajā m kā pnē m, es ar to neriskē ju. Ararats ir tieš i mums priekš ā , un tur ir ceļ š - tā ir Turcijas robež a. No augstuma Ararata priekš ā viņ i sauca uz Krieviju. Atkal pā rsteigts par tū ristu trū kumu. Mē s ē dā m izcilus horovatus zem zī dkokiem. Mā jā s atgriezā mies ap pulksten 23.00. Nā kamajā dienā - Sevans. Ceļ š iet cauri Molokan ciematiem Fioletovo un Lermontovo, kas, kā teica Artaks, dzī vo ļ oti bagā ti. Mū s pā rsteidza piespē les - tagad ir skaidrs, kā pē c armē ņ i ir labā kie braucē ji no visiem, un mans vī rs kopumā jū tas labā k pie stū res nekā bez maš ī nas. Mē s izbraucā m 2.180 grā du pagriezienus un nonā cā m Sevanā . Tas ir kā vā rds zils — tas tieš ā m ir dziļ i zils, ko ierā mē kalni. Skaistums ir neaprakstā ms un valdzina ar apbrī nu. Iegā jā m ū denī – neko caurspī dī gā ku neesmu redzē jusi pat Vidusjū rā . Jū s varat redzē t visus oļ us apakš ā , pat dziļ i no krasta. Izbraucā m ar katamarā nu, peldē jā s Aliks un artaks - ū dens auksts, brī nī jos, ka maz sievieš u peld, un tie, kas peld, guļ krastā zem dvieļ iem, lai gan varē ja sauļ oties. Nu jā , es neuzspiež u sevi ar savu mentalitā ti - es pats visur gā ju dž insos. Uzkā pā m Sevanavankā - atkal mani pā rņ ē ma piederī bas sajū ta mū ž ī bai un neaizskaramī bai, ko apliecina bazalta baznī cu skarbais un askē tiskais mū ris, hač karu kolekcija ieejas priekš ā . Cep lieliski, alvards apdedzis. Kopumā viņ i dzī vo dienvidos un neprot sauļ oties - un es iedegos labi, jo bez iedeguma es jū tos kails. Nopirkā m Sevanas vē ž us – to č aumalas ir ļ oti cietas. Mē s dzē rā m kizils kompotu, Jermuk ū deni. Vakarā viņ i pā rcē lā s atpakaļ . Nā kamā diena bija veltī ta alvarda mā jai – manam mī ļ ā kajam š aš liku iepirka gaļ u, baklaž ā nus, papriku, tomā tus. Pirms tam mē s jau tikā m baroti ar matsunu no mū su govs, olu kulteni no mū su vistā m ar tomā tiem, es mē ģ inā ju okra un marinē tu kizilu. Atkal svē tki, paskatī jos Sergeja un Alvarda kā zu ierakstu. Iedevu viņ iem smarž as - tete-a-tete un skitu zeltu, abi alvardi no sirds priecā jā s, kā arī gultas komplekti. Nā kamajā dienā apmeklē jā m Puš kina pā reju - š ī lieta ir stiprā ka par Sevanas ceļ u, nemitī gi brī nī jos, kā varē ja braukt ar tā diem pagriezieniem un bez nož ogojuma. Mana vī ra mā tei par pā rsteigumu izrā dī jā s, ka augš stā vā vairs nebija ne pieminekļ a, ne ū dens strū klakas, ne kafejnī cas — viņ i par to bija ļ oti sarū gtinā ti un sarū gtinā ti. Novā cā m kalnu garš augus - teica, ka gaļ ai, kaut kā di zili ziedi, es bildē ju daudz bildes, no kurā m paveras skats no augš as. Tad ieraudzī jā m pambaku un kaut ko ī paš u dabā - Debetu. Akmeņ i tur stā vi un akmeņ aini, bez zā les un kokiem, lejā tek debeta upe, ū dens tajā.10 grā du. . Teica, ka esot arī č ū skas. Pat š eit izrā dī jā s, ka viņ i pazī st Č eboksaras ceļ u policistus, un armē ņ i krastā par viņ iem runā ja neglaimojoš i - kas ir patiesī ba, tas ir patiesī ba. Izmē ģ inā jā m ū deni no krā na - pavisam cits ū dens, bet grū ti pateikt, kur garš o labā k. Vanadzorā minerā lū dens tek tieš i no klints, tā du ū deni nekur neesmu dzē ris - dabiski gā zē ts un dabī gi minerā ls, var salī dzinā t ar ideā lu brī numu. Ir pienā kusi izbraukš anas diena. Visu nakti lija lietus, vispā r Armē nija pā rsteidza ar aukstumu. Bagā ž ā iesaiņ ojā m divas skā rdenes ar murabu dibenu, bundž u tusu, kizilu, gatu-baklavu, bē rnam un vī ram nopirku arī treniņ tē rpus ar armē ņ u simboliku, T-kreklus, maltu armē ņ u kafiju, kurpes no armē ņ u ā das. bē rns, un daž as citas mazas lietas. Viņ i paņ ē ma sauso vī nu Aireni, saldo Gayane, konjaku Ardvin. Izbraukš anas dienā piestā jā m Erevā nā pie mana vī ra mā tes brā ļ a mā jas. Tur dzī vo arī viņ u tē vs - tas ir, mans vectē vs, viņ am ir 93 gadi, bet viņ š pats iet pa kā pnē m, domā un visu dzird, runā krieviski. Dā rzā viņ i pirmo reizi ieraudzī ja vī ģ i uz koka - onkulis man to noplū ka tieš i no krū ma, un es to izmē ģ inā ju. Ir arī milzī ga vī noga - lai neaptī tu rokas, zī dkoks, cidonija, hurma. Mē s devā mies uz garni un gegard. Geghards pā rsteidza ar savā m alā m, atkal ū deni var dzert visur, interesanti hač kā ri tieš i sienā s, stā vas kā pnes un ar daudzu gadu caurumiem. Pā rsteidza dziļ as grotas un alas. Garni templis pā rsteidza ar savu pagā nisko kontrastu un kalnu kaskā ž u panorā mu. Š eit bija tū risti, viņ i runā ja franč u valodā . Pats ciemats viss ir dā rzos, visur ir aprikozes un ķ irš i. Onkulim atkal bija mielasts, atkal horovats un bagā tī gas vakariņ as, augļ i, sieri, kafija. Nebiju domā jusi, ka tiksim tik sirsnī gi uzņ emti, pat “nejū ties kā mā jā s”, bet š ī s ir tavas mā jas, tā ir tava dzimtene. Visur atstā ju vispatī kamā ko iespaidu par Armē nijas iedzī votā jiem - pat ielā s cilvē ki priecā jā s, ka brauc no Krievijas, Kaimiņ i Maš tota ielā Vanadzorā visi nā ca sveicinā ties un paskatī ties uz vedeklu no Krievijas un viņ u dē ls Arturs - Aliks, visi vē lē ja visu to labā ko. Tiklī dz es teicu - kā das jums skaistas rozes dā rzā , saimniece skrē ja pē c š ķ ē rē m un nogrieza man sarkanas rozes - veselu roku. Visur mū s aicinā ja ciemos, ā rstē ja. Droš i vien Krievijā mē s to tā nepieņ emam, bet vienalga Armē nijā ir grū ti dzī vot, darba nav vispā r. Visi jautā ja – vai tu vē lē tos dzī vot Armē nijā ? Nu ko lai saka? Komforta ziņ ā Armē nijai vē l tā ls ceļ š ejams lī dz Krievijai, nav pā rliecī bas par nā kotni, cilvē ku, ī paš i vecā ku acī s - izmisums, visa nauda ir tikai Erevā nā , un arī tad ne visiem ir. Tagad vē l vairā k ienī stu viņ u prezidentu Sargsjanu - kā var turē t tautu tā dā nabadzī bā , ja uz viena pieminekļ a visus var padarī t bagā tus. Galu galā š ā du pieminekļ u nav ne Š veicē , ne Monako, un vē l jo vairā k Luksemburgā . Starp citu, pie ieejas Erevā nā artaks mums parā dī ja mā ju, kuras nav pat Krievijā - un tieš ā m, tur ir viens ž ogs ar skulptū rā m un statujā m, kas, manuprā t, ir miljardu dolā ru, un visa vietne ir kā vesels. pilsē tas kvartā ls. Alvards un mana vī ra mā te man uzdā vinā ja gredzenu. Un es, lai gan Artaks atteicā s, uzdā vinā ju viņ am naudu, lai gan viņ i mums tē rē ja vairā k (es vienmē r mī lu sevi par grē cī go domu, ka nož ē loju, ka Artaks ir 9 gadus jaunā ks par mani un viņ š ir mana vī ra brā ļ adē ls, tā pē c viņ a spē ks kukuļ i un laipnī ba). Mē s apmeklē jā m Tsitsernakaberd. Š eit mē s esam Zvā rtnotā . Ļ oti baidī jos, ka bū s problē mas ar aizbraukš anu - raksta visu par Zvartnotu. Bet izrā dī jā s, ka ar viņ iem viss ir vienkā rš ā k un labā k, ieč ekojā m bagā ž u un reģ istrē jā mies, viņ i arī novē lē ja patī kamu lidojumu. Bagā ž a tieš i 40 kg + baklava rokas bagā ž a. Tad atvadu skū psti un apskā vieni, un mē s vieni dodamies uz muitas zonu. Vispirms tiek skenē ti rā dī tā jpirksti, tad man jautā – vai tev bagā ž ā ir kannas? Kas tur ir? - Es saku - dibens un tus muraba. - Labi, uz priekš u. Tā lā k pasu kontrole, robež sargs bargi skatā s uz mums, bet zī da zī mogu pasē , saku viņ am aprè s un viņ š tik tikko manā mi pasmaida. Nā kamais bezmaksas veikals. Choice konjaks maksā.720 rubļ us - paņ ē mu nerunā jot, tad dabū ju vē l 20 gadī gu nairi ap 2000 rubļ iem. Un piloti parasti krā ja konjaka grozus. Man te viss bija jā ņ em - pilsē tā paņ ē mu pudeli 20 gadus veca ardvī na - 2.000 drā mu, granā tā bolu vī nu, sauso un saldo Gayane par mū su naudu, katra 130 rubļ i. Š eit viss ir lē tā ks. Atkal skenē jam pirkstus un esam Boeing 737-500. Lidojums pagā ja ā trā k un bez turbulences, ē diens mani pā rsteidza - bū tu labā k, ja viņ i to nedotu vispā r, sveiks Araratam Muradjanam, cik viņ š ielika kabatā uz š ī m kartona kastē m? Ierodoties visi nekrievi aizpildī ja migrā cijas kartes, un te nu esam lidostā . Č ī kstoš ais karuselis ved bagā ž u, bet tas ir ī ss un strā dnieki kliedz, lai paš i izkraujam bagā ž niekus - citā di griezī sies un mū su somas nepienā ks. Krievi pirmie iziet pasu kontroli, un pā rē jie lopi lē nprā tī gi gaida. Tad mē s ar bē rnu savus 40 kg velkam pa grī du - tos nevar pacelt, un muitnieki uz mums skatā s ar smī nu. Vī rs to visu redz, bet, protams, viņ i viņ u nelaiž cauri, kas ir pretdabiski - š ī atkal ir bagā ž as pā rbaude. Esam pirmie kasetē – mums jautā , cik mums ir alkohola? Pats neatceros, sā ku skaļ i skaitī t un domā ju par plū mju moonshine pudeli Jermuk pudelē - ja tagad lū gs to izsaiņ ot, tad kaut kas acī mredzot tiks atņ emts. Muitnieks man sā k stā stī t, ka lī dz 18 gadiem piemaksa par alkohola veš anu ir 2 litri, un mums ir vairā k. Es viņ am paskaidroju, ka mē s esam divatā ar bē rnu, un viņ š - kā ds tam sakars. Ž ē l, ka nepaņ ē mu izdruku ar importa noteikumiem. Jū s varē tu radī t troksni. Bet viss pā rvē rš as vienā vā rdā – aiziet. Paldies Dievam, viņ i neko neķ idā ja, un virsū bija aprikozes dū res lielumā un ķ irš i. Tagad esam mā jā s, skatā mies fotogrā fijas, atceramies Armē niju, tā s garš ī go ū deni, Sevanas zilo, stingrā s un izturī gā s baznī cas, mū su mazgā š anos pagalmā - kas tas par muļ ķ ī bā m, salī dzinot ar tā du skaistumu. Mē s gandrī z apē dā m baklavu un gatu, augļ us - "lai neviens auglis nepazustu" - tā teica mans vī rs, galu galā viņ i izgā ja divas muitas, izmē ģ inā ja ardwin - lieliski, bet vī nu un citus konjakus pagaidā m taupā m. Mums ļ oti pietrū kst Armē nijas ceļ i un kalni, ī paš i artaks, un man te pē kš ņ i ļ oti iepatikā s motal siers, bet tas arī drī z beigsies, piemē ram, muraba un titsak. Bet atmiņ as par laipniem un viesmī lī giem cilvē kiem, kurus mē s patiesi mī lē jā m, paliks mū ž ī gi.
