Viduslaiku kristiešu arhitektūra. 1. daļa
Mana stā sta pē dē jā daļ a par pavasara ceļ ojumu uz Armē niju bū s veltī ta iepriekš nokavē tajiem kristieš u pieminekļ iem: baznī cā m un klosteriem, kurus mē s redzē jā m. Š os pieminekļ us valsts viesiem izrā da visbiež ā k.
Š ajā stā stā es mē ģ inā š u atbildē t uz savu jautā jumu: kā armē ņ u arhitektū ra atš ķ iras no citā m, kas arī bija kristieš u arhitektū ra. Uzskaitī š u redzē tā s vietas, mē ģ inā š u atzī mē t, kas man š ķ ita ievē rojams un raksturī gs tajā vai citā vietā .
Armē ņ u arhitektū ras ziedu laiki krita uz pirmajiem kristietī bas gadsimtiem (IV-V gs. ), vē l viens uzplaukums notika Armē nijas karaliskā s dinastijas un lī dz ar to valstiskuma un suverenitā tes (XI-XII) beigā s. Bū vniecī bas pā rtraukš ana tiek skaidrota ar iebrukumiem (arā bi, sē ļ uki, mongoļ i, persieš i) un neatkarī bas un valstiskuma zaudē š anu.
Pirmā s baznī cas galvenokā rt bija bazilikas, kurā s senā s formas tika pielā gotas jaunā m funkcijā m. Bijuš o pagā nu tempļ u vietā tiek uzcelti agrī nie kristieš u tempļ i. Mē s savā ceļ ojumā neredzē jā m “tī rus” baziliku, bet tie ir valstī . Tas izskaidrojams ar Bizantijas tuvumu grieķ u tradī cijā m un to, ka armē ņ u arhitekti biež i strā dā ja kaimiņ valsts impē rijas teritorijā , bagā tinot savu pieredzi ar jaunā m zinā š anā m.
Turklā t pirmo baznī cu celtniecī bā tika izmantota Tuvajos Austrumos pastā voš o mauzoleju arhitektū ra.
Armē ņ u tradī cijā m atbilstoš ā bazilika daž kā rt ir savienota ar segtu galeriju (Odzun).
Turpmā k bazilikas sā k aizstā t ar kupolveida baznī cā m. Bazilikas pastā v un attī stā s tikai civilajā arhitektū rā . Tas ir saistī ts ar faktu, ka jaunā reliģ ija prasī ja citu, nepagā nu dizainu. Arhitekti meklē ja jaunas formas. Tā di bija kupolveida un š ķ ē rskupolu sē jumi, kas parā dī jā s blakus esoš ajā Bizantijā gandrī z vienlaikus pē c tam, kad tā pieņ ē ma kristietī bu kā oficiā lo reliģ iju. Tā di ir arī slā vu valstu teritorijā , pē c kristī bā m viņ i aizguvuš i ne tikai paš u reliģ iju, bet arī baznī cas formu, kur arhitektū rā tempļ a plā nā izmantots krusts.
Armē nija arī uzcē la zā les krusta formā , kas ierakstī ts aplī vai daudzstū rī . Ar to iepriekš neesmu saskā ries, kaut reiz tā lajā Lielbritā nijā redzē ju apaļ u baznī cu, bet nebiju tajā iekš ā , neredzē ju iekš ē jo plā nojumu. Š ī apaļ ā baznī ca, starp citu, bija saistī ta ar Bizantijas imperatoru Konstantī nu, kurš padarī ja kristietī bu par Romas valsts reliģ iju (mums zinā ma kā Bizantija).
Armē ņ u piemē ri ar kupolveida zā lē m, kas pā rveidotas no trī s eju bazilikas, ko mē s esam redzē juš i: Odzun, Sv. Hripsime Vagharshapat.
V–VII gadsimtā . celt mazas krustveida baznī cas. Etchmiadzin tiek uzskatī ts par paš u pirmo nepā rtraukti pastā voš o vienuviet. Tiesa, š odien zem paš reizē jā s katedrā les atrodas pirmā baznī ca, un tajā nav bezmaksas ieejas.
7. gadsimtā parā dī jā s ļ oti neparasta krustveida baznī ca ar centrā lo kupolu — Zvā rtots.
Zvartota modelis muzejā
No Zvā rtota mū sdienā s ir saglabā juš ā s tikai daļ ē ji atjaunotas drupas. Un ar tempļ a plā niem un iekā rtojumu var iepazī ties kompleksa teritorijā esoš ajā muzejā .
Sv. Hripsime nepā rtraukti darbojas no bū vniecī bas brī ž a lī dz pat š ai dienai.
St. Repsime
Arā bu iebrukuma grū tajos laikos parā dī jā s hač karu grieš anas mā ksla, par kuru es rakstī ju iepriekš . Pē c atbrī voš anā s no arā biem arhitektū ra attī stā s. Pirmā s baznī cas atkā rto agrā k celto baznī cas formas. Bet vē lā k tie sā k kļ ū t sarež ģ ī tā ki. Tatevas Pē tera un Pā vila baznī cā (IX gs. ) parā dā s brī vi stā voš i piloni.
Klosteru teritorijā otrā arhitektū ras uzplaukuma periodā lī dzā s tieš i baznī cu ē kā m parā dī jā s saimniecī bas ē ku kompleksi: ē dnī cas, skolas, grā matu krā tuves, viesnī cas, vestibili.
refektorijs (Hahpat)
Ī paš u uzmanī bu ir pelnī juš i vestibili (armē ņ u gavits un ž amatuns), kas plaš i izplatī ti 10. –13. gadsimtā . (Hahpats, Sanahins, Geghards). Tos izmanto daž ā diem mē rķ iem: kā kapenes, draudzes locekļ u vietas, sanā ksmju telpas. Daž reiz tie sasniedz milzī gus izmē rus. Gavits atrodas tieš i pie baznī cas, zem to grī das ir veidotas kapenes (armē ņ u tradī cijā s to nevar darī t baznī cā ). Ž amatuni tiek bū vē ti atseviš ķ i un tiek izmantoti visbiež ā k sapulcē m.
gavit (Sanaina)
Kupola dizains ir interesants. Armē nijā kupols ir konusa formas, klā ts ar akmeni. Pirmkā rt, forma ir slī pē ta, pē c tam tā kļ ū st apaļ a. Karmavoras baznī cas flī ž u kupols Aš tarakā ir saglabā jies kopš.5. gadsimta (diemž ē l mē s to neatradā m). Reizē m kupoli pā rvē rš as par kaut kā diem kroku svā rkiem. Un tā di cilvē ki mani vienkā rš i apbū ra.
baznī ca Amberdas cietoksnī
Laicī gā arhitektū ra ietekmē baznī cas arhitektū ru. Ī paš i biež i tas notika XII-XIV gadsimtā . Turklā t kupolā biež i ir gaiš s logs - yerdik. Tas ir aizgū ts no glkhatunas tautas mā jokļ a, kur ir izveidota bedre, lai izvadī tu dū mus no pavarda. Tā da pati bedre redzama arī baznī cu kupolos. Ap caurumu ir izvietoti kristī gā s reliģ ijas simboli, kas ir dekorē ti ar "stalaktī tiem", kas sastopami musulmaņ u arhitektū rā .
caurums kupolā (Noravank)
Kad parā dī jā s krustojoš ā s arkas, tā s sā ka veidot virs jumta logu. Pateicoties laternai, tiek izvilktas baznī cas proporcijas (Hagpat, Noravank). Tajā paš ā laikā tempļ i tiek dekorē ti ar akmens grebumiem.
Dievmā tes baznī ca ar laternu zem kupola (Noravank)
XIII gadsimtā . parā dā s zvanu torņ i (Hahpat, Sanahin). Pirmajā stā vā atrodas kaplič a, bet augš ā , kolonnu ieskauti, ir zvani. Tajā paš ā laikā klosteru (Hagpat, Noravank) teritorijā tika uzcelti mauzoleji-kapenes-baznī cas. Š eit pirmo stā vu aizņ em kaps, bet otrajā atrodas kaplič a.
zvanu tornis (Hahpat)
Baznī cā m diezgan biež i ir it kā divi stā vi. Daž ā s kā pnes uz otro ir izņ emtas (Noravank, Goshavank), lielā kajā daļ ā , š ķ iet, tā s bija iekš ā , varbū t pā rvietojamas (vai nav saglabā juš ā s). Tie veda uz augš pusē esoš ajā m ejā m, kuru stū ros varē ja bū t divas vai č etras. Rezultā tā baznī ca it kā vē l vairā k stiepā s uz augš u (seviš ķ i, ja kupolā vē l bija gaismas laterna). Š ī s kā pnes ir ļ oti stā vas un š auras.
ā ra kā pnes (Goshavank)
Armē ņ u priesteri š o kā pņ u veidu skaidro š ā di: ceļ š pie Dieva ir grū ts (pacelš anā s), bet ticī bas noraidī š ana ir vē l grū tā ka (nokā pš ana).
iekš ē jā s kā pnes (Kecharis)
Sā kot ar 15. gadsimtu. bū vē t ievē rojami mazā k. Ekonomiskā un politiskā pagrimuma dē ļ palikusi tikai hač karu mā ksla. Kopš.17. gs sā kas mierī gā ki laiki. Pē c tam tika atjaunotas vecā s baznī cas (Etchmiadzin katoļ u katedrā le Vagharš apatā ), tika uzceltas jaunas - Khor Virap klosteris (XVII gs. ). Notiek atgrieš anā s pie 5. -7. gadsimta bū vniecī bas tradī cijā m.
Neatkarī bas zaudē š anas apstā kļ os jauni klosteru kompleksi kļ ū st par cietokš ņ iem (iepriekš tiem bija izglī tī bas funkcija - tā s bija universitā tes). Tagad klosterim ir viens galvenais templis, kas stā v vidū kā Rietumeiropas donž ons. Ap to ir citas klostera ē kas. Ja ir arī citas baznī cas, tā s vairs nepiekļ aujas galvenajai, bet iekļ aujas apkā rtē jo ē ku kopē jā arhitektū rā . Visu klosteri ieskauj aizsargmū ris.
Tā lā k, ievē rojot iepriekš izklā stī to marš rutu, es uzskaitī š u baznī cas un klosterus, kurus satikā m pa š o ceļ u. veidā .
