"Laiks vākt akmeņus" (hačkars)
Š eit es pievē rsī š u vislielā ko uzmanī bu hač kariem. Tač u minē š u arī vietas, kur var redzē t neparastus kokgriezumus vai nelielus pieminekļ us, daž kā rt apvienotus ar kokgriezumiem.
“Khachkar” nozī mē “š ķ ē rsakmens” (pē c analoģ ijas ar “kar” vā rdā “Karahunj”, ko es jau minē ju). Interesenti var palasī t arī par Staraya Dzhuga. Es lasī ju, jo pē dē jā laikā es “vā cu” skumjus stā stus par vē sturiskā s un kultū ras atmiņ as iznī cinā š anu uz planē tas (sā kot ar Afganistā nas Bomijas ielejas budā m, pē c tam bija VidusĒ ģ iptes muzeji, Irā kas Bagdā des un Mosulas muzejs, seriā ls Palmī ra...). Juga ir arī stā sts par vandaļ iem XX-XXI gs. Š is stā sts ir lī dzī gs stā stam par armē ņ u genocī du. Tikai tur tika nogalinā ti cilvē ki, bet š eit cilvē ku vē sture, viņ u atmiņ a, dvē sele.
Es gribē ju izsekot burtiski punktotajai hač karas izskata un attī stī bas ķ ē dei. Jo tie ir iekļ auti UNESCO nemateriā lā mantojuma sarakstā , kas pagā juš ajā reizē tika minē ts kā augstā kā s meistarī bas darbs.
Mā kslas eksperti uzskata, ka š ī ķ ē de ir š ā da: daž ā da veida menhī ri (viš api, Zorata Karera akmeņ i) - Urartas stē las - hač kā ri. Bet es kaut kur sā kumā pievienotu petroglifus, jo tajos bija arī simbolisks tē li, nevis tikai seno cilvē ku dzī ves ainas. Petroglifi atradā s uz kalna virsmas, nevis uz atseviš ķ a apstrā dā ta akmens pareizajā vietā .
Turklā t varat strī dē ties: kā tieš i hač kars parā dī jā s un kā pē c tas kļ uva tā ds, kā du mē s to redzam š odien.
Starp pirmajiem jebkuras reliģ ijas piekritē jiem tika novē rtē ta vienkā rš ī ba, askē tisms un saprotama simbolika. Un daž ā das stingras tradī cijas dod impulsu jebkura veida mā kslas attī stī bai, kas sasniedz augstu pilnī bas pakā pi.
Vē sturisku apstā kļ u dē ļ armē ņ u baznī ca ļ oti agri “atkā pā s sevī ”, atkā pā s no citā m, kas bija sadalī tas daž ā dos virzienos, nemitī gi mainoties un kļ ū stot arvien krā š ņ ā kas. Tā bija ļ oti stingrā s tradī cijā s “motī ta”, askē tiska un praktiski nemainī ga kopš.5. gadsimta sā kuma. Turklā t jū s neiegū sit bagā tī bu pastā vī gā cī ņ ā ar iebrucē jiem. Ir “mazā s formas”, kuras var aiznest, paslē pt: grā matas (par to rakstī ju iepriekš ) un tā s paš as hač kā ras.
Armē ņ u tradī cijā s par galveno godbijī bas simbolu kļ ū st krusts, nevis ikona. Turklā t krusts simbolizē nevis krustā siš anu, bet gan Kristus debesbraukš anu, t. i. nes pozitī vo sā kumu nevis cieš anas, bet gan atbrī voš anā s no tā m.
Pē c kristietī bas pieņ emš anas viņ i sā ka likt koka krustus — kristieš u simbolus, kas pastā v citā s valstī s. Bet, no vienas puses, akmeņ ainajā Armē nijā ir maz koku, un iebrucē ji ripinā ja vilni pē c viļ ņ a un viegli sadedzinā ja š os ī slaicī gos simbolus. Savukā rt Armē nija ir austrumu valsts, kur akmens grieš anas mā kslas tradī cijas veidojuš ā s gadsimtu gaitā , vienkā rš i nebija iespē jams kaut ko nepā rņ emt no kaimiņ iem.
Iespē jams, pirmie akmens hač kā ri parā dī jā s grū tajos pirmo arā bu uzbrukumu gados - 5. gadsimtā . Sā kotnē ji tie bija vienkā rš i: tikai krusta attē ls uz akmens un pat ar pagā nisku nozī mi - krusts kā dzī vī bas koks. Krustu papildina citi ornamenti, arī ar pagā nu simboliem: piemē ram, vī nogulā js, saules disks. Vē lā k seno simboliku piepilda jauna kristī ga nozī me. Tā dē jā di kristietī ba pamazā m nomaina pagā nismu uz hač kariem.
iespē jams, š ie bija pirmie hač kā ri
Hač karu uzstā dī š anai ir daudz iemeslu (ir vairā ki desmiti): cilvē ku piemiņ ai, uzvaras piemiņ ai, pilsē tas pamatu ielikš anai, uzvarai, ceļ a sazarojumos, avoti. . . Tiek uzskatī ts, ka ja ir hač kars, bet baznī cas nav, tad var veikt rituā lus un blakus hač karam. Uz sienā m tempļ a ā rpusē vai iekš ienē ir attē loti krusti, kur tos var uzskatī t par grafiti, un celtnieka zī mi un apliecinā jumu svē tceļ nieka ieguldī jumam, kurš apmeklē jis baznī cu vai klosteri.
Kad valsti izposta iekarojumi un reidi, monumentā la celtniecī ba kļ ū st neiespē jama, tad tikai hač kars paliek neliela kristietī bas arhitektū ras forma. Š ajā laikā krusts kļ ū st sarež ģ ī tā ks, sā k "ziedē t".
Š ī mā ksla sā kā s, izveidojot vienkā rš u krustu uz lī dzenas virsmas. Ap galveno krustu parā dā s citi krusti un simboli. Tad ir "lidojoš ie" krusti. Nā kotnē eleganti kokgriezumi un simboli daž ā dos dziļ umos aizņ ems arvien lielā ku akmens virsmu. Pamazā m uz akmens praktiski vairs nepaliek brī vas virsmas: visu klā j ornamenta “mež ģ ī nes”.
Brī vi stā voš as hač karas dizains ir vienkā rš s: vertikā lai plā ksnei ar krustu ir tapa, otrajā horizontā lajā ir caurums, kurā tiek ievietota pirmā s tapas. Vē lā kā periodā vienkā rš ai vertikā lai plā ksnei tika pievienota karnī ze, apakš ē jā plā ksne tiek pā rveidota par postamentu. Daž reiz zemā k tiek uzceltas kapelas, un uz tā s jumta augš pusē tiek uzstā dī tas hač karas. Tā tad kapela kļ ū st par sarež ģ ī tu pjedestā lu.
Hač kars ir sadalī ts trī s daļ ā s. Apakš ā ir zeme. Var bū t jebkurš iespē jamais zemes tē ls, arī Golgā ta, š eit var bū t kopā ar Kristu krustā sisti zagļ i, krusta klienti. Vidē jais ir zemes un debesu kombinā cija. Š eit Kristus cilvē ks tiek pā rveidots par Dievu. Galvenais ir krusta attē ls, uz kura Kristus tika sists krustā . Š is krusts steidzas debesī s, savieno zemi, kur tā stā v, ar debesī m, kur krustā sists Kristus uzkā ps. Bet š is krusts joprojā m atgā dina kā dreizē jo dzī vī bas koku, kas ar saknē m turas pie zemes un ar vainagu steidzas debesī s. Augš ē jā daļ a ir debesu attē ls. Š eit ir novietoti augstā ki spē ki: Dievs Tē vs, apustuļ i, Dievmā te, svē tie. Ļ oti reti uz hač kariem var atrast Kristus krustā siš anas ainas attē lu. Š ā dus hač karus sauc par "Amenaprkich" - Visu Glā bē ju.
Tā kā reti tiek izmantoti attē li, paš as hač karas simbolika un interpretā cija kļ ū st arvien sarež ģ ī tā ka. Sā kotnē jais Dzī vī bas koks tika pā rveidots par Kristus miesu. Kā augi savī ti krusta zari kļ ū st par simbolu Dievmā tei, kas apskauj savu dē lu, vai rokā m, kas noņ em krustā sisto no krusta. Vē lā k zari saplū st un savijas ar rozeš u zvaigž ņ u rā mi, kas ieskauj krustu. Kvadrā tu rā mis simbolizē septiņ us zī mogus, pakā pienus, pa kuriem var pacelties debesī s. Ziedu rotā jumi simbolizē jaunu dzī vi. Saules disks pā rvē rš as par pasaules simbolu, ligzdu-zemi, Visumu, no kurienes Kristus cilvē ks paceļ as debesī s, kur kļ ū st par dievu. Armē nijas priesteri uzskata hač karu par durvī m uz debesī m. Hač karas kapsē tā novietotas tā , lai augš ā mcelš anā s laikā apbedī tais varē tu tur nokļ ū t caur rozeš u zvaigznē m krusta malā s (durvis uz debesī m).
Es uzskaitī š u mū su ceļ ojuma pa valsti secī bā (diagrammu skatiet š eit) daž ā di hač kari (un akmens grebumi), kuriem jums vajadzē tu pievē rst uzmanī bu, ceļ ojot pa valsti. Tajos ir saglabā ti to meistaru vā rdi, kuri tos izgatavoja, vai arī tiem ir neparasta arhitektū ra. Kas attiecas uz vienkā rš i skaistajiem hač kariem, tos ir ļ oti grū ti nesatikt: tie ir visur.
Hovhannavank klosteris[1]. Ja Svē tā Karapet (baptistu) baznī ca XIII gs. slē gts (kā tas bija mū su gadī jumā ), ir vē rts zvanī t uz netā lu dzī vojoš as sievietes piedā vā to tā lruni. Iekš pusē ir timpanons "Gudrā s un muļ ķ ī gā s jaunavas". Es viņ u diemž ē l redzē ju pa loga atvē rumu, sā nos. Un viņ š , tā pat kā hač kars pie sienas, viss ir noklā ts ar kokgriezumiem un, š ķ iet, bija krā sots. Ir arī hač kars ar retu Ā dama galvas attē lu. Es neredzē ju galvas nevienam no tuvumā esoš ajiem hač kariem.
Sv. Hovhannavankas klostera Karapeta baznī cas iekš pusē
Odzun[6]. Š eit var aplū kot akmens grebumus: Dievmā tes tē lu ar Kristu Jaunavas baznī cā . Un neparasts VI gadsimta piemineklis - blakus baznī cai. Tiek uzskatī ts, ka stē las š ī pieminekļ a arkā s ir atgā dinā jums par viš apiem.
kapa piemineklis Odzunā
Sanahinas klosteris [7]. Š eit, netā lu no Visu Glā bē ja baznī cas, atrodas hač kars, kas piedē vē ts meistaram Dā vidam. Tas viss ir dekorē ts ar akmens grebumiem. Tomē r krustakmens š eit, protams, nav viens. Un š ajos ziemeļ u klosteros grī da ir klā ta ar krustakmeņ iem: jū s vienkā rš i staigā jat pa tiem. Tas man atgā dinā ja Valletas Sv. Jā ņ a baznī cu: arī tur visi staigā pa bruņ inieku Hospitaliera kapakmeņ iem.
Hač kara Ciranavora (oranž a) Sanahina
Hahpat klosteris[8]. Š eit ir jā pievē rš uzmanī ba Armē nijai retajam hač karam “Amenaprkich” (Viss Glā bē js) ar krustā sisto Kristus attē lu. Turklā t š ī hač kara ir krā sota. Tiek pieņ emts, ka š eit strā dā jis meistars Vagrams. Krustā siš ana nav raksturī ga armē ņ u tradī cijai, bet gruzī nu tradī cijā m, jā . Acī mredzot savu ietekmi atstā ja netā lu esoš ā s Gruzijas spē cī gā ietekme un tas, ka savulaik Ziemeļ armē nija atradā s Gruzijas karaļ u pakļ autī bā , lai gan to valdī ja armē ņ u prinč i karaliskajā dienestā .
"Amenaprkich" no Haghpat
Turklā t pie klostera sienas var redzē t Uš akantu dzimtas kapus (drī zā k arhitektoniskas celtnes): 8. gadsimta kapelas apakš ā , 13. gadsimta hač karas augš pusē .
Uš akantu ģ imenes kapi Hagpatā
Goshavank klosteris [10]. Daudzi cilvē ki š eit ierodas tikai, lai redzē tu š eit esoš o meistara Poghos hač karu. To sauc par "Vologdas mež ģ ī nē m", "adatu". Tas atrodas pie ieejas Gregora Apgaismotā ja baznī cā . Zinā tnieki nezina citus slavenus š ī meistara hač karus (lai gan viņ i pieņ em, ka Erevā nas Vē stures muzejā un Karabahas hač karus izgatavojis viņ š ). Š is ir viens no hač kara piemē riem no š ī s mā kslas ziedu laikiem viduslaikos.
Poghos hač kara Goš avankā
Noravankas klosteris[10]. Š eit ir meistara Momika hač kari (iesauka tulkojumā nozī mē “maza svece”). Diemž ē l nevaru uzskaitī t un parā dī t tos, kas viņ am pieder. Mū su ekskursija pa š o klosteri izrā dī jā s saburzī ta, laika bija katastrofā li maz. Turklā t mū s š eit atveda pē c Areni vī na darī tavas apmeklē juma: neveiksmī gs lē mums. Klosterī bija kaut kā di svē tki, kur bija daudz cilvē ku, un es ļ oti gribē ju redzē t arī dejas.
Pa labi un pa kreisi no ieejas Dievmā tes baznī cā ir uzstā dī ti Momika hač kari. Augš ē jā labajā pusē ir attē lota Dieva Mā te svē to ieskauta; pa kreisi - prinč i uz ceļ iem krusta priekš ā . Ak, pat nebija laika stā vē t viņ u tuvumā un apsvē rt. Ejot augš ā un lejā pa kā pnē m uz augš ē jo baznī cu, visi aizgā ja.
Š ī s baznī cas pirmā stā va timpanonā ir attē lota Dieva Mā te erceņ ģ eļ u Miķ eļ a un Gabriela ieskauta, otrajā - Kristus ar svē tajiem. Abi tympanoni arī ir Momik darbs.
Momik hač kars Jaunavas baznī cas malā s
Ir vē rts pievē rst uzmanī bu baznī cu grebš anai. Klosteri pē c zemestrī ces uzcē la un pā rbū vē ja Momiks. Viņ a paš a darinā ts grebums uz tur esoš o baznī cu timpaniem. Sv. I. Kristī tā ja baznī cas fasā des apakš ē jā timpanā ir Dievmā tes attē ls ar mazuli, bet augš pusē - pagaidā m reti sastopams Dieva Tē va attē ls ar Ā dama galva viņ a rokā , kas svē tī Kristus krustā siš anu pa kreisi.
Meistara Momika timpanoni Sv. I. Kristī tā ja baznī cā
Tatevas klosteris[16]. Š eit hač kars ir novietots virs 10. gadsimta kolonnas, kas ir uzstā dī ta uz eņ ģ es un š ū pojas, paziņ ojot par zemestrī cē m. Kolonnu sauc par "gavazan" ("personā ls").
Gavazan Tatev
Noratus kapsē ta[22]. Š eit ir lielā kais vienā vietā savā kto hač karu skaits š odien: to ir simtiem. Papildus hač kariem kapsē tā var redzē t akmens grebumus uz kapiem ar daž ā diem simboliem: kristieš u un ikdienas ar ainā m no miruš ā dzī ves.
Noratus kapsē ta
Es pastā stī š u leģ endu par kapsē tu Noratus. Es teicu, ka hač karu uzstā dī š anai bija daudz iemeslu. Viens no tiem ir par godu krituš ajiem varoņ iem.
Š is stā sts notika laikā , kad seldž uki iebruka Armē nijā . Viņ i uzbruka negaidī ti un nodevī gi, izvē loties brī di, kad notiek kā da svē ta ceremonija, piemē ram, kā zas vai bē res. Parasti š ajā laikā karadarbī ba beidzā s, cilvē ki bija neapbruņ oti.
Reiz valdniekam Melikam tika paziņ ots, ka karalis Gegems sē ro par sava drauga nā vi Noratusā . Viņ š ir tur ar nelielu bruņ otu apsardzes grupu. Pā rē jie ir ciema iedzī votā ji. Vakarā Gegemam tika paziņ ots, ka tuvojas liela Melika grupa. Gegham varē ja vai nu skriet un paslē pties naktī , vai arī stā vē t ienaidnieka priekš ā un mirt. Bet tad viņ am ieš ā vā s prā tā doma. Viņ š nolē ma izmantot militā ru viltī bu. Gegems lika karavī riem novilkt bruņ as un uzvilkt tā s hač kariem. Tad karavī ri sastā jā s rindā maskē to akmeņ u priekš ā . No rī ta uzradā s Seljuks bez elpas. Viņ u priekš ā pavē rā s š ausminoš s skats: kalna nogā zē s stā vē ja Gegema karotā ji, un aiz viņ iem bija milzu karavī ri bruņ ā s. Melika karavī ri panikā aizbē ga, un Gegham vienī ba viņ us vajā ja un sakā va.
Noratus kapsē ta
Gegharda klosterī [28] hač karas, tā pat kā pats templis, ir iegrebti sienā s. Š eit ir retas neziedoš as hač kā ras - Apokalipse. Ziedoš ais krusts simbolizē augš ā mcelš anos, nevis nā vi. Apokalipse ir tumš a. Tas ir attē lots taisnā s lī nijā s, gar malā m - eņ ģ eļ i, kas taurē pasaules galu. Krustakmens apakš ē jā , zemes daļ a zied.
Geghard Apocalypse Hachkar
Eč miadzinā [29] ir hač kā ri no daž ā diem reģ ioniem un daž ā diem periodiem: no 9. gadsimta lī dz mū sdienā m. Viņ i stā v uz ceļ a uz katedrā li labajā pusē (katedrā le atrodas vistā lā k no ieejas). Ir, piemē ram, hač kari no viduslaiku klostera-universitā tes Gladzorā un no iznī cinā tā s Staraja Dž ugas kapsē tas.
vecā kā.9. gadsimta hač kara (Etchmiadzin)
Hač karus raž o vē l š odien. Piemineklis armē ņ u alfabē tam netā lu no Aš tarak apvieno hač karu un burtu attē lu. Hač karas atrodas visā s pilsē tā s, kur dzī vo armē ņ i, kur ir diaspora, un vē sturisku apstā kļ u dē ļ tā ir izkaisī ta pa visiem kontinentiem.
