Памятники материальные и нематериальные. Часть 1 Pieminekļi taustāmi un nemateriāli. 1. daļa

Aprakstī tā ceļ ojuma shē ma š eit

Š ajā stā stā man bū s jā ceļ o nevis telpā , bet gan laikā . Tas ir, tas bū s vē sturisks ceļ ojums. Tā pē c ikviens, kam tas neinteresē , var izlaist š o daļ u. Kā pē c laicī gi? Jo es š eit nerunā š u par pieminekļ iem, kas saistī ti ar armē ņ u baznī cu. Valstī to ir daudz, un tiem nepiecieš ams atseviš ķ s stā sts. Bet mē s redzē jā m nedaudz no pā rē jiem, un š ie objekti atrodas daž ā dā s vietā s. Tie kaut kā jā organizē . Tas vislabā k darbojas vē sturiskā kontekstā .

Sā kumā es pateikš u, ko es uzskatī š u par "pieminekli". Man š ī nav kaut kā da statuja uz postamenta, bet viss vē sturiskais, kas jā saglabā , jo tam ir vē rtī ba tautas kultū rai. Var bū t ē kas, statujas, grā matas, dejas, mū zika. . . UNESCO to, kas nav uzbū vē ts, sauc par "cilvē ces nemateriā lo mantojumu". Pieminē š u arī tā du mantojumu Armē nijā .

Un arī es ik pa laikam pieminē š u slavenus cilvē kus, uzvā rdus. Lai tie, kas pē c manis brauc uz Armē niju, zinā tu vairā k un viņ iem nebū tu tā da vā rdu sajukuma kā man.

Tā tad. Es rakstī ju, ka petroglifi ir atrodami Armē nijas kalnos. Uz T-krekliem rotā armē ņ u Ā dama un Ievas attē li, kas atrasti Uhtasā ra kalna (“Kamielis”; aptuveni 17 km no Sisjanas) nogā zē s. Tā kā veikalā tos redzē ju tikai uz T-krekliem un kompanjonu pirktajā grā matā , tad par to nerakstī š u.

Es minē ju kurpes, kas tika atrasta Areni reģ ionā [14]. Tas ir datē ts ar 3600-3500 BC. 37. izmē rs, izgatavots no viena ā das gabala. Tagad tas atrodas Vē stures muzejā , un tur fotografē t nav atļ auts. Tā kā apavu raž oš ana ir civilizā cijas zī me, mē s varam teikt, ka cilvē ki dzī vo vietē jos kalnos jau vairā k nekā.5 tū kstoš us gadu. Senavī na darī tava tika atrasta arī Putnu alā . Pē c atrastajiem kauliem noteikts arī viņ as vecums. Var teikt, ka vī na raž oš ana Armē nijā ir izveidota ļ oti ilgu laiku.

Areni vī na darī tava

Par vī na dzimš anu ir leģ enda, kas vē sta, ka sentē vs Noass bija pirmais vī nkopis. Viens no Noasa vī riem iegrieza š ķ irstu. Noa iestā dī ja vī nogas Ararata ielejā , kad globā lo plū du ū deņ i norima un zeme tika atklā ta. Tā tad tur izauga pirmā s vī nogas. Cilvē ki izmē ģ inā ja vī nogulā audzē tā s ogas, un viņ iem tā s patika. Viņ i sā ka domā t, kā ogas varē tu baudī t visu gadu, nevis tikai rudenī . Saliek ogas mucā , liek pagrabā , cerot, ka ogas paliks tikpat apaļ as un sulī gas. Bet ziemā , kad viņ i iegā ja pagrabā , viņ i atrada tur sarucis ogas sulā . Bija ž ē l tos izmest, izliet sulu. Viņ i mē ģ inā ja dzert š ķ idrumu. Un drī z viņ i bija laimī gi. Un tad viņ i sā ka ī paš i izspiest un konservē t vī nogu sulu. Tā radā s pirmais vī ns

Nā kamais piemineklis, par kuru vē los runā t, ir vishaps. To tapš anas laiku speciā listi nezina, jo. tuvumā netika atrastas organiskas atliekas, pē c kurā m varē tu noteikt to vecumu. Pē c atrastajiem ķ ī ļ raksta uzrakstiem uz akmeņ iem tiek pieņ emts, ka tie tapuš i pirmsurā rta periodā , t. i. II tū kstoš gadē pirms mū su ē ras. Pirmie viš api tika atrasti Armē nijas teritorijā pirms Pirmā pasaules kara un ir labi izpē tī ti. Viš api tiek klasificē ti kā megalī tu pieminekļ i. Ir daudz to veidu. Tie, kuriem tas interesē , zina vairā k nekā es. Par pā rē jo minē š u daž us slavenus megalī tus: angļ u Stounhendž u, franč u Karnaku, maltieš u tempļ us. Viš api vairā k lī dzinā s menhiriem, t. i. atseviš ķ i akmeņ i (ir arī akmeņ i aplī - kromlehi, akmeņ i ar š ķ ē rsstieni - dolmeni, visi nosaukumi ir ķ eltiski). Lai gan viš api tika atrasti guļ us, zinā tnieki no attē liem saprata, ka tie stā v taisni.

Mē s redzē jā m divus vizapus Erevā nā [12]. Viens no tiem redzams guļ am pie dī ķ a starp ielu. Moskvjans, Isakjans, Terjans. Viņ š tur ir uz grī das. Otrais atrodas pa kreisi no ieejas Matenadaranā (lai gan loģ iskā k bū tu, ja viņ š stā vē tu pie Vē stures muzeja).

vishap

Rietumu Ā zijas mitoloģ ija stā sta par viš apiem. Sā kotnē ji tā s bija dievī bas vai ū dens gari. Viš api ir vai nu izgrebti zivju formā , vai arī tajos ir zivju attē li, ū dens strū klas, retā k buļ ļ i vai aitas, kuras, iespē jams, upurē tas ū dens dievī bā m. Viš api tika novietoti pie ū dens avotiem. Vē lā k viņ i sā k pā rveidoties par pū ķ iem, ļ aunajiem gariem, biež i saglabā jot saikni ar ū deni. Ar kristietī bas atnā kš anu paliek tikai to dē moniskā nozī me. Tad viņ i kļ ū st par pū ķ iem, ar kuriem cī nā s jauni varoņ i, piemē ram, Dž ordž s vai Gabriels. Tač u arī mū sdienā s ū dens avotus nereti rotā zivju attē li, blakus novietoti zivī m lī dzī gi akmeņ i.

Saskaņ ā ar seno armē ņ u mitoloģ iju, viš api dzī vo debesī s, lielos ezeros, kalnu virsotnē s. Pē rkona negaisa laikā debesī s nolaiž as, un debesī s paceļ as ū dens vizhas. Liels vishaps var norī t sauli, kas izraisa aptumsumus. Viens no senajiem armē ņ u dieviem Vahagns cī nā s ar viņ iem. Un, kad notiek š ī s cī ņ as, notiek pē rkona negaiss: pū ķ i ir mā koņ i, pē rkons ir viņ u sauciens, zibens ir varoņ a bulta. Vē tras Sevanā tika skaidrotas ar Vahaņ as kaujā m ar pū ķ iem.

Leģ enda par cī ņ u starp Vahanu un Viš apu

Viš aps bija nemirstī gs dievs ar sliktu redzi un tā pē c nevarē ja izturē t saules gaismu. Un jaunais dievs Ā rijs mī lē ja spē lē ties ar saules stariem. Reiz viņ š vē rsa tā du zaķ i Viš apam sejā , kurš gulē ja platā nas ē nā . Viņ š sajuta siltumu sejā , saprata, kurš ir huligā ns. Viš aps uzbruka Ā rijai. Izcē lā s kautiņ š . Bet Viš aps bija neievainojams, un Ā rijs bija zemes dievī ba. Viņ u stiprā s puses bija nevienlī dzī gas. Toreiz pa Visuma dā rziem staigā ja uguns dievs Vahagns un mī lestī bas dieviete Astgika. Izdzirdē jis cī ņ as troksni, Vahans piegā ja klā t un tad mē ģ inā ja apturē t nevienlī dzī go cī ņ u. Saniknots, Viš aps atteicā s apstā ties. Tad pats Vahagns sā ka ar viņ u cī nī ties. Titā ni satvē ra viens otru jostas. Cī ņ a notika Ararata kalnā . Kalns trī cē ja, zeme trī cē ja. Augstā kais dievs Aramazds, lai apturē tu š o bezgalī go cī ņ u starp titā niem, padarī ja Vahagu par gaismas kungu, un Viš aps sā ka valdī t pā r tumsu. Bet dieviem patika jostu cī ņ a, un viņ i sā ka sacensties dzī rē s. Tā radā s nacionā lā cī kstē š anā s koh.

Nā kamais piemineklis ir Zorats Karer vai Karahunj[18] (nosaukums tiek tulkots kā "kar" — akmens, "unj" — skaņ a, dziesma). To sauc par Armē nijas Stounhendž u. Tas atrodas netā lu no Sisianas pilsē tas Sjunikā . Augstkalnē s ir novietoti vairā k nekā.200 menhī ru. Ir izveidoti daž i caurumi, kas rada daudz jautā jumu un pieņ ē mumu. Ir arī ē ka, kas atgā dina templi. Tiek pieņ emts, ka š ī ir observatorija, un caurumi ir izveidoti, lai ievietotu daž as caurules, lai novē rotu objektus. Saskaņ ā ar citā m versijā m, Karahunj varē tu bū t saules templis, kas veltī ts saules dievam Aram, vai universitā te. Vieni pieminekļ a vecumu lē š uz 7.5 tū kstoš iem gadu, citi uzskata, ka tas celts 1. gadsimtā pirms mū su ē ras. Liela izplatī ba. Ī paš i jū tī gi, š eit ierodoties, apgalvo, ka jū t spē cī gu enerģ iju.

Zorats Karers

Bronzas un dzelzs laikmeta pieminekļ i mē s redzē jā m tikai Vē stures muzejā [12]. Lielā kais artefaktu skaits tika atrasts pē c principa "nelaime palī dzē ja": Sevanas lī menis kritā s, tika atklā tas tā laika vietas Lč aš enas apgabalā . Tie, cita starpā , atrodami citā s vietā s, atrodas Vē stures muzejā . Vagoni, kuros tika apglabā ti nozī mī gā kie kopienas pā rstā vji, ir ļ oti ziņ kā rī gi.

XIII gadsimtā pirms mū su ē ras. Urartu š tats parā dī jā s Armē nijas augstienes teritorijā . Heti š ajā laikā atstā j vē sturisko ainu, un Asī rija vē l nav kļ uvusi spē cī gā ka. Izskan ierosinā jumi, ka "Urartu" ir viens no Armē nijas nosaukumiem. Tas ir pilnī gi iespē jams, jo daž ā das kaimiņ u tautas un paš i cilvē ki vienai un tai paš ai lietai biež i lieto daž ā dus nosaukumus. Kopumā š ī diezgan kareivī gā valsts bija daž ā du Armē nijas augstienes cilš u savienī ba. Galvaspilsē ta atradā s mū sdienu Turcijas austrumu teritorijā , netā lu no Van ezera. Urartieš i sagrā ba un ar varu pā rņ ē ma varu pā r tirdzniecī bas ceļ iem no Ķ ī nas uz Vidusjū ru vai no Ziemeļ kaukā za uz Persijas lī ci, uz Arā bijas pussalu. Turē ja, jo audzē ja zirgus un piegā dā ja kaimiņ iem, bija labi celtnieki: daudz un veiksmī gi cē la cietokš ņ us un apū deņ oš anas iekā rtas. Turklā t daž as no š ī m ē kā m ir saglabā juš ā s un joprojā m tiek izmantotas. Viņ i pielā goja savu valodu (runu par valsti) asī rieš u ķ ī ļ rakstam. Š ī s valsts ziedu laiki iekrī t IX-VIII gadsimtā pirms mū su ē ras

Kā pē c es jums to visu teicu? Tieš i Urartu ziedu laikos, karaļ a Argiš ti I valdī š anas laikā , tika dibinā ts Erebuni cietoksnis [12], kas š odien atrodas Erevā nas dienvidaustrumu nomalē , Arin Berd kalnā . . Tiek uzskatī ts, ka pilsē tas nosaukums cē lies no š ī Urartas cietokš ņ a. Pilsē tas dibinā š ana ir dokumentē ta. Ķ ī ļ raksta uzraksts no 782.  g. pmē atrodas Vē stures muzejā . Erebuni muzejrezervā tā (dibinā ts 1968. gadā ) atrodas tā kopija. Tajā teikts: “Dievs Khaldi ar diž enumu, Argiš ti, Menua dē ls, uzcē la š o vareno cietoksni, izveidoja tam nosaukumu Erebuni, lai nodroš inā tu Bjainas (Urartu) valsts varu un iebiedē tu ienaidnieku valstis. Argiš ti saka: zeme bija pamesta, un es š eit sā ku lielu darbu. Dievs Khaldi ar diž enumu, Argiš ti, Menua dē ls, spē cī gs karalis, Bjainas valsts karalis, Tuš pas pilsē tas valdnieks”.

Un cietoksnī ir arī citas atrastas ķ ī ļ raksta plā ksnes. Lai gan Erebuni muzejs ir neliels, izrakumos ir atrasts diezgan daudz priekš metu. Fotografē t var tikai ar viedtā lruni. Man š ķ iet, ka bez ceļ vež a paskaidrojumiem bū s daudz kas nesaprotams. Mū su mini grupai pievienojā s vē l trī s. Par muzeja un par to grā matu trū kumu uzskatu karš u un diagrammu trū kumu. Tie atrodas tikai cietoksnī augš ā uz stendiem, kas no atraš anā s spož ajā saulē kļ uvuš i grū ti nolasā mi. No sienu apakš ē jā m daļ ā m nevar saprast, kas un kur atrodas, pat tiem, kas piedalī jā s izrakumos. Par pā rē jo - vē l viena garlaicī ga drupa.

Tā pē c es š eit ievietoju Erebuni cietokš ņ a plā nu. Lai tas bū tu iepriekš , pirms apskates. Kā pnes no muzeja ved augš up uz plā nā sarkanā krā sā nokrā soto stū ri. Tad, lai iekļ ū tu cietoksnī , gā jā m gar mū ri virs Erevā nas, apbraucā m tai lī dz vietai, kur uz plā na stā v sarkanā bulta. Ap stū ri ir portiks ar gleznā m (plā nā [1]). Un “pase” par Erevā nas pilsē tas dibinā š anu kreisajā pusē ([2], protams, ir kopija).

Erebuni cietokš ņ a plā ns: ar sarkanu krā su atzī mē ta pils daļ a, kults daļ a zilā krā sā , ekonomiskā daļ a dzeltenā

Muzejrezervā tā ietilpst arī vē l viens Urartas cietoksnis, ko Karmir Blur kalnā uzcē lis Argiš ti Rusas II dē ls (atrodas netā lu no Hrazdanas upes pilsē tas dienvidrietumos) un bronzas laikmeta Š engavitas apmetne (uz dienvidiem no pilsē ta, starp diviem cietokš ņ iem, netā lu no ū denskrā tuves Hrazdanā ).

Piemineklis Argishti I pie ieejas Erebuni muzejā

Mē s redzē jā m ķ ī ļ raksta stē lus no Urartas laikiem vē l divā s vietā s: Garni un Zvartotā . Garni stē la atrodas pils vietā (pa labi no atjaunotā tempļ a), gandrī z pie klints virs upes. Zvā rtotā - pa kreisi no muzeja ieejas.

Zvā rtotā no pirmskristietī bas senlietā m var redzē t nelielu "vī na fabriku", saules pulksteni un falosa attē lu uz ielas.

Zem Asī rijas triecieniem Urartu š tats krita. Laiks pagā ja. Ir sā cies hellē nisma laikmets. No Aizkaukā zijā saglabā juš ajiem hellē nisma laikmeta pieminekļ iem ir palicis tikaiGarni templis[27]. Š ajā vietā , Azatas upes stā vajā krastā (rakstī ju par “Akmeņ u simfonijas” dabisko veidoš anos lejā aizā ) var apskatī t vairā kus objektus: templi, karaļ a pils drupas, pirtis, kristieš u templis, stē la ar urartieš u tekstu, akmens ar uzrakstu grieķ u valodā ; un to visu ieskauj cietokš ņ a mū ris.

Garni kompleksa plā ns

Kā nekristieš u templis izdzī voja pē c kristietī bas pieņ emš anas Armē nijā ? Galu galā pagā nu tempļ u vietā parasti tika uzcelti jauni. Tas notika š ā di. Netā lu atradā s tā laika Armē nijas galvaspilsē ta - Artaš ata (valstī daž ā dos laikos bijuš as daž ā das un pat vairā kas galvaspilsē tas vienlaikus).

Karaļ iem patika medī bas, un š ajā s vietā s bija mež i. Tas nav pā rsteidzoš i, bet viena karaļ a mednieka vā rds tika saglabā ts Hosrovas rezervā ta nosaukumā . Viņ i stā sta, ka pē c viņ a pavē les tur tika stā dī ti koki un apmetinā ti dzī vnieki.

No 3. gs. BC. Š eit atradā s vasaras karaliskā rezidence. Pie karaliskā s rezidences tika uzcelta pirts. Š odien tas tiek glabā ts slē gtā ē kā , kas celta virs drupā m (iegā jā m kopā ar gidu, kurš atvē ra durvis ar atslē gu). Pirts grī du rotā mozaī kas, kas redzamas vē l š odien.

"siltā grī da" I c. BC.

Mitras templis (persieš u ietekme) ieņ ē ma centrā lo vietu cietokš ņ a sienā . 1. gadsimtā atjaunotā s Arš akidu dinastijas dibinā tā js. BC. romieš u nopostī ts cietoksnis un uzcelts saules dievam veltī ts templis. 17. gadsimtā templi iznī cinā ja zemestrī ce. Tač u š odien tas ir atjaunots un piesaista daudz apmeklē tā ju.

Saules dieva Mitras templis

Acī mredzot daudzi valdnieki mī lē ja š ī s vietas: viņ i ar nolū ku neiznī cinā ja neko pagā nisku. Tikai virsū daļ ai jau nopostī tā s pils tika uzcelta 7. gadsimtā . blakus neskartajam pagā nu templim atrodas kristieš u baznī ca.

Cietokš ņ a sienas bija 10 metrus augstas un 2 metrus platas. Tie sargā ja ieeju cietoksnī no neaizsargā tā s puses. Un aiz tempļ a ir klints aizā . Netā lu no vā rtiem atrodas plā ksne ar uzrakstu grieķ u valodā par romieš u nopostī tā tempļ a atjaunoš anu.

Skatiet beigas š eit