"Labāki kalni var būt tikai tie kalni, kuros jūs vēl neesat bijuši..."
Mana pirmā reize kalnos bija 1980. gados. Tie bija Austrumu Karpati. Kad viņ a atgriezā s, viņ a runā ja tikai par kalniem. Noguris no visas jū su apbrī nas. Bet tie bija mež ainie Karpati.
Es nekad neesmu bijis Kaukā zā . Un par ko viņ am, Kaukā zam, ī sti nebija ne jausmas. Tikai ģ eogrā fiskie dati no skolu un augstskolu programmā m ģ eogrā fijā . Un kaut kas no "Kaukā za gū stekņ a", kas piesaista ar saviem skaistumiem.
Pirmā vieta Armē nijā , kas iepriecinā ja un palika atmiņ ā , tiklī dz uzzinā ju par to, bija tā sauktā "Akmens simfonija" - bazalta "ē rģ eļ u pī pes". Es redzē ju viņ us televizorā un gribē ju stā vē t viņ iem blakus. Vē lā k lī dzī gus veidojumus redzē ju kā dā fotogrā fijā internetā (piemē ram, slavenais "Milž u bruģ is"). Vienkā rš i nebija iemesla doties uz tā m daļ ā m. Un filmā , kur es redzē ju armē ņ u “caurules”, bija arī baznī cas, kas saplū st ar ainavu ar savu akmens smagumu, vienkā rš as pē c arhitektoniskā s formas un apdares. Nu, aizraujoš ais vā rds "Urartu" no skolas mā cī bu programmas par antī kā s pasaules vē sturi. Svari nepā rprotami atsvē ra Armē nijas virzienā .
Kad sā ku lasī t vienī go pieejamo ceļ vedi, sapratu, ka kaut ko sajaucu vai pā rpratu. Armē nija faktiski vairs nav Augstais Kaukā zs. Viņ š palika kaut kur uz Krievijas un Gruzijas robež as. Un š eit atradā s augstiene, un tā stiepā s lī dz Turcijai, aizņ emot plaš u teritoriju, kas senos laikos bija Lielā Armē nija. Es biju Turcijā , Kapadokijas kalni ir pā rsteidzoš i, bet atš ķ irī gi. Kas tad ir Armē nijas augstiene?
Jau pirms brauciena es nopirku karti un rū pī gi to apskatī ju. Piespē les. Tas nozī mē , ka š is nav plakans galds, no tā joprojā m paceļ as kalnu grē das. Ja 1 cm ir 4 km, ceļ š š ķ iet taisns. Kad kļ uva skaidrs, ka bū s jā brauc ar ī rē tu auto, lož ņ ā ju internetā pa kartē m un š ausminos: pa ceļ am serpentī ni, ceļ i lī kumoti. Un valstī ir tikai divi tuneļ i. Toreiz vē l nezinā ju, ka mū su š oferis ir piedzī vojumu meklē tā js, kuram ļ oti patī k braukt pa serpentī niem, ka tuneļ i viņ u maz interesē , un tā pē c viņ a labprā t dotos uz pā reju, apietu tuneli. Realitā te man izrā dī jā s vē l grū tā ka: ceļ i ne tikai griezā s, bet arī bezgalī gi pazuda no skata, kas ir vē l grū tā k, ja brauc. (Par ceļ iem rakstī ju stā stā “Ak, ceļ i”, tā pē c neatkā rtoš os. )
Tie, kas lasī ja pirmo daļ u par ceļ iem, komentā ros jautā ja par dabu. Tā daļ a pazuda no vietnes, bija jā atjauno, jo komentā ru vairs nav. Bet es, atceroties lū gumus, tagad runā š u par akmeni. Sauksim to par "Odu akmenim". Sā kš u, protams, ar dabī gajiem akmeņ iem. Tad - par to, ko armē ņ i no tā akmens taisī ja. Jo, daudzus gadsimtus dzī vojot paš ā s augstienē s, kur maz aug, starp ļ oti daž ā diem kaimiņ iem (gan ticī bā , gan tradī cijā s), armē ņ i ir iemā cī juš ies meistarī gi strā dā t ar akmeni.
Atkal un atkal es virzī š os pa marš rutu, kas kartē uzzī mē ts no atlanta, tač u pieturas bū s daž ā das atkarī bā no tē mas.
Pirmajā daļ ā mē ģ inā š u parā dī t un pastā stī t par redzē tajiem kalniem un pā rejā m. Un es aprakstī š u daž us punktus, kur mē s apstā jā mies fotoattē lu pauzē .
Es jums pastā stī š u leģ endu par kalniem.
Kā dreiz gadi bija milzu brā ļ i. No rī ta viņ i pamodā s, sasē ja zaļ ā s jostas un apskā vā s, sveicinā damies. Tajā paš ā laikā viņ u acī s no prieka sariesā s asaras. Gā ja gadsimti, brā ļ i kļ uva veci un vairs nevarē ja agri piecelties. Kā du dienu viņ i aizmirsa piesieties jostas. Tad viņ i sā ka aizmirsties un apskaut, pamostoties. Dievs viņ us vē roja un uzskatī ja, ka vislabā k tos pā rvē rst nekustamos akmeņ os. Un no milž iem galu galā bū s ne tikai akmeņ i, bet ļ oti lieli akmeņ i - kalni. Galu galā viņ š to arī izdarī ja: viņ š pā rvē rta milž us par kalniem ar mandā tu aizsargā t valsti no ienaidniekiem, kas kā dreiz š eit ieradī sies. Brā ļ u zaļ ā s jostas pā rvē rtā s par mež iem, un asaras viņ u acī s kļ uva par avotiem, kas rada upes, kas tek no kalniem.
Tā tad. Paņ ē mā m maš ī nu Zvā rtotā . Jaunais vī rietis, kurš viņ u veda uz lidostu, lū dza braukt tuvā k Erevā nai. Saskaņ ā ar mū su plā niem mums bija jā iet citā virzienā . Tagad, izklī duš i pa Erevā nas nomalē m, viņ i izkā pa uz š osejas, kas ved uz Aš taraku un tā lā k uz Gjumri, ko padomju laikos sauca par Ļ eņ inakā nu un 19. gadsimtā tam bija cits nosaukums. Aš tarakā nogriezā mies uz M3, kas ved uz Stepanavanu.
Kad mē s lidojā m lī dz Zvā rtotam, mē s ieraudzī jā m kalnu. Pat ne kalns, bet kalns. Tas viss bija sniegots, Aragats. Š eit, izbraukuš i pa Erevā nas-Gjumri ceļ u, braucā m taisni uz to. Tas majestā tiski mirdzē ja priekš ā . Pa labi garā m aizsteidzā s Armē nijas kinostudija, tač u nevienam neienā ca prā tā tur piebremzē t, jo. Aragats mū s apbū ra un piesaistī ja. Š is ir augstā kais kalns mū sdienu Armē nijas teritorijā : vairā k nekā.4 tū kstoš i metru. Patiesī bā š is nav vientuļ š stā vs kalns, bet gan noteikta grupa. Ceļ i ar cieņ u apiet š ī s vietas no daž ā dā m pusē m: Gjumri var nokļ ū t, tikai apbraucot Aragatu no dienvidiem vai ziemeļ iem. Citi ceļ i nedaudz paceļ as kalnos, bet kaut kur apmaldā s, pirms sasniedzat virsotni.
kaut kur Aragata nogā zē s (snieg)
Par Aragatu ir arī leģ enda.
Reiz Asī rijas karaliene Semiramisa iemī lē ja Armē nijas karali Aru Skaisto. Viņ a gribē ja viņ u apprecē t ar sevi. Bet Ara bija precē jies, tā pē c viņ š nosū tī ja karalienes dā vanas atpakaļ . Semiramis bija nikns, pieteica karu Armē nijai, bet pavē lē ja paņ emt karali dzī vu. Viņ as pavalstnieki nepaklausī ja pavē lei, viņ u nā vē još i ievainojot. Izš ķ iroš ā kauja notika ielejā starp mū sdienu Araratu un Aragatu. Armē ņ i, uzzinā juš i, ka viņ u karalis ir ievainots, nolē ma glā bt un paslē pt no ienaidniekiem savu troni, kas izgrebts platā nā un izrotā ts ar dā rgakmeņ iem. Kur vislabā k to paslē pt? Kalnos. Viņ i ieņ ē ma troni Aragata virsotnē . Un š odien armē ņ i atceras gan Aru, gan viņ a troni, un, skatoties uz Aragatu, viņ i č ukst: "Arai Gakh. " Tā radā s Aragata kalna nosaukums.
Aragatas pakā jē , uz viena no mazajiem ceļ iem, kas pazuduš i kaut kur kalnos, var redzē t Byurakan observatorijas ē kas, kur var doties ekskursijā . Uz otra ceļ a, kas ved uz Aragatu, kas atiet no M3, uz kalna fona nesen ir uzcelts vē l viens armē ņ u alfabē ta piemineklis. No augš as no nogā zē m ir redzama vienī gā atomelektrostacija valstī Metsamor. Bet tas stā v augstienē , tuvā k Araksam.
Bjurakanas observatorija
Ceļ š no Aš tarak iet gar Kasakh upi, kas ietek aizā , tā lu zemā k pa labi no ceļ a. Mē s apstā jā mies pie diviem klosteriem, kas stā vē ja uz klints. Aiza ir pā rsteidzoš a. Uz upes atrodas ū denskrā tuve - Aparan. Pretē jā pusē paceļ as Tsaghkunyat grē da.
Kazahas upes aiza
Tā lā k ceļ š paceļ as uz kalniem, š ķ ē rsojot Pambakas grē du caur Spitakas pā reju. Š eit, gandrī z pie sazarojuma, kas ved uz Gyumri vai Vanadzor (otra un treš ā lielā kā pilsē ta valstī ), atrodas Spitak. Tie, kas dzī voja PSRS, atcerē sies š ausmī go Spitakas zemestrī ci (daž kā rt saukta par Ļ eņ inakanas zemestrī ci), kas 1988. gada decembra rī tā daž u minū š u laikā nogalinā ja aptuveni 25 tū kstoš us cilvē ku. (Pusmiljons palika bez pajumtes). Tā s epicentrs bija pilnī bā iznī cinā tais Spitaks [3]. Dabas elementu spē ks sasniedza 9-10 balles (12 ballu skalā ).
Mē s apstā jā mies, lai dotos uz kapsē tu. Automaš ī na tika atstā ta pie pieminekļ a, acī mredzot gandrī z pilnī bā nopostī ta zemestrī cē . Kapsē tā ir veselas virknes pieminekļ u miruš ajā m ģ imenē m (tajos gados ģ imenē s vē l bija daudz bē rnu). Briesmī gs skats. Netā lu atrodas vairā k nekā dī vaina Armē nijai, kur viss ir celts no akmens, baznī ca no metā la.
Kapsē ta Spitakā
Avā rijas riska dē ļ Metsamoras atomelektrostacija pē c tam tika apturē ta. Š ī zemestrī ce bija stimuls paš reizē jā s Ā rkā rtas situā ciju ministrijas izveidoš anai. Tagad daļ a spē kstacijas strā dā , tač u pē c Japā nas avā rijas daudzi pieprasa tā s pilnī gu slē gš anu.
Metsamoras caurules ir redzamas no Aragata nogā zē m
Ceļ š uz Stepanavanu š ķ ē rso Bazuma grē du caur Puš kina pā reju [4]. Tā tika nosaukta tā pē c, ka Puš kins, kurš devā s uz Erzurumu, š eit sastapa Teherā nā nogalinā tā Griboedova lī ķ i. Mā kslinieks Sarjans uz bareljefa attē loja divu Aleksandrovu Sergejevič u satikš anos.
Piemineklis Puš kina pā rejas dienvidu pusē
Mē s ļ oti ilgi esam meklē juš i pieminekli ar š o bareljefu abā s pā rejas pusē s, runā jot ar vietē jiem iedzī votā jiem. 70. gadu fotoattē lā tas, kas atrodas dienvidu pusē , izskatī jā s savā dā k. Vietē jie stā stī ja, ka sā kumā piemineklis bijis uz pā rejas. Pē c tam viņ š tika nolaists lī dz ieejai tunelī . Š odien dienvidu nogā zē atrodas kā dreizē jā , nolaista pieminekļ a drupas. Avots joprojā m plū st (valstī ir daudz avotu, no kuriem dzer ū deni), bet tuvumā vairs nav dī ķ a ar zivī m. Varbū t lī dz ar ceļ a remontu š ajā pā rejas pusē tiks salabots arī piemineklis?
Piemineklis Puš kina pā rejas ziemeļ u pusē (nesen uzstā dī ts)
Tā lā k mē s braucam garā m slavenajam dendrā rijam, kuru dibinā ja polis, kurš iemī lē ja š ī s daļ as. Mums tam nebija laika, tā pē c nevaru pateikt, kā tas izskatā s. Tas atrodas pa labi no ceļ a, daž us kilometrus no M3.
Pabraucam garā m Stepanavanam, š ķ ē rsojam tiltu pā r Dzoragetas upi pilsē tā un nogriež amies no M3 uz reģ ionā lo ceļ u uz Lori putnu cietoksni [5]. Viņ i saka, ka cilvē ki dodas uz upi, lai plostu. Ja paskatā s uz leju no aizas malas (un tā ir ļ oti dziļ a), tad upe š ķ iet kā mazs strautiņ š un rada lielas š aubas par š ā du iespē ju. Varbū t mē s neredzē jā m apgabalu no augš as, kur var plost? Vai arī tā ir tik augsta, ka upe izskatā s pē c strauta?
Dzoragetas upes aiza citas upes satekā
Braucam pa plato, pa kreisi ceļ š vijas gar kalniem, pa labi visu laiku stiepjas Dzoragetas aiza. Tā lā k ceļ š virzā s prom no aizas, nogriež amies pa kreisi un braucam pa M6 uz Tbilisi. Tiesa, mū su ceļ š iet apmē ram 1000 metrus augstā k par š o marš rutu un pa to ejoš o dzelzceļ u, un Debedas upi. Un Dzoragets ietek Debedas upē , kas pavadī s ceļ u M6.
Odzunas klosteris
Mē s nolaiž amies no Odzun [6] uz leju, š ķ ē rsojam M6 uz Alaverdi un uzkā pjam kalnos uz Sanahin klosteri [7]. Kartē internetā ir ceļ š no Sanahin uz Upper Haghpat, bet vietē jie mums ieteica braukt lejā pa M6, braukt pa to un atkal kā pt kalnos. Uz ceļ a M6 mē s vispirms sasniedzā m kā pumu Haghpat [8], bet nā kamajā dienā sasniedzā m Akhtala klosteri [9]. Tad viņ i pagriezā s pretē jā virzienā .
M6 Erevā na-Tbilisi ceļ š
Atgriež amies caur Dilidž anu, kas atrodas tā da paš a nosaukuma nacionā lajā parkā . Armē nijas ziemeļ i tiek uzskatī ti par tā s zaļ ā ko daļ u. Š eit ir daudz pā rgā jienu taku.
Ī si izpē tī juš i Goš avanku [10] un Haharcinu [11] slikto ceļ u dē ļ , mē s ierodamies Erevā nā [12] garā m Sevanas ezeram.
Tā lā k mū su ceļ š no Erevā nas jau ar grupu un ar mikroautobusu iet uz dienvidiem gar Ararata kalnu, kas tomē r š odien atrodas Turcijā , tā pat kā blakus esoš ais tvaika kalns. Pirmo armē ņ i sauc par Masis (Lielais Ararats), bet otro par Sis (Mazo).
Ar š o pā ri ir saistī ta leģ enda.
Mazā Ararata virsotnē ir ezers. To sauc par dievieti Anahitu, jo tā ir saistī ta ar viņ u. Anahita – auglī bas un produktivitā tes dieviete – iemī lē ja Ararata kalnu. Viņ a pavadī ja naktis tā s nogā zē s, č ukstē ja viņ am mī lestī bas vā rdus, rī tausmā pā rklā ja tā s nogā zes ar glā stiem, kas bija karstā ki nekā dienas Araks ielejā . Bet viņ as mī lestī ba bija nelaimī ga. Ararata klusē š ana sagrā va Anahitu, plosī ja viņ as sirdi. Reiz Anahits devā s uz Mazā Ararata virsotni. Tur, miglā , viņ a vē rsā s pie mī ļ otā Ararata. Vā rdi izplū da no viņ as lū pā m, bet nesasniedza viņ a ausis. Ararats palika vienaldzī gs un auksts. Izmisumā atraidī tā s mī lestī bas dē ļ Anahits nometā s ceļ os un sā ka raudā t. Viņ a raudā ja tik ilgi, ka Mazā Ararata virsotnē izveidojā s ezers.
Lielais un mazais Ararā ts
Kalni valstī pastā vī gi maina savu izskatu, ir klā ti ar mā koņ iem. Tuvojoties Khor Virap [13] no autobusa, es fotografē ju Araratu (kopā ar klosteri). Kamē r bijā m Khor Virapā , Ararats "pazuda" aiz mā koņ iem. Tā pē c visu albumu pastkartes izskats "klosteris uz Ararata kalna fona" neizdevā s. Ararats ir kā sieviete: kaprī zs un nepastā vī gs. Tā tad leģ enda par viņ a vī riš ķ o aukstumu nav ī paš i savienojama ar viņ a nepastā vī bu un kaprī zē m. To var redzē t no Erevā nas, caur Chirents arku [26], no Aragata kalna, Kasakhas aizas tā lumā . Bet. . . mē s viņ u neredzē jā m nevienā no š ī m vietā m.
Mē s braucam tā lā k uz dienvidaustrumiem garā m Nahič evanai uz Vayotsor. Kā dreiz visu š o teritoriju sauca par Sjunikas Firstisti. Un tas sasniedza Sevanu ziemeļ os.
Tā sauktā Putnu ala atrodas Areni [14]. Š eit viņ i atrada vairā kus tū kstoš us gadu vecu apavu. Apavi labā stā voklī , piemē ram, mokasī ns, tagad atrodas Erevā nas Vē stures muzejā . Alā turpinā s izrakumi. Bet tū risti tur ir ielaisti, ievē rojot droš ī bas noteikumus.
Putnu ala (skats no iekš puses)
Mē s braucam pa aizu uz Noravankas klosteri [15]. Biež i vien tur ir rozā klintis, no tā da rozā tufa celtas Noravankas baznī cas un hač kā ras.
ceļ š uz Noravankas klosteri
Mū su ceļ š ved gar Arpas upi, kuras ū deņ i tagad pa Vorotan-Arpa-Sevan cauruļ vadu tiek pā rnesti uz Sevanas ezeru. tā lī menis ir ievē rojami samazinā jies, jo tā ū dens tiek izmantots apū deņ oš anai Ararata ielejā . Un uz Hrazdanas upes, kas plū st no Sevanas, viņ i arī plā noja bū vē t hidroelektrostaciju kaskā di. Š odien tie ir kļ uvuš i par koģ enerā ciju. Tač u ū dens lī menis joprojā m ir slikti regulē ts.
Arpas upe
Tā lā k braucam uz Tatevas klosteri [16]. Tač u mū su gadī jumā ir vē rts rakstī t “lido”: mums ir biļ etes uz vagoniņ u, kas š ķ ē rso lejā esoš ā s aizas, š ķ ē rso “jauno”, bet pamesto klosteri un beidzas “vecajā ”.
ū denskritums kalnos netā lu no Tatevas
Mē s nakš ņ ojam Gorisā [17]. Apkā rtnē saglabā juš ies alu ciemi, kuros cilvē ki pastā vī gi dzī voja 20. gs. Viņ i uzkā pa savā s mā jā s pa virvju kā pnē m. Un vienas mā jas jumti bija augš ā esoš ā s mā jas pagalms. Tagad š ī s alas joprojā m tiek izmantotas, bet drī zā k ekonomiskiem mē rķ iem. Tiesa, ir projekti, kā š ā dos mā jokļ os iekā rtot viesnī cas.
kalni Gorisā ; redzamā s bedres ir alas, kurā s cilvē ki dzī voja vai joprojā m tiek izmantoti ekonomiskiem mē rķ iem
Mē s griež amies uz ziemeļ rietumiem, pretē jā virzienā . Piestā jam Karahunj jeb Zorats Karer [18]. Uz ziemeļ iem no tā , kalnos, kalnos ir petroglifi. Tomē r petroglifi ir visā Armē nijā . Tikai daž i ceļ vež i zina viņ u atraš anā s vietu.
Mē s š ķ ē rsojam Vorotanas pā reju pretē jā virzienā caur Zakhurjanas grē du, dodoties no Kalnu Karabahas (armē ņ u valodā Artsakh) uz Nahič evanu un tā lā k pa robež u ar to. Netā lu no tā atrodas Spandarijas ū denskrā tuve [19] Arpas upē .
Spandarijas ū denskrā tuve
Mē s braucam caur Vardenyats (vai Selim) pā reju uz Sevanas ezeru. Apstā jam pie pā rejas [20]. Š eit gā ja viens no Lielā Zī da ceļ a ceļ iem.
kā pš ana uz Vardenyats (Selimsky) pā reju
Pē c tam mē s nolaiž amies uz Sevanas ezeru [21], ko kā dreiz sauca par Geghama jū ru un kas iet cauri Vardenyats grē dai.
Gegham diapazons
Mē s braucam gar ezera dienvidu krastu. Daž viet pē kš ņ i parā dā s priež u mež i. Š is ir mans mī ļ ā kais koks. Bet cik tie ir skumji: starp kokiem ir atkritumi.
Par Sevanas ezeru klī st vairā kas leģ endas. Š eit ir viens no tiem.
Kā dreiz krastā dzī voja milzis Sevans, armē ņ u priekš teč a Heika pē ctecis. Viņ š bija drosmī gs, bija pazī stams kā izcils peldē tā js, gandrī z visu laiku pavadot ezerā . Tiklī dz ienaidnieks parā dī jā s tā s krastos, viņ š metā s kaujā , viņ a bultas tos nogā za, noslī cinā ja ezerā vai sajauca. Tā pē c ezers tika nosaukts par godu "Sevan".
Mē s ierodamies Sevanavank klosterī [24]. Pā rsvarā mā koņ ains. Lī st. Bet, kad tas beidzā s, virs ezera parā dī jā s varavī ksne.
Sevanas ezers
Dosimies uz Tsaghkadzor [25], kas atrodas Tsaghkunyat grē das nogā zē (uz austrumiem no Kesakh upes, par ko tika runā ts sā kumā ). Š ī vieta ir slē poš anas kū rorts. Š eit mē s pavadā m nakti.
kalnos netā lu no Tsaghkadzoras
Un es vē lreiz pastā stī š u leģ endu. Tagad par Tsaghkadzoru. "Dzor" nozī mē "aiza". Visi vietu nosaukumi ar š ā dā m galotnē m ir aizā s.
Skaistuma dievietes vā rds bija Astgika. Viņ a bija tik skaista, ka daž reiz viņ ai paš ai bija bail no sava atspulga ū denī . Un visi, kas satikā s viņ as ceļ ā , nekavē joties pagriezā s un sekoja viņ as ē nai. Tā notika, ka Astgiks iekaroja dzelzs milž a sirdi. Nabaga milzis zaudē ja mieru, gaidī dams, kad viņ a no rī ta parā dī sies dā rzā . Kā du dienu dieviete, ietī ta ziedu apmetnī , dā rzā priecā jā s par putnu dziedā š anu un ieraudzī ja paslē ptu milzu. Nobijusies viņ a sā ka bē gt no viņ a. Viņ š skrē ja viņ ai pakaļ . Milzis viņ u gandrī z apsteidza, bet Astgika draudzene, š ķ ī stī bas dieviete Nane, ieteica viņ ai nomest apmetni. Viņ a darī ja tieš i tā . Nane apmetni ietina miglā . Kad migla izklī da, vietā , kur Astgika nometa apmetni, bija ziedu ieleja. Tsakhkadzor burtiski tulko kā "ziedu aiza".
pacē lā js (Tsaghkadzor)
magones Zvartotā
Un tad mē s vē l pā ris reizes izbrauksim cauri Aš tarakam un Aragatas [31] nogā zē m, vispirms zem sniega, un tad lietus laikā skatī simies uz varavī ksni virs Erevā nas.
Erevā na un Aš taraks Ararata ielejā (skats no Aragata nogā zes)
Armē nijā ir daudz kalnu. Kalni ir daž ā di. Un, lai gan tie stā v jau ilgu laiku, tie pastā vī gi mainā s: tos iznī cina zemestrī ces, daž ā dos gada laikos uz tiem zied daž ā da veida veģ etā cija, un daž ā dos augstumos un daž ā dā s nogā zē s tie izskatā s atš ķ irī gi. p>
To orhideya21: Esmu rakstījis stāstus iepriekš. Vienkārši konkurss ļauj mobilizēties - ir noteikumi, ir termiņi :)
Piemēram šeit:
http://www.turpravda.ua/forum/topic.php?id=83601
http://blogs.turpravda.com/entomo/64644.html
To orhideya21: Я и раньше писал рассказы. Просто конкурс позволяет мобилизоваться - есть правила, есть сроки:)
Например вот:
http://www.turpravda.ua/forum/topic.php?id=83601
http://blogs.turpravda.com/entomo/64644.html
Paldies :)) Un tad pirms "tie neiekrita acīs" :)), man nav laika visu pamanīt :)
Спасибо :)) А то раньше "в глаз не попадали" :)), все заметить не успевается :)
Man šķiet, ka šī pils tika "uzfilmēta" filmā "Vīrietis un sieviete" .... Ja jā, tad labāk paspēji nofilmēt :)
Мне кажется этот замок "снимался" в фильме "Мужчина и женщина".... Если, да, то у вас лучше получилось его заснять :)
skaisti :-) paldies, tagad vēl vairāk gribēšu šeit tikt :-)
красиво :-) спасибо, теперь ещё больше буду хотеть сюда попасть :-)
Es nesapratu, vai pa abatiju ir iespējams pastaigāt naktī? Lasīju, ka slēdz 5, un tie, kas izvēlējās viesnīcu pakājē, priecājās, ka pa nakti staigāja pa tukšajām MSM ielām?
Я не поняла, разве ночью можно гулять по аббатству? Прочитала, что в 5 его закрывают, а, выбравшие отель у подножья, радовались, что ночью они гуляли по пустым улицам МСМ?