В начале была Буква, или О пользе просвещения и культуры Sākumā bija Vēstule jeb Par izglītības un kultūras priekšrocībām

Armē ņ i bija pirmie, kas pieņ ē ma kristietī bu kā valsts reliģ iju. Bet rituā liem viņ i galvenokā rt izmantoja grā matas grieķ u valodā , kas nā ca no kaimiņ valsts Bizantijas, kas tajā laikā runā ja š ajā valodā . Tad parā dī jā s lielie Maš toti. Ceļ ojumā pa valsti mums pastā vī gi stā stī ja par viņ u. Un bija arī Khorenatsi, Gosh, Charents, Sayat-Nova, Komitas, Hachaturian. . . Kultū ra vienoja visus.

Kā da ir Maš tota varenī ba? Tas, ka viņ š ir nacionā lā alfabē ta veidotā js. Un tas bija 5. gadsimta sā kumā . Pirms viņ a tika radī ti citi alfabē ti, tač u to veidotā ju vā rdi nevienam nav zinā mi. Un viņ š ir pirmais zinā mais. Un tā pē c mē s to ļ oti cienā m. Bet ne tikai tā pē c.

Armē nija ir valsts starp lielvarā m. Kā ir bū t starp "lielajiem"? Tā tad, visu laiku bū t viņ u konfliktu zonai. Bet viņ i vē las arī palielinā t teritoriju uz citu rē ķ ina, nevis tikai izplatī t savu ietekmi. Bija arī citi jaunpienā cē ji: arā bi, mongoļ i, persieš i, turki. . . Pirmajā posmā , kad arā bi sā ka izplatī t islā mu, glā biņ š bija kristietī bas pieņ emš anā . Pē c tam Armē nija kļ uva par lielā s Bizantijas sabiedroto pret Sasanī du impē riju, kuras zemes pakā peniski kļ uva par islā mistu. Bet lī dz ar alfabē ta parā dī š anos kļ uva iespē jams ne tikai labā k izprast lū gš anu, bet arī rakstī t grā matas, izglī tot cilvē kus, apvienojot tos ar vienotu rakstu valodu. Parā dā s skolas un grā matas, tiek ierakstī ta valsts vē sture. Tas pulcē ja cilvē kus. Un viņ i nostā jā s pret visiem iebrucē jiem.

Pē c radī š anas un lī dz 16. gadsimtam burti tika izmantoti arī kā cipari ( kā romieš u)

Maš to alfabē ts Matenadarā nā

Tā pē c Maš tots ir lielisks un cienī ts pat pē c 1600 gadiem. Viņ am gandrī z visā valstī ir uzstā dī ti daudzi pieminekļ i. Erevā nas galvenā iela - Mashtots Avenue - nes armē ņ u alfabē ta radī tā ja vā rdu. Vai pasaulē ir daudz pilsē tu, kas var lepoties ar š ā du galvenā s ielas nosaukumu? Vienā no tā s galiem atrodas viena no lielā kajā m grā matu krā tuvē m pasaulē - Matenadaran, kas arī nes viņ a vā rdu. Jā , ir centrā lā s ielas ar mā kslas muzejiem. Bet, lai Vē stule un Grā mata kļ ū tu par galvenajā m...Es nekad to neesmu redzē jis. Un tas daudz pasaka un daudz ko izskaidro. Ir arī Maš totu baznī cas (Garni reģ ionā esoš ajai ar to nav nekā da sakara, tā arī ir reliģ iska figū ra, bet savā dā ka). Tas pats uz viņ a kapa atrodas Oš akanas ciematā , kur mē s neesam bijuš i (netā lu no Aš tarak, pa kuru braucā m trī s reizes).

Piemineklis Mesropam Maš totam Matenadarana priekš ā . Viņ am blakus nometā s ceļ os viņ a skolnieks un biogrā fs Korjuns. Uzraksts pa kreisi: "Zini gudrī bu un vadī bu, saproti prā ta teicienus" kļ uva par apgaismotā ju - Maš tota sekotā ju moto (pie ieejas augš ā ). Zobens labajā pusē ir garī gā s kultū ras spē ka simbols tautas cī ņ ā par brī vī bu un neatkarī bu

No kreisā s uz labo: Roslins - miniatū rists (XIII gs. ); Tatevatsi - filozofs (XIV-XV gs. ); Š irakatsi - matemā tiķ is un kosmogrā fs ar zemeslodi rokā s (7. gadsimts)

No kreisā s uz labo: Horenaci - vē sturnieks (5. gs. ); Goš s - jurists (XIII gs. ); Dzejnieks Friks (XIII gs. )

Alfabē ts ir atrodams arī uz pieminekļ iem.

Piemineklis Gorisā (vispā rē js skats)

Alfabē ts uz pieminekļ a Gorisā

Baznī cu un klosteru sienas un griesti ir pā rklā ti ar uzrakstiem no iekš puses un daž reiz arī no ā rpuses. Viņ i uz ī paš iem armē ņ u pieminekļ iem - hač kariem izskaidro pieminekļ a izgatavoš anas iemeslu.

Sienas Haghpat klosterī

Viduslaiku klosteri bija universitā tes (tā pat kā Eiropā ).

Skolē ni sē dē ja uz š ā diem soliņ iem galerijā ; viena galerijas puse atvē rta, otra slē gta (varbū t, lai nebē gtu no nodarbī bā m? ) Sanahinas klosteris

Armē ņ u klosteros atradā s matenadarani (tulkojumā no armē ņ u valodas — “grā matu glabā tuve”). Pamats tam, kas š odien tiek rakstī ts ar lielo burtu, bija Etchmiadzin matenadaran.

Š ajos plauktos bija grā matas (Sanainas klosteris)

Un reidu laikā grā matas tika paslē ptas un saglabā tas. Matenadarā ns stā sta par to, kā genocī da laikā divas sievietes nesa lielā ko un smagā ko grā matu.

Raidu laikā š ajos podos tika paslē ptas grā matas (Hhaghpat klosteris)

Lielā kā daļ a iedzī votā ju, gan jauni, gan veci, runā sveš valodā — krievu valodā . Un viņ š runā ļ oti labi. Atceros, ka Erebuni muzejā -cietoksnī pie manis pieskrē ja 7-9 gadus veci zē ni un kaut ko jautā ja armē ņ u valodā . Es krieviski atbildē ju "nesaprotu". Un viņ i uzreiz pā rgā ja uz krievu valodu. Cik pieauguš o var sazinā ties ar sveš inieku?

Ceļ ojot pa valsti, jū s saprotat, ka izglī tī ba š eit tiek augstu vē rtē ta. Un iedzī votā ji zina daudz vairā k nekā citur. Piemē ram, uz Erebuni muzeju bija jā brauc ar taksi. Vienojā mies ar š oferi, ka viņ š mū s atvedī s norunā tajā laikā . Atpakaļ ceļ ojuma laikā mē s iesaistī jā mies sarunā . Un, kad viņ i izkā pa no maš ī nas, mans draugs atzī mē ja: vai varat iedomā ties, ka Sanktpē terburgas taksometra vadī tā js runā par atš ķ irī bu starp nacionā lo eposu (“Dā vids no Sasunskis”) un citas valsts epopeju? Mani pā rsteidza viņ as doma.

Sanahinā pie mums vē rsā s meitene ar priekš likumu novadī t ekskursiju "par cik jū s dodat". Mē s, pieraduš i, ka daž ā di haki steidzas virsū garā mejoš ajiem tū ristiem, saspringā mies. Kad figū ra tomē r izskanē ja, viņ i vienojā s riskē t. Viņ a sniedza ekskursiju labā k nekā daudzi profesionā ļ i. Par santī mu. Mū s kaitinā ja, ka zinoš s cilvē ks tik lē ti pā rdod savas zinā š anas.

Vē lā k mū su gids man jautā ja: kura ir vecā kā grā mata krievu valodā ? Strā dā jot ar grā matā m, atcerē jos tikai pirmo drukā to – Fjodorova “Apustuli”. Es ilgi domā ju par ar roku rakstī tu. Kas ir pirmais? Kur tas tiek glabā ts? Un, jau atgriezies, es sā ku meklē t informā ciju par š o jautā jumu. Ja ceļ ojumos tiek uzdoti jautā jumi, uz kuriem vē lā k meklē jat atbildes, tas arī ir noderī gi.

Alfabē ts tiek izmantots kā rotā jums suvenī ros: uz audumiem, koka, akmens. Un kas ir jauki: suvenī ri ir vietē jie, nevis ķ ī nieš u. Kaut gan atrodamas ķ ī nieš u lietas: vienreizē jie aksesuā ri viesnī cā s.

Reverence pret grā matu un vē stuli izrā dī jā s lipī ga, un rezultā tā mā jā s tika atnesti vairā ki kilogrami grā matu. Un mani ceļ abiedri nesa vē l vairā k.