12. daļa. Hanoja. Tikai vecpilsēta.
Mū su Hanojā bija ļ oti maz.
Mums bija tikai viens vakars un viens rī ts, tā pē c debesskrā pjus un parkus neredzē jā m, dzī vojā m vecpilsē tā un redzē jā m Hanoju tieš i tā du – vecu un traku.
Igora Titova fotoattē ls
Vispirms, kā jū s atceraties, mē s devā mies meklē t kafiju ar olu un atradā m to krā sainā alejā
Tas ir, š is ir pats tū ristu dzī ves centrs
Kad es rā dī ju š ī s fotogrā fijas savai draudzenei, viņ a teica: "Katrs redz to, ko vē las redzē t. Es redzē ju Vjetnamu ne tā du. " Es arī redzē ju Vjetnamu savā dā k, bet tieš i Hanoja man izrā dī jā s tā da. Varbū t es vē los brī dinā t savus lasī tā jus no eiforijas, ar kuru es viņ us neapzinā ti varē tu inficē t. Vjetnama nav kultū ras un atpū tas parks. Š ī ir neparasta, sveš a pasaule ar savā m problē mā m un saviem noteikumiem. Š eit ir netī rs un nabadzī gs. Vismaz paš ā Vjetnamas galvaspilsē tas centrā bija tieš i tā .
Es ļ oti gribē ju sē dē t tik autentiskā vietā , tač u mani ceļ abiedri neuzskatī ja š ā das vietas par droš ā m. Tā pē c atradā m kompromisu - bū s mazi ķ eblī š i, bet nebū s ē st
Š eit ir daudz tū ristu, un tas, iespē jams, ir droš i.
fotoattē ls Igors Titovs
Mē s pasū tī jā m alu un riekstus. Rieksti tiek piegā dā ti noslē gti. Š eit es atklā ju, pareizā k sakot, apkopoju interesantu Vjetnamas sabiedriskā s ē dinā š anas iezī mi - Wi-Fi parole gandrī z vienmē r atkā rto tī kla nosaukumu.
Meitenes baltā rokā s tur kaut kā du cigareš u akciju. Bet tie nevienam neder. Viņ i stā v, smaida un kaut ko pieraksta.
Tiklī dz apsē dā mies, piebrauca policija, sā kā s kaut kā da kustī ba, vairā kas viesu rindas tika paceltas un ā tri savā ca ķ ebļ us - vienreiz, reiz, uzreiz asfaltu slaucī ja un it kā nekas nebū tu noticis. Policija aizgā ja, ķ ebļ i tika salikti atkal un atkal, viesi apsē dā s un svē tki turpinā jā s)
Pē c pasē dē š anas ar alu un riekstiem dodamies uz nakts tirgu.
Tirgus ir garš , daudz saldumu un tā pamazā m - suvenī ri, T-krekli, pidž amas. Man atgā dina Bangkoku.
Labi, ka nekur nav jā steidzas. Mē s vairā k spiedā mies pa centru.
Igora Titova fotoattē ls
Kā jums patī k transportlī dzeklis? )
Tur, tā lumā , ir Atgrieztā zobena ezers.
Mani iespaido vecā centra arhitektū ra. It kā mā jas bū tu vienkā rš i uzceltas viena virs otras. Daž as ē kas izskatā s ļ oti trauslas. Bet tie ir ziemeļ i, š eit temperatū ra daž kā rt noslī d lī dz 5 grā diem pē c Celsija.
Diena ir beigusies, mums laiks gulē t, jo rī t pie Atgrieztā zobena ezera ir paredzē ta rī tausma.
No rī ta es pamodos ne gaismas, ne rī tausmas, un, tā kā Ira tik agri atteicā s iet uz ezeru, nolē mu sagaidī t Igoru zā lē . Lifts nā k uz 2. stā vu (vai 1.5 stā vu), es pā rliecinoš i nokā pju pa kā pnē m, un darbinieki guļ vestibilā . Es reiz klusi ielī du atpakaļ liftā . Es apsē dos uz kā pnē m un apsē dos) Un, kad pē c piecā m minū tē m mē s divatā devā mies lejā , viss tika iztī rī ts un administratore smaidot novē lē ja mums patī kamu pastaigu. Viņ i ir tik jauki š ajā viesnī cā ! )
Kā pē c mē s devā mies sagaidī t rī tausmu uz ezeru? Sā kumā ļ oti cerē jā m ieraudzī t rī tausmu, jo atradā mies rietumu krastā . Un, otrkā rt, daudzi hanojas iedzī votā ji no rī ta ierodas Atgrieztā Zobena ezerā , lai...veiktu vingrinā jumus! Mē s arī ļ oti gribē jā m tos redzē t)
Igora Titova fotoattē ls
Patī kamas mū zikas skaņ as no veciem magnetofoniem, cilvē ki nelielā s grupā s veic sinhronas, nesteidzī gas kustī bas. Bū tu jauki te sē dē t un skatī ties. Vai arī pievienojieties viņ iem. ) Bet lija nejauks neliels lietus un redzamī ba bija ļ oti slikta, un nez kā pē c es gribē ju no turienes tikt ā rā .
Un mē s nekad neredzē jā m rī tausmu. Bija miglains.
Es eju tā lā k viens, Igors iet gulē t, viņ am vē l bū s laiks pastaigā ties pa pilsē tu. Un mē s ar Iru 12os lidojam uz Phu Quoc salu, tā tad 9os jau vajadzē tu bū t viesnī cā . Ir apmē ram divas stundas, lai apskatī tu ielu, kuru es ļ oti gribē ju redzē t. Daudzi tū risti, kas apmeklē Hanoju, par to pat nezina, un daudzus tas patiesī bā neinteresē . Es runā ju par ielu, pa kuru iet vilciens.
Paš u vilcienu nepaspē ju nofilmē t, nedaudz apmaldī jos un staigā ju š urpu turpu pa dzelzceļ a lī niju, tā pē c vilcienu redzē ju tikai no malas. Bet, no otras puses, es noteikti zinu, ka tur kursē vilcieni) Un cilvē ki dzī vo. Ē diens tiek gatavots, kā jau Hanojā ierasts, tieš i uz ielas.
Š eit spē lē jas bē rni.
Gailis piesiets aiz kā jas.
Kaimiņ i sē ž , runā )
Parastā dzī ve Hanojā .
Igora Titova fotoattē ls
Š ī iela atrodas š eit: https: / /www. google. com. ua/maps/dir/21.0301059, 105.8440331//@21.0301022, 105.8435825, 19z
Vilciens izbrauca ap plkst. 7.10. Man teica, ka ir vē l 15.20.
fotoattē ls no interneta.
Es jau steidzos doties mā jā s, paē st brokastis un gatavoties. Man ļ oti ž ē l, ka pavadī jā m tik maz laika Hanojā . Un ka viņ i neredzē ja parkus un debesskrā pjus)
Bet vē l jo vairā k man ir ž ē l, ka nevaru atrast un parā dī t jums daudzas fotogrā fijas ar kaķ i, kurš bija piesiets pie staba blakus meitenei, kura tupus mizodama zaļ os sī polus tieš i uz ietves; biroja darbinieki formā los uzvalkos ē d Pho zupu, sē ž ot uz maziem plastmasas krē sliem; vista ar cā ļ iem izklaidē jas zā les kaudzē pie blī vas motociklu sienas; manyusenky dzelzceļ a stacija un gleznains ceļ š uz to caur tirgu, kas atkal aizņ ē ma ietvi. Cik skaista zivs tur bija!
Man nav ne jausmas, kur tieš i š ie fotoattē li ir pazuduš i.
Es nokļ uvu dzelzceļ a stacijā , kad meklē ju ielu ar vilcienu. Parā dī ju bildi visiem, ko satiku, un viņ i norā dī ja virzienu. Staciņ os pa staciju sastapu rū dī tus tū ristus, kuri uzreiz saprata, ko vē los un rā dī ja un stā stī ja (ak, ja vē l sapratu)), kur jā iet un kur jā skatā s. Tur, stacijā , aizmirsu savu nometnes vē jjaku ar uzrakstiem Ukraine un Euro2012, atradu pusceļ ā un š ausmī gi satrakojos. Tikai pirms pā ris dienā m Hoianā tik ļ oti aizmirsu lietusmē teli, kas man arī uzticī gi kalpoja daudzus gadus, tik labs lietusmē telis no Singapū ras putnu parka. . . vispā r nolē mu atgriezties pē c vē jjakas) I piegā ja pie kā da motociklista, kurš snauda uz sava motocikla un piedā vā ja viņ am aizbraukt lī dz dzelzceļ a stacijai, parā dī ja kartē , kur tieš i man jā iet. Viņ š mani tur aizveda ar prieku, tikai manē jo: "ah um comeback to minutes" nesaprata vai negribē ja saprast un aizgā ja. Paņ ē mu savu vē jjaku (jā , neviens to neaiztika, mierī gi gulē ju uz soliņ a, blakus stacijai) un atkal stutē ju kā jā m. Droš i vien varē ja vē l kā du motociklistu noķ ert, bet man tagad bija grū ti kartē parā dī t, kur vajag. Es eju atpakaļ , un "mans" motociklists jau slauka ietvi tajā paš ā vietā , kur mē s pirmo reizi satikā mies)
Vispā r vjetnamieš i visu laiku ir aizņ emti. Tas ir pā rsteidzoš i, cik netī rs tas ir š eit. Galu galā viņ i pastā vī gi kaut ko tī ra.
Tirgus izskatī jā s š ā di.
Igora Titova fotoattē ls
Nā kamajā sē rijā Phu Quoc sala ir vjetnamieš u balva.
Viss cikls:
1. Priekš vā rds stā stam par manu ceļ ojumu uz Vjetnamu
2. Rī ts nakts vidū jeb Sveiki, biedri, Pekina!
4. 4. daļ a. Hoš imina — Dalata.
5. 5. daļ a. Kā da bū tu diena, ja tā sā ktos trako namā ?
6. 6. daļ a. Danangs. Marmora kalni.
7. 7. daļ a. Dvē seliskā Hojanas pilsē ta.
8. 8. daļ a. Kā pē c viņ i iznī cinā ja Miš onu?
9. 9. daļ a. Pa gaisu, pa jū ru, pa sauszemi.
10. 10. daļ a. Jā redz. Halongas lī cis.
