11. daļa. Un atkal ceļā. Kaķis Ba-Hanoi.
2016. gada 12. decembris, septī tā diena, skaisti.
Š ajā dienā visa pasaules skaistums vienkā rš i izkrita no mē roga.
Un kas gan cits var bū t diena, kad pamostaties un pirmais, ko redzat, ir skaistais Halongas lī cis. Un lai š is rī ts ir drū ms, un lai debesis klā j mā koņ i, bet tomē r Katba ir skaista un priecī ga.
Mē s skatā mies pa labi. Skaista? )
Mē s skatā mies pa kreisi. laimī gs? )
Š odien mē s plā nojam pamest salu, un š eit ir divi veidi:
1. Iegū stiet kombinē to biļ eti un dodieties uz Hanoju.
2. Pā riet uz Halongu (pilsē tu) un mē ģ iniet vē lreiz doties jū rā .
Ir vē l viena iespē ja atstā t ceļ u, kur nā cā t — paņ emiet kombinē to biļ eti un dodieties uz Haifonu, tač u mums tur nav jā iet.
Mē s ļ oti vē lamies atkal iziet jū rā un nokļ ū t Titova salā . Atklā š u noslē pumu, ka manu ceļ abiedru uzvā rds ir Titovs un ļ oti gribē ju nofotografē ties kopā ar Titoviem viņ u salā . Tas bija tikai sapnis, ko es redzē ju. Un š eit, uz Cat Ba, izrā dī jā s, ka laivas uz Titovas salu dodas tikai no Halongas.
Kopumā jau sen ir izstrā dā ts vienkā rš s un lē ts veids, kā apmeklē t Halongas lī ci - doties ceļ ojumā ar "viss iekļ auts" Hanoju. Viņ i to paņ em, brauc ar to un aizved atpakaļ . Bet, tā kā mū su marš ruts bija cilpas, mums nebija interesanti lidot uz Hanoju un no turienes braukt 3-4 stundas ar autobusu, pat ja patiesī bā tas izrā dī tos lē tā k. Bet neiespē jamī ba nokļ ū t Titova salā tieš i no Katbas mū s apbē dinā ja. Un mē s nolē mā m pā rcelties uz cietzemi, uz Halongas pilsē tu.
9:00 ar autobusu izbraucam uz prā mi. Autobusa biļ ete maksā.25 tū kstoš us dongu, tas ir lē tā kais transports, ar kā du esmu braucis Vjetnamā .
Tā ir taisnī ba, ka š eit joprojā m ir tā di cilvē ki, es pat nevaru iedomā ties, kur viņ i dodas. Varbū t uz pludmali? )
Ceļ š uz molu ir ne tikai skaists, bet arī pā rsteidzoš s!
Mē s nopē rkam biļ etes un gaidā m prā mi tikai daž as minū tes. Tā lrunī ir beigusies atmiņ a, un es mē ģ inu apmainī t mazā s atmiņ as kartes starp tā lruni un planš etdatoru. Tas aizņ em visu manu gaidī š anas laiku. Esam iekrauti prā mī , maš ī nu nav, tikai mazi motocikli un to nav daudz.
Pacelsimies burā un izelposim — oho! Jā , š eit ir skaistā k nekā vakar ekskursijā ! )
Igora Titova fotoattē ls
Igora Titova fotoattē ls
Mē s satiekam tik smieklī gu laivu
Uz prā mja ir maz tū ristu, tač u gandrī z visi ir diezgan krā saini)
Gandrī z visu ceļ u, gandrī z stundu, mū s ieskauj skaisti kalni,
bet tā ir slikta veiksme. . . viņ us ieskauj migla)
Mums ir jā pieņ em lē mums — doties ekskursijā vai doties uz Hanoju. Es nepiedalos debatē s, man derē s jebkurš lē mums, es ļ oti vē los doties tur un tur...vienlaikus)
Beigā s tika pieņ emts lē mums – mē s braucam uz Hanoju. Turpat pie piestā tnes braucam ar taksi, kas atved mū s uz autoostu. Tū risti š eit parasti nebrauc.
Saskaņ ā ar grafiku mums vē l ir daudz laika. Ira atliek sē dē t ar mantā m, Igors dodas fotografē t vjetnamieš u ikdienu, bet es aizbraucu uzpī pē t. Pē kš ņ i dzirdu savu Iru kliedzam:
-Taņ a, Taņ a!
Es nometu visu un skrienu pie viņ as.
Izrā dā s, ka mū su autobuss ir atbraucis un stjuarts velk uz to mū su koferus) Ira bija nopietni nobijusies, viņ a domā ja, ka mū s apzog)
Jā , Vjetnamas autobusos ir stjuarti. Tē ju un kafiju nesniedz, bet skaisti cilvē ki staigā pa kajī ti un pagriež televizoru skaļ ā k. Man š ķ iet, ka viņ i ir speciā li, lai iekrautu un izkrautu neskaitā mas paku. Daž kā rt darbī ba notiek tieš i ceļ ā – autobuss samazina ā trumu, tam piekabina motociklu, stjuarts atver durvis, nokaras un paņ em paku. Vai dod)
Mē s braucam komfortabli. Cilvē ku nav daudz, apsedzu ar siltu š alli un saritinos uz diviem sē dekļ iem.
Kā man patī k ceļ š ! Vai es to jau teicu?
Lai ē rti ceļ otu Vjetnamā , jums jā zina trī s lietas:
1. Gaisa kondicionē tā ji vienmē r strā dā ar pilnu jaudu
2. Televizors vienmē r atskaņ o pilnā skaļ umā .
3. Vjetnamieš i vispā r nesteidzas.
Tā pē c austiņ as ausī s, siltā ks nozaga un...Ah! Vē l viena lieta!
4. Visur, kur plā nojat likt galvu uz kaut ko atkā rtoti lietojamu, uzvelciet kapuci)
Manā planš etdatorā ir Maps Me. Š ī ir karte un GPS — lieliska programma, kas darbojas bez interneta. Es sekoju lī dzi, cik daudz mums vē l ir jā iet.
Ceļ š ir skaists — daž reiz pakalni, daž reiz lauki.
Vecmā miņ a satikā s. Interesanti, ko viņ a tur pā rdeva. Un pats galvenais, kam? Autobuss apstā jas tikai, lai dotu vai ņ emtu transfē ru.
Mē s ejam garā m mazpilsē tā m. Arī skaista)
Apmē ram divas stundas stā vvieta. Var iedzert kafiju, aiziet uz tualeti, uzkost. Autobusi visi vienā di un labi, ka mū sē jos nobildē ju, tad devos starp autobusiem, meklē ju pē c numura) Citā di var palikt kā dā stā vvietā )
Ceļ š bija nenogurstoš s un drī z vien nonā cā m Hanojas autoostā . Mē s uzreiz iesē dā mies taksī un braucā m uz savu viesnī cu. Viesnī ca izrā dī jā s ļ oti skaista! Nu, jū s droš i vien uzminē jā t, jo tajā dienā gandrī z viss bija skaisti) Lai jū s saprastu manu entuziasmu, numurs š ajā viesnī cā , Vjetnamas galvaspilsē tā , paš ā vecpilsē tas centrā , maksā ja 24 USD diviem.
Mū s sagaidī ja kā vismī ļ ā kie viesi. Pirms tam nomainī jā m piecas viesnī cas un pē c tam bijā m vē l vienā (divā s, bet otrajā otrajā kā rtā , tā tad neskaitā s) un nekur mū s sagaidī ja. Mē s tikā m apsē duš ies uz dī vā na un piedā vā jā m dzē rienus. Es neatceros, kā pē c es nedzē ru, man laikam bija bail dzert stipru kafiju piekto reizi dienā . Bet visa atmosfē ra bija ļ oti draudzī ga, mū s ā tri izsniedza un iekā rtoja istabā s. Un tur! )
Ir pienā cis laiks vakariņ ā m, iesim meklē t garš ī gu maltī ti. Š eit tas ir!
Š ī ir pilsē ta ar garš ī giem garš ī giem ē dieniem. Un ļ oti tī rs, kas nav ī paš i raksturī gi vecajai Hanojai. Iesaku nesē dē t pie galda, gaidot ē dienu, bet gan pastaigā ties zem nojumē m un skatī ties, kas un kā tiek gatavots. Jū s varat kļ ū t traks no daž ā m smarž ā m
Ē diens ir ļ oti garš ī gs un skaists)
Bet mē s š eit nedzē rā m kafiju, bet devā mies meklē t Ziemeļ vjetnamieš u gardumu - kafiju ar olu. Š is ir garš ī gs! Es nezinu, vai vē l kā dreiz izmē ģ inā š u maigo olu olu ar brī niš ķ ī gas vjetnamieš u kafijas un olu krē ma garš u, bet es to atcerē š os kā visneparastā ko kulinā rijas pieredzi. Ola nav termiski apstrā dā ta un tā pē c tiek uzskatī ta par bī stamu pā rtiku. Tā tiek aprakstī ts gatavoš anas process - jē lu olas dzeltenumu saputo ar iebiezinā to pienu (izvirtuļ i, vai ne? )), glā zē ieliek biezā s putas, kas saraduš ā s, un pa virsu uzmanī gi lej melnu vjetnamieš u kafiju. Tas viss izskatā s š ā di:
Iela, kurā atradā m š o kafejnī cu, bija ļ oti eksotiska. Un vispā r, ja jū s apmeties Hanojas vecajā centrā , jū s atrodaties viseksotiskā kā vietā )
Š ī ir ī sta miskaste, un nā kamajā sē rijā es jums visu parā dī š u. Un diena ir "skaista", noslē gsim ar kafiju ar olu)
Viss cikls:
1. Priekš vā rds stā stam par to, kā Es devos uz Vjetnamu
2. Rī ts nakts vidū jeb Sveiki, biedri, Pekina!
4. 4. daļ a. Hoš imina — Dalata.
5. 5. daļ a. Kā da bū tu diena, ja tā sā ktos trako namā ?
6. 6. daļ a. Danangs. Marmora kalni.
7. 7. daļ a. Dvē seliskā Hojanas pilsē ta.
8. 8. daļ a. Kā pē c viņ i iznī cinā ja Miš onu?
9. 9. daļ a. Pa gaisu, pa jū ru, pa sauszemi.
10. 10. daļ a. Jā redz. Halongas lī cis.
