Город-оазис oāzes pilsēta

smilš u un sausa vē ja vietā ir Ukrainā . Š ī ir Jaunkahovas pilsē ta.

Mana iepazī š anā s ar pilsē tu notika Tavria investī ciju tū risma foruma laikā . Š oreiz no Kijevas dzelzceļ a stacijas devos uz Hersonu.

Izkā pjot no vilciena, ceļ otā ji pievē rš uzmanī bu pilsē tas vizī tkartei - dzelzceļ a stacijai. Hersonas dzelzceļ a stacija ir nedaudz vairā k par 100 gadiem, bet skats ir lielisks. Otrā pasaules kara laikā pilnī bā nopostī ta, atjaunota un atjaunota uz Hersonas 225. gadadienu. Un, pē c ekspertu domā m, tas izskatā s tieš i tā pat kā pirms simts gadiem gan ā rpusē , gan iekš pusē . Skaistā dzelzceļ a stacijas ē ka tiek uzskatī ta par vienu no skaistā kajā m stacijā m visos Ukrainas reģ ionā lajos centros.

Stacijas laukumā foruma viesi tika draudzī gi sagaidī ti un iesē dinā ti ē rtā autobusā . Attā lums lī dz Novaja Kahovkai ir nedaudz mazā ks par 90 kilometriem. Bet š eit nā k pā rsteiguma brī dis. Izbraucis cauri centram, autobuss nobrauca lī dz upei un apstā jā s netā lu no upes stacijas.

Ziņ a - kuģ ojam pa Dņ epru!

Un, neskatoties uz nedaudz skumjo skatu uz upes staciju (aka jū ru), dzī ve ostā ir spraiga. Daudz kuģ u, celtņ u un viss strā dā . Un š eit ir mū su peldlī dzeklis "Polesie". Svaigi zaļ š upes "tramvajs".

Uz kuģ a klā ja izkā rtne vē sta, ka Polesie ir kuģ is ar zemū dens spā rniem. Un kuģ a ī paš nieks Dmitrijs Vlasovs turpinā ja iepazī š anos ar kuģ i, pastā stot sī kā k. Atrasts "Polesie" Kijevā , salabots un tagad kuģ is veic regulā rus lidojumus marš rutā Hersona - Kailā mola. Š ā di kuģ i tika raž oti Baltkrievijā Gomeļ as kuģ u bū ves rū pnī cā . Kuģ a mē rķ is ir pasaž ieru pā rvadā jumi diennakts gaiš ajā laikā , brauciena laiks lī dz 8 stundā m, pasaž ieru skaits 50 cilvē ki, maksimā lais ā trums 90 kilometri stundā .

Mū su sarunas laikā kuģ is lē nā m pagriezā s un "nolika kursā ". Tagad es saprotu, kas ir zemū dens spā rni – tā ir gluda slī dē š ana pa ū deni. Tas, ka esam ceļ ā , saka, ka objekti mainā s kā slaidi aiz loga. Hersona beidzā s, sā kā s priekš pilsē tas ar vasarnī cā m, parā dī jā s laivas ar zvejniekiem. Viens makš ķ ernieks pat piecē lā s kā jā s un laipni pamā ja ar roku.

Jauno marš rutu Hersona - Jaunā Kahovka plā nots atklā t nā kamgad. Brauciens ilgs aptuveni stundu. Pat nedaudz augstā ka maksa nekā autobusā nevar konkurē t ar komfortablu pā rvietoš anos ar motorkuģ i Polesie.

Un, protams, tilti. Atrodoties uz kuģ a, kuģ im braucot pa Dņ epru, pasaž ieriem paveras skaistā kie tiltu skati.

Š eit ir pirmais tilts. Iespaids, ka tilts bez sā kuma un beigā m. Tas ir Tsyuryupinsky automaš ī nu tilts, kura garums ir 1330 m pā ri Dņ epru un 330 m pā ri Konkas upei.

Un, neskatoties uz to, ka tilts tika uzcelts plaš ā Dņ epras upes daļ ā , lī dz ar tilta nodoš anu ekspluatā cijā attā lums Hersona-Cjurupinska tika samazinā ts lī dz 100 km.

Š eit ir otrais tilts - tas ir Odesas dzelzceļ a Antonovska dzelzceļ a tilts.

Laiks paskrē ja nemanot. Pie apvā rš ņ a parā dī jā s mazas jahtas – kā balti tauriņ i. Sportisti gatavojas sacensī bā m. "Polesie" gludi pietauvojusies pie jahtkluba "Maxim Marine" piestā tnes.

Krastā atrodas baznī ca, viesnī ca, restorā ns. Krastā ir moli, celtņ i, laivas, jahtas. Š ī ir ī sta maza, bet osta. Ir vieta remontam. Uz vietas ir arī tenisa korts. Un ū dens avots. Ja vē laties, š eit varat dzert tī rā ko avota ū deni, apbrī not ū denskritumu un peldē ties.

Neskatoties uz to, ka apkā rt bija smiltis, š ajā vietā ir daudz avotu. Un kur ū dens, tur ciemi. Tā tad 1891. gadā š eit parā dī jā s ciems ar nosaukumu Klyuchevoye. No leģ endā m zinā ms, ka š o apvidu atraduš i Francijas-Š veices kolonijas Š abo, kas atrodas Akkermanas apkā rtnē , kolonisti, š odien tā ir Belgorodas-Dņ estrovska.

Klyuchevoe ciems dzī voja Dņ epru smiltī s lī dz pagā juš ā gadsimta piecdesmitajiem gadiem.

Un pagā juš ā gadsimta 50. gados tika pieņ emts lē mums bū vē t Kahovkas hidroelektrostaciju. Č etros gados starp smiltī m uzbū vē ja hidroelektrostaciju. Par bū vniecī bas apmē riem liecina skaitļ i: piedalī jā s 12 tū kstoš i cilvē ku, 1100 automaš ī nas, 30 ekskavatori, 75 celtņ i, 100 buldozeri, 14 lokomotī ves, 7 zemessū cē ji. Bū vnieki nā ca no visas Padomju Savienī bas, strā dā ja vairā k nekā.100 tautī bu cilvē ki. Paralē li hidroelektrostacijas celtniecī bai tika celta pilsē ta. Sakarā ar tuvumu Kahovkai, kopā.15 km, pilsē tu sā ka saukt par Jauno Kahovku. Un tā pielipa nosaukums, ka 1952. gada 28. februā ris tiek uzskatī ts par pilsē tas dzimš anas dienu pē c tam, kad Ukrainas Augstā kā s padomes Prezidijs tai pieš ķ ī ra nosaukumu Jaunā Kahovka. Pē c bū vniecī bas pabeigš anas daudzi celtnieki palika dzī vot viņ u uzceltajā pilsē tā . Viņ i palika, jo ar sirdi iemī lē ja š o pilsē tu.

Un š odien š eit dzī vo iedzī votā ji, kuri mī l savu pilsē tu. Lai parā dī tu visas reģ iona iespē jas, notika tū risma forums. Programmā bija paredzē tas lietiš ķ ā s tikš anā s, demonstrā ciju vietu darbs, informatī vie un prezentā cijas pasā kumi, iepazī š anā s ar tū ristu klastera objektiem.

Dalī bniekiem un viesiem bija iespē ja piedalī ties darba grupā s investī ciju piesaistei galvenajā s tū risma attī stī bas jomā s reģ ionā .

Starp š ā dā m darba grupā m ir "Pasā kumu un kultū ras un izglī tī bas tū risms - kā faktors veiksmī gai teritoriju attī stī bai", "Vī na tū risms", "Tū risma produkta reklā ma un popularizē š ana internetā " un citas.