Ekskursija uz Mariinskas pili Kijevā
Visi kijevieš i un mū su pilsē tas viesi vienmē r labprā t pastaigā jas Kijevas Peč erskas kalnos esoš ajā Mariinsky parkā . Tieš i š ajā parkā atrodas skaistā kā karaļ a pils, kuras ieeja vē l nesen bija slē gta.
Bet laiki mainā s, un Marijas pils ir atvē rusi durvis tiem, kas vē las apbrī not tā s atjaunoto interjeru.
Pils vē sture sā kas 18. gadsimta vidū un iekrī t Krievijas ķ eizarienes Elizavetas Petrovnas valdī š anas laikā .
Ķ eizariene Elizaveta Petrovna
1744. gadā Elizabete devā s svē tceļ ojumā uz Kijevas-Peč erskas lavru, kur pavadī ja divas nedē ļ as. Turpmā kajiem Mazā s Krievijas apmeklē jumiem viņ a pavē lē ja Kijevā sā kt bū vē t karalisko pili, ko tagad sauc par Mariinski, un ar savā m rokā m ielika pirmo akmeni Sv. Andreja baznī cas pamatos.
Laikabiedru vidū bija plaš i izplatī ts uzskats, ka Elizabete ir noslē gusi slepenas baznī cas laulī bas ar Alekseju Razumovski, Ukrainas pē dē jā hetmaņ a Kirila Razumovska brā li. Nekā di dokumenti par š o tē mu nav saglabā juš ies.
Aleksejs Razumovskis
(Mē s apmeklē jā m Razumovska pili Baturynā vienas dienas ekskursijas ietvaros no Kijevas — "Kozelets-Baturin »). Pē terburgas sabiedrī bā.18. gadsimta beigā s klī da runas, ka Elizabetei ir dē ls no Alekseja Razumovska un meita no Ivana Š uvalova. Š ajā sakarā pē c Elizabetes Petrovnas nā ves parā dī jā s daudzi krā pnieki, kuri sevi sauca par viņ as bē rniem no laulī bas ar Razumovski; slavenā kā no tā m ir tā sauktā princese Tarakanova.
Elizabetes Petrovnas valdī š anas laiku iezī mē Petrī na perioda tradī ciju un ideā lu atdzimš ana, Valdoš ā Senā ta atjaunoš ana, Maskavas Universitā tes izveide, grandiozu piļ u celtniecī ba un greznī ba.
Viņ as valdī š anas laikā no valsts kases tika pieš ķ irti milzī gi lī dzekļ i karalisko rezidenč u sakā rtoš anai. Galma arhitekts Bartolomeo Rastrelli Sanktpē terburgā uzcē la Ziemas pili, kas kopš tā laika ir bijusi Krievijas monarhu galvenā rezidence, un Katrī nas pili Carskoje Selo. Pē terhofas rezidences Somu lī č a krastā - Strelna un Pē terhofa - tika pamatī gi pā rbū vē tas.
Š ā da mē roga bū vniecī ba ne tikai piesaistī ja Krievijai amatniekus no ā rvalstī m. Lieliskais Rastrelli ē ku stils ieguva Elizabetes laikmeta baroka nosaukumu arhitektū ras vē sturē .
Pateicoties Aleksejam Razumovskim, ķ eizarienes galmā visam ukrainiskajam bija "mode".
Kijevas karaļ a pils projektu izstrā dā ja arī Rastrelli.
Marijas pils vispā rī gs skats
Tiek uzskatī ts, ka Alekseja Razumovska pils Perovā netā lu no Maskavas kļ uva par paraugu Kijevas karaļ a pilij.
Pils galvenā divstā vu ē ka no abā m pusē m savienota ar vienstā vu saimniecī bas ē kā m. Sā kotnē ji pirmais stā vs bija akmens, bet otrais koka. Tipiski barokam un krā sā m - zilas sienas, balta apdare, apmetums un zelts. Pils ir lieliski dekorē ta gan no iekš puses, gan ā rpuses: maskaroni un kolonnas, kā pnes un karnī zes.
Griesti sanā ksmju telpā
Tas viss pieš ķ ir pilij papildu š armu.
Pils tika atklā ts 1752. gadā . Vienlaikus ar Kijevas karaļ a pils celtniecī bu pē c Rastrelli projekta tika uzcelta arī Andreja baznī ca, kas lī dz mū sdienā m saglabā jusies gandrī z sā kotnē jā formā .
Sv. Andreja baznī ca Kijevā
Klientam nebija laika apmeklē t pili. Pē c 25 gadiem pirmā karaliskā persona, kas apstā jā s Mariinskas pilī , bija Katrī na II, kura apmeklē ja Kijevu 1787. gadā .
Kopš.18. gadsimta beigā m š eit ir dzī vojuš i Kijevas ģ enerā lgubernatori.
Kamī ns sanā ksmju telpā
1819. gadā lielais ugunsgrē ks pilnī bā iznī cinā ja pils otro koka stā vu, un arī pirmais tika bojā ts. Daļ ē ji renovē tajā ē kā tika uzceltas kazarmas.
1835. gadā pils telpas ī rē ja Mā kslī go minerā lū deņ u biedrī ba, kas intensī vi raž oja ā rstnieciskos ū deņ us un iekā rtoja pilī sanatoriju ar spa zā li. Visā savas pastā vē š anas laikā biedrī ba ir spē jusi ā rstē t vairā k nekā.3 tū kstoš us cilvē ku. Bizness izrā dī jā s ienesī gs, sabiedrī ba varē ja ieguldī t lielus lī dzekļ us pils atjaunoš anā .
Paš reizē jo izskatu pils ieguva 1870. gadā , kad krievu arhitekts Kā rlis Majevskis, atsaucoties uz pils vecajiem plā niem, pabeidza otro akmens stā vu un terasi ar pakā pieniem uz dā rzu.
Otrā fasā de
Un arī pie pils tika izveidots jauns parks. No tā laika pili sā ka saukt par Mariinsky - par godu ķ eizarienei Marijai Aleksandrovnai. Kopš tā laika uz ž oga kaltā s dzelzs rež ģ iem, kā arī uz aizkariem un interjera priekš metiem sā ka parā dī ties monogramma ar savī tiem burtiem M un A.
Kalti rež ģ i
Pirmā pasaules kara laikā uz Mariinskas pili pā rcē lā s imperatora Nikolaja II mā te, ķ eizariene Marija Fjodorovna, kura pā rrauga ā trā s palī dzī bas vilcienu nosū tī š anu un ievainoto ā rstē š anu. Viņ a tur pavada divus gadus lī dz sava dē la imperatora Nikolaja II atteikš anā s no troņ a, par ko viņ a uzzina pilī . Ķ eizariene Dowager devā s uz Mogiļ evu pie "dā rgā Nikija" un pē c tam pā rcē lā s uz Krimu. 1919. gada aprī lī viņ a tika evakuē ta uz Lielbritā niju uz Lielbritā nijas kaujas kuģ a, no kurienes viņ a drī z vien pā rcē lā s uz savu dzimto Dā niju.
Pē c revolū cijas pilī atradā s daž ā das padomes, militā rā pavē lniecī ba, š tā bs un bē dī gi slavenā č eka. Pils kļ uva par cietumu, č ekisti š eit sprieda savu tiesu. Parks blakus pilij kļ uva par nā vessoda izpildes un apbedī š anas vietu.
1934. gadā galvaspilsē ta no Harkovas atgriezā s Kijevā , un tika nolemts pils ē ku izmantot Augstā kā s Radas sanā ksmē m. Tač u ē ka š im mē rķ im acī mredzami neatbilda, un 1939. gadā tika nolemts tā s tuvumā uzbū vē t Augstā kā s Radas ē ku.
Vā cu okupā cijas gados padomju lidmaš ī nu bombardē š anas laikā viena no bumbā m trā pī ja pilij. Tikai 1949. gadā pē c remonta un restaurā cijas darbu pabeigš anas ē ka tika nodota Augstā kā s Radas rī cī bā .
Kopš.1991. gada, pē c Ukrainas neatkarī bas atjaunoš anas, pils ir kļ uvusi par Ukrainas prezidenta oficiā lo rezidenci. Tajā notiek samiti, oficiā las pieņ emš anas visaugstā kajā lī menī , ā rvalstu vē stnieku akreditā cijas rakstu pasniegš anas ceremonijas, apbalvojumi, samiti. Daž ā dos laikos pilī ir viesojuš ies ASV prezidenti Rič ards Niksons, Dž ordž s Buš s, Bils Klintons, Turcijas prezidents Redž eps Tajips Erdogans un citi pazī stami politiķ i.
No 2003. gada lī dz 2018. gadam pilī tika veikta rekonstrukcija, pē c kuras tā tika atklā ta.
Kopš.2020. gada septembra visi Ukrainas pilsoņ i, iepriekš vienojoties, var nokļ ū t 45 minū š u ekskursijā .
Ierakstiet š eit: m-palace. com. ua.
Reģ istrē joties ekskursijai, jā norā da pases dati un, dodoties ciemos, noteikti jā uzrā da pase. Maksa pieauguš ajam ir 150 grivnas, studentiem un pensionā riem - 75 grivnas. Ekskursijas notiek piektdienā s, sestdienā s un svē tdienā s.
Ekskursija sā kas pils labajā spā rnā , iet cauri skaistiem koridoriem. . .
. . . un pusapaļ as galerijas. . .
Viens no pils gaiteņ iem
. . . no kuras mē s varam redzē t iekš pagalmus.
Patiess
Ukrainas prezidenta piemiņ as dā vanas tagad ir izstā dī tas galerijā s.
Tā lā k mē s ejam augš ā pa priekš ē jā m kā pnē m. . .
Priekš ē jā s kā pnes
. . . un mē s nokļ ū stam oficiā lo delegā ciju sanā ksmju zā lē .
Zā le oficiā lo delegā ciju sanā ksmei
Kā mums stā stī ja gids, parkets š ajā zā lē ir veidots no 11 dā rgakmeņ iem.
No š ī s zā les mē s ejam uz sarunu telpu.
Sarunu telpa
Jā saka, ka Mariinskas pils gleznas ir tikai un vienī gi ukraiņ u mā kslinieku darbi.
Attē li sanā ksmju telpā
Pē c sarunu zā les mē s pā rbaudā m vairā kas atpū tas telpas. . .
Atpū tas telpa
. . . un vienmē rī gi pā rejiet uz ē damistabu.
Ē damistaba
Ekskursija beidzas š eit.
Es nezinu, cik daudz interjeri ir mainī ti kopš rekonstrukcijas.
Zā le pils pirmajā stā vā
Š is ir jautā jums ekspertiem. Bet joprojā m ir interesanti redzē t Mariinsky pili.
P. S. Pavasarī sola paplaš inā t marš rutu ap pili. Viņ i arī pievienos izeju uz pils dā rzu.
