"Skaists piemineklis vieglprātīgam plakstiņam" (c)
Kijevas Monmartras simbols. Iekļ auts katalogā "1000 pasaules brī numi. Cilvē ces š edevri 5 kontinenti ", kā arī provizoriskais UNESCO Pasaules mantojuma vietu saraksts. Vieta, kur risinā jā s dramatiskā kie notikumi komē dijā "Par diviem zaķ iem". Š o sinonī mo sē riju ir iespē jams turpinā t, tač u esmu pā rliecinā ts, ka visi jau ir sapratuš i – runa bū s par Andreja baznī cu, kas 2020. gada decembrī pē c 11 gadu restaurā cijas atkal vē ra durvis.
Kopumā slavenā tempļ a vē sture ir gandrī z nepā rtraukta atjaunoš anas un rekonstrukcijas ķ ē de. Un tas biež ā k bija slē gts draudzes locekļ iem nekā atvē rts. Starp citu, š ī nav pirmā baznī ca, kas uzcelta š ajā vietā un vē lā k cieta daž ā das nelaimes. Tač u baznī cu celtniecī ba š eit notika ar apskauž amu konsekvenci. : )
Un viss, pateicoties Nestoram hroniķ im un viņ a "Pagā juš o gadu stā stam", kurā minē ts, ka tieš i š eit svē tais apustulis Andrejs pirmais izsauktais pavadī ja nakti ceļ ā no Korsunas (Chersonesos Tavriya) uz Romu un, ieraugot viņ a atvē rtā s acis no rī ta, pravietoja: < em> "Vai tu redzi š ī s bē das? Tā kā Dieva ž ē lastī ba spī d uz š iem kalniem, lai iegū tu lielu krusu un celtu daudzas baznī cas, Dievs cels ”. Un, lai apstiprinā tu savus vā rdus, viņ š š ajā kalnā uzstā dī ja koka krustu.
Kijeva, kas vē lā k izpletā s apkā rtē jos pakalnos, kalpoja par apustuļ a pareģ ojuma apstiprinā jumu, un, pateicoties Nestora pierakstiem, “aprē ķ inā tā ” vieta jau sen tika uzskatī ta par svē tu – trī spadsmitajā gadsimtā . tur atradā s Krusta Paaugstinā š anas baznī ca, kas nodega tatā ru iebrukuma laikā . Pē c tam, saskaņ ā ar avotiem, Epifā nijas baznī ca tika pā rcelta uz š ejieni no Brā ļ u klostera, pā rdē vē jot to par Sv. Bet tas nebija ilgi un tika iznī cinā ts 1724. gadā.
Tad viņ i nolē ma nemē ģ inā t ar reliģ iskā m celtnē m, bet vienkā rš i uzcelt krustu š ajā vietā , ko sauca par Andreju.
Un te Kijevu apmeklē ja Rietumu reformatora Pē tera I mī ļ otā meita Elizabete, kura tobrī d atradā s autokrā tiskas viskrievijas statusā .
Un Elizaveta Petrovna vē lē jā s mū su pilsē tā uzcelt karalisko rezidenci (pateicoties tam Kijevā parā dī jā s Mariinskas pils, par ko viņ a mums nesen pastā stī ja deppo ) un komplektā ar baznī cu skaidrā kajā m lū gš anā m. Tajā paš ā laikā.1744. gadā karaliskā roka ielika baznī cas stū rakmeni un lika labā kajiem galma arhitektiem izstrā dā t bū vniecī bas plā nu. Vē stures avoti vē sta, ka "... jaunajai baznī cai bija jā kļ ū st par lielisku mā kslas darbu, mū ž ī gu ķ eizarienes labvē lī bas pieminekli senajai galvaspilsē tai... ".
Bet pirmo Johana Š ē dela un Daniela de Boskē projektu Viņ as Majestā te noraidī ja, un jauna projekta izveide tika uzticē ta galma arhitektam Franč esko Bartolomeo Rastrelli. Tajā laikā viņ š jau bija pazī stams kā vairā ku piļ u, kas celtas pē c Ernsta Johana fon Bī rona, bijuš ā s ķ eizarienes Annas Joannovnas, pasū tī juma, un Smolnijas klostera autors, ko pasū tī ja paš reizē jā ķ eizariene Elizabete. Vē lā k nenogurdinā mais itā lis uzcē la vē l daudz arhitektū ras pē rļ u, kas izcē lā s ar apdares bagā tī bu un greznī bu, kā arī zinā mu stilu sajaukumu, kas pat radī ja terminu "Elizabethan Baroque" (foto š eit ).
Andreja baznī cas gadī jumā Bartolomeo arī cieta neveiksmi - lī dz 1748. gadam viņ š iesniedza projektu, kas saņ ē ma vislielā ko apstiprinā jumu, un 1749. g.
I vadī bā sā kā s liela mē roga celtniecī ba.
Mič urins (cits galma arhitekts), kurš papildinā ja baznī cas tē lu. Bet diemž ē l ne viens, ne otrs projekta autori nav izdarī juš i galveno – nenovirzī ja gruntsū deņ us no zem kalna, uz kura celts templis, kas lielā koties bija par pamatu nemitī giem remontdarbiem un restaurā cijā m. Vē lā k situā ciju tikai pasliktinā ja, no vienas puses, plū di un zemes nogruvumi, no otras puses - pē rkons un zibens, kas ar apskauž amu regularitā ti iekrita templī , kas paceļ as stā vā s nogā zē s, kas nedeva papildu droš ī bu.
Baznī cas celtniecī ba ilga no 1749. lī dz 1762. gadam, "izdzī vojot" savu lojā lā ko klientu un š ajā sakarā paliekot it kā no biznesa (lasi - bez atbilstoš a finansē juma). Pē c tempļ a iesvē tī š anas, kas notika 1767. gadā.
, tas tika nodots Kijevas maģ istrā tam un pē c tam Kijevas pilsē tas domei tikai daž us mē neš us vē lā k.
Andreja baznī ca š ā du notikumu dē ļ palika bez savas draudzes un attiecī gi arī pastā vī ga ienā kumu avota, kas ļ ā va ē ku uzturē t, kā arī kā rtī gi un nepiecieš amajos apjomos remontē t.
Vairā k nekā.200 dzī ves gadu laikā templis ir piedzī vojis vairā kas rekonstrukcijas un pā rvietoš anas no viena departamenta uz citu. Lī dz 1932. gadam baznī ca turpinā ja darboties, pē c tam kļ uva par daļ u no vē sturiskā un kultū ras rezervā ta "Visukrainas muzeju pilsē ta". 1939. gadā baznī cā izvietojā s Sofijas Antireliģ iskā muzeja filiā le, Otrā pasaules kara laikā tajā tika atsā kta dievkalpoš ana, bet 60. gados baznī ca atkal tika slē gta. 1968. gadā Sv. Andreja baznī ca tika atvē rta kā Sofijas muzejrezervā ta arhitektū ras un vē stures muzejs-filiā le. Un visbeidzot jaunā kais stā sts - 2018. gada oktobrī.
Sv. Andreja baznī ca tika nodota ekumeniskajam patriarhā tam, lai gan tā joprojā m ir muzejs Kijevas nacionā lajā rezervā tā .
Kā redzat, tempļ a vē sture ir diezgan vē traina un notikumiem bagā ta. Bet tajā paš ā laikā tiek uzskatī ts, ka Sv. Andreja baznī ca - viena no vislabā k saglabā tajā m un saglabā jusies lī dz mū sdienā m autentiskā Rastrelli darbu formā .
Varbū t to veicinā ja tas, ka 1978. -79. Nā kamā baznī cas restaurā cija tika veikta pē c talantī ga arhitekta oriģ inā liem zī mē jumiem, kuru kopijas mū su restauratoriem laipni sagā dā ja Vī nes Albertinas muzejs.
Tā pē c man personī gi bija ļ oti interesanti apskatī t Sv. Andreja baznī cu pē c ilgas restaurā cijas.
Turklā t starp sasniegumiem viņ a norā dī ja uz sā kotnē jā s sienas krā sas atjaunoš anu tempļ a iekš ienē , kurai tika veikta atkā rtota izmē ģ inā juma krā soš ana.
Kā arī ikonostā zes restaurā cija - visas tajā esoš ā s ikonas restaurē tas un sakā rtotas Bartolomeo projektē tajā kā rtī bā , kas pastā vē ja tempļ a iesvē tī š anas laikā .
Tā tad, ja teā tris sā kas ar pakaramo, tad Andreja baznī ca sā kas ar ходів kā pnē m! : )
Mič urins to pievienoja baznī cas projektam, un Proņ a Prokopivna sacī ja Golohvastovam: “...Es tevi mī lē ju! Un tu! Apkaunota visa Kijeva! Visai nodaļ ai! . ».
>
Kā pjot pa kā pnē m, jū s atradī siet skatu laukumu, no kura paveras lielisks skats uz Dņ epru un Kijevas kreiso krastu (lai gan ne gluž i š o attē lu savā laikā redzē ja svē tais Andrejs, bet es nevaru dalī ties ar viņ a hobijiem) …
… Uz leju…
… Mā kslinieku aleja…
… un, protams, Andriyivsky Descent - Kijevas iedzī votā ju un Kijevas viesu iecienī ta pastaigu vieta.
Jā teic, ka laikā , kad baznī ca tika rekonstruē ta, skatu laukumā bija atseviš ķ a ieeja. Un tagad jū s varat iegā dā ties biļ etes visaptveroš am tempļ a apmeklē jumam (ja nemaldos, biļ etes cena ir 70 UAH), un tikai uzkā pš anai skatu klā jā (20 UAH).
Darba grafiku var redzē t Sv. Andreja baznī cas oficiā lajā tī mekļ a vietnē .
Tač u iespaidī gs ir ne tikai skats no baznī cas sienā m uz Kijevu, bet arī skats uz baznī cu no daž ā dā m Kijevas vietā m un jo ī paš i no Podiles. Š ķ iet, elegantais templis patieš ā m lidinā s gaisā virs pilsē tas.
Un š is efekts ī paš i pastiprinā s vakarā .
Lai gan baznī cas augstums nav tik liels - 50 m ar krustu. Ja ņ em vē rā divstā vu stilobā ta augstumu, kas ir sava veida baznī cas pamats, tad kopē jais augstums bū s 64 m, kas arī nav tik daudz.
Š ī s stilobā ta mā jas pievienoš ana baznī cas pamatiem bija arī Mič urina ideja - tas ļ ā va izlī dzinā t augstuma starpī bu kalnā un nostiprinā t tempļ a pamatu.
>
Sv. Andreja baznī cas ā rē jā apdare ir pā rsteidzoš a, ī paš i Rastrelli zili zilo ā rsienu darbos, kas kontrastē ar kolonnu baltumu, kas rotā baznī cas stū ra kontraforsus, kā arī zeltī tos rā mjus.
Vē l viena ā rē jā s apdares iezī me ir č uguna dekors, ko Rastrelli pirmo reizi izmantoja Sv. Andreja baznī cas celtniecī bas laikā . Viss š is skaistums tika izgatavots Tula metalurģ ijas rū pnī cā s.
Bet Sv. Andreja baznī cai nav zvanu torņ a. Un š o iezī mi skaidro tā pati leģ enda par Svē tā Andreja ceļ ojumu pa mū su vietā m.
Tajos laikos jū ra š ļ akstī jā s ap š o kalnu, bet, kad apustulis pravietoja savu pravietojumu un pielika krustu, lai apstiprinā tu savus vā rdus, jū ra pā rvē rtā s par Dņ epras upi, un pā rē jais ū dens devā s lejup no kalna. Tač u, ja jū s ar kā du skaļ u skaņ u (piemē ram, zvana zvana) traucē siet jū ru, kas ir paslē pta zem Svē tā Andreja kalna, tā iznā ks no kalna apakš as un appludinā s pilsē tu kopā ar visu kreiso krastu. .
Lai gan zvanu torņ a neesamī ba ir izskaidrojama un ļ oti prozaiska: baznī ca tika dibinā ta tikai ķ eizarienei, lī dz ar to viņ ai nebija jā sauc savi draudzes biedri uz baznī cas pasā kumiem ar zvanu.
Tač u leģ enda par jū ru, protams, ir pievilcī gā ka. Turklā t, liekot pamatus Sv. Andreja baznī cai, kalna iekš ienē atklā jā s pazemes avots (pē c citiem avotiem - ū dens aka). Tā tad leģ enda, kā vienmē r, satur zinā mu patiesī bu. ; )
Baznī cai ir krusta forma ar izmē riem aptuveni 20x30 m, tā pē c iekš ē jā daļ a ir ļ oti maza. Bet tas pā rsteidz ar savu krā š ņ umu un greznī bu.
Protams, pirmais, kas piesaista jū su uzmanī bu, ir milzī gais ikonostā ze, kas sastā v no 39 ikonā m, kas izgatavotas sarkanā krā sā un dekorē tas ar zelta grebumiem.
Daudzi dekoru elementi, lai paā trinā tu darbu, tika veikti Sanktpē terburgā.
Bet tika iesaistī ti arī vietē jie Kijevas meistari - viņ i izveidoja ikonostā zes rā mi, kas sastā vē ja no trim lī meņ iem, kā arī grebtiem ikonu rā mjiem.
Kā jau minē ju, kad baznī ca netika izmantota paredzē tajam mē rķ im, tika mainī ta ikonu secī ba.
Tagad visu redzam tā dā secī bā , kā to bija iecerē jis Rastrelli, lai gan jā atzī mē , ka arī toreiz Andreja baznī cas ikonostā ze tika uzskatī ta par visai neparastu, jo savā ziņ ā atkā pā s no stingriem baznī cas kanoniem.
Ikonostā zes pirmā (apakš ē jā ) rinda un Karaliskie vā rti, kas dekorē ti ar izsmalcinā tiem grebumiem, ziedu ornamentiem un ķ erubu galvā m, ar č etru evaņ ģ ē listu attē liem un Pasludinā š anas ainā m, tiek uzskatī ti par klasiskiem.
Otrais un treš ais stā vs sakā rtots diezgan brī vi, ja ar š ā du terminu var apzī mē t baznī cas apdari. : )
Visas ikonas 1751. –1752. gadā izgatavoja tā sauktā Sanktpē terburgas mā kslinieku "gleznainā komanda" I. vadī bā.
Viš ņ akovs, kurš ne tikai vadī ja, bet arī piedalī jā s daž u ikonu rakstī š anā . Daudzas gleznas tiek piedē vē tas arī A. Antropova otā m. Viņ š visas gleznas no Pē terburgas nogā dā ja Kijevā , uzraudzī ja to izvietoš anu, veica citus baznī cas projektē š anas darbus - š ajā sakarā mā kslinieks Kijevā uzturē jā s gandrī z 3 gadus.
Viņ a visspilgtā kais projekts Sv. Andreja baznī cā ir altā rglezna "Pē dē jais vakarē diens", kas datē ta ar 1754. gadu. Audekls ir iespaidī ga izmē ra (8.3 kv. M), un eksperti saka, ka tajā redzams visvairā k no visiem mā kslas darbiem, kas izmantoti 1754. gadā . XVIII gadsimta vidus baroka stila baznī cas dizains.
Viņ a attē ls tiek attiecinā ts uz Andreja Pirmā aicinā juma attē lu uz baznī cas rietumu velves.
Un vispā r, kupolveida telpas dizains ir ī paš i jā piemin.
Tas sastā v no astoņ iem trī sstū rveida sektoriem, kuros katrā atrodas gleznains panelis, kura tapš anā , iespē jams, piedalī jies, arī A. Antropovs.
Aiz Karaliskajiem vā rtiem ikonostā zes pirmajā lī menī piesaista uzmanī bu ar saviem smalkajiem grebumiem un brī niš ķ ī go troņ a troņ a dizainu (vai kivory, kā es uzzinā ju, rakstot š o stā stu). Tas ir izgatavots rotondas formā ar astoņ ā m savī tā m kolonnā m, kas dekorē tas ar ziedu vī tnē m.
Starp citu, ar to ir saistī ts interesants stā sts.
Troni jau sen klā j stikla vā ciņ š un metā la plā ksnes, kuras tika noņ emtas pē dē jā s restaurā cijas laikā , un zem tā m restauratori caur veca ģ ipš a kā rtu atrada labi saglabā juš os uzrakstu, kurā uzskaitī tas š ajā tronī saglabā tā s svē tā s relikvijas. (tagad viņ u liktenis), kā arī precī zs tempļ a iesvē tī š anas datums. Restauratori ar zinā mu humora devu š o uzrakstu sauc par Andreja baznī cas dzimš anas apliecī bu.
Kopumā jā atzī mē , ka Andreja baznī cā , kas ir pareizticī go baznī ca, interjerā ir daudz katolicisma elementu - minē tā savrupmā ja, apaļ a polihroma skulptū ra, sludinā š anas krē sls. Un pē dē jais, pē c Rastrelli plā na un godinot viņ a apņ emš anos baroka stila greznī bā , ir izgatavots miniatū ras teā tra kastes formā ...
яких, kas ved uz nelielā m kā pnē m ar balustrā di, kas bagā tī gi dekorē ts ar apmetumu, kokgriezumiem un gleznā m par reliģ iskā m tē mā m.
Un grebtā s zeltī tā s divu eņ ģ eļ u figū ras, kas atrodas zem krē sla, š ķ iet, nes to spā rnos.
Virs kā pnē m uz krē slu ir redzama glezna "Kņ aza Vladimira ticī bas izvē le", ko 1867. gadā baznī cas 100. gadadienai dā vinā ja grā fs Š eremetjevs. Audeklu klasicisma stilā veidojis kurzemnieks IL Egginko. Attē lā redzams, kā daž ā du ticī bu garī dznieku pā rstā vji iepazī stina Vladimiru ar katolicismu, jū daismu, islā mu un pareizticī bu.
Tajā paš ā laikā kā dā vanu no Kijevas metropolī ta Arsē nija baznī ca saņ ē ma ukraiņ u mā kslinieka PT Borispiļ a gleznu "Apustuļ a Andreja sprediķ is".
Interesanti, ka audeklu gleznojis autors, uzturoties Parī zē.1847. gadā , un gandrī z 10 gadus vē lā k to uzdā vinā ja Kijevai. Un vē l interesantā k ir tas, ka daž i mā kslas kritiķ i un Borispiļ as darbu pazinē ji uzskata, ka š ajā gleznā ir Tarasa Š evč enko portrets, ar kuru autors bija ļ oti draudzī gs. Patieš ā m, ja paskatā s uz vī rieš a attē lu melnā zirgā no attē la kreisā s malas, jū s varat redzē t zinā mu lī dzī bu ar Kobzaru.
Tā tad, apmeklē jot Sv. Andreja baznī cu, varam ne tikai apbrī not mā kslas priekš metus, bet arī salī dzinā t XVIII un XIX gs. mā kslas skolas. , kā arī Krievijas, Ukrainas un Baltijas mā kslinieku uzstā š anā s maniere. ; )
Tā pat kā citas dā vanas 100 gadu jubilejā , baznī ca saņ ē ma no karaliskā s ģ imenes ikonu, Evaņ ģ ē liju un baznī cas tē rpus, kā arī no patrona A.
Muravjovam, kurš aktī vi rū pē jā s par baznī cu, daļ a no apustuļ a Andreja relikvijā m, kas atvestas no Atona kalna.
Diemž ē l viss augstā k minē tais š obrī d baznī cā nav pā rstā vē ts. Ir tikai tā ds XVIII gadsimta sā kuma lielpilsē tas metris. :
Godī gi sakot, pati baznī ca ir maza, un tā s apmeklē jums neaizņ ems ilgu laiku. Bet, ņ emot vē rā tā s nemierī go vē sturi, ar to saistī tā s daudzā s leģ endas, kā arī unikā lo ā rē jā s un iekš ē jā s apdares stilu, š ā da ekskursija, manuprā t, sagā dā s patiesu baudu vē stures un mā kslas cienī tā jiem un cienī tā jiem.
Un sava stā sta beigā s nevaru nepieminē t Zojas Š amurinas vā rdus, kas biež i pieminē ti stā stos par Sv. Andreja baznī cu. Savā.1912. gadā izdotajā krā jumā "Kijeva" senatnes pē tnieki slaveno Kijevas baznī cu aprakstī ja š ā di:
«… Izaicinoš i-spilgti un sarkani ikonostā zi, baltas gaiš as sienas, zelta un sudraba pā rpilnī ba, graciozs kaprī zas lī nijas < /em> un ornamenti un un smejoš i eņ ģ eļ i - cik tas viss ir skaisti! ...bet cik maz ir templis š ajā visā , cik maz tas sliecas uz lū gš anu, koncentrē tu noskaņ u!
Templis-pils, elegants un dzī vespriecī gs - maģ isks piemineklis vieglprā tī gajam gadsimtam, kad cilvē ki aizmirsa lū gties ...".
Un pē c nesenā apmeklē juma es droš i vien esmu gatavs piekrist š ai definī cijai. : )
Cilvēki, kuri atpūtās Kerčā stāsta kā ir pilsēta, kur doties, ko apskatīt?:??
Люди кто отдыхал в Керчи подскажите как город, есть куда пойти, что посмотреть?:??