Банты, кринолины, шляпки… Шатлен, карне и портбукет… Loki, krinolīni, cepures… Šatelēns, karnete un portbuķete…

Mums, meitenē m, ļ oti patī k skaisti tē rpi. Izmē ģ ini. . . Pieskaries. . . Nu, vismaz apbrī no no tā lienes. . . ; ))

Mē s pievē rš am uzmanī bu siluetam, detaļ ā m, audumam. . . Pē c savā m vē lmē m un iespē jā m mē s sekojam modei.

Starp citu, par modi. Kā dreiz lasī ju, ka modes tendenč u atgrieš anā s periods ir kaut kur ap 22-25 gadiem. Tie. daudzi no mums, nodzī vojuš i noteiktu gadu skaitu, droš i vien reiz teica: "Es jau to esmu valkā jis. " : )

Tomē r daž i silueti, detaļ as un aksesuā ri, visticamā k, vairs neatgriezī sies — kā jū s tagad iespiedā ties trolejbusā vai metro vagonā vai pat savas automaš ī nas salonā ar krinolī nu? Vai ar burzmu mugurā ? : )) Un dzirdot vā rdu "chatelain", es esmu pā rliecinā ts, ka nevarē sit pateikt, kas tas ir. Protams, ja vien neesat studē jis modes vē sturi.

Bet jū s varat redzē t visus š os priekš metus muzejā .

Š ā ds muzejs š eit, Kijevā , tika atvē rts pirms vairā kiem gadiem. To sauc par Viktorijas muzeju. Vprivā ts Viktorijas laikmeta kostī mu un stila muzejs. . spē cī gs >

Es jau sen gribē ju tur nokļ ū t, un beidzot tur nokļ uvu. Tieš i laikā uz jaunā s "sezonas" atklā š anu. Un viņ a bija ne tikai pirmā apmeklē tā ja, bet arī vienī gā tajā brī dī . Un es ar prieku klejoju pa zā lē m, klausī jos audiogidu (iekļ auts biļ etes cenā ) un bez jebkā das iejaukš anā s fotografē ju visu, kas piesaistī ja manu uzmanī bu. Man pat atļ ā va nenē sā t aizsargmasku uz sejas. : )) Vienī gais š ķ ē rslis bija stikls, kas klā ja eksponā tus, nā cā s izvairī ties, lai mans atspulgs stiklā neiekristu bildē . Un stikla savienojumi, no kuriem visbiež ā k nevarē ja izvairī ties fotografē jot.

Ž ē l, ka muzejs ir mazs, tikai 7 istabas. Un es gribu staigā t, skatī ties un apbrī not.

Muzejā ir pastā vī gā ekspozī cija, kas tiek periodiski atjauninā ta, kā arī tiek rī kotas tematiskas izstā des. Nokļ uvu tematiskajā izstā dē "Estē tika detaļ ā s: mode un spieķ i. "

Ieejas biļ ete maksā.130 UAH. Ja jū s ieradā s kā pā ris / kopā - 190 UAH diviem. Ja ietaupī si ieejas biļ eti, nā kamreiz muzeju varē si apmeklē t ar ļ oti (! ) pamatī gu atlaidi.

Sestdienā s mā kslas vē sturnieki un modes vē sturnieki daž kā rt lasa lekcijas.

Muzejs atrodas kvartā la attā lumā no metro stacijas Arsenalnaya, blakus Slavas parkam.

Muzeja vietne — https://victoriamuseum. com. ua.

Sā ciet. . .

«Muzeja privā tajā kolekcijā un ir aptuveni 100 autentisku vī rieš u un sievieš u tē rpu un vairā k nekā.350 citu eksponā tu. kas atspoguļ o 1840. –1910.  gada atmosfē ru. Tie ir balles, kā zu un ikdienas apavi, saktas, cepures, lietussargi, cimdi, spieķ i, teā tra binokļ i, rokassomas un citi aksesuā ri.

Kolekcijas aizsā kums bija kleita pastaigā m Balmó ral stilā (1850-1865) (labajā attē lā - rū tainā kleita).

Tī ls savu vā rdu ieguva nono pils Aberdī nš ī ras reģ ionā , angļ u karaļ u privā tā s rezidences Skotijā . < em> Š ī tzī da tafta kleita ir datē ta ar aptuveni 1865.

Kreisajā attē lā redzama ciemoš anā s kleita no zī da tafts (1880).

«20. gadsimta 70. un 80. gados parā dī jā s rosī gas kleitas. Š is apģ ē rba elements spilvena, stieples vai pī tā rā mja formā tika novietots zem svā rkiem aizmugurē , lai pieš ķ irtu figū rai krā š ņ umu. Tā dā paš ā nolū kā svā rki tika dekorē ti ar volā niem, drapē rijā m, ielocē m.

Kleitas pastaigā m un apmeklē jumiem:

Zī da kleitas apmeklē jumiem (1860.  gadi). Dekorē ts ar bā rkstī m, lentē m un zī da aplikā cijā m. Aizmugurē svā rki beidzas ar tiem laikiem raksturī gu vilcienu.

Labajā pusē ir Martas Jokumas (1913) kā zu kleita, kas izgatavota no brokā ra, hercogienes un mež ģ ī nē m, izrotā ta ar pē rlē m (pē rļ u tauriņ š ).

«Š ī kleita tika atrasta vienā no bē niņ iem Ņ ujorkā , lā dē , kurā bija arī zī da kā zu kurpes, fotogrā fija un avī zes raksts, kurā detalizē ti aprakstī ta kleita un paš as kā zas. . "

Apakš veļ as kolekcija priecē ar lieliskiem izš uvumiem, mež ģ ī nē m un izcilā ko audumu, no kura tā ir š ū ta.

Paš darinā ti zī da peignoā ri un rī tasvā rki (1899–1900):

Un, protams, grezna korsete (1880):

Tas nebija svarī gi, ka tajā s bija gandrī z neiespē jami elpot, galvenais, lai viduklis izskatī jā s neticami tievs.

Aiz fotogrā fijas ir no stieples un muslī na veidots burzmas fragments (1870.  gadi).

Papildus kleitu dekorē š anai ar bantē m, mež ģ ī nē m, volā niem un drapē rijā m 19.  gadsimta - 20.  gadsimta sā kuma modi raksturo visu veidu saktas, kuloni, mež ģ ī ņ u apkakles, cepures, rokassomas, cimdi un lietussargi. pabeidza dā mas tē lu, bet ietekmē ja tā uztveri citus cilvē kus.

House of Worth (1903–1904) kā zu kleitu sauc par muzeja pē rli.

«Š ī kā zu kleita ir no House of Worth — modes nama, ko 1858.  gadā Parī zē izveidoja Č ā rlzs Frederiks Vē rts. Š is izsmalcinā tais tē rps ir izgatavots no hercogienes. zī da satī ns un zī da tills. Svā rkus rotā ar rokā m darinā ti vaska puš ķ i. Š ī kleita sver aptuveni 20 kilogramus.

Bijuš ais apģ ē rba ī paš nieks ir Modernā s mā kslas muzejs Ņ ujorkā .

Bez cepures, kā arī bez cimdiem dā ma neizgā ja no mā jas un nevarē ja parā dī ties sabiedrī bā . Cepures izgatavoš anai tika pievē rsta ne mazā ka uzmanī ba kā kleitai - tā s tika dekorē tas ar mā kslī giem ziediem, putnu spalvā m, pē rlī tē m un mež ģ ī nē m. Garā s nolaiš anā s lentes bija harmonijā ar kleitas vilcienu.

Lai bē rnu cimdi nesarautos un nezaudē tu formu, tika izmantoti speciā li starplikas knaibles.

Un, protams, rokassomas un lietussargi, bez kuriem nevar iztikt neviena pastaiga.

Ar nelielu somiņ u viņ i devā s pastaigā , paslē pdami smarž u pudeles un smarž ojoš us sā ļ us, monē tu kastī ti, tableš u kastī ti, kastī ti piespraudē m. Un no saules pasargā jā s ar skaistiem lietussargiem – galu galā diž ciltī go dā mu ā dai jā paliek bā lai.

Vī rieš i savus kamzolus rotā ja arī ar izš uvumiem (kolekcijā ir ar zeltu izš ū ts svinī gais formas tē rps) vai visā dā m nozī mī tē m un kuloniem.

Ja sieviete nevarē ja iet pastaigā bez cepures un lietussarga, tad vī rietim zirga mugurā pirms 100 gadiem iet ā rā bez spieķ a uzskatī ja par neķ ī tru. Š is vienums runā ja gan par tā ī paš nieka statusu, gan stilu.

«Š ajā š ajā izstā dē ir apskatā mi 27 unikā li spieķ i, kas izgatavoti no sudraba, zelta, ziloņ kaula un retiem kokiem .

Ak, cik skaisti fani muzejā ! Kā dreiz elegants aksesuā rs pildī ja ne tikai paredzē to “atvē sinā š anas” mē rķ i un efektī vi papildinā ja tē rpu, bet bija arī flirta un koķ etē rija instruments – atkarī bā no pozas un ž esta dā mu rokas informē ja kungus par savu aizrauš anā s: greizsirdī ba, mī lestī ba, viņ i varē tu norunā t tikš anos vai paust nicinā jumu.

Un visbeidzot š atelī na, karnete un portbuķ ete, ko es ievietoju virsrakstā , cerot - neslē pš u - nedaudz intriģ ē još a. ; )

T. tā kā nebija pieņ emts uz ballē m iet ar rokassomiņ ā m, tad ar speciā la aparā ta palī dzī bu tika piestiprinā ts viss nepiecieš amais pie kleitas jostas - chatelain (no franč u châ telain - pils ī paš nieks). Š is rotā jums bija klipsis ar ķ ē dī tē m, uz kurā m tika piekā rtas daž ā das ballē nepiecieš amā s lietas: ož amā sā ls pudele (pē kš ņ i jaunkundze no karstuma un ļ oti cieš ā s korsetes noģ ī bu), vē deklis, portvī na puš ķ is, karnete, spogulis.

No klasiskajiem romā niem atceramies, kā jaunas dā mas, ierodoties ballē , savā s mazajā s grā matiņ ā s pierakstī ja visas dejas un to kungu vā rdus, kuri uzaicinā ja dā mu uz kā du deju. Š o miniatū ru grā matu ar lapā m no papī ra vai ziloņ kaula sauca par carne (franč u karnete - piezī mju grā matiņ a, piezī mju bloks). Kaulu lapas kalpoja mū ž ī gi – tekstu viegli nodzē sa ar gumiju vai mitru drā nu.

Ļ oti kuriozs balles modes aksesuā rs ir ostas puš ķ is (franč u porte-bouquet — turē tā js ziediem). Š is priekš mets tika izgatavots neliela až ū ra koniska korpusa formā , un visbiež ā k tika piestiprinā ts pie kleitas, bet daž reiz kā da dā ma to nē sā ja ķ ē dē ap plaukstas locī tavu.

“Viņ a patiesais mē rķ is mū s vismaz pā rsteigs: nevis izrotā t, bet gan glā bt no nepatī kamā s smakas, kas izplū st no karstevī rieš u dejoš anas. Un tas, diemž ē l, bija neizbē gami, jo viņ i dejoja vilnas frakā s, un sviedru smarž a, kas sajaukta ar slapjas vilnas smarž u, varē ja viegli izraisī t reiboni. Š ā dos gadī jumos talkā nā ca smarž ī gā s vijolī tes vai citi portvī na puš ķ ī ielikti ziedi”

Portpuš ķ i biež i bija ī stas rotaslietas — izgatavotas no sudraba, dekorē tas ar emaljā m, perlamutru un dā rgakmeņ iem.

Vē l viena lieta, ko dā mas aktī vi izmantoja savā tē rpā , bija speciā lie lapu aizdares, ar kurā m sliktos laikapstā kļ os viņ as pacē la svā rku apakš malu (priekš mets attē la centrā ). Tie tika piestiprinā ti pie jostas un vienlaikus ar galveno funkciju bija apģ ē rba dekorē š anas elements.

Ak, jā , kā ds tē rps bū tu pilnī gs bez apaviem!

Muzeja kolekcijā ir gan ikdienas apavi, gan ī paš iem gadī jumiem paredzē ti apavi.

Vienu kā zu apavu pā ri (to, kas atrodas blakus kā zu kleitai) — no š ampanieš a ā das un zī da — izgatavoja B. Uzņ ē mums Altman and Company, ko 1865.  gadā dibinā ja Bendž amins Altmens, viens no lielā kajiem Ņ ujorkas Fifth Avenue universā lveikaliem.

Aptuveni 19. gadsimta vidu modē nā ca praktiskā ki un stingrā ki ā das apavi. Modē nā kuš i modeļ i ar aizdari un š ņ orē m.

Tač u, tā kā pogas biež i bija ļ oti mazas un cilpas ļ oti cieš i, to nostiprinā š ana ar pirkstiem kļ uva vē l lielā ka problē ma. Problē mu atrisinā ja speciā li apavu ā ķ i (attē lā ar cimdu starplikā m), kas, sā kot ar 19. gadsimta vidu, bija gandrī z katrā mā jā .

Tagad viss. Š ķ iet, ka viņ a neko nav aizmirsusi. ; )

P. S. "Galerijā " zem stā sta visas fotogrā fijas.