Senās Kijevas svētnīcas. Turpinājums

12 Oktobris 2019 • Ceļošanas laiks: no 29 Septembris 2019 ieslēgts 29 Septembris 2019

Reputācija: +4761

Pievienot kā draugu

Uzrakstīt vēstuli

Pē c Berestovas Pestī tā ja baznī cas apskates, kas tikko tika atvē rta pē c restaurā cijas (sā kums š eit), es steidzos uz Lavras teritoriju.

Nā kamais "mē rķ is" ir Lielā Lavras zvanu tornis. Apmeklē jot daž ā das Eiropas pilsē tas, vienmē r uzkā pju zvanu tornī , katedrā les kupolā vai kā dā skatu laukumā , no kura var redzē t mā ju jumtus, attā las ielas un pat pilsē tas nomales. Nu, kā bez š iem lieliskajiem skatiem, kas ir elpu aizraujoš i un reibinoš i? ; )

Skats no Kijevas Peč erskas lavras zvanu torņ a

Skats no Kijevas-Peč erskas lavras zvanu torņ a. Labajā pusē – Visu svē to baznī ca un aiz tā s, nedaudz pa kreisi, ar zaļ iem kupoliem, Pestī tā js Berestovā

Skats no Kijevas-Peč erskas lavras zvanu torņ a. Visu svē to baznī ca

Skats no Kijevas Peč erskas lavras zvanu torņ a

Lī dz 18. gadsimtam Kijevas-Peč erskas lavras zvanu torņ i bija koka. Hetmanis Ivans Mazepa ziedoja jaunajiem akmens fondiem. Pamati ielikti 1707. gadā , tač u arhitekta nā ves dē ļ zvanu torņ a celtniecī bu nā cā s ierobež ot. 1718. gadā ugunsgrē kā nodega Lavras koka ē kas, un tad tika nolemts atgriezties pie akmens zvanu torņ a bū vniecī bas.

Lielais Lavras zvanu tornis tika uzcelts 1731. –1745. gadā pē c arhitekta Johana Gotfrī da Š ē dela projekta. Celtniecī bai tika izmantoti 5 miljoni daž ā da izmē ra un formas ķ ieģ eļ u.

Kijevas-Peč erskas lavra. Zvanu tornis

Zvanu torņ a ar krustu augstums ir 96.5 metri, tas sastā v no 4 lī meņ iem, katram bija savs dizains un mē rķ is: pirmajā atradā s Kijevas-Peč erskas lavras arhī vs, otrajā - bibliotē ka. , treš ais - zvanu tornis un ceturtais - pulkstenis - zvani. Sienu biezums apakš ē jā daļ ā ir 8 m. Zvanu tornis no vertikā les novirzā s par 62 cm, bet, saka, slī pums gadu gaitā nav mainī jies. Lai uzkā ptu augš ā , jums jā pā rvar 374 pakā pieni.

Kijevas-Peč erskas lavra. Zvanu tornis

Uz zvanu torņ a sliekš ņ a es jautā ju dež urantam, cik soļ us iet. Es dzirdē ju 174.

Kopā ? Jā , pē c Asinelli torņ a Boloņ ā , 498 pakā pieni (es to apmeklē ju pirms mē neš a), uzkā piet mū su skaistajā lielajā zvanu tornī - “ko tur kā pt! ”. Turklā t pakā pieni ir plati, divi cilvē ki viens otru var viegli palaist garā m. Un logu ailes gar ceļ u. Bet. . . es divreiz apstā jos, lai atvilktu elpu. Izrā dā s, ka patiesī bā uzkā pu 374 pakā pienus. Nu gandrī z kā Asinelli! : )

Es uzkā pju uz augstā ko lī meni, kas pieejams pā rbaudei. Š eit karā jas 15 zvani.

Kijevas-Peč erskas lavra. Zvanu tornis

Acs uzreiz pieķ eras lielajam zvanam ar dzī vnieku galvā m uz kupola. Izrā dā s, š is ir lielā kais Lavras zvanu torņ a zvans - Visu svē to zvans, ko Kijevas-Peč erskas lavrai 2005. gadā dā vinā juš i Doņ eckas metalurgi. Š is ir pirmais zvans, uz kura ukraiņ u valodā veidots lū gš anas teksts un visi piemiņ as uzraksti. Un augš pusē esoš ā s figū ras, kas mani piesaistī ja, ir evaņ ģ ē listu simbolisks tē ls eņ ģ eļ a, teļ a, ē rgļ a un lauvas formā . Zvans 10 gadus stā vē ja uz zemes pakā jē , un tikai 2014. gadā , Kunga Apskaidroš anā s dienā , tas tika pacelts un uzstā dī ts zvanu tornī .

Kijevas-Peč erskas lavra. Visu svē to zvans

No senajiem zvaniem, kas saglabā juš ies lī dz mū sdienā m, ir 400 gadus vecs zvans "Balyk": "No Kijevas mē ra Sozonta Balika, agrā k 1613. gadā lī dz Kijevas Peč erskas klosterim Nadanā . un nosaukts Balyk”. Un tū kstoš mā rciņ u smagais zvans "Aizņ emš anā s", ko 1732. gadā izlē ja krievu meistars Ivans Motorins, Kremļ a cara zvana autors.

Kā pnes ved vē l augstā k - uz ceturto lī meni ar pulksteni, bet tā s ir slē gtas ar kaltas stieņ iem.

Kijevas-Peč erskas lavra. Zvanu tornis

Izpē tī jis savas dzimtā s pilsē tas skatus (atzī š os, man ne visi patika), nokā pju nedaudz zemā k - uz balkonu, kas ieskauj zvanu torni. Tieš i pretī – debesī s uzņ emš anas katedrā les kupoli.

Kijevas-Peč erskas lavra. Debesbraukš anas katedrā le

Un jū s varat redzē t svē to sejas uz kupolu frontona un bungā m.

Kijevas-Peč erskas lavra. Debesbraukš anas katedrā le

Pē kš ņ i pamanu, ka uz centrā lā kupola krusta "sē ž " putna figū riņ a. Diemž ē l nekur neesmu atradis skaidrojumu š im simbolam.

Kijevas-Peč erskas lavra. Debesbraukš anas katedrā le

Pa labi no Aizmigš anas katedrā les atrodas Sv. Antonija un Alu Teodosija baznī ca, kas pazī stama arī kā Refektora baznī ca. Templis ir aktī vs, ieeja bez maksas. Ikreiz, kad nonā ku Lavras teritorijā , mani velk doties uz š o baznī cu. Man ļ oti patī k tā iekš ē jā apdare. Viņ ai ir arī neticama enerģ ija, viņ a vienkā rš i vē las sē dē t uz soliņ a, atpū sties un ne par ko nedomā t.

Kijevas-Peč erskas lavra. Refektora baznī ca

Kijevas-Peč erskas lavra. Refektors

Pirmā klostera ē stuve tika uzcelta 1108. gadā , tač u 1230. gada zemestrī ces laikā tā tika nopietni bojā ta. Tas ir viss, kas par viņ u ir saglabā ts annā lē s. 1684. -1694. gadā . par Kijevas tirgotā ja Mihaila Maksimovič a lī dzekļ iem Lavrā tika uzcelta jauna ē dnī ca - akmens. Gandrī z 30 gadus vē lā k to rotā ja sienu gleznojumi, un pusotru gadsimtu vē lā k, 1862. gadā , virs kameras tika uzbū vē ts otrais stā vs ar dzī vojamā m telpā m iesā cē jiem, kuri strā dā ja brā ļ u ē dnī cā un virtuvē .

Tač u acī mredzot jaunie laiki ienesa jaunas tendences ne tikai pasaulī gajā dzī vē , bet arī klostera dzī vē . 1893. gada vasarā Garī gā katedrā le nolē ma veco ē ku demontē t. Jauno Refektoriju ar pievienoto baznī cu - to, ko mē s redzam tagad - projektē ja slavenais arhitekts Vladimirs Nikolajevs, daudzu Kijevas ē ku, ī paš i Š okolā des nama, Lī bermana savrupmā jas, Krievu mā kslas muzeja ē kas un daudzu citu, autors. , daudzi citi.

1895. gada 13. augustā svē to Entonija un Teodosija vā rdā tika iesvē tī ta jauna baznī ca

Pie Refektora baznī cas sienas atrodas 1911. gadā Kijevā noš autā cara valdī bas premjerministra Pjotra Stoļ ipina kaps.

Fotogrā fijas nav atļ autas baznī cā . Tā pat kā citā s Kijevas-Pechersk Lavra ē kā s. Bet, kad iegā ju, altā ra fonā stā vē ja kā zu grupa fotogrā fa vadī bā . Un nolē mu pa kluso izmantot situā ciju. . . ; )

Kijevas-Peč erskas lavra. Refektora baznī ca

Refektora baznī ca. Freska "Piecu tū kstoš u cilvē ku pabaroš ana ar piecā m maizē m"

Kijevas-Peč erskas lavra. Refektora baznī ca

Uzņ ē mu daž as bildes, paceļ u skatienu, un manā virzienā strauji virzā s mū ķ ene melnā halā tā . Nu es domā ju, ka tas arī viss - vai nu kameru tagad atņ ems, vai arī piestā vē s aizrā dī jums. Viņ ai bija tā da sejas izteiksme. . . : ) Ā tri nolaidu kameru, paspē ru soli sā nis. . . Izrā dī jā s, ka stā vu ar muguru pret krustu ar Kristus tē lu, un mū ķ ene. grasī jā s viņ u godinā t ar savā m lū pā m.

Plakā ts, kas vē sta par Ivana Mazepas dzimš anas dienai veltī to izstā di pie Debesbraukš anas katedrā les.

Nelielā katedrā les izstā ž u zā lē tika izstā dī ti reliģ iskie priekš meti, kas piederē ja hetmaņ u ģ imenei un kurus viņ i bija dā vinā juš i Kijevas-Peč erskas lavrai.

Tā bija Peč erskas lavra, par kuru ī paš i rū pē jā s Ivans Mazepa. Par viņ a naudu ap Augš lavru uzcē la aizsargmū rus, uzcē la Visu svē to baznī cu, atjaunoja Lielā s debesī s uzņ emš anas un Trī svienī bas vā rtu baznī cas.

Hetmaņ a Mazepa ģ imenes dā vanu izstā de Kijevas Peč erskas lavrai

Ar zelta un sudraba diegiem izš ū tie gultas pā rklā ji tika radī ti Kijevas-Peč erskas Debesbraukš anas klostera zelta izš ū š anas darbnī cā s gados, kad tur bija hetmaņ a mā te Marija Magdalē na Mazepa.

Hetmaņ a Mazepa ģ imenes dā vanu izstā de Peč erskas lavrai. Gaiss (liturģ iskais audums)

Evaņ ģ ē lijiem, kas gulē ja zem stikla, bija uzraksts "No Debesbraukš anas katedrā les sakristejas".

Hetmaņ a Mazepa ģ imenes dā vanu izstā de Kijevas Peč erskas lavrai. Evaņ ģ ē lijs

Zinot Lavras galvenā s baznī cas skumjo likteni, es jautā ju muzeja darbiniekam: “No kurienes? Kā viņ i izdzī voja?

"Zem gruveš iem tika atrasti daudzi baznī cas piederumi, " viņ a atbildē ja un ieteica noteikti apskatī t izstā di "Kijevas-Peč erskas lavras atjaunotie dā rgumi".

Ar dā snu atļ auju es uzņ emu daž us attē lus un dodos apskatī t brī numainā kā rtā saglabā tos senos pareizticī bas atribū tus.

Es nevarē ju uzņ emt attē lus nekur citur, tā pē c tā lā k redzamie fotoattē li ir no vietnes Kijevas-Peč erskas nacionā lā vē sturiskā un kultū ras rezervā ta<. /a> un citas vietnes. Es tur vā cu vē sturiskus faktus.

Vairā kos numuros ir eksponē ti 15. –20. gadsimta priekš meti no Nacionā lā rezervā ta krā juma: ikonas, sudraba un zelta baznī cas piederumi, liturģ iskie audumi, izš uvumi, agrī nā s iespiestā s grā matas, gravī ras un skulptū ras. Daudzi tika atrasti, veicot izrakumus 1941. gadā uzspridzinā tajā Debesbraukš anas katedrā lē , kas piecus gadus bija nogulē jusi zem tā s drupā m.

Tā s tika rū pī gi savā ktas, uzglabā tas, un tagad tā s tiek izglā btas, izmantojot modernas tehnikas, vienlaikus cenš oties minimā li traucē t relikvijas autentiskumu.

Piemē ram, 1750. gada felonions, kas izgatavots Florovska klosterī Kijevā . Liturģ iskā tē rpa plecu daļ ā ir attē li Sv. Princis Vladimirs, princese Olga, prinč i Boriss un Gļ ebs.

Attē la avots

Viena no kolekcijas pē rlē m un tajā paš ā laikā senā kais eksponā ts ir 1561. gada Vantis

Attē la avots

Blakus katram objektam ir stends ar vairā kā m fotogrā fijā m: vienā redzams, kā dā formā relikvija atrasta, blakus - kā tas izskatā s pē c restaurā cijas, kā arī daž ā du restaurā cijas darbu posmu attē li. Mū su restauratoru atjautī gais, rū pī gais darbs, saglabā jot unikā lus retumus!

Es beidzu savu pastaigu pie Trī svienī bas vā rtu baznī cas, kas pacē lā s virs Lavras galvenā s ieejas — Svē tajiem vā rtiem. Š ī ir vecā kā Lavras baznī ca, kas celta 12. gadsimtā un gandrī z nemainī ga izdzī voja visus turpmā kos gadsimtus.

Kijevas-Peč erskas lavra. Trī svienī bas vā rtu baznī ca

Baznī ca celta 1106. –1108. gadā . uz Č erņ igovas kņ aza Svjatoslava Davidovič a rē ķ ina, kurš tika tonzē ts Kijevas alu klosterī ar Nikolas Svjatoš i vā rdu.

Baznī cas ī patnī ba ir tā s mazais izmē rs, tikai 10x8.9 m, un tajā var iekļ ū t pa pakā pieniem, kas ved uz augš ē jo pakā pi. Baznī cā nav koru, senatnē nebija arī vestibila - tā tika pabeigta 17. gadsimta pirmajā pusē . 1732. gadā parā dī jā s cirsts zeltī ts koka ikonostā ze - tā tiek uzskatī ta par vienu no labā kajā m ukraiņ u ikonostā zē m, kas saglabā juš ā s. Tas ir izgatavots no liepas, izmantojot “caur grebš anas” tehniku, arkas ikonostā zi vainago ar uzrakstu “Tie ir Kunga vā rti. Taisnie ieies tajos. ”

Sā kot no ieejas, sienas gar kā pnē m un visu baznī cu rotā krā š ņ as gleznas. Gar tempļ a sienu atrodas koka stasidiju solu rinda, kas paredzē ta Svē tā Nikolaja slimnī cas klostera veciem un slimiem mū kiem. Arī stasidiju muguriņ as ir dekorē tas ar zī mē jumiem.

Freskas laika gaitā ir aptumš ojuš ā s, drū mā s kā pnes, kas ved uz mazajā m baznī cas telpā m - ir dziļ a senatnes sajū ta.

Dež urants, ieraugot kameru manā s rokā s, vairā kas reizes atkā rtoja, ka š eit nav iespē jams fotografē t. : ( Un tā kā mana kamera izdara nodevī gus klikš ķ us, es nemē ģ inā ju. : )

Tagad baznī cas ē ka tiks restaurē ta (ā rpus viss ir klā ts ar sastatnē m un celtniecī bas sietu), kas nozī mē , ka ir cerī ba, ka drī zumā tiks atjaunots š ī s senā s ē kas interjers.

Kad es devos projā m, mana ģ imene piecē lā s man pretī — mans tē vs norā dī ja uz zemes gabalu pie sienas virs kā pnē m ar vā rdiem: "Pievē rsiet uzmanī bu š im mū kam - lai kā dā virzienā jū s pā rvietotos, viņ a acis seko jums. " Diemž ē l es jau stā vē ju pie izejas un nevarē ju pā rbaudī t, bet, ja kā ds tiek iekš ā vā rtu baznī cā , pievē rsiet uzmanī bu š im mū kam. Freska atrodas kreisajā pusē , gandrī z pie kā pņ u augš ē jā pakā piena.

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu