Древняя святыня Киева Senā Kijevas svētnīca.

Š ā gada septembris atkal priecē ja ar siltā m saulainā m dienā m, un pirmā rudens mē neš a pē dē jā nedē ļ as nogalē steidzos pastaigā ties pa pilsē tu un apskatī t iepriekš ē jā dienā Berestovā atvē rto Pestī tā ja baznī cu.

Pē dē jos gados baznī ca apmeklē tā jiem ir bijusi slē gta. Tur tika veikta arheoloģ iskā izpē te, restaurā cija un konservā cija, kuras mē rķ is bija maksimā li saglabā t to kā unikā lu Kijevas Krievzemes templi, kas pieder pie pasaules nozī mes arhitektū ras pieminekļ a.

Pestī tā ja baznī ca Brestā pē c atjaunoš anas

Pestī tā ja baznī ca Berestovā

Uz kalniem, kas klā ti ar ē nainiem mež iem, Jaroslava Gudrā laikos radā s Kijevas-Peč erskas klosteris. Tas radā s netā lu no Berestovas ciema - Kijevas prinč u lauku rezidences.

Berestovu labprā t apmeklē ja Jaroslavs Gudrais, Svjatoslavs Jaross Lavovič s un Vsevolods Jaroslavovič s, Volodimirs Monomahs.

Tur, Berestovā , 988. gadā lielkņ azs Vladimirs Svjatoslavovič s, atgriež oties no Bizantijas Korsunas, kur saņ ē ma svē to kristī bu, š ī notikuma piemiņ ai nolē ma uzcelt baznī cu "pē c Korsunas baznī cas arhitektū ras parauga": < em> " Volodimirs pavē lē ja uzcelt Kijevā lielu Svē tā Pestī tā ja mū ra baznī cu ».

Kamī na baznī ca, kas vē lā k kļ uva par Monomakhovič u prinč u kapavietu, tika uzcelta netā lu no prinč a pils 1113. –1125. gadā . Tajā ir apglabā tas Vladimira Monomaha meitas Eifē mija un Sofija. Saskaņ ā ar hronikā m š eit 1157. gadā tika apglabā ts Kijevas prinč a un Maskavas dibinā tā ja Jurija Dolgorukija Volodimira Monomaha dē ls: un rī t, ceturtdien, jū s tiksiet guldī ts Svē tā Pestī tā ja klosterī.

Un 1175. gadā - viņ a mazdē ls Gļ ebs.

Laiks un vē sture nesaudzē ja Pestī tā ja baznī cu: trī spadsmitajā gadsimtā notika zemestrī ce. , hana Batu iebrukums 1240. gadā , kas iznī cinā ja Kijevu, 1481. gada dekrē ts, kas aizliedza remontē t un atjaunot pareizticī go baznī cas, un 1482. gadā tatā ru hana Mengli-Gireja iebrukums ...No baznī cas sā kotnē jā izskata no Glā bē ja gandrī z nekas nav palicis pā ri.

Pestī tā ja baznī ca Brestā . Plakā ts ar tempļ a vē sturi

1640. –1643.  gadā sagrauto baznī cu par savu naudu atjaunoja Kijevas metropolī ts Petro Mohyla, par ko liecina uzraksts uz vienas no sienā m:

Pē c daudziem gadiem un bezdievī go tatā ru iznī cinā š anas Dieva tirā nija atjaunoja Kristū pazemī go Pē teri Mohylu, Kijevas un Galī cijas un visas Krievijas arhibī skapu metropolī tu, Konstantinopoles Svē tā Krē sla eksarhu, Peč erskas arhimandrī tu.

Viņ š uzaicinā ja Athos meistarus apgleznot seno svē tnī cu.

Pestī tā ja baznī ca Berestovā

Pestī tā ja baznī ca Brestā

Pestī tā ja baznī ca Berestovā

Pestī tā ja baznī ca Brestā

Pestī tā ja baznī ca Brestā

Pestī tā ja baznī ca Brestā

Pestī tā ja baznī ca Brestā

Pestī tā ja baznī ca Brestā

Pestī tā ja baznī ca Brestā . Dievmā tes “Karalienes” tē ls

Pē teris Lielais uzskatī ja sevi par lielkņ aza Vladimira, kurš kristī ja Krieviju, lietu pā rņ ē mē ju un turpinā tā ju.

Baznī cas rietumu daļ ā virs arkas var redzē t Kijevas metropolī tam veltī tu grieķ u glezniecī bas siž etu. Kompozī cijas centrā attē lots Pestī tā js, kas sē ž tronī bī skapa tē rpā . Pa labi no Pestī tā ja ir Dieva Mā te, bet pa kreisi - svē tais lī dzapustuliskais princis Volodimirs. Pestī tā ja priekš ā ir dievinā tais metropolī ts Petro Mohyla svē tā tē rpā . Viņ š tur savā s rokā s Pestī tā ja atjaunoto templi un nodod to Kristum.

Pestī tā ja baznī ca Brestā . Zemā k ir stā sts, kurā attē lots Pē tera kaps

Gadsimtiem ilgi neviens nevarē ja iedomā ties, ka senā s krievu freskas ir saglabā juš ā s zem bieza ģ ipš a slā ņ a, jo oriģ inā lā s gleznas tika balinā tas kā du laiku pē c mongoļ u-tatā ru iebrukuma. Tikai 1970. gadā , veicot restaurā cijas darbus zem septiņ padsmitā gadsimta gleznā m, nejauš i tika atklā tas XI-XII gadsimta freskas.

Pestī tā ja baznī ca Brestā . XII gadsimta freska. " Kristus parā dī š anā s Tibē rijas jū rā "

Berestovas Pestī tā ja baznī ca atrodas aiz Kijevas-Peč erskas lavras sienā m, tač u tiek uzskatī ta par valsts rezervā ta daļ u. Baznī cā var nokļ ū t ar visaptveroš u biļ eti, kas ietver Pestī tā ja apmeklē jumu Brestā , Lielā Lavras zvanu torni, Trī svienī bas vā rtu baznī cu, izstā di "Atdzī vinā tie Kijevas-Peč erskas lavras dā rgumi", Ostrohas kņ azu mantojuma izstā di. , vairā kas Nacionā lā rezervā ta mā kslas darbu izstā des.

Biļ etes cena š obrī d ir UAH 80 (nedaudz mazā k par 3 eiro).

Un es, apskatot seno svē tvietu, dodos uz Lavru - pateicoties biļ etei pē kš ņ i uzzī mē ju ļ oti bagā tī gu programmu. : )