А поезд тихо ехал на Бердичев… (часть 1) Un vilciens mierīgi devās uz Berdičevu... (1. daļa)

Š ufutinskis droš i vien uzrakstī ja savu "Kluss, kā paradī zē . Vietas malā spož i spī d zvaigznes. Es griež u sevi, es dziedu pie sevis. . . ”Ne tikai par Berdič eva ebrejiem, jo ​ ​ mū su pilsē ta vienmē r ir uzskatī ta par neoficiā lo ebreju galvaspilsē tu. Un pē c Doroč kas un Saroč kas dialogu asprā tī bas Berdič eva tirgū mē s varē tu viegli dot priekš u Odesai Privozam. Protams, tagad jū s nesastapsiet krā sainā kos varoņ us no "agrajiem" laikiem. Bet mē s joprojā m esam ļ oti, ļ oti, ticiet man, es joprojā m zinu, par ko es runā ju.

Jo, kā tiek dziedā ts promo video par Berdič evu: “Š ī pilsē ta ir labā kā pilsē ta uz Zemes! ». Un to var un var redzē t ikviens, ierodoties š eit un pastaigā joties pa mū su Berdič ivas "Brodveju" - bulvā riem, kas stiepjas no stacijas lī dz pilsē tas centram, apbrī nojot katoļ u, pareizticī go, ebreju baznī cas un vē stures pieminekļ us, apsē ž oties atpū sties pie strū klakā m Centrā lajā laukumā . .

Nu, ko es varu teikt par pilsē tu, kurā es dzī voju? Vai tikai tā , ka š ī pilsē ta ir slavena visā valstī ar savu alu, un perestroikas laikos - arī ar vā jo alkoholisko dzē rienu "Teteriv", kas tika pildī ts "š ampanieš a" pudelē s un neticamos daudzumos atvests uz Maskavu un Sanktpē terburgu. mū su vietē jie "korobeiniki" -strā dnieki.

Vai arī tas, ka š eit ir apglabā ts pasaules lī meņ a ebreju svē tais, un mē s bū tu apsteiguš i Umanu hasī du svē tceļ nieku skaitā , ja ne pilsē tas varas iestā ž u nostā ja, pamatoti uzskatot, ka viņ u ikgadē jā (hasī du, nevis valdī bas) invā zija Uman mū su pilsē tā ir vienkā rš i nevar izturē t. Cita lieta, ka tieš i š eit gada beigā s Honore de Balzaks beidzot kļ uva par Ganas Evelī nas likumī go vī ru, kuras ī paš ums "Verkhivnya" atrodas ļ oti tuvu.

Starp citu, gidi labprā t stā sta par to, kā pē c kā zā m Balzaks iznā cis no baznī cas un skatī tā ju pū lī stā voš ais ebreju drē bnieks Berdič ivs viņ am jautā ja, kur Monsieur tik brī niš ķ ī gi uzš uvis savu mē teli. Uzklausī jis Balzaka atbildi "Parī zē ", Berdič ivas iedzī votā js noskaidroja attā lumu starp Berdič ivu un Parī zi. Un, kad atskanē ja atbilde, viņ š pauda apbrī nu par Francijas galvaspilsē tu: “Padomā jiet, tik mež onī gs, un tik labi š ū ts! »).

Vai varbū t ir vē rts parunā t par brī numaino katoļ u ikonu, kuru ik gadu pielū dz ticī gie ne tikai no Ukrainas, Polijas, Krievijas, Baltkrievijas, bet arī Amerikas, Francijas, Argentī nas, Vā cijas u. c. , utt. Un kas vē l ir š ajā pilsē tā notika vecā s filmas "Komisā rs" darbī ba ar N. Mordjukovu un R. Bikovu. Vai arī to, ka Berdič evā ir cirka studija "Rhizome", no kuras laba puse ir "Cirque du Soleil" dalī bnieki.

Tā s dibinā tā js - Antolijs Zaļ evskis - ir slavens visā pasaulē (skat. video) un jebkura "Rhizome" izrā de nav tikai kā rtē jais cirks, tā ir cirka un teā tra mā kslas simbioze, kas ņ em dvē seli tik ilgi, ka sā p sirds. . Un mū su pilsē tā katru gadu notiek starptautisks turnī rs starp jaunieš iem boksa klasē "A" par brā ļ u Kļ ič ko balvu un starptautiskais turnī rs "Lonska memoriā ls" augstlē kš anā . Starp citu, ukraiņ u pasaules č empione š ajā sporta veidā Jura Krimarenko ir no Berdič ivas.

Atrodas Ž itomiras apgabala dienvidos, ļ oti skaista un mā jī ga, labā nozī mē provinciā la un maza, pamatoti tiek uzskatī ta par "č etru kultū ru pilsē tu", jo š eit gadsimtiem ilgi mierī gi un kaimiņ os dzī voja un dzī vo ukraiņ i, poļ i, krievi, ebreji . Es nepiederu pie Berdič ivas pamatiedzī votā jiem - Berdič ivas sieviete pirmajā paaudzē , bet es mī lu š o pilsē tu un lepojos ar to.

Iespē jams, par Berdič evu bū tu pareizi rakstī t no parasta ceļ otā ja skatu punkta, kuram vienmē r ir svarī gi, kur dzī vot, ko ē st un, galvenais, ko redzē t.

Jū s varat ierasties Berdič evā ar automaš ī nu (attā lums lī dz Kijevai - 180 km, ceļ i pa garā ku ceļ a posmu "zer gut" stā voklī ), autobusu / mikroautobusu (no Kijevas - no autoostas vai no pilsē tas "Zhytomyrskaya" "), biļ ete maksā.57 UAH. Pa lielam, pa lielam, jū s varat viegli apskatī t gandrī z visas vairā k vai mazā k interesantā s vietas 1 dienā

- Zini, es tajā nedē ļ ā biju Berdič evā , tā pē c tur ieraudzī ju Kā rli Marksu dzī vu tramvajā!

— Ak, tas nevar bū t! Š o, vai Berdič evā jau ir tramvajs? ! ! (no pilsē tas folkloras).

Ak, mū su tramvaji nekursē . Paš valdī bas transportu pā rstā v autobusi, mikroautobusi un vienkā rš i taksometri. Ceļ oš ana sabiedriskajā transportā (autobuss, mikroautobuss) - 2 UAH. Taksometrā - minimā lā likme ir 12 (uzmanī bu, divpadsmit! ) UAH.

Š obrī d profesionā la gida bungu balsī ī si novadī š u VĒ STURES EKSKURSIJU.

Pirmā rakstveida pieminē š ana par mū su pilsē tu ir datē ta ar 1545. gadu. Tolaik pilsē ta atradā s pierobež ā starp poļ u un ukraiņ u zemē m, kas principā lielā mē rā noteica visu tā s vē stures gaitu.

Viens no Lietuvas kņ azu Tiš kevič a Januš a pē cteč iem 1627. gadā Berdič evā uzcē la klosteri baskā ju karmelī tu ordenim. Karmelī tu klostera ordenim bija ļ oti nozī mī ga loma katolicisma izplatī bā ukraiņ u zemē s. Ordeņ a vē sture aizsā kā s 1156. gadā , kad Karmela kalnā tika nodibinā ta vientuļ nieku kopiena, kuras harta, ko 1224. gadā apstiprinā ja pā vests Honorijs III, bija ļ oti stingra. 20 gadus vē lā k, 1247. gadā

Pā vests Inocents IV mī kstinā ja paš reizē jo hartu, kas noveda pie ordeņ a sadalī š anas tajos, kas palika dzī vot agrā kajā taupī bā - "baskā ju karmelī tos" un tajos, kas pieņ ē ma jaunos atvieglotos noteikumus - "kurpju karmelī tos".

Tiš kevič a dā vā tajā klosterī Berdič ivu "baskā jainie" karmelī ti 1643. gadā sā ka bū vē t pazemes Mariinska baznī cu un vairā kas saimniecī bas ē kas, klostera kompleksu ieskauj augsti vaļ ņ i ar lielgabaliem un to ieskauj dziļ š grā vis. Januš s Tiš kevič s baznī cai dā vina seno Dievmā tes ikonu, kas jau sen uzskatī ta par brī numainu. Ikonu pielū gt ieradā s daudzi svē tceļ nieki no visas Polijas un Lietuvas sadraudzī bas. 1756. gadā notika pirmā Berdič ivas Dievmā tes brī numainā s ikonas kronē š ana.

1840. gadu sā kumā pē c Jana de Vites (arī Ļ vovas Dominikā ņ u katedrā les autora) un G. Tarnovska projekta virs apakš ē jā s baznī cas tika uzcelta akmens “augš ē jā ” baznī ca. 1754. gadā templis tika iesvē tī ts.

1758. gadā klosterī sā ka darboties tipogrā fija, kurā tika izdotas grā matas latī ņ u, poļ u, ebreju, vā cu, franč u un krievu valodā.

XVII gadsimta beigā s. pē c Labā krasta pievienoš anas Krievijai Berdič eva kļ uva par pilsē tu Volinas guberņ as Ž itomiras rajonā . Š ajā periodā ir ķ ieģ eļ u un miecē tavas, alus darī tavas, dzirnavas, 6 cepures, 4 ziepes, karietes, mē beļ u rū pnī cas. Kopš.1765. gada Berdič evā tiek rī koti aptuveni 10 gadatirgi, no kuriem slavenā kais bija 6 nedē ļ as ilgā vasaras Onufrieva gadatirgus. Apgrozī juma ziņ ā tas tika salī dzinā ts ar Leipcigu. Š ajā laikā pilsē tā dzī vo 40 tū kst. iedzī votā ju (un Kijevā tajā paš ā laikā - 50 tū kstoš i). Viena no tā laika lielā kajā m Ukrainas pilsē tā m Berdič eva tika sadalī ta Jaunajā un Vecpilsē tā.

No 1870. gada Berdič evs bija daļ a no Indijas telegrā fa marš ruta Kalkuta-Londona, pasta autobusi kursē ja Berdič eva-Ž itomira, Berdič eva-Rovno, pilsē ta gā ja garā m autoceļ am Sanktpē terburga-Varš ava.

XIX gadsimta vidū . Lī dz ar Onufrievskas gadatirgus pā rcelš anu uz Kijevu, Kijevas-Odesas un Kijevas-Brestas dzelzceļ u bū vniecī bu, parā dī jā s jauni tirdzniecī bas centri, un Berdič evs zaudē ja savu komerciā lo lomu.

No XVIII gadsimta beigā m. pilsē ta kļ ū st par vienu no hasidisma centriem. 1785. gadā par rabī nu tika ievē lē ts Levijs Ič aks Bens Meirs Berdič evskis. Viņ a kaps Berdič evā ir svē tceļ ojumu vieta hasī diem visā pasaulē.

Ebreji ir atstā juš i Berdič evam nenovē rtē jamu arhitektū ras mantojumu, un mū su pilsē tā joprojā m var atrast veselus mikrorajonus ar senā m ebreju ē kā m: veciem veikaliem, biroju ē kā m, mā jā m, š auriem pagalmiem…

Frederiks Š opē ns, Š oloms Aleihems Tarass Š evč enko un ķ irurgs Nikolajs Pirogovs daž ā dos laikos apmeklē ja Berdič evu.

Rubinš teinu ģ imenes liktenis ir saistī ts ar pilsē tu, kas pasaulei deva slaveno komponistu un mū ziķ i Antonu Rubinš teinu. Berdič evā dzimis poļ u izcelsmes angļ u rakstnieks Dž ozefs Konrā ds.

1923. gadā Berdič evs kļ uva par rajona centru.

Otrā pasaules kara laikā pilsē tu no 1941. gada vasaras lī dz 1944. gada janvā rim ieņ ē ma vā cieš i. Kara laikā nacisti iznī cinā ja 38 tū kst. Berdič evs ebreji.

Š obrī d Berdič evā ir aptuveni 30 daž ā di rū pniecī bas uzņ ē mumi, politehniskā s, pedagoģ ijas un medicī nas koledž as, 3 vidusskolas arodskolas, 2 bē rnu mā kslas skolas, 34 bibliotē kas, Berdič eva vē stures muzejs.