Mēs visi steidzamies pēc brīnumiem (c) ...
Labdien! Laipni lū dzam! Prieks beidzot jū s satikt klā tienē . Nu jā , tā esmu es - staruha_izergil, pasaulē - Irina, darbā tā pat Irinvladimirna. Bet TurPravda mē s esam bez diž oš anā s, vai ne? Tā pē c - tikai Irina, vai Vecene, vispā r, kā jums patī k. Nu, varbū t uzreiz uz “tev”, citā di mē s kaut kā viens otram visu “spā rdam” kā sveš inieki.
Kā jums patī k mans Berdič evs? Nu jā , tas ir mazs un provinciā ls. Bet skaisti, vai ne? Mums pat ir savs personī gais globuss:
Ir arī citas skaistas lietas:
Varbū t varam mazliet pasē dē t uz soliņ a, atpū sties no ceļ a?
Par Berdič ivu kopumā saka, ka tā ir č etru kultū ru pilsē ta: ukraiņ u, krievu, poļ u un ebreju. Tas viss mums ir pā rpilnī bā . Paskaties, pat ja tas ir konfesionā ls, tad š eit ir pareizticī go baznī ca, š eit ir sinagoga. Un tie baltie torņ i tā lumā ir katoļ u baznī ca:
Tā pareizi un pompozi tiek saukta par Svē tā Lā pstiņ as Dievmā tes svē tnī cu. Ko nozī mē Sanctuary? No latī ņ u valodas tā ir svē tnī ca, svē ta vieta, kas veltī ta dievī bai. Mū su gadī jumā Berdič eva Dievmā te. Un lā pstiņ a ir tā ds š arms. Svē tku laikā ir ierasts iziet pā rejas rituā lu, dodot tiesī bas to valkā t apmaiņ ā pret cienī gu kristieš u uzvedī bu. Tas izskatā s š ā di:
Un svinī bas notiks turpat, laukumā pretī svē tnī cai. Tomē r ir lieliski, ka esat ballī tē . Es jums apliecinu: jū s to neredzē sit nekur citur Ukrainā . 100%. Nu, izņ emot to, ka Polijā Č enstohovā notiek kaut kas lī dzī gs. Bet tie, kas tur bija, apgalvo, ka mū su svē tki nav sliktā ki. Ko darī t, ja jū s atzī stat pareizticī bu, bet svē tki ir katoļ i? Es arī esmu pareizticī gā un ne tik fanā tiski ticī ga jaunkundze. Bet arī š ajā s dienā s es vienmē r gaidu vasaru.
Kamē r mē s ejam, es jums sniegš u nelielu vē sturisku atkā pi. Par mū su cietoksni (lai gan pareizi to saukt par kLashtor, t. i. , klosteris-cietoksnis) jū s jau zinā t . Tā tad. Klosterī atrodas brī numainā ikona, kas reizi gadā mū su pilsē tai liek izskatī ties kā mazam Vatikā nam. Es nejokoju. Jū s redzē siet visu. Lai viss bū tu uzreiz skaidrs, mū su Berdič ivas Dievmā tes ikona ir galvenā Ukrainas katoļ u svē tnī ca. Un galvenā Polissya svē tnī ca. To vienlī dz ciena gan katoļ i, gan pareizticī gie. Paš reizē jais ir pā rtaisī jums.
Sā kotnē ji tā bija Romas Sniega Dievmā tes ikonas kopija, kas tika glabā ta Santa Maria Maggiore baznī cā . Seš padsmitajā gadsimtā Jezuī tu tē vi saņ ē ma atļ auju izgatavot vairā kas š ī s ikonas kopijas. Daž i no tiem nokļ uva Polijā - Sadraudzī bas valstī s. Un beigā s viens eksemplā rs nokļ uva poļ u magnā tu Tiš kevič u ģ imenē . Simts gadus vē lā k viens no Tiš kevič iem Berdič evā nodibinā ja baskā ju karmelī tu klostera ordeņ a klosteri (tie ir basi - vienkā rš i š ajā kā rtī bā klostera harta ir ļ oti stingra. Bet reā lajā dzī vē karmelī ti patieš ā m staigā ). sandalē s uz basā m kā jā m). Tā tad š ī ikonas kopija - Tiš kevič u ģ imenes mantojums - tika dā vinā ta klosterim. Ticī gie ar lū gš anu steidzā s uz jauno templi. Un no tiem, kas lū dza, daudzi sā ka pamanī t, ka viņ i ir dziedinā ti no visa veida slimī bā m. Viņ u vidū bija pat Kijevas katoļ u bī skaps. Tā pē c arī tad ikona tika pasludinā ta par brī numainu. Un tajā paš ā laikā dzima svē tceļ ojuma tradī cija uz Berdič eva karmelī tu klosteri.
Nā kamajos simts gados, seš padsmitā gadsimta vidū , pieauga brī numaino dziedinā š anas gadī jumu skaits. Berdič evas Dievmā tes ikonas brī numaino statusu atzina pat Vatikā ns. Pā vests Benedikts XIV izdeva dekrē tu par ikonas kronē š anu. Un Berdič evam tika nosū tī ti divi zelta kroņ i ar smaragdiem, kas svinī gā ceremonijā tika piestiprinā ti pie ikonas. Tā dē jā di viņ a tika kronē ta pirmo reizi.
Tad viss bija gluž i kā detektī vstā stā . Kroņ i tika nozagti, atdoti, atkal nozagti, kā rezultā tā XIX gs. ikona tika atkā rtoti kronē ta ar kroņ iem jau ar dimantiem, tajā paš ā laikā tā tika ielikta zelta rizā . Lī dz š im Radomiš las pilī glabā jas Berdič ivas Dievmā tes ikonas pareizticī go variants, kur Dievmā te ir attē lota tieš i š ajā rizā , bet apgleznoti paš i pirmie kroņ i, ar smaragdiem. Nē , Radomiš lā neesmu bijis. Es izlasī ju lielisku Golubč ika stā stu vietnē TurPravda. Man paš am jā iet, piekrī tu.
Nu jā , vairā k par mū su ikonu. 19. gadsimtā viņ a tika kronē ta treš o reizi (svinē ja jaunu rizu un atjaunoja kroņ us). Tad, caru laikā , klosteris tika slē gts. Tad viņ i atkal atvē rā s. Tad ieradā s padomju varas iestā des un proletā rieš i, kuru vadī ja aicinā jums: "Kas š eit ir pagaidu? Izkā piet! Tavs laiks ir beidzies" klosteris atkal tika slē gts. Un ikona tika izstā dī ta muzejā . revolū cijas un ateisma. Nu tad sā kā s Lielais Tē vijas karš...Tad vai nu templis tika tī š ā m aizdedzinā ts, vai arī tam trā pī ja š ā viņ š , bet ugunsgrē ka rezultā tā ikona nodega, pat paš ā kara sā kums. . Nu jā , vā cieš i ienā ca pilsē tā.1941. gada 8. jū lijā . Vai varat iedomā ties? "Tas ir viss. Č etri okupā cijas gadi. Atgā diniet vē lā k, es jums parā dī š u pieminekli nogalinā tajiem ebrejiem. Mums bija ebreju geto, 38 tū kstoš i no viņ iem gā ja bojā , jo pirms kara pilsē ta bija ebreju pilsē tiņ a. Bet izdzī voja nepilni divi desmiti cilvē ku. . .
Es apjucis. Tā tad ikona nodega, lai gan bē rnī bā , es atceros, mē s stā stī jā m viens otram pā rsteidzoš u stā stu par to, kā ikona tika nozagta vē l agrā k, un pa pazemes eju, kas stiepā s zem upes tieš i uz Poliju, viņ i tika aizvesti uz č etriem melniem. zirgi nezinā mos attā lumos...
Nu pē c kara 40 gadus klostera teritorijā nebija nekā . Piemē ram (tajā laikā , kad vē l nebiju Vecene Izergila) gā ju uz sporta skolu, kas atrodas tagadē jā lejas baznī cā : ) Bet ar laiku viss nostā jā s savā s vietā s. Klosteris atgriezā s karmelī tiem. Un 1990. gadā poļ u mā kslinieks-restaurators uzgleznoja precī zu Berdič ivas Dievmā tes ikonas kopiju.
Un 1997. gadā viņ u kā dā Krakovas baznī cā svē tī ja un iesvē tī ja pā vests Jā nis (Jā nis) Pā vils II. Gadu vē lā k ikona tika kronē ta. Un 2001. gadā pā vesta Jā ņ a (Jā ņ a) Pā vila II vizī tes laikā Berdič ivas Dievmā tes ikona rotā ja altā ri dievkalpojuma laikā Kijevā .
Katru vasaru 16. jū lijā tiek atzī mē ta ikonas godinā š anas diena. Nu, galvenā s svinī bas tiek svinē tas š im datumam vistuvā kajā nedē ļ as nogalē . Un mums ir pilsē tas mē roga svē tki.
Ak, klosteris (un pilsē ta, protams) sā k gatavoties svē tkiem, kā joko paš i priesteri, tū lī t pē c pē dē jā svē tceļ nieka aizbraukš anas no iepriekš ē jiem svē tkiem : ). Kopumā visu š o darbī bu vienmē r raksturo ļ oti skaidra organizā cija un kolosā la disciplī na. Ī paš i klostera dievkalpojumi sagatavo pagalmu viesu uzņ emš anai un svē tku pasā kumu rī koš anai. Koris un orķ estris mē ģ ina. Mū ķ enes rotā improvizē to altā ri ar svaigiem ziediem un veido ziedu kompozī cijas, kas rotā pagalmu un arku.
Klostera pagalmā ir medicī nas dienests, bet laukumā iepretim svē tnī cai – apsardzes un kā rtī bas dienests. Nav bomž u, ubagu, ubagu un citu asociā lu elementu. Nevarē tu teikt, ka viņ us laukumā nelaiž – viņ i kaut kā paš i tur nenā k.
Sestdienas vakars ir visievē rojamā kais visā š ajā svē tku kņ adā . Brī vdienu grafikā š ī ir mana mī ļ ā kā diena un stunda. Š ajā laikā svē tceļ nieki sā k pulcē ties svē tnī cā . Ī stie svē tceļ nieki, kā jā m kurš pā rvar 50, kurš.180, un kurš un visus 250-300 km (atkarī bā no kurienes svē tceļ ojums nā k). Velosipē du svē tceļ nieku grupa no Harkovas ierodas jau vairā kus gadus pē c kā rtas.
Papildus "tā lajiem" ir arī vietē jie svē tceļ nieki. Piemē ram, katru gadu no Ž itomiras brauc 2 grupas: viena brauc uz 2 dienā m, pa ceļ am paliekot nakš ņ oš anai. Otrais - 10-12 stundu laikā kā jā m nobrauc 45 km (tikai minū ti! ) attā lumu. Visbiež ā k mē s viņ us sastopam, kad sestdien jums steidzami jā griež as uz Ž itomiru, un jū s braucat ar automaš ī nu, un viņ i staigā pa š oseju kolonnā s, viņ i rokā s nes kopī gu virvi, pasargā jot viņ us no brauktuves. Tas ir grandiozi, tiesa: katrā grupā ir vairā ki priesteri un mū ķ enes, daž ā da vecuma svē tceļ nieki, daž kā rt vairā k nekā.500 cilvē ku. Grupā parasti ir jauni puiš i ar ģ itā rā m, visa kolonna iet un paralē li dzied daž ā das reliģ iska satura dziesmas, jā , bet tā s ir ritmiskas, mū sdienī gas, nekā dā ziņ ā arhaiskas un bez ž ē lastī bas un reč itatī viem. . Un tā viņ i iet, un visas garā mbraucoš ā s maš ī nas no visa spē ka taurē , un pasaž ieri pamā j ar rokā m svē tceļ niekiem, un tie - atbildot. Un tā da svē tku atmosfē ra visa ceļ a garumā , kamē r viņ i pa to staigā .
Tagad jū s redzē sit visu. Lū k, vai tu dzirdi? Mū zika plaukst? Ak, paskaties nepareizā virzienā , pa kreisi, jā , vai ielas galā redzat karogus?
Cilvē ki jau ir redzami! Ak, lū k, tur ir smieklī gs padre ar ū dens pistoli gatavī bā :
Nē , vai jū s varat izturē t? Nopietni cilvē ki, piemē ram, pie nopietna darba, bet ko viņ i izspļ auj. Ak, š eit viņ i paziņ o: Kijevas svē tceļ ojums, kas ir daļ a no svē tceļ nieku grupas no Ukrainas, Baltkrievijas un ASV. Viņ i visu laiku staigā . Vai tu saproti? Č etras dienas.
Tagad-tagad viņ i tuvosies. Katra grupa speciā li iepriekš sagatavo kā du triku, “triku”. Mikroshē mas katru gadu ir atš ķ irī gas. Pē rn bija grupa, kas atveda lī dzi milzī gu valsts karoga karogu 40 metru garumā .
Es arī atceros, ka bija grupa, kas vienlaikus palaida debesī s simts daudzkrā sainu balonu (turklā t viņ i tos pirms tam dabū ja no nekurienes kā burvji, un tas bija ilgi pirms masu patriotisko izpausmju sā kuma).
Nu, vai visi svē tceļ nieki vienkā rš i vicina savas daudzkrā sainā s kaklasaites vienlaikus, vai kaut kas cits, kaut kā ds sauklis vai tamlī dzī gi:
Nekautrē jieties, š eit jū s varat dziedā t viņ iem lī dzi un sist plaukstas, cik vien iespē jams, un nav kauna pat raudā t, skatoties uz viņ iem:
Tā s ir tik forš as!
Ak, un tur, tur, jū s redzat Odesas karogus, mū su LaFif sveicienu: p>
Vē lā k svē tceļ nieki jau dodas uz klostera pagalmu un paš u templi, lai paklanī tos ikonas priekš ā .
Un tad viņ i pē c ilga ceļ ojuma, gaidot vakara dievkalpojumu, pamatoti atpū š as laukumā iepretim templim:
vai tikai blakus esoš ie zā lieni:
Bet tā pelē kā ē ka, pie kuras viņ i guļ zā lienos - tā ir rajona pā rvalde : ):
Nu pilsē tnieki nā k arī ar gultas pā rklā jiem, soliņ iem. Redziet, sestdienas vakars ir it kā joprojā m tā da neoficiā la diena. Rī t – jā , te viss bū s nopietni, kā templī , tikai zem klajas debess. Nu vietē jiem tie ir tā di neformā li svē tki. Un citplanē tieš i š odien tikai atpū š as pē c garā ceļ ojuma. Bet svē tku dalī bnieku vidū ir tā di, kuri, pā rvarē juš i garo ceļ u kā jā m, visu nakti no sestdienas uz svē tdienu pavada zem baznī cas velvē m, marmora plā kš ņ u klusumā , lū gš anā un grē ku nož ē lā...
Š is gads noteikti nav rekords — tikai 18 svē tceļ ojumi. Protams, bija vairā k. Š ogad lielā kā grupa ir no Kijevas, pat 648 svē tceļ nieki! Nu, viņ i atkal paziņ o, ka jaunā kajam svē tceļ niekam š ogad ir 13 mē neš i, bet vecā kajam ir 77 gadi. Un to vietu ģ eogrā fija, no kurā m svē tceļ nieki ieradā s, ir š ā da: Ukraina, Itā lija, Baltkrievija, Brazī lija, Gruzija, Polija, ASV.
Jā , 20 minū tes pē c pē dē jā s svē tceļ nieku grupas ieraš anā s sā ksies pirmais brī vdabas svē tku dievkalpojums. Nā kamajā dienā baznī cas ē kā ierastā svē tdienas rī ta mise poļ u valodā , bet ap pusdienlaiku laukumā pretī Svē tnī cai atkal svinī gs svē tdienas svē tku dievkalpojums ukraiņ u un latī ņ u valodā . To parasti vada viesi – š ogad tas bū s arhibī skaps, kurš vadī s Rī gas arhidiecē zi (nu, vai bī skapā tu). Un š odien sestdienas vakara dievkalpojumu vadī s Ibē rijas Provinces Discalced Carmelites Spā nijā rektors.
Nu, stā vē sim klusi un klausī simies.
Nē , nomeš anā s ceļ os nav obligā ta. Un jū s varat aizē not sevi ar krusta zī mi pareizticī go veidā . Š eit neviens tam nepievē rš uzmanī bu. Jū s piedalā ties procesā tieš i tik daudz, cik uzskatā t par iespē jamu sev.
Tas ir, pakalpojums ir beidzies. Nē , mē s vē l nedodamies prom.
Tagad jū s redzē siet, ko viņ i š eit dara: tie, kuri karstumā vai lietū un diezgan sparī gā solī , ar asinī s nolietotā m kā jā m un apdeguš iem deguniem, ir nogā juš i savus grū tos kilometrus. Tā jau ir tā da tradī cija, ka laikā , kas atlicis pē c vakara dievkalpojuma, nakts modrī bas pie brī numainā s ikonas vē l nav sā kuš ā s, un tie, kas nenakš ņ o templī , vē l nav izklī duš i uz nakti. Tā pē c kā du laiku viņ i vienkā rš i izklaidē jas, muļ ļ ā jas, parasti izbauda dzī vi.
Mū ķ enes un bē rni, gados veci priesteri un jaunieš i un pat pieauguš ie — viņ i visi vada kaut kā das sarež ģ ī tas apaļ as dejas, dzied dziesmas, zibakciju un vienkā rš i muļ ķ o.
Enerģ ija Chumacchechchaya. Un jū s varat redzē t, ka cilvē kiem viss ir kā rtī bā . Un no viņ u "labā " un jū su dvē sele kļ ū st vieglā ka un siltā ka. Ak, tu tagad mī di ar vienu kā ju un glaudi ceļ galu : )). Nē , es arī nezinu dziesmu vā rdus, tā pē c kaut ko nomurminu mū zikas ritmā . Nu, ja?
Protams, kaut kur jū s nož ē lojat, jā , ka neesat viens no tiem. Tač u domā ju, ka š is nav pat vieglā kais pā rbaudī jums fiziski, un ne katrs atradī s sevī ne tikai garī go, bet arī ķ ermenisko spē ku izš ķ irties par š ā du ceļ ojumu. Kas liek š iem cilvē kiem (daudziem gadu no gada) karstumā un lietusgā zē s nā kt š eit, kā da ticī ba, kā ds spē ks - es nesaprotu. Viņ i neizskatā s pē c reliģ iskiem fanā tiķ iem. Viņ i ir normā li un dzī vespriecī gi, ar viņ iem ir patī kami un viegli komunicē t. Bet te viņ i ir spē jī gi uz tā du varoņ darbu, atvainojos par patosu. Un mē s neesam. Gadu no gada viņ i ierodas mū su pilsē tā , lai paklanī tos brī numainajai ikonai, lū gtu viņ ai aizsardzī bu sev un saviem mī ļ ajiem. Pats svē tceļ ojums jau var bū t kā da izpildī ts zvē rests.
Ir pieņ emts arī aicinā t svē tceļ niekus palikt pa nakti. Un daudzi, reiz uzņ ē muš i absolū ti sveš us cilvē kus (un pat nav katoļ u ticī bas), tad katru gadu gaida viesus un tiekas kā tuvi radinieki. Tie, kuriem Berdič evu zemē nav paveicies atrast "radiniekus" un kuri nepiedalā s nakts nomodā pie brī numainā s ikonas, tiek izmitinā ti uz nakti bē rnudā rzos un skolā s. Nu, tā kā jaunieš i, pat neskatoties uz gā jē ju pā reju, joprojā m sā k "izklaidē ties", tagad viņ i kaut kā ī paš i stingri ievē ro disciplī nu, un priesteri un mū ķ enes, kas pavada svē tceļ niekus, to uzmanī gi vē ro.
Ejam? Varbū t varam iedzert saldē jumu? Nā c, es pati nevaru beigt smaidī t, tas viss ir tik forš i :
Ir svē tdiena. Kā jums patī k nakts vē tra? Nē , neviens neš aubī jā s, ka laikapstā kļ i joprojā m bū s lieliski, lai gan es nenogurstoš i vē roju visā das laikapstā kļ u vietnes. Patiesī bā es neticu mī tiskajiem brī numiem. Bet viņ a pati bija lieciniece tam, kā kā dā svē tdienā pirms dievkalpojuma (tradicionā li tas notika zem klajas debess) no rī ta debesis nebija vienkā rš i apmā kuš ā s, tā s bija tumš i violetas. Un lietus taisī jā s lī t. Bet 10.50 (desmit minū tes pirms dievkalpojuma sā kuma), it kā kā ds ņ ē ma un pastū ma š o tumš i violeto, iznā ca saule un spī dē ja tieš i lī dz beidzā s. Un uzreiz pē c tam sā ka lī t. Es NEticu pā rdabiskajam. Bet es arī nevaru loģ iski izskaidrot notikuš o.
Jā , š odien viss ir svinī gi un pompozi, kā Vatikā na Svē tā Pē tera laukumā . Saģ ē rbts pū lis Svē tnī cas priekš ā , atturī gas balsis un klepus. Koris, mū zika – tā ir vienmē r. Nu š ogad pirms svinī gā s mises sā kuma tiks iesvē tī ts arī pā vesta Jana (Jā ņ a) Pā vila II piemineklis. Galu galā poļ i š ausmī gi lepojas ar to, ka tieš i viņ š , Karols Vojtila, bija pelnī jis augstā ko katoļ u garī dzniecī bu un kļ uva par pirmo slā vu pā vestu vē sturē , kā arī par pirmo neitā ļ u pā vestu, sā kot no 16. gadsimta. Vojtils bija ļ oti aktī vs pā vests, un, ieņ emot š o amatu 26 gadus, viņ am izdevā s daudz paveikt, lai popularizē tu katoļ u baznī cu visā pasaulē . Sava pontifikā ta laikā viņ š apmeklē ja visus kontinentus, un vairā k nekā.300 miljoni (padomā jiet par skaitu) cilvē ku visā pasaulē kļ uva par katoļ iem, pateicoties viņ am.
Stā vē sim š eit. Tad mē s redzē sim, kā ikona tiek svinī gi veikta:
Redzi, vai ne? Kā pē c ne Vatikā ns? !
Jā , ikona tiek iznesta cauri pū lim, nogā dā ta uz pagaidu altā ra, un tur tā tiek novietota uz ī paš a pjedestā la. Un dievkalpojuma beigā s arī atņ em. Un parastā s dienā s tas karā jas augš ē jā templī .
Pakalpojums ir sā cies. Viņ a ir tradicionā la. Tikai ilgi. Ak, un š odien ir karsts. Labi, ka paņ ē mā t lietussargu. Vismaz kā du toni. Jā , un daudzi ir tā vē rti.
Svē tceļ nieki, augsta ranga priesteri un iesā cē ji, mū ķ enes, ticī gi pilsē tnieki un vienkā rš i zinā tkā ri cilvē ki lū dzas kopā , daž i skaļ i, daž i klusi par pasauli, par veselī bu, par labklā jī bu. Tie ir brī ž i, kad vesels laukums skaļ i nolasa tautai lū gš anu – tik sirsnī gu un reizē svinī gu. Tie, kas "neieder" laukumā - lū dzieties blakus:
Nu dievkalpojuma laikā (tā kā š is ir dievkalpojums pē c katoļ u rituā la) ir tā di brī ž i, kad katoļ i sē ž , ja tas notiek baznī cā . Un brī vā dabā - viņ i arī sē ž , tikai ne uz soliņ iem, bet uz saviem karemā tiem vai vienkā rš i kā vajag.
Š obrī d tieš i pie apgabala administrā cijas sienā m priesteri, kā jau gaidī ts, atzī st ticī gos:
Tā pat uz zaļ as zā les, uz parastajiem krē sliem viņ i sē ž un klausā s cilvē kus.
Vakar man nebija laika nofotografē t: tur ir divdesmit vai trī sdesmit š o krē slu, un visi jau ir tukš i, un viņ iem mugurā ir tā das purpursarkanas lentes, ar kurā m svē tie tē vi aizsedz savas sejas, tā dē jā di saglabā jot grē ksū dzes noslē pumu un viņ u pastorā lo vā rdu. Un priesteris sē ž tikai uz viena krē sla. Klostiskā sutanā , sandalē s basā m kā jā m. Rodē na “Domā tā ja” pozā . Un tā da cilvē ka grē ka nasta uz viņ a sejas, tā das skumjas! Ak, joprojā m ž ē l, ka "uzklikš ķ inā ju" uz tā du brī di!
Ak, man arī patī k š is brī dis, kad dievkalpojuma laikā priesteris paziņ o: "Dodiet viens otram miera zī mi. " Un jums vienkā rš i jā sakrata katra jums izstieptā plauksta ar vā rdiem "Miers ar jums. " Š ī ir tik skaista ceremonija, it ī paš i tagad, vai ne?
Nu tagad priesteri pasniegs sakramentu, atņ ems ikonu, tie, kas vē las, iesvē tī s savus “š okus” (skapulā rus, ja pareizi; shkAplezh - tad poļ u veidā ). Un viss. Svē tki beigsies.
Kā jums patika? Un tad viss “Reiz bija”...es zinā ju, ka man tas patiks. Patī kami, ka tagad saproti: pat ja nekad neesi bijis katolis un vispā r, iespē jams, neuzskati sevi par ticī gu, ir vē rts uz to visu kaut reizi dzī vē paskatī ties. Vienkā rš i sajū ta, kas rodas, stā vot pū lī , nav lī dzī ga nevienai citai. Vai nā kamvasar nā ksi? Vai obligā ti? Un rudenī , lai apmeklē tu baznī cas iekš pusi un tuvā k apskatī tu ikonu? Nav problē mu, es gaidu. Jū s zinā t e-pastu. Jā , nē , labā k rakstī t ziņ u TurPravda personī gajā . Es to redzē š u ā trā k : ).
Nu, "ceļ ā " jums:
Kad zī mē jat zemi
Brī vs no aizvainojuma
Apģ ē rbiet viņ u krā saini un zaļ i,
Zilā dzeltenbrū nā krā sā
Un viscaurspī dī gā kā rasa,
Un kā da klusais jautā jums. . .
Pievienojiet zelta sauli,
Un debesis dienas gultnē .
Un mā ja, un tur, logā , -
Es uzmanī gs.
Ļ aujiet ū denskritumam saritinā ties
Koķ eta upe.
Un eņ ģ elis, vientuļ š
Lidot mā koņ os. . .
Un vē jš pā r balto stepi,
Un ceļ š iet tā lu. . .
Kad krā sojat debesis
Neaizmirstiet par eņ ģ eli. . .
(Sergejs Moskaļ enko. Izloze)
PySy. Paldies par ideju par š ā da stā sta formā ta Kolia_oro. egor'a (sk. http://www.turpravda.com/ru/moskva/blog-108403.html)
PyPySy: pā rskats ir ilustrē ts ar daž ā du gadu fotoattē liem
