Акуна Матата. Часть 7. Эх, дороги. Китогани и Матемве Hakuna Matata. 7. daļa. Eh, ceļi. Kitogani un Matemve

Turpinā jums. Sā ciet š eit >>>

6.  diena. 5. mart

Gandrī z puse no pā rē jā m jau ir beigusies, un mē s vē l nemaz neesam atpū tuš ies. Un par mieru varam tikai sapņ ot – Kataras aviokompā nija pē kš ņ i nolē ma, ka mums ir jā iztur testi Zanzibā rā . Prieks, ka esmu abonē jis telegrammu grupu, kurā ā rsti un skolotā ji apsprieda bezmaksas biļ etes un mainī gos akcijas noteikumus, un tieš i tur es izlasī ju, ka noteikumi ir mainī juš ies. Pā rbaude jā nokā rto 96 stundas pirms izlidoš anas, tā pē c, skaitot 96 stundas, braucienu uz slimnī cu plā nojā m 8. martā . Un, lai gan no Pajes ir daudz tuvā k, nedē ļ u pirms izbraukš anas pā rbaudi nevar nokā rtot. Tad es uzzinā ju, ka to var izdarī t Zanzibā rā , kur ir sagrozī ts izbraukš anas testa datums (tagad tas jau var bū t mainī jies), tač u mē s tajā dienā tomē r netiktu lī dz galvaspilsē tai.

Jo, braucot ne pā rā k tā lu no Pajes, mē s nolauzā m riteni.

Ne mē s, ne jū s nezinā tu, kas ir Kitogani, ja liktenis to nebū tu iemetis zem mū su riteņ iem smailas bedres veidā uz š ķ ietami droš a asfalta.

Un es jums pateikš u – kā di labi cilvē ki dzī vo š ajā ciematā ! Viņ i redzē ja, ka mzungu ir nokļ uvis nepatikš anā s, un nekavē joties nā ca palī gā . Viņ i atnā ca, sadraudzē jā s ar mums, pacē la maš ī nu ar domkratu, noņ ē ma riteni un aizveda uz riepu veikalu. Vai riepu montieri tur, vai kaut kas, izraka š o bedri ciemata centrā ? )

Bet es apsteidzu sevi.

Un vispirms iedomā jieties attē lu:

Zem karstā s saules, sviedriem un adrenalī na smelts, atceroties kā da mā te, liels balts vī rietis ar sarkanu seju un slapju muguru, mē ģ ina pacelt lielu melnu SUV. . . un atrast rezerves riepu. bagā ž nieks (par to var uzrakstī t atseviš ķ u stā stu) .

Saaukstē š anā s padara viņ u slimu, stress padara viņ u slimu. Sasodī tā diena, kad es apsē dos pie š ī putekļ sū cē ja stū res.

Es vispā r nesaprotu š ī s lietas, palī dzu, cik varu - nosū tu viņ am koordinā tes, lai viņ š piezvana uz nomas uzņ ē mumu.

Un tad nā k vietē jie puiš i — vai es varu jums palī dzē t?

Jā , protams!

Ī rnieks, pateicoties viņ am, nekavē joties reaģ ē ja, un pē c desmit vai piecpadsmit minū tē m pie mums piebrauca automaš ī na ar zē nu, kurš atrada mums rezerves riepu.

Es to iepriekš nebiju redzē jis. Viņ š pacē la paklā ju bagā ž niekā un pagrieza sviras. Ritenis bija piestiprinā ts apakš ā ) Bet arī rezerves riepa bija saplaisā jusi.

Un lī dz tam laikam mū su ritenis jau bija aizgā jis uz riepu veikalu. Tur arī rezerves riepa ripoja.

Es visu š o laiku esmu sē dē jis ē kā , kas izskatā s pē c autobusu pieturas, un tur ir forš i. Bet pieturai tas bija diezgan liels un nosegts ar vē lē š anu plakā tiem, manuprā t, tas ir vietē jais klubs)

Tā pē c es neredzē ju visu situā ciju, tač u sapratu, ka ne mū su riteni, ne rezerves riepu nevar izdarī t ar riepu montā ž u.

Izplatī tā js piezvanī ja un piedā vā ja nomainī t automaš ī nu.

Mē s sirsnī gi atvadī jā mies no puiš iem, kuri mums palī dzē ja, un draudzī bas dē ļ uzdā vinā jā m ziloņ a portretu uz 1.000 š iliņ u rē ķ ina kā ilgu piemiņ u.

Pametot zirgu. Izkraujam savas lietas.

Tū lī t piebrauca maš ī na un aizveda mū s uz viesnī cu. Arī š oferis no mana vī ra izspieda duci par degvielas uzpildes staciju un apsolī ja, ka drī zumā mums iedos to un brauks ar jaunu maš ī nu, tieš i uz Miramontu. Kā jau sapratā t, pamestajā maš ī nā bija atstā ta pusbā ka benzī na, ko mums neviens neatmaksā ja. Pareizā k sakot, viņ š vē lā k atlī dzinā ja, bet ne ar benzī nu un ne ar naudu)

Matemve (ļ oti nosacī ti, varbū t Pwani Michingani)

Mums ļ oti patika Miramont viesnī ca! Un, ja ņ em vē rā , ka tā bija lē tā kā viesnī ca un istabiņ a ar skatu uz jū ru, tad var teikt, ka bijā m sajū smā . Pē c plā na es grasī jos atstā t savas mantas istabā vai reģ istratū rā , ja istaba vē l nebija gatava, un doties uz pludmali, uz Kendvu. Bet mums nebija automaš ī nas, un mans vī rs parasti nevarē ja doties nekur citur.

Istaba bija gatava, viņ i mums atnesa mantas, jautā ja, vai mums patī k istaba. Patī k! Vienī gi krē sli uz balkona ir traki, no tieviem kociņ iem. Un mans vī rs, mē s atceramies, ir liels.

Apmē ram pē c divā m minū tē m vadī tā js atskrē ja un jautā ja, kas tieš i man nepatī k. Es saku:

- Ak, man patī k viss! Vajag tikai lielā ku un stiprā ku krē slu.

Viņ a pamā ja abā m istabenē m, kas stā vē ja netā lu, un viņ as bez turpmā kas runas nozaga kaimiņ iem dī vā nu. Pā rsteidzoš i, ka kaimiņ i mums neparā dī ja)

Manam vī ram bija jā iet gulē t, aukstums viņ u arvien vairā k š ķ irstī ja, un es devos apskatī ties.

Mū su ē ka ir trī sstā vu, ar skatu uz jū ru. Liels peldbaseins ē kas priekš ā , ar skatu uz jū ru. . .

. . . un vē l viens dā rzā , ko ieskauj bungalo.

Starp pludmali un sauļ oš anā s krē sliem ir stikla ž ogs. Pū š stiprs vē jš no jū ras puses, un š is ž ogs ļ auj gozē ties saulē .

Kas mani pā rsteidza – sauļ oš anā s krē slu ir daudz, bet visi ir aizņ emti. Paš i sauļ oš anā s krē sli ir veci, no koka, arī matrač i uz tiem nav jauni) Bet kopumā viss izskatā s kopts.

Administrā cija ā tri reaģ ē ja uz pā rapdzī votī bu — nepilnas dienas laikā starp palmā m parā dī jā s piekā rti divstā vu krē sli. Č etri gabali!

Bija interesanti vē rot, kā š ie sauļ oš anā s krē sli tika piekā rti. Divi strā dnieki lē nā m piesien virves palmā m. Treš ais apsē ž as, apguļ as - pā rbaudes. Ceturtais, acī mredzot, vadī tā js, to visu uzņ em pa telefonu. Nu, patī kami redzē t))

Baseinā , dā rzā ir ī paš i patī kami peldē ties. Augi - tieš i Taizeme. Tač u sauļ oš anā s krē slu ir maz.

Ē damistaba ar skatu uz okeā nu. Un okeā ns ir tik!...Sē di un raudi no laimes)

Es raudā ju gan no laimes, gan no gumijas astoņ kā ja. Kā da nelaime! Viņ š , protams, koš ļ ā ja, ne kā Kizimkaž u pludmalē , bet te pavā rs gatavoja. Es ceru)

Izvē lne uz tā feles, krī ts. Cenas ir vidē jas.

Tomā tu zupa 3.5 dolā ri. No attā luma grū ti redzē t, lasu kā.35. Oho - es domā ju. Ar ko š ī zupa ir?

Un tā pē c es to gribē ju! )

Dolā ri? Zupas cena dolā ros? Es jautā ju.

Zemā k ir rakstī ti dolā ri, bet š eit tikai nē .

– Jā , tie ir dolā ri.

- Kā da zupa jums ir? Kā zupa var maksā t tik dā rgi? Tas ir ļ oti dā rgi!

Viesmī lis tikko pakustinā ja plecus.

Es pasū tī ju astoņ kā ji par 10 (labi, nevis 35! )) un sē ž u un skatos uz okeā nu. Un tad tas mani piemeklē . Eju nofotografē ju ē dienkarti un palielinu bildi. 3 punkts 5! ! )

Es aizeju pie viesmī ļ a, jautā ju vē lreiz, mē s abi smejamies un pasū tu arī tomā tu zupu.

Atgā diniet man nā kamreiz, ka man negarš o tomā tu zupas! )

Es izeju pie okeā na. Skaists. Bet skumji.

Ū dens lī menis ir zems. Tas ir, ne bē gums, ne paisums. Tas stā v purvā - seklumā , apkā rt aļ ģ es, un aļ ģ ē s, man ir aizdomas, dzī vo ež i. Nu, kā tajā peldē t?

Pē c trī s stundā m viņ i mums atveda jaunu automaš ī nu. Tam ir benzī ns, bet nepietiek) Automaš ī nas iekš puse ir ne tikai netī ra - tā ir pā rklā ta ar smiltī m. Un daudz tukš u pudeļ u. Bet tas brauc, tas ir pluss)

Mē s tajā dienā nekur nedevā mies. Peldē ju baseinos, tad vienā , tad otrajā . Tā pē c es mī lu š o dā rzu! Tā pat lido dzeltenie putni.

Lī dz vakaram viņ a gulē ja pludmalē , mē ģ inā ja plunč ā ties jū rā un atkal gulē ja. Es atpū tos no visa spē ka!

Pludmale ir skaista, man atgā dinā ja Lomboku.

Mū su viesnī ca ir atpū tnieku sapnis (joprojā m nesaprotu, kā pē c par to ir tik daudz negatī vu atsauksmju).

Mans vī rs nezina skaistumu. Guļ u istabā , klepo, š ķ auda un skumji. Bet temperatū ras nav. Es saku – nu, paskaties vismaz pa logu, cik tas ir skaisti!

Tur ir skaisti. Tagad jebkura saaukstē š anā s ir izpildedzī ve ir beigusies.

Pat aizvē ra aizkarus.

Vakarā es to izvilku uz balkona, baudot vieglu paisumu un atsvaidzinoš u vē smu.

Mē s ieslē dzā m gaismas baseinā  — vienkā rš i oho! Fona apgaismojums bija visā s varavī ksnes krā sā s, sarkano nomainī ja oranž s, dzelteno - zaļ o. Fotoattē ls nedarbojā s))

Bet tas ir tik skaisti!

Labi, ka mē s š eit palikā m 4 dienas!

Turpinā jums: š eit >>>