Акуна Матата. Часть 12. В нирване. Чуини Hakuna Matata. 12. daļa. Nirvānā. Čuini

Turpinā jums. Sā ciet š eit >>>

11 dienas. 10. mart

Kamē r mans vī rs guļ , es apsekoju teritoriju. Kā man te patī k! Tas ir tieš i tas, ko es vienmē r meklē ju un gaidu no atvaļ inā juma. Pilnī ga relaksā cija.

Blakus restorā nam ir liela atpū tas zona ar gultā m ar baldahī nu. Ir atzveltnes krē sli, galds, grā matu plaukti laivu formā .

Kaut kur ap septiņ iem es sā ku terorizē t savu vī ru)

Kā es palū dzu viņ am doties kopā ar mani uz pludmali! Un viņ š nekā dā gadī jumā nav:

- Es esmu slims, vai jū s to neredzat? Vakar temperatū ra bija 37 un 2. Ne smakas, ne garš as, es tur visus inficē š u.

- Kas visi? Vai esat š eit kā du redzē juš i?

- Es to neredzē ju, es nekur negā ju ā rā .

- Tā pē c ej ā rā , tik un tā nevienu neredzē si! Cilvē ku nav! Jū s varat doties prom, kad vē laties.

Brokastis š eit ir brī niš ķ ī gas! Š ī nav bundy Ayia Beach un nav vientuļ a (bet garš ī ga! )) pankū ka Hakuna Matatā , nevis š ķ ī vis ar fiksē tu mini maltī ti Miramontē . Tā s ir BROKASTIS! ) Atverat vā kus, ieelpojat smaku, apsverat iespē jas. . . Bet izvē laties to paš u, ko brokastojā t citā s viesnī cā s).

Olu kultenis tiek gatavots pē c pasū tī juma.

Tē ja, kafija, ū dens – neierobež oti visas dienas garumā .

Kas ir vissvarī gā kais brokastī s?

Svarī gā kais ir skats! Protams, tas nav skats Aya Beach, arī jauks.

Un tikai tad, kad brokastojā m vieni paš i (puikas no kaimiņ u viesnī cas brokastoja savā viesnī cā )), tikai tad viņ š atļ ā vā s doties uz pludmali. Un nav neviena! Atpū tnieku nemaz nav! Neredzams bā rmenis kaut kur aiz bā ra klusi snauž , kamē r strā dnieks rok mazu bedri kaut kā dai š ļ ū tenei.

Tikai mē s un jū ra. Un ē nojums ir tik biezs. Un vē jš ir tik atsvaidzinoš s. Un jū ra ir tik zila! Un mangroves vidukļ a dziļ i ū denī ! Un tas viss ir tikai mums!

Visu dienu mē s nekur neesam. Mē s melojam un melojam.

Ja pasaulē ir paradī ze, tad tā ir viesnī cā Mangrove Lodge.

Kad ū dens sā ka celties, es metos jū rā . Un vī rs bez č ī bā m! Un akmeņ i vē l nav labi nosegti, tikai nedaudz. Es saku - es tev atnesī š u č ī bas. Viņ š nomurminā ja, ka ir noguris un karsts, un devā s gulē t istabā . Tā pē c es nemazgā jos.

Bet visu dienu mē s plī vojā m baseinā . Kad paradī zē atrodaties divatā , tas ir ļ oti forš i! Privā tā pludmale)

Tur kā ds strā dnieks mums parā dī ja baobaba koku. Nu. . . koks ir kā koks. Attē los baobabi ir kaut kā apaļ i un mucveida, un š is koks ir tievs un ar plā niem zariem. Acī mredzot tie ir atš ķ irī gi.

Jū rā vislabā k peldē ties, kad mangroves ir lī dz kaklam ū denī . Bet vienkā rš i karstums nā k un neļ auj ilgi bū t ū denī .

Es kā pju ē nā un mē ģ inu atpū sties viena, bet bez vī ra man kļ ū st garlaicī gi (nu, viena pati pa visu pludmali).

Es dodos uz kā du pamestu vietu netā lu no mū su viesnī cas.

Sā kumā domā ju, ka arī š ī s ir pilsdrupas, bet tad kļ uva skaidrs, ka š ī ir pamesta viesnī ca.

Mazliet š ausmī gi.

Bet atmosfē ras)

Ieraugot savu vī ru — "Vai vē laties iet ar mani? " - Es pā rģ ē rbjos un dodos uz blakus esoš o viesnī cu Chuini Zanzibar Beach Lodge, lai apskatī tu sultā na Bargaš a ibn Saida un viņ a sekotā ja Ali ibn Saida pils drupas. 1914. gadā pili, tā pat kā daudzas citas apkā rtnes lietas, nopostī ja ugunsgrē ks.

Fotoattē lā redzams, ka pils ē kas vai drī zā k tā s paliekas atrodas daž ā dā s lī č a pusē s. Joprojā m domā ju, ka š is lī cis š eit radā s kaut kā das kataklizmas rezultā tā .

(Fotoattē ls no interneta)

Paš laik lī cī nav ū dens. Laivas stā vē ja uz vietas, gaidot paisumu. Š ķ ē rsoju tiltu, domā ju, kur ir š ī s dā rgā s viesnī cas viesi, atpū š oties pludmalē . Kur š eit ir pludmale?

Uz viesnī cu ved augstas kā pnes. Viņ as priekš ā apsargs man uzsauc, saka, kur tu ej, es viņ am parā du viesnī cas nosaukumu. Tā kā es viņ u nesaprotu (daž reiz tas ir ļ oti ē rti), es turpinu ceļ u, un viņ š man seko. Augš stā vā mū s sagaida vē l viens cilvē ks, acī mredzot priekš nieks, kurš arī cenš as dabū t man vajadzī go. Rakstu tulkā , ka gribu redzē t pils paliekas. Viņ š ļ auj man skatī ties, bet viņ š man seko visur. Viesnī ca nav lē ta, jū s neļ ausiet nevienam nejauš i)

No pils nav daudz palicis pā ri, un tā nav drupas. Ļ oti labi saglabā jies tornis.

Un blakus siena neizskatā s pē c drupā m. Siena ir skaisti nobalsinā ta, vai nu skaistumam, vai oriģ inā lā bija balta) Jautā ju apsargam, vai š ī ir veca vai pā rtaisī ts.

Viņ š saka – oriģ inā lā siena, tā nenoveco)

Tas neizskatā s pē c 18.  gadsimta)

Atceļ ā ir saulriets.

Dievs nezina, kas, bet skaista)

Mē s abi vakariņ ojā m ar desertu) Vī rs nolē ma, ka Dolce Vita š odien ir jā iekļ auj visā )

Bet š oreiz deserts bija dī vains – pā ris bezgarš ī gas mī klas bumbiņ as un iebiezinā tais piens mazā š ķ ī vī .

Tad es aizvilku savu vī ru uz atpū tas zonu (viesnī cā ir vairā kas atpū tas zonas), un mē s tur pakarinā jā m savus tā lruņ us.

Un tad telpā nebija ne tikai Wi-Fi, bet arī gandrī z nebija mobilā interneta. Un mē s tikai risinā m sarunas ar izplatī tā ju. Fakts ir tā ds, ka pat no mā jā m mē s pasū tī jā m automaš ī nu tikai uz 12 dienā m, lai neciestu Stone Town ar stā vvietu. Viss ir tuvu, tā pē c jums nav nepiecieš ams auto. Man liekas, ka lē tā k ir braukt ar taksi uz lidostu, nekā maksā t vē l vienu dienu par maš ī nu. Bet tests veica korekcijas. Mums jā zvana uz pā rbaudi, un labā k to paņ emt no rī ta, jo pusdienas ir slimnī cā lī dz diviem, bet trijos mums jā bū t lidostā . Jebkura kavē š anā s neatstā s mums iespē ju.

Nomas uzņ ē mums ilgu laiku nevē las maksā t par papildu dienu. Gribam par velti, jo zaudē jā m uz benzī nu, bet izplatī tā js grib par pilnu cenu, un viņ u arī var saprast. Piekrī tu, galu galā par 15 dolā riem.

Kad viss ir izlemts, vī rs dodas uz savu mā ju. Es arī ilgi nesē ž u, vienkā rš i neglā bju no odiem.

Ž ē l, ka atvaļ inā jums ir gandrī z beidzies. Rī t pā rceļ amies uz Stone Town.

Turpinā jums š eit >>>