Hakuna Matata. 5. daļa. Pērtiķi un citi dzīvnieki. Paje un apkārtne

Turpinā jums. Sā ciet š eit >>>
4 dienas. 3. mart
Jau no paš a rī ta atradā m lielu mū su viesu nama plusu - ē diens š eit bija izcils. Brokastis neatš ķ ī rā s ar ī paš u š ķ irni - augļ i, pankū kas vai olas, kafija, sula. Bet tas viss bija ļ oti garš ī gi. Cieņ a š efpavā ram!
Pē c gardā m brokastī m viesu namā mē s devā mies uz Jozani mež u. Š ajā mež ā dzī vo Kē rka sarkanā kolobusa pē rtiķ i. Tie ir vietē jie endē miski, viņ i ir ļ oti mī ļ i, piemē ram, kaķ i)
Es atzī mē ju karti, lai nepazustu. Pateicoties š ai etiķ etei. . . mē s apmaldī jā mies)
Mē s ļ oti ilgi braucā m pa labiem ceļ iem, tad nogriezā mies uz dī vainu zemes ceļ u, kas tika izliets tieš i laukā , tad iebraucā m mež ā , izbraucā m cauri kā dam ciemam, kur visi vietē jie uz mums skatī jā s vē l vairā k. daiļ runī gi nekā iepriekš ē jā vakarā mani vē roja mū su viesu nama viesi. Viņ i burtiski kliedza ar acī m – kur tu ej?
Vī rs š aubī jā s:
Vai esam pā rliecinā ti, ka dosimies uz kā du populā ru vietu? Ceļ š par to nemaz neliecina.
- Tieš i tā ! Š eit ir etiķ ete!
Apmē ram 7 kilometrus pirms atzī mes, kad mež a ceļ š kļ uva neizbraucams un es sā ku domā t, ka mums ar mums nav pietiekami daudz ū dens, es Google meklē ju “Jozā nu mež s, sarkanie kolobī š i” un Google iedeva pavisam citu atzī mi, blakus galvenajam ceļ am, netā lu no Pajes.
- Sasodī ts! Apgriezī simies!
Mež a ciemata pamatiedzī votā ji pē c mums atviegloti nopū tā s)
Uz mež a pievedceļ a ir daudz automaš ī nu. Jā , jau tagad var redzē t, ka vieta ir populā ra. Starp citu, tajā ī stajā , mež a biezoknī mē s nesastapā m pē rtiķ us, izņ emot vienu, kas š ķ ē rso ceļ u ar asti uz augš u ar antenu, tā lu priekš ā )
Jozā nu mež s
Noparkojamies gleznainā izcirtumā , paskatā mies apkā rt un pē rkam biļ etes ar ekskursiju. Vienkā rš i klaiņ ot nav ieteicams - bez Kolobusa te mī t citi, mazā k mī ļ i pē rtiķ i (lai gan zinu vienu, kurš klī da bez gida un iznā ca dzī vs). Mē s iekrī tam "lē no staigā tā ju" pulkā - vienā ģ imenē aug divus gadus vecs bē rns, otrā - seš us gadus vecs, bet mamma ir smagi stā voklī . Nu, mē s ar vī ru arī neesam ī paš i draiski)
Gids ved pa ē smu celiņ iem, rā da Kolobusu un ne tikai, gan priekš ā , gan profilā...
. . . guļ un ne tik. . .
. . . tuvu un tā lu.
Saule jau ir augstu. Mē s ne tikai ejam pa mež u, bet biež i izejam atklā tā s vietā s, un drī z mē s sā kam smē ķ ē t no saules.
Ceļ vedis atrod brī niš ķ ī gu dzī vnieku.
- Neviens nevē las to ņ emt rokā s? Paskaties, cik viņ a ir jauka!
Š is ir Ā frikas milzu simtkā jis, simtkā ja brā lē ns vai otrais brā lē ns, un tas pat neizskatā s pē c kā pura, tač u cilvē ki kautrē jas no smukulī tes.
Simtkā jis skatā s uz mani ar skumjā m acī m.
Nā c pie manis, mī ļ ā ! )
Viņ ai ir mī kstas ķ epas (400 gab. ), viņ a maigi pieskaras tā m un biedē visus manus ceļ abiedrus.
- Neuzdroš inies tagad man pieskarties, vī rs skaļ i č ukst.
Milzu simtkā ja inde nav bī stama cilvē kiem, tač u pē c saziņ as ar to mutē un acī s labā k nekā pt.
Es domā ju, ka gids ekskursijas beigā s nolē ma pajokot. Viņ š mū s ved uz skudru pū zni, stā sta, ka tā das skudras ir ļ oti bī stamas un izved mū s no turienes ar kaut kā diem č igiriem, kur mums uzbrū k...skudras. Esmu biksē s, tā s pakļ aujas man zem biksē m un grauž ceļ us. Sadusmojos, ar spē ku berzu ceļ galus, lai tos saspiestu un ar š ausmā m domā ju, kur var novilkt bikses, lai š ie nelieš i kā pt augstā k. Vispā r situā cija - tu smejies. Vī rs ir noguris, slapjš , dusmī gs, skudru sakosts, nevē las turpinā t ekskursiju, jo ī paš i tā pē c, ka turpinā jums ir mangrovju mež ā , un mangroves jau esam redzē juš i. Tā tad mē s dodamies prom.
Ceļ ā skudras vī rieš a sandalē s ir zvē rī gas un sā pī gi kož . Viņ š iekliedzas, pē kš ņ i aptur maš ī nu, tieš i blakus policijai, un sā k kratī ties ā rā no apaviem. Tad es izlecu ar glā bš anas misiju. Policijas darbinieki bija nedaudz apmulsuš i) Mē s ā tri izklī dinā jā m skudras, mans vī rs uzvilka kurpes, un mē s aizgā jā m. Un viņ i joprojā m stā v tur ar atvē rtā m mutē m. Mē s izlē cā m un ielē cā m tik ā tri, ka tas izskatī jā s pē c reida)
Dosimies uz alu, pa ceļ am piestā jam Pajē , lai kaut ko paē stu.
Kafejnī ca atrodas tieš i pie ceļ a, ir daudz apmeklē tā ju, cenas ir nepieklā jī gas. Apsē ž amies pie galdiņ a, vī rs lū dz atnest ē dienkarti. Meitene brī di skatā s uz mums, tad atnes...milzī gu tā feli, uz kura ir rakstī ta ē dienkarte) Vī rs pielē ca no krē sla, viņ am kļ uva tik neē rti)
Mē s pasū tā m zupu ar jū ras veltē m un salā tiem, tie vā rā s š ausmī gi ilgi. Pirms devos uz Zanzibā ru, izlasī ju, ka pasū tī juma gaidī š ana prasa ilgu laiku, tā pē c sē ž am klusi un gaidā m.
Viņ i atnes zupu, mums uzreiz uzbrū k muš as. Tikai muš u bars! Jū s nekad neesat redzē jis tik daudz muš u! Viņ i acī mredzot plū da no visas Pajes uz š ī s zupas smarž u. Sā kumā nolē mā m, ka š ī vieta blakus virtuvei viņ us piesaista. Pā rvietots. Muš as mums sekoja. Mē s cenš amies to notī rī t, un tad pienā k viesmī le un sā k mū s vē dinā t ar dvieli! )
Situā cija ir nereā la. Zupa ir ļ oti garš ī ga, bet melnā (nedod dievs) meitene, kas mū s fano ar “fan” mums ir neticami apkaunojoš a. Tā da atsauce uz verdzī bu. Mē s lū dzam viņ u apstā ties. Viņ a pā rceļ as uz blakus galdiņ u, jo muš as jau ir pā rcē luš ā s uz turieni. Š ā ds piedzī vojums mums vē l nekad nav bijis! )
Cī nī juš ies ar muš ā m, mē s ejam uz alu.
Ieeja nav lē ta, tualete ir slikta. Vī rs ir š okā par cenā m, es esmu š okā par tualetes veidu) Tieš ā m - ū dens spainis un kauss notecinā š anai. Mē s to redzē jā m Indonē zijā . Bet Indonē zijā viss ir daudz tī rā ks. Kopumā es biju š okā , lī dz biju nepacietī gs Butska kanjonā , savā dzimtenē . Un viss tika atņ emts ar rokā m)
Mē s ejam lejā alā . Nobrauciens ļ oti stā vs, pakā pieni akmeņ i, slapji, nelī dzeni, nervoti. Lejā liels svaigs ezers. Aizlikts. Te vī rs sā k gausties, ka nav tajos š ortos, lai peldē tu, turklā t mugurkaula lū zums te ir gabaliņ š (un pieredze jau ir), un atkā pjas augš ā . Kopā ar viņ u atkā pjas un mū su eskorts. Vā jā ņ i! ))
Un mani nav tik viegli iebiedē t! Nokā pju pie ū dens, izģ ē rbjos, atstā ju kā jā s sporta sandales. Man ir č ī bas peldē š anai, bet es nedomā ju, ka tajā s nolaistos pa akmeņ iem. Kopumā es tos neņ ē mu lī dzi, bet es negribē ju atgriezties automaš ī nā . Ļ oti labas ir sporta sandales peldē š anai, kur ir bail uzkā pt uz akmens, esmu ne reizi vien testē jis.
Bet es joprojā m nevaru saprast, kur ir ē rti nolaisties ū denī . Dzirdu krievu runu, runā ju skaļ i, krieviski, ar visiem, uzreiz:
Kurš zina, kā š eit tikt?
Ar mā jienu palī dzī bu es nokā pju un peldu. Ū dens ir lielisks! Tī rs, forš s! Bet ū denī ir akmeņ i un es iestrē gu vienā vietā , baidoties peldē t tā lā k. Caur ū deni akmeņ i š ķ iet lielā ki, tuvā ki, liekas, ka tagad var braukt pa vē deru. Un tad man blakus izrā dā s poļ i, kā da sieviete mani burtiski velk aiz rokas pa bī stamu vietu. Tā lā k ir liels dziļ š ezers. Ir tik patī kami tur peldē t! Pietiekami nopeldē jies un sarunā jies krievu-ukraiņ u-poļ u valodā , sirsnī gi pateicies savam glā bē jam, kā pju augš ā . Es joprojā m peldē tu, bet uztraucos par to, ka mans vī rs paliek viens.
Es izeju ā rā , viņ š sē ž , garlaicī gi. “Mani” poļ i seko man, viņ u 6 cilvē ku grupa, viņ i uzreiz sē ž aplī un gaida izklaidi.
Es arī lasī ju, ka forš i puiš i š eit dzied lieliskas dziesmas, un es nesteidzos doties prom.
Drī z sā ksies neliels koncerts.
Mums ļ oti patika. Tik relaksē ti un forš i! Bet ī sumā ) Varbū t koncerts bū tu ieildzis, bet viens no poļ iem pamana č ū sku salmos, zem jumta, virs mums.
Es nekad to nebū tu pamanī jis, tas izskatī jā s kā tievs zils vads.
Č ū ska bija ļ oti gara. Viņ a rā poja un rā poja, tagad pazū dot salmos, pē c tam atkal parā doties.
Mē s piecē lā mies, lai to uzņ emtu, un tad puiš i, kuri dziedā ja, to visu pamanī ja. Sā kā s kņ ada, viens no puiš iem paņ ē ma akmeni un smagi meta pa č ū sku. Nokavē ts. Akmens atlē ca un trā pī ja š im polam tieš i kā jā .
Es jautā ju vienam no strā dniekiem, kurš flegmatiski skatī jā s uz notiekoš o:
Vai č ū ska ir indī ga?
Jā ! Ļ oti daudz!
- Vī rs, mums ir laiks doties mā jā s!
Tagad man ir bail no salmu nojumē m. Lī dz ceļ ojuma beigā m viņ a kratī jā s, ar acī m meklē jot č ū skas. Brrr…
Starp citu, manam vī ram Zanzibā ra nepatika. Netī rs, uzmā cī gs, bē gums, muš as, skudras. . . Bet č ū ska viņ am ļ oti patika! ))
Kad atgriezā mies mā jā s, atradā m makš ķ ernieku un zivi. ) Š ovakar vakariņ as bū s lieliskas! Un, patieš ā m, vakariņ as mū su viesu namā bija pat garš ī gā kas par brokastī m) Ja esat Pajē , jums vajadzē tu ierasties š eit vakariņ ā s. Bet viņ i iet gulē t agri, tas ir jā ņ em vē rā .
Vakariņ as bū s vakarā , bet, kamē r vī rs bija istabā , viņ š jau lauzā s.
Un es devos uz pludmali. Jū ra vē l nebija atnā kusi, vienkā rš i bija tajā lieliskajā noskaņ ojumā , kad vē l varē ja peldē t.
Man ir aizdomas, ka vienmē r ir vai nu seklums, vai viļ ņ i. Jo pat tad, kad ir sekla, ir viļ ņ i. Galu galā ir pastā vī gs vē jš .
Bet kaitnieki!
Govis ir pat forš ā kas par kaiteriem. Viņ i lē nā m staigā pa pludmali, pieš ķ ir krā su.
Kur atrodas viņ u kū kas un ko viņ i ē d, joprojā m ir noslē pums.
Ū dens krā sa Paj ir absolū ti neticama, pat salī dzinot ar visa Zanzibā ras ū dens neiespē jamī bu. Viņ a ir zaļ a! Un š is zaļ ums nav purvs un nevis lapu zaļ ums, bet gan spilgta, caurspī dī ga, zaļ a stikla zaļ ums.
Es iekā rtojos zem betona sienas un skrē ju peldē t. Es vienkā rš i neuzdroš inā jos mest mugursomu, pieradinā ju to divā m meitenē m, kuras arī tur atpū tā s.
Es ar viņ iem runā ju vē lā k — viņ i dzī vo Nungvi, bet ieradā s š eit uz vienu dienu. Viņ iem tas ļ oti patī k. Un man tas nepatī k. Man pietrū kst Kizimkaž u, tur varē ja nopeldē ties, bet neplunč ā ties seklā ū denī .
Masai staigā un staigā . Un jū s vē laties tos nosū tī t. Bet viņ i smaida, un jū s smaidā t pretī ) Un tad jū s to nosū tiet tik un tā , jo tas ir neizturami...jū s to sū tā t maigi, smalki un sirsnī gi) Bet viņ i ir ļ oti kaitinoš i! Un tas ir galvenais iemesls, kā pē c manam vī ram Zanzibā rā nepatika - tur ir Zanzibā ri) Tā pē c jū s nevarat ilgi staigā t pa pludmali. Bet es esmu pacietī gs, gā ju, lī dz papē ž i sā ka laizī t paisumu. Meitenes peldē jā s ilgi, es nevarē ju vienkā rš i aiziet, stā vē ju un skatī jos ā rā , lī dz viņ as man pievē rsa uzmanī bu. Es viņ iem pamā ju, ka eju prom, viņ i pamā ja pretī . Es tā lietas tur neatstā tu. Valsts ir nabadzī ga. Un paisums jau bija tā ds, ka lietas gulē ja pie sienas. Un tur ir daudz cilvē ku, kas staigā š urpu turpu, paķ ert mugursomu neko nemaksā . Kopumā es aizgā ju, uztraucoties par viņ u lietā m)
Turpinā jums: š eit >>>
Nedrīkst apmesties Nungvi uz ziemeļiem no "Mama Mia", iepretim Hiltonei, ūdens iet pāris kilometrus - tāds tuksnesis ar kāpām., Paisuma stiprums, protams, mainās atkarībā no mēness fāzes, bet ja gribēsies peldēt, tad bēguma laikā ūdens nebūs.
В Нунгви севернее "Мама Мия"селиться не стоит ,напротив Хилтона вода уходит на пару км -такая пустыня с барханами., сила приливов-отливом конечно колеблется от фазы луны ,но если вы хотите купаться ,там воды не будет в отлив .
"No jūras pūš stiprs vējš, un šis žogs ļauj baudīt prieku saulē"
Bet vai viņi nenomira? :)))))
" С моря сильный ветер, а забор этот позволяет погреться на солнышке в удовольствие"
Та невже ж померзли? :)))))
"No jūras pūš stiprs vējš, un šis žogs ļauj baudīt prieku saulē"
Bet vai viņi nenomira? :)))))
" С моря сильный ветер, а забор этот позволяет погреться на солнышке в удовольствие"
Та невже ж померзли? :)))))
Irēna48, Viņi, protams, nesaldēja) Bet vējš, kad tas pastāvīgi pūš, neļauj sauļoties. es apniktu)
Iren48, Не мерзли, конечно) Но ветер, когда он постоянно дует, мешает загорать. Мне бы мешал)
Irēna48, Viņi, protams, nesaldēja) Bet vējš, kad tas pastāvīgi pūš, neļauj sauļoties. es apniktu)
Iren48, Не мерзли, конечно) Но ветер, когда он постоянно дует, мешает загорать. Мне бы мешал)