Бесконечное турецкое путешествие. Акьяка, Дальян и Памуккале Nebeidzams Turcijas ceļojums. Akyaka, Daljana un Pamukale

Akyaka

1.  daļ a. Nebeidzams ceļ ojums Turcijā . Bodruma

2. daļ a. Nebeidzams ceļ ojums Turcijā . Marmarisa

3. daļ a. Bezgalī gs Turcijas ceļ ojums. Akjaka, Daljana un Pamukale

4. daļ a. Nebeidzams ceļ ojums Turcijā . Kuš adasi

5. daļ a. Nebeidzams ceļ ojums Turcijā . Kapadokija

6. daļ a. Nebeidzams ceļ ojums Turcijā . Cesme, Alacati un atgrieš anā s Kusadasi

Mē s nokļ uvā m piepilsē tā ar parasto autobusu, mums tikai jā izkā pj uz š osejas. Pē c tam vai nu gaidiet autobusu uz pilsē tu, vai arī ejiet kā jā m, apskatot visas panorā mas no putna lidojuma. Ir skaidrs, kuru variantu esam izvē lē juš ies. Svarī gs moments ir tas, ka Turcijā ir vairā kas pilsē tas ar š ā du nosaukumu, un tagad mē s atrodamies pie Marmarisas. Pilsē ta sagaida tū ristus ar neierobež otu jū ru, kurā ietek kristā ldzidra upe ar kruī zu laivā m.

Un tas viss nav tikai skaisti vā rdi, š eit pilsē tas skaistums ir patieš ā m tuvu burvī bai. Vietē jiem tā ir turku Venē cija. Pirmo prieku š eit var gū t vienkā rš i ejot gar upi, š ķ ē rsojot augstu tiltu un iegremdē jot pa taciņ u kaut kur niedrē s, bet tas ir ja nebaidā s no č ū skā m) Man jā iet strā dā t ar č ū skā m, esmu ļ oti laimē jies tos atrast. Otrs prieks, protams, ir aptuveni 30 minū š u brauciens ar laivu pa to paš u upi.

Ū dens krā sa š eit mainā s vē l straujā k nekā Turunc pludmalē . Jā , viņ š vispā r ir kaut kā ds nereā ls.

Vienmē r kaut kas notiek aiz borta. Vai nu mazi putni ligzdo ar saviem cā ļ iem, vai neapmierinā tas zosis dzen prom laivas, vai nereā la skaistuma zemū dens bedres.

Pē c laivas jā pā rvietojas uz kempinga zonu, tur ir celiņ i, pa kuriem var klejot pa klinti virs zilā s jū ras. Jū s varat peldē ties vai vienkā rš i baudī t dzī vi, kā jas karā jot no ī paš ā m terasē m. Jū ras temperatū ra š eit bija patī kama, lai gan mē s nepeldē jā mies.

Bet ļ oti forš ais ir tas, kā vietē jie iedzī votā ji visu š eit ir pielā gojuš i atpū tai. Mež a zonā ir pat izlietnes ar ū deni. Š ajā pilsē tā jū s esat pilnī bā iegrimis turku brī vdienu atmosfē rā . Tiklī dz radā s apetī te, devā mies izvē lē ties sev omulī gu restorā nu pie upes, bet tā arī pie zosī m. No vienas puses, š ķ iet, ka š eit ir daudz restorā nu, bet ē dienkarte un angļ u valodas runā š ana jau ir diezgan grū ts uzdevums. Bet, par laimi, ar to tikā m galā , turklā t es iepazinos ar jaunu ē dienu - menemen. Š ī patiesī bā ir omlete ar tomā tiem, bet cik garš ī gi viņ i to gatavo Turcijā . Tagad esmu pievienojis katra Turcijas ceļ ojuma obligā to ē dienu sarakstu.

Lai gan zosis bija vairā k apmierinā tas ar mū su ekmeku baliku un jo ī paš i vairā k ekmeku. Tač u š ī mā jī gā restorā na apmeklē jums palika atmiņ ā ar Miš as pasū tī to piena kokteili. Kokteilis tika atnests kā labā kajā s Holivudas filmā s. Tikai paskatoties uz to, jū s sā kat ē st. Garš o pat labā k nekā izskatā s. Š ķ iet, ka viņ i jau ir ē duš i un dzē ruš i, bet te ir dilemma - bija zemeņ u un bija ideā ls, bet, ja tagad aizbrauksim, mē s nekad neuzzinā sim, cik tas ir ideā ls ar banā nu garš u.

Pasū tī ju vē l vienu, tā garš oja nedaudz mazā k perfekta nekā zemenes. Bet ko darī t, ja vaniļ a ideā lā gadī jumā ir kā zemeņ u un banā nu summa? Pasū tī jā m arī vaniļ u. Jā , viņ i visi ir labi! Š o kokteiļ u izskats un garš a pilnī bā atspoguļ oja mū su iespaidu par jaunatklā to pilsē tu.

Tagad varat staigā t pa upi lī dz vietai, kur laivas vairs neiet. Tur upe kļ ū st seklā ka, veidojot vē l vienu atpū tas zonu, kur saslapinā t kā jas vai vienkā rš i apcerē t mū ž ī bu. Neskatoties uz karsto laiku, ū dens upē uzreiz nā ca pie prā ta. Krokodilu aukstums bija vē ss lī dz kaulam. Te pat varē ja redzē t, kā upē ieplū st arvien vairā k avotu. Mē s te tik ļ oti atvē sinā jā mies, ka izrā dī jā m pat neticamu drosmi – devā mies pastaigā uz pilsē tas nomali kaut kā du drupu meklē jumos. Bija karsts, drupas tika atrastas, tā s, kā gaidī ts, bija drupas. Tos meklē jot, bijā m tik tā lu, ka tagad vē l ilgi atgriezī simies pilsē tā .

Mums joprojā m š ķ ita, ka ā rā ir karsts, bet, kā izrā dī jā s, tas bija tikai treniņ š pirms ī stā s turku vasaras. Mū su secinā jums par Akyaka ir š ā ds: ja jū s ieradī sities Marmarisā , tad š im paradī zes gabalam noteikti ir jā bū t jū su apskates objektu sarakstā . Tagad mums bija uzdevums atgriezties. Ar dolmusu izbraucā m no pilsē tas uz galveno š oseju, bet radā s problē ma - mikroautobuss kursē apmē ram reizi 30 minū tē s un ja bū s pilns, tad vienkā rš i neapstā sies, bet no Muglas brauks pie jebkura pilna ā trumu. Un tā bija problē ma daudziem. Pē c tam, kad veltī gi gaidī jā m mikroautobusu, nā cā s pā rslē gties uz jau pazī stamo stopē š anu. Bet sacensī bas te joprojā m bija tā das paš as, uzreiz skrē ja braš ie stopotā ji. Bet mē s zinā m, kurš ir ī stais profesionā lis. Nez kā pē c maš ī nas nemaz negribē ja apstā ties š ajā posmā .

Dā š a izrā dī jā s patiesa profesionā le. Viņ a izveidoja acu kontaktu ar vienu no š oferiem, kurš tajā brī dī samazinā ja ā trumu, bet nesamazinā ja ā trumu, lai mē s domā tu, ka viņ š vē las mums pacelt. Tad maš ī na nobrauca 150 metrus pietiekami tā lu un jau apstā jā s un bija skaidrs, ka puisim vienkā rš i nav laika laicī gi nobremzē t. Drosmī gie stopotā ji asi uzrā vā s, bet, kamē r viņ i mē ģ inā ja saprast, kā pē c maš ī na nolē ma apstā ties tik tā lu, mē s ar Daš u, Miš u jau metā mies tai pretī no visa spē ka. Puika, es nezinu, kā pē c tu apstā jies, bet mums jā nokļ ū st Marmarisā . Dabiski, ka š oferis runā ja tikai turku valodā un vē lē jā s pirms iekā pš anas kaut ko svarī gu noskaidrot, kaut ko teica par atļ auju. Es piekritu visiem viņ a turku jautā jumiem, un mē s uzkā pā m pie viņ a. Pē c prā ta vē tras sapratā m, ka policija aptur maš ī nas un visiem jā bū t dokumentiem. Citam precizē jumam es teicu “Hes kodu”, mū su elektroniskā ceļ oš anas atļ auja Covid laikā , kas bija mū su tā lrunī . Puisis bija pilnī bā apmierinā ts ar atbildi. Š oferis bija diezgan runī gs. Mē ģ inā jā m izlauzties cauri turku-angļ u barjerai un pat salī dzinoš i sapratā mies, bet vai nu katrs visu saprata savā veidā . Un jau iebraucot Marmarisā mū su piedzī vojumu kolekcija gandrī z papildinā jā s ar kā rtē jo negadī jumu. Mū su draugam tik tikko bija laiks nobremzē t pirms trieciena. Bet vispā r mums ļ oti paveicā s š ajā ceļ ojumā , jo esam dzī vi un veseli? Lai gan Turcija nepā rprotami cenš as no mums atbrī voties.

Daljans

Š is ir viens no retajiem gadī jumiem, kad dodamies ekskursijā , jo svē tdienas bloķ ē š anas laikā bija ļ oti problemā tiski nokļ ū t Daljanā bez automaš ī nas. Neskatoties uz to, ekskursijas kvalitā te pā rspē ja cerē to, mū s pat neņ ē ma ne uz vienu veikalu. Patieš ā m, puiš i visu organizē ja no sirds. Es neatceros, kā di puiš i tie bija, viens no simtiem ielu aģ entū ru. Pirmā lieta, kas mums patika, bija tas, ka autobuss nesasauca visus viesnī cā , bet savā ca visus pa galveno ceļ u netā lu no viesnī cas. Rezultā tā liels autobuss ā tri sapulcinā ja pilnu pansiju, un mē s devā mies ceļ ā . Ekskursijas sirds ir zilo krabju zveja Daljanā . Gids, kuru interesē ja fakts, ka tū risti vakariņ ā s pasū tī ja krabi, ļ oti aktī vi pievē rsā s tieš i š iem krabjiem. Sā kumā no interesanta stā sta par Marmarisas reģ ionu mē ģ inā ju smelt noderī gu informā ciju, tač u vā rda “krabis” skaits katrā pieteikumā pā rsniedza visas pieļ aujamā s normas. Tas izklausī jā s š ā di. Tā dos un tā dos gados š ajā teritorijā dzī voja tā das tā das tautas, tā s iekaroja citas tautas, kas, starp citu, atveda krabjus! Galu galā nez kā pē c jebkurš stā sts nonā ca lī dz krabjiem. Nolē mu paklausī ties mū ziku un pē c brī ž a apstā jos, lai saprastu par ko viņ i runā , pirmais ko dzirdē ju bija “Starp citu, Daljanas zilie krabji dzī vo tikai Daljanā ! ”. Es turpinā ju klausī ties mū ziku. Bet augstā kajā sabiedrī bā es tagad varu pastā stī t daudz faktu un neticamus stā stus par Daljanas zilajiem krabjiem! Esmu pā rliecinā ts, ka š ajā dienā tika uzstā dī ts absolū ts pasaules rekords vā rda “krabis” izrunu skaitā autobusā . Tā nu nonā cā m pie mola, tagad ar mini laivā m kuģ ojam pa plaš u un gleznainu ezeru kaut kur tā lumā . Un jā , es gandrī z aizmirsu svarī gu punktu, uz laivas mums uzreiz parā dī ja krabja fotogrā fiju! Interesants fakts ir tas, ka visu š o krabju stā stu bloķ ē ja frā ze "Mana kā ja! " no multfilmas, kuru Miš a noskatī jā s nā kamajā dienā . Multfilmu seriā la bū tī ba vienkā rš i izvē rtā s tajā , ka visa sē rija praktiski sastā vē ja no š ī s frā zes atkā rtoš anas, bet tā , ka siž ets pat parā dī jā s. Tā tad jau nā kamajā dienā mums bija jauna parazitē još a frā ze “Mana kā ja! ”, bet pagaidā m atgriezī simies pie krabjiem! Krabji ir tā di radī jumi. . . Joks, mē s tikko aizbraucā m uz otru ezera galu. Š eit mū s gaidī ja dubļ u baseini un zivju pī lings!

Dī vainā kā rtā Miš a sā kumā nevē lē jā s iekļ ū t dubļ os. Man tas bija ļ oti pā rsteidzoš i, jo visiem bē rniem ir jā kā pj dubļ os. Vecmā miņ a man vienmē r teica, ka man pagalmā ir visnetī rā kā s rokas, un dzird tikai mani! Bet viņ a vē l nezinā ja, ka viņ as mazdē ls pē c ceturtdaļ gadsimta ieņ ems pirmo vietu oratora kursos. Tagad atliek ieņ emt pirmo vietu cī ņ ā s dubļ os, lai noslē gtu geš taltu. Galu galā Miš a nebija ilgi jā pierunā . Slikts piemē rs ir lipī gs, bet vecā ki iekļ uva netī rumos. Š eit ir ē rti, pē c dubļ u baseina var ielē kt ezerā nomazgā ties. Un pat š eit ū dens ir patī kamā temperatū rā . Acī mredzot aukstā jū ra marš rutā iekrī t tieš i pie mū su viesnī cā m.

Pē c mizoš anas ar zivī m kuģ ojā m ar laivā m pa paš u upi. Gan upe, gan ezers ir ļ oti smuki, ekskursija vienkā rš i priecē ja aci. Lai gan Marmarisas reģ ionā , manuprā t, viss priecē aci. Pa ceļ am laiva kuģ o gar klinš u kapenē m, kā arī ļ oti mā jī gā m pilsē tiņ ā m.

Mē s devā mies uz vietu ar krabju populā ciju. Mums iedeva ā ķ us ar gaļ u. Krabis nav noķ erts uz ā ķ a, bet pieķ eras gaļ ai ar nagiem. Katrs meta savas "makš ķ eres". Pirmā s pā ris minū tes bija klusums, nekas neskanē ja. Un tad notika rets gadī jums. Gandrī z pirmo reizi mū ž ā es kaut ko noķ ē ru! Tas bija slavenais Daljanas krabis!

Tagad loms gā ja ā trā k, bet vienalga, ne visiem bija tas gods noķ ert krabi, bet Daš a izvilka daž us. Bija jautri, bet ne daudz. Tad mū s atveda uz krā š ņ u iesmu, kur varē jā m peldē ties viļ ņ ainajā jū rā un vē rot milzu bruņ urupuci. Kas ik pa laikam negribot parā dī jā s virspusē . Bet tad laivas kapteinis pamā ja ar ē dienu, un bruņ urupucis sā ka parā dī ties daudz biež ā k. Kā viņ i š eit mums paskaidroja, bruņ urupuč iem un krabjiem ir konfrontā cija. Kad bruņ urupuč i ir mazi, tie ē d krabjus, kad bruņ urupuč i izaug, tie sā k ē st krabjus.

Pē c vannoš anā s procedū rā m vakariņ ojā m ar krabjiem. Atceļ ā mē s ar Daš u iekā rtojā mies laivas priekš galā un ļ ā vā m garā mejoš ajā m ainavā m iziet cauri mums. Katru dienu mē s nonā kam pie kā da “smieklī ga” stā sta, arī š is nebija izņ ē mums. Vietē jā policija nolē ma pā rbaudī t mū su laivu. Bet viņ š un kapteinis pā rprata viens otru, un mū su laiva pilnā ā trumā ietriecā s policijas kontrolpunkta vā rtos. Starp citu, slē dzenes siena izrā dī jā s cieta. No malas varē tu š ķ ist, ka kapteinis gribē ja izlauzties cauri sienai un aizbē gt, kā filmā s par aģ entu 007. Pie mū su laivas pietauvojā s ž andarmu kuģ is.

Mums visiem tika lū gts uzrā dī t dokumentus vai viņ a kodus. Tad viņ i kaut ko saskaitī ja un salī dzinā ja ar oficiā lajiem sarakstiem. Tad viņ i attauvojā s un aizpeldē ja. Mū su gids apsē dā s netā lu no mums kuģ a priekš galā un teica: "Mē s kuģ ojā m, kapteinis saņ ē ma 1.000 eiro sodu. " Izrā dī jā s, ka Covid laikā viņ i nevarē ja uzņ emt tik daudz tū ristu un amatpersonas deklarā cijā viņ i nenovē rtē ja tū ristu skaitu uz laivas. Bet atkal ekskursija bija laba! Tas bija mū su pē dē jais vakars Marmarisā , gā jā m pa promenā di, cenš oties iepriekš izbaudī t vakara kontrastus. Un vispā r te viss ir tik jauki, vai vajag iet tā lā k? Vē lē jā s braukt arī ar velosipē diem, tač u no trim pieejamajiem tikai viens izrā dī jā s normā ls. Miš a devā s vizinā ties un nobrauca pagriezienu mū su viesnī cas virzienā . Tā tad, kur pazuda mū su mazulis? Kā pē c neviens vakars š eit nepaiet cilvē ciski. Par laimi, pē c apmē ram desmit minū tē m Miš a saprata, ka vietas ir palikuš as pavisam nepazī stamas, un brauca atpakaļ . Tagad esam atkal kopā .

No rī ta, ardievu pilsē tai, Miš a atvadā s no draugiem, tagad mē s ejam tā lā k! Bet vispirms noteikti paē diet autoostā . Mums jau ir minitradī cija ē st autoostā s. Tagad mē s noteikti varam doties. Turcijas autobusi ar savu komfortu papildina mā jī gumu mū su braucienos ne pirmo reizi. Š ī ir viena no priekš rocī bā m ē rtai ceļ oš anai pa valsti. Autobusu ir daudz, tie kursē biež i, ir ļ oti ē rti un lē ti.

Pamukale

Mē s braucā m š eit ar nelielu pā rsē š anos Denizli. Man nez kā pē c š ķ ita, ka pilsē tai ar š ā du nosaukumu ir jā bū t kaut kā ī paš ai un noteikti ieies mū su ceļ ojumu vē sturē . Bet vē l drū mā ku un drū mā ku pilsē tu var neatrast. Labi, ka mums š eit ir tikai transplantā cija. Es pat nespē ju noticē t, ka burtiski 20 km attā lumā mū s sagaida pasaules brī nums. Iekā pā m mazā busiņ ā . Interesants fakts ir tas, ka pat tad, kad lī dz Pamukalei bija palikuš i tikai daž i kilometri, apvidus joprojā m neko interesantu neliecinā ja. Bet ar Kapadokiju patiesī bā ir tas pats, ja braucat no Kaiseri. Un te mē s esam mazas pilsē tiņ as paš ā centrā .

Š eit pieturē sim vairā kas naktis, tagad ā tri jā atrisina visi aktuā lie jautā jumi, lai tiktu laikā . Bet atbildes jau skrē ja pie mums. Pirmais garā mgā jē js teica, ka viņ am te ir lē tā kie baloni par 47 dolā riem, otrs garā mgā jē js mū s sveicinā ja un teica, ak, jū s esat no Bellamartimo viesnī cas! Jū s tur! Un viņ š norā dī ja mū su viesnī cas virzienā . Š ķ iet, ka Pamukalē kā mež onis ierodas tik reti, ka visi pilsē tas iedzī votā ji jau zina par mū su reģ istrē š anos vietē jā viesnī cā . Tad kā ds cits vī rietis mē ģ inā ja mū s aizvilinā t uz savu viesnī cu, un viņ š mū s noslī cinā ja par savas pā rliecinā š anas cenu, es joprojā m nesapratu, kam bū s jā maksā par izmitinā š anu))) Arī mū su viesnī cā mū s sagaidī ja ar prieku. Tiklī dz pieslē dzos internetam, pienā ca ziņ a no vā cu kolē ģ iem no “HELP” darba.

Jā , starp citu, es paņ ē mu trī s dienu atvaļ inā jumu Pamukalē . Kad sā ku iedziļ inā ties bū tī bā , kā pē c kā ds steidzami jā glā bj, sā ku saprast, ka tas vā roš ais reaktors tagad sasniedz sprā dziena punktu. 15 minū š u laikā izdevā s saskaņ ot darbī bas tā , lai visi viens otru pareizi saprastu un projekts pā rstā ja lidot no klints uz Marianas tranš ejas dibenu. Bet, kā izrā dī jā s vē lā k, man vienkā rš i izdevā s uz ī su brī di aizkavē t “reaktora sprā dzienu”. Tagad vē l jā papē ta, kur te bumbiņ as lē tā kas. Uz

kartē spī dē ja daudz ceļ ojumu aģ entū ru. Tač u š ķ iet, ka neviens no viņ iem nav pā rdzī vojis pandē miju. Atrast aģ entū ru ar baloniem izrā dī jā s patieš ā m grū ts uzdevums. Bet galu galā mē s no autobusu biļ eš u pā rdevē jiem samaksā jā m 43 USD par personu. Vienī gā problē ma bija rezervā cijas laikā , mē s nevarē jā m atcerē ties mū su viesnī cas nosaukumu. Bet, kā beigā s izrā dī jā s, tā bija tikai valodas iesildī š anā s pirms mū su nā kamā s viesnī cas, kur nosaukums nav izrunā jams, mē s to nevarē jā m izlasī t. Vē lā k mums pat bija konkurss, kurš pirmais atcerē sies visus Erciyes viesnī cas nosaukuma burtus. Nā kamais svarī gais uzdevums ir atrast restorā nu, kurā vienmē r bū s prieks atgriezties pē c mū su garajiem ceļ ojumiem. Š eit ir ļ oti daudz restorā nu, bet galvenais ir atrast tā du, kurā ar prieku atgriezī sies pē c gada. Atradā m sev tā du restorā nu, tas bija Mehmets Heaven, lai gan nez kā pē c ir diezgan zems vē rtē jums. Bet visticamā k vadī ba vienkā rš i mainī jā s uz labo pusi.

Tas bija tā ds ē dienreizes formā ts, kad tevi apbē ra ar komplimentiem un tu š ķ iries no saimnieces gandrī z apskaujoties. Miš a vispā r teica, ka š ī restorā na dē ļ vē las atgriezties Pamukalē . Bet atkal, kas zina, kā bū s ar laiku. Piemē ram, Kapadokijā mē s “noņ ē mā m zelta š ķ ī vi” vienam no š ī ceļ ojuma restorā niem. Tikmē r visas mū su vakariņ as notiks ar skatu uz slaveno kalnu. Vienreiz jau esam š eit ieraduš ies ekskursijas ietvaros, bet tā s ir pavisam citas emocijas š eit dzī vot un atbraukt uz ī su brī di ekskursijā . Atrodoties š eit vienatnē , baltais kalns ir pieejams visu diennakti un no visā m pusē m, tas ir, ne tikai tur, kur ir ieklā ti marš ruti. Un kalns bija liels. Jau no pirmā vakara celš anā s bijā m pilnī bā sajū smā . Vakara saulei š eit ir blā vi zelta nokrā sa, visa ieleja no kalna izskatā s kā rudens ainava, kas gleznota ar eļ ļ as krā su triepieniem uz audekla.

Tā pē c paskaties un vari atklā t sevī mā kslinieka talantu. Mē ģ inā jā m tā dā s vietā s uzkā pt kalnā , lai nesabojā tu pirts malas un konstrukcijas - travertī nus.

Otra balva savvaļ as ceļ otā jiem bū s savvaļ as dzī vnieki. Pē c saulrieta lapsas iznā k medī t! Lai gan viņ i cenš as turē t distanci no cilvē kiem, atrast viņ us š eit nebū t nav grū ti.

Mums pat bija brī dis, kad ielū kojā mies krē slas tumsā , un no turienes no bedres uz mums paskatī jā s lapsas mazulis. Kā rtē jo reizi, apbrī nojot Turciju, devā mies uz viesnī cu vakara peldē baseinā un nakts arbū zu. Viesnī cā mū s gaidī ja krustmā te, kaķ a mā te un viņ as kaķ enī te. Daš ina izaicinā jums veiksmī gi turpinā jā s dienu bez arbū za. Tiesa, š os arbū zus meklē t bija arvien grū tā k.

Ī paš i š eit, kad gandrī z viss ir slē gts. Bet, dī vainā kā rtā , vienā no veikaliem no kaut kurienes uznā ca arbū zs, kurš mū s gaidī ja. Un nā kamajā rī tā mū s gaidī ja lidojums ar gaisa balonu. Patiesī bā mē s ilgi spriedā m, vai ir vē rts lidot otrreiz, jo Kapadokijā bijā m jau lidojuš i starp pusotra simta gaisa balonu, un š eit bū s mazā k par desmit.

Bet, pirmkā rt, Miš a vē l nav lidojusi, otrkā rt, cenu 43 dolā ri no cilvē ka par gaisa balonu var uzskatī t par brī vu, ņ emot vē rā , cik baloni maksā ja pirmspadomju laikos un cik maksā lidoš ana Ukrainā . Pacē lā mies, nebija mazā k burvī bas un sajū smas kā Kapadokijā !

Tas bija tikpat skaisti un maģ iski. Un pats galvenais, viedokļ i, š eit tie nav sliktā ki! Baltais kalns dara savu darbu. Pat gaisa balona kapteinis man iedeva nelielu uguni. Pats kapteinis lidojuma laikā lielī jā s, ka š is ir viņ a pirmais lidojums un viņ š ļ oti baidī jā s! Tajā brī dī visiem bija bail. Mana pirmā doma bija, ka daž kā rt arī piloti pirmo reizi lido lidmaš ī nā , mē s to vienkā rš i nezinā m. Lai gan nepā rprotami ir stū rmanis, kurš ir pieredzē jis. Bet gaisa balonam ir tikai viens pilots. Kapteinis ā tri nomierinā ja, ka joko.

Bet tagad jū s nesaprotat, viņ š jokoja, lai nomierinā tos vai tieš ā m jokoja) Kopumā mē s lidojā m lieliski! Ja jau esat lidojis Kapadokijā , arī š eit ir jē ga atkā rtot. Tad kapteinis mū s sagatavoja smagai piezemē š anā s, tač u pē dē jā brī dī pā rdomā ja un lika visiem atpū sties. Piezemē š anā s bija tik mī ksta, ka kā das piecas minū tes mē s vienkā rš i karā jā mies virs zemes, nekrī tot. Vai tu lidoji? Tagad jū s varat ieturē t brokastis. Brokastis š ajā viesnī cā bija lieliskas! Vai arī esmu vienkā rš i noguris no brokastī m, kas iekļ autas. Savā di, bet var arī apnikt viss iekļ auts.

Nā kamā savvaļ as ceļ ojumu priekš rocī ba ir tiesī bas uz pirmo ekskluzī vo ieeju kalna maksas teritorijā . Tas ir, visi travertī ni ar ū deni š ī vā rda tieš ajā nozī mē bija mū su personī gi. Vē l bija daž i tū risti, bet mē s tā dā teritorijā praktiski nekrustojā mies.

Miš a uzreiz iedomā jā s vannā ar ū denskritumu un teica, ka paliks š eit, lai kluptu, kamē r mē s brauksim pa apkā rtni. Laika gaitā sā ka celt tū ristu autobusus, bet mē s te jau bijā m pietiekami uzbrieduš i, vienkā rš i varē ja doties pastaigā pa teritoriju. Mē s devā mies kaut kur diezgan tā lu uz drupā m.

Tikmē r Ā pš a kungs lejā kā rtoja savas lietas. Turklā t tas izskatī jā s tik lietiš ķ i, ka rodas jautā jums: "Ko jū s panā cā t? " uz š ī biznesa ā pš a fona. Sauksim viņ u par Jevgeņ iju. Tikmē r Jevgeņ ijs kaut kā ieraudzī ja mū su pā rsteigto skatienu un steidzā s skriet atpakaļ biezoknī . Protams, mē s patieš ā m gaidī jā m, ka Jevgeņ ijs atgriezī sies, tač u viņ u mū su kompā nija neinteresē ja, vai arī viņ š vienkā rš i nezinā ja angļ u valodu un bija kautrī gs, lai gan no malas izskatī jā s diezgan paš pā rliecinā ts. Tā lā k marš rutā mums bija bruņ urupucis. Un, spriež ot pē c virziena, viņ a steidzā s satikt ā psi. Ak jā , mē s arī redzē jā m drupas, bet, godī gi sakot, pē c vietē jā s faunas tā s jau ir izgaisuš as otrajā plā nā . Lai gan amfiteā tris š eit noteikti ir labs! Kopumā objektā pavadī jā m gandrī z 4 stundas.

Un mē s tikā m uzlā dē ti ar saules vitamī nu mē neš iem uz priekš u. Starp citu, interesants moments ir tas, ka visa brauciena laikā es ne reizi pat neizdegu, neskatoties uz než ē lī go sauli un manu jutī go ā du. Ļ oti svarī gi ir laicī gi iesmē rē t krē mu un viss bū s skaidrs! Tā kā balto travertī nu esam jau redzē juš i pietiekami daudz, tad tagad varam droš i doties uz kaimiņ pilsē tu Karahay? t apskatī t sarkanos.

Karahayat

Sarkanie travertī ni ir pilnī gs pretstats skaistumam. Pamukalei ļ oti paveicā s, ka viņ i ieguva baltos. Lai gan, ja jau ceļ ojat uz š ejieni, tad noteikti jā ielū kojas vē l kā dā mazā Turcijas pilsē tiņ ā . Vismaz priecā jies par to, kā das patī kami zemas cenas ir Turcijā . Š ajā pilsē tā izpildī jā m vienu no ceļ ojuma mē rķ iem - izmē ģ inā t kokorech. Š is ir kuņ ģ a ē diens. Ē diens mums ī sti nepatika, tač u pieredze noteikti bija jautra. Otrs kulinā rijas atklā jums bija zī dkoka sula.

Mē s viņ u agrā k neesam redzē juš i savā s takā s. Atš ķ irī bā no kokorech, zī dkoka sulu noteikti iesaku! Zem š ī s sulas pat sarkanie travertī ni izskatā s kā nekas) Tagad tasi turku kafijas ar tē ju un varam doties atpakaļ uz pamatni. Lai arī š odien cē lā mies č etros no rī ta, saulrietu tā dā skaistumā palaist garā m bū tu zaimoš ana, tā pē c pē c sā tī gas maltī tes esam atpakaļ baltā kalna galā starp eļ ļ ainajā m ainavā m. Tagad nakts baseins un jū s noteikti varat gulē t. Nu ū dens ir tik forš s visur, pat naksnī gajos baseinos.

Kaklik

Jau no agra rī ta sakravā jā m mantas un braucā m uz Denizli uz autoostu. Tur mē s atstā jā m mantas par velti pie vī rieš a, kuru nezinā jā m, kurš pā rdeva daž as biļ etes un devā mies meklē t mikroautobusu, kas mū s aizvestu uz Kakliku. Un no turienes jums bū s kaut kā jā nokļ ū st pazemes travertī nā m. Mikroautobusa vadī tā js teica, ka viņ š pilnī bā atrisinā s mū su problē mu, ja nemaldos ar 30 lirā m katram (3.5 USD). Mē s devā mies viņ am lī dzi ar parastu mikroautobusu. Pē c 30 minū tē m viņ š mū s izlaida un nodeva kā dam vī rietim maš ī nā . Viņ š mū s aizveda tieš i uz alu un teica, ka tieš i pē c stundas un č etrdesmit minū tē m viņ š mū s savā ks tieš i no š ejienes. Un lī dz š im neviens mums naudu nav ņ ē mis. Š ajā laikā mikroautobusa vadī tā js paspē s nokļ ū t gala pieturā un atkal pabrauks garā m Kaklikam pretē jā virzienā , un viņ a draugs ar maš ī nu iesē dinā s mū s tieš i atpakaļ braucoš ajā mikroautobusā . Shē ma darbojā s lieliski, tač u mikroautobusa vadī tā js prasī ja vē l 5 liras (0.6 USD) par taksometra pakalpojumiem. Grū ti noticē t, ko mē s tikko izdarī jā m par 4 $, lai gan vakar pat nevarē jā m iedomā ties, kā nokļ ū t š ajā alā un atgriezties. Tagad par paš u alu. Teikt, ka tas bija forš i un neparasti, nozī mē neteikt neko. Tā du dabas brī numu nebiju redzē jis un pat nezinā ju, ka ir pazemes “Pamukkale”. Apavus labā k atstā t pie ieejas.

Tā kā ū dens uz takā m vietā m ir lī dz potī tē m. Un tur ir pazemes upes un ū denskritums. Oho efektu mē s š eit noķ ē rā m lī dz galam. Un tajā paš ā laikā atvē sinā jā s no karstā laika. Paš ā nobrauciena sā kumā ir neliels ezers ar kristā ldzidru ū deni. Protams, bū tu pieticis ar 30 minū tē m, bet pirmsCovid laikos bija arī termā lie baseini. Tagad var apbrī not ezeru ar lielu bruņ urupuč u populā ciju, kas ar izsalkuš u skatienu gaida vai nu ē dienu, vai kā du no tū ristiem nokritī s.

Noteikti iesakā m apmeklē t alu, papildus ceļ am ir arī ieejas maksa, bet tas ir kaut kā diezgan simbolisks. Un ar to mans minibrī vdienas beidzas, un mē s gaidā m citu vietu. Ejam tā lā k! Vienkā rš i paņ emiet mū su lietas no turku onkuļ a.

Turpinā jums Kusadasi