Саклыкент Saklikent

Apmeklē ju Saklikent aizu!!! ! !

Pirmo reizi ar dž ipiem devā mies ekskursijā ielu aģ entū rā . Faktiski tas izrā dī jā s dabisks dž ipu safari ar š ā du programmu: braucā m garā m Tlosam, tikai piestā jot bildē ties pie pakā jē , Yakipark pusstundu, Loloto Saklikent Gorge 1 stundu (pastaiga pa aizu pati) plus pusdienas. Laika pietika, lai š ķ ē rsotu trakojoš o upi un ar kā jā m ieietu nedaudz dziļ ā k aizā . Tad mē s apstā jā mies kā dā vietā , kur varē ja gulē t ā rstnieciskajos dubļ os...un mā jā s. BET man nepietika ar stundu pastaigā ties pa aizu, gribē jā s tikt lī dz galam. Tā pē c es nolē mu doties uz savu dolmuš u no Feti. Draugs negā ja, un viņ ai pietika ar pirmo ekskursiju.

Tā nu es nonā cu finā lā no Calis uz Fethiye, un vietē jais barkeris teica, ka vajag dolmuš u uz Saklikentu, prasī ja 20 liras un palū dza apsē sties gaidī t. Viņ i man iedeva biļ eti un teica: Tlos, Yakipark, Saklikent.

Tad sapratu, ka acī mredzot izvē lē jos nepareizo, izvē lē jos dolmuš ku, Bet nav ko darī t, manas angļ u valodas zinā š anas ir praktiski uz nulles, kā suns daļ u saprotu, bet neko nevaru pateikt. Es domā ju, ka ir pareizi to tur redzē t...jo ī paš i tā pē c, ka grupa, š ķ iet, kļ ū st normā la. Iekā pā m dolmushā.11os un aizbraucā m, smuki pacienā jā m ar Coca-cola un drī z vien izlaidā m pie kā das alas. Kur mū s uzaicinā ja kā du pusstundu pastaigā ties gida pavadī bā , vienuviet velves bija tik zemas, ka nā cā s kā pt pā ri tepat ilgi rū pī gi noklā tam paklā jam. Tad atpakaļ uz dolmuš u, dodamies uz man jau pazī stamā m vietā m....un pā rvē rties par Tlosu. Kad mū s izlaida, itā ļ i jautā ja, cik tā lu lī dz Saklikentai (acī mredzot viņ i jau gribē ja staigā t), uz ko gide atbildē ja: “Ir apmē ram 40 minū tes gā jiena, bet kā pē c iet? Tagad apstā jamies š eit uz vienu stundu, tad dodamies uz Saklikentu. Mē s tur stā vam 3 stundas. Un tad uz Feti. Tad es biju sajū smā , beidzot varē ju klī st pa Tlosu. Ieejas maksa 5 liras.

Un visbeidzot braucam lī dz Saklikentai. Mū su daudzvalodu grupa (starp citu, mū su dolmuskā , izņ emot mani, nebija neviena krievu) tika uzaicinā ta pusdienot par papildu samaksu. maksa un tad pastaiga pa aizu. Bet es nolē mu, ka vispirms pastaiga un tad pusdienas, jo ī paš i tā pē c, ka nezinā ju, cik ilgs bū s viss pā rgā jiens lī dz aizas beigā m. Ieeja aizā.5 liras. Tikusi lī dz kafejnī cai, nomainī ju š ī ferus pret č ī bā m (man bija gumijas no Ē ģ iptes, peldē š anai jū rā , zole nebija tik plā na kā tā m, kuras tur pā rdod). Es jutos ē rti. Tā pē c, ja ir kaut kas tā ds, labā k to ņ emt, ir stulbi tur iet ar š ī feriem, pa ceļ am bija daudz pazaudē tu š ī fera. Lī dzi esoš ā s lietas ieliku ū densnecaurlaidī gā somā un ieliku mugursomā , lai rokas bū tu brī vas. Tā nu nonā cu pie š ī s kū sā još ā s upes (pulkstenis bija 14.45), kur ū dens ir ļ oti ledains, nezinu cik grā du, bet cauri var iziet.

Nezinu, vai vienmē r, bet augustā pā ri upei tika izstiepta virve, pie kuras visi š ķ ē rsoja š o spē cī go trakojoš o straumi. Tajā skaitā daž ā da vecuma bē rni no 8-9 gadiem. Tad es dzirdē ju savu dzimto runu, divi jauni puiš i nolē ma, kā bū t vai nu slā neklī iet, vai turē t rokā s. Viņ a viņ iem netraucē ja un devā s tā lā k. Trakojoš ā s upes š ķ ē rsoš ana aizņ em 2-3 minū tes, ja vien, protams, nav jā stā v un jā gaida, kad cilvē ki paies priekš ā . Tad sā kas aizas mierī gā daļ a, ū dens nav ledains, apmē ram lī dz potī tei, nedaudz vē ss, tā pē c staigā aptuveni stundu. Tad sā kas daž ā di nobraucieni un ū dens sasniedz bedres, reizē m lī dz ceļ galam, reizē m lī dz viduklim. Un tagad pa kreisi pie sienas parā dā s ū denskritums, ja pirms tam staigā ju un bildē ju, tad fotoaparā ts atkal jā slē pj mugursomā un jā dabū tikai finiš ā .

Pē c pirmā ū denskrituma tieš ā m varē ja nobildē t, bet nolē mu, ka to izdarī š u atceļ ā . Ar manu 150 cm augumu vietā m ū dens sniedzā s lī dz zodam, un vienuviet pat nā cā s peldē t pirms uzkā pš anas virsotnē , jo tas bija paslē pts no galvas, un mugursoma peldē ja kā pludiņ š . Bet, pateicoties vienam no tū ristiem, viņ i sniedza roku un pastiepa to lī dz augš ai. Pē c š ī s bedres 160-170 cm, tū ristu grupa (20-30 cilvē ki) nolemj apgriezties un doties atpakaļ , ne visi pat š ķ ē rsoja š o bedri. Es paskatos apkā rt, vai kā ds cits neiet pa priekš u, jo es gribu iet, bet man kaut kā ir bail no viena. Un es redzu, ka divi, kā vē lā k izrā dī jā s, amerikā ņ i, gatavojas turpinā t ceļ u. Iekā rtojos aiz viņ iem, pē c 10 min lē nas pastaigas, jo dibens nav redzams, burtiski ejam uz tausti, tiek uzsā kta saruna (cik nu mana vā jā angļ u valoda atļ ā va). Mē s ejam uz priekš u, aiz mums joprojā m neviena nav, un ū dens tagad ir lī dz viduklim, tad lī dz krū tī m.

Nonā kam strupceļ ā , kur vajag uzkā pt virsotnē apmē ram 3 metrus, kamē r dziļ ums ir 120-130 cm, un no augš as plū st ū denskritums. Dž eisons spē ja uzkā pt virsotnē , bet mē s ar Erinu – ne. Mē s tur stā vē jā m, iespē jams, 10 minū tes, un š ķ iet, ka negribam atgriezties un nevaram iet uz priekš u. Tad atnā ca cits tū rists, starp citu, viņ š bija tai bedrei priekš ā un nekā du palī dzī bu nepieņ ē ma, teica, ka es pats! (kā itā ļ u valoda). Viņ š arī mocī jā s kā das 5 minū tes, uzkā pa virsotnē un devā s izlū kos, ā tri atgriezā s un teica, ka finiš s ir ļ oti tuvu. Tika nolemts kā pt augš ā . Dž eisons palī dzē ja Erī nai piecelties, tad es viņ u iecē lu, un tad viņ a palī dzē ja Dž eisonam piecelties. Un patieš ā m finiš a lī nija bija ļ oti tuvu - ū denskritums, kas plū da starp diviem milzī giem laukakmeņ iem, bez ī paš a aprī kojuma tā lā k tikt nevar. Š eit bija vē ss, jo viss bija mitrs un nebija saules.

Nobildē jā m manu fotoaparā tu (kurš , par laimi, nesamirka, soma tieš ā m izrā dī jā s ū densizturī ga), vienojā mies, ka tad nosū tī š u viņ iem bildes uz e-pastu un devā mies atpakaļ . Un mē s redzē jā m š ajā mums grū tajā strupceļ ā , kā kā ds puisis kustī bā ļ oti veikli uzkā pj virsotnē , acī mredzot tur ir turku gids un palī dz uzkā pt kā dai tū ristu grupai. Jautā jam, kā tikt lejā , viņ š saka ļ oti vienkā rš i - BRAUC)). Un mē s, kā jau akvaparkā , ripojam lejā no kalna, ir daudz pozitī vu emociju. Atpakaļ ceļ š š ķ iet ī sā ks kā parasti, tu jau visu zini un ne no kā nebaidies, un aizņ em pusi laika. Sasniedzam virmojoš o upi, pā ri upei uz "virves" cilvē ku tikpat kā nav. Laiks 16.50. Kafejnī cā prasā m pildspalvu un lapiņ u, paņ emu e-pasta adresi no amerikā ņ iem.

Un laimī gs no tā , ka tiku lī dz galam, mans sapnis piepildī jā s, eju uz tualeti (starp citu samaksā ju arī.1 liru) pā rģ ē rbties uz visu sauso, nu man nepatī k braukt slapjā ))) ļ auj mazliet nož ū t, gribu tī ras sausas drē bes. Goļ ojoties saulē un gaidot, kad 17.45 dosies atpakaļ , dodamies uz Feti.

Š is ir tā ds ceļ ojums