Efeza
Mē s zinā m par Efezu no daudziem seno laiku rakstiskiem un citiem arheoloģ iskiem avotiem. Neskatoties uz to, par pilsē tas dibinā š anu nav daudz informā cijas. Ģ eogrā fu priekš tecis Strabons uzskatī ja, ka pilsē tu dibinā ja amazones, un tā sastā v galvenokā rt no karieš iem un lelegiem. Vē stures tē vs Hē rodots rakstī ja, ka karieš i uzskatī ja sevi par vecā kajiem Anatolijas iedzī votā jiem un sā kotnē ji dzī voja Karijas reģ ionā ar galveno pilsē tu Halikarnasu. Lelegs pā rcē lā s uz Anatoliju no Trā ķ ijas un Egejas jū ras salā m.
Avotos par Efesas dibinā š anu ir daudz leģ endu par amazonē m. Varbū t tā pē c Strabons savos darbos sauca par Efezu-Amazoni. No dzejnieka Kalinos piezī mē m, kurš dzī voja Efezā.7. -6. gs. iekš ā . BC e. uzzinā m, ka amazones, kas ieņ ē ma Efezu, pilsē tu pā rdē vē ja par Smirnu (Izmira). Un izdzī ts no Efezas 5. gs. BC e. dzejnieks Hiponaks rakstī ja, ka tikai vienu no Efesas daļ ā m sauca par Smirnu.
Un atkal Strabons piemin, ka pē c tam Smirnas iedzī votā ji pameta Efezu un nodibinā ja jaunu pilsē tu tagadē jā s Izmiras vietā.
Visā vē sturē pilsē ta izcē lā s ar pastiprinā tu interesi par amazonē m, tā pē c 5. gs. BC e. notika konkurss starp slaveniem tā laika tē lniekiem par labā ko Amazones skulptū ru, ko uzstā dī t Artemī das templī . Atrasts pie baznī cas Sv. Mikē nu izcelsmes Jā ņ a sarkofā gi ir agrā kie atradumi Efesas teritorijā , tie datē ti ar 1300. -1400. gadu. BC e. Lī dz š im laikam ir ierasts attiecinā t pilsē tas dibinā š anas laiku. Mikē nu apbedī jumu atliekas ir atrodamas visā Egejas jū ras piekrastes teritorijā no Trojas lī dz Halikarnasam. Vecā kie no tiem tiek uzskatī ti par sarkofā giem Milē tas pilsē tā netā lu no Efesas, tie tiek attiecinā ti uz 1600. gadu. BC e.
No ierakstiem uz hetu plā ksnē m zinā m, ka 13. -14. gs.
netā lu no Milē tas pilsē tas atradā s Apasas pilsē ta, kurā dzī voja bē gļ i no Mikē nā m. Ja Efezā viņ i atrod pierā dī jumus par mekenieš u rakstura dzī vesvietu, tad tiks pierā dī ts, ka, aprakstot Apasu, hetiti domā ja Efezu. 13. -10. gs. Anatolija, Sī rija, Ē ģ ipte piedzī voja nestabilu situā ciju. Vidē jā Anatolija piederē ja hetitiem, kuri bija spiesti pastā vī gi atrisinā t domstarpī bas starp savu zemju tautā m.
Pē c Trojas kriš anas sā kā s masveida migrā cija no Trā ķ ijas uz Anatoliju, nedaudz vē lā k parā dī jā s bē gļ i no Egejas jū ras salā m (dorieš i; hellē ņ i; jonieš i). Ē ģ iptes avotos ar sodrē jiem aprakstī tas degoš as pilsē tas un tā laika bē gļ i. Apgabalu, kurā dzī vo hellē ņ i un joni, piemin arī ebreji, sī rieš i un persieš i. Iedzī votā ji apmetā s galvenokā rt Egejas jū ras piekrastē vai tuvē jā s salā s. Efesa, tā pat kā citas Jonijas kolonijas, beidzot notika 10. gadsimtā . BC e.
Strabons un Pausaniass par to stā sta š ā di: "...Atē nu ķ ē niņ a Kondoros dē ls, pirms meklē ja savai tautai jaunas zemes, vē rsā s pē c palī dzī bas pie Delfu orā kulu. Orā kuls paredzē ja, ka vepri un zivs norā diet vietu jaunas pilsē tas dibinā š anai. Kā du vakaru Androkols un viņ a pavadoņ i cepa no krū miem izskrē ja nobijies kuilis, viņ i dzenā s pē c zvē ra un, noķ ē ruš i to, nogalinā ja. Tika nolemts, ka pareģ ojums arkul piepildī jā s, un tika atrasta vieta jaunai kolonijai. tajā laikā kļ uva par pilsē tas iekš ē jo ostu).
Tajā paš ā vietā , kur tika nogalinā ts zvē rs, tika uzcelts templis par godu dievietei Atē nai. Bet š is templis vē l nav atrasts. Androkola tē vs bija Atē nu karalis Kodros, kurš vē sturē zinā ms kā varonis. Tā pē c pirms kā rtē jā kara ar kaimiņ iem viņ š nolē ma pajautā t orā kulum par kara iznā kumu. Orā kuls paredzē ja, ka uzvarē s tā armija, kuras karalis mirs pirmais.
Karalis Kodros, tam ticot, konkrē ti kaujas sā kumā ļ ā va vienam no ienaidnieka karavī riem nogalinā t sevi...Pē c viņ a nā ves cī ņ a par troni Atē nā s Androkalā sā kā s ar viņ a pusbrā li.
Š ajā laikā iekrī t arī Androcal kampaņ a jaunu zemju meklē jumos. Acī mredzot viņ š bija spiests atstā t Atē nas. Pilsē ta stā vē ja vietā , kur Androkol tika dibinā ta 400 gadus. Š ajā laikā pilsē tā valdī ja Androkols un viņ a pē cteč i, pats Androkols gā ja bojā vienā no kariem ar vietē jiem karieš iem un tika apglabā ts pie Magnē zijas vā rtiem, kur viņ am tika uzcelts herons.
