«Зелений туризм» на турецький манер "Zaļais tūrisms" turku stilā

Š ajā sezonā Turcijas tū roperatori pirmo reizi prezentē jaunu tū res veidu – "Turkish Village", kas Ukrainā pazī stams kā "Zaļ ais tū risms". Nevaru teikt, ka ukraiņ iem š ā ds brauciens bū tu ļ oti ieinteresē ts, jo mums ir gandrī z vienā di ciemi. Tač u kapitā listiskajiem eiropieš iem ir uz ko paskatī ties pirms Turcijas pievienoš anā s ES.

Individuā li vai tū ristu grupā lī dz ierastajam ciematam, kas atrodas 20 minū š u brauciena attā lumā no viesnī cas. Ciemata centrs, kā parasti, ir zona pie moš ejas. Gids stā sta, ko nozī mē ciema nosaukums, ar ko nodarbojas tā iedzī votā ji, kā aprū pē bē rnus, vecos cilvē kus, kā rū pē jas par lopiem utt.

No slavenajiem vietē jiem vecā kajiem ejam garā m netā lu no moš ejas pagalma. Ja jums ir jā nokļ ū st starp dievkalpojumiem, kas notiek piecas reizes dienā , jums var palaimē ties iekļ ū t moš ejas galvenajā zā lē . Novilkuš i kurpes un aizsedzot galvu (sievietē m), ieejam istabā . Ciema moš eja nav liela, bez grezniem mozaī kas paneļ iem.

Bet tradicionā li uz grī das - paklā ji, uz sienā m - plā ksnes ar citā tiem no Korā na, Svē tā Kā bas tē lu un fotogrā fijas no Hadž a. Uz kolonnā m ir naglas ar daž ā diem rož ukroniem, tiem, kas ieradā s lū gties. Atbildot uz tā diem muļ ķ ī giem jautā jumiem kā “Vai tā ir taisnī ba, ka sievietes nevar iet uz moš eju? "- Gids paskaidro: " Jebkurš var nā kt uz moš eju, ja Allā hs vē las. Sievietē m ir atseviš ķ a vieta uz balkona, viņ as nekad nelū dzas starp vī rieš iem, bet gan parasti kopā . Nav atseviš ķ u pakalpojumu sievietē m. Atgriež amies pagalmā . Ceļ vedis stā sta, ka vairumā gadī jumu moš ejas celtniecī ba vai remonts tiek veikts ticī go brī vprā tī go ziedojumu kustī bai. Ciematā nav nevienas ģ imenes, kas nebū tu iedevusi vismaz liru.

Ieraugot ā rzemnieku bariņ u, laukumā nā k vecmā miņ as un aicina ciemos. Viņ i ir ģ ē rbuš ies tā pat kā pirms daudziem gadiem: puķ ainas kalikona bikses, jaka un balta š alle. Un tas nav domā ts tū ristiem - viņ i mirkst stundu.

Dodamies uz pagalmu blakus moš ejai. Mā jas š eit ir ļ oti vecas, bet spē cī gas. Lielā kā daļ a ē ku ir vecā kas par 150 gadiem, tā pē c š is ir ī sts muzejs. Mā ja, kā ierasts, ir sadalī ta trī s istabā s: vī rieš u, sievieš u un centrā lajā , ti - kopē jā . Visur ir paklā ji, gan uz grī das, gan pie sienā m, un, protams, saimnieces roku darbs. Š ai zonai modeļ i ir tradicionā li. Lielā kajā daļ ā stā stu - ziedi. Griesti izgatavoti no koka sijā m. Atvē rtais skapis ir pilns ar matrač iem un salocī tiem paklā jiem. Uz lieveņ a zem jumta vesela kaudze apavu, to mā jā neienes. Saimniece uzvā rī ja tē ju, cienā ja tū ristus. Daž i cilvē ki pamanī ja olī vu mucu ...nekā du problē mu - saimniece visus pacienā . Paš taisī ts sā lī jums ir daudz garš ī gā ks par rū pnī cas...Saimnieks atnā ca un parā da mā jsaimniecī bu. Divi sirmgalvji tiek galā ar trim govī m, trim buļ ļ iem, nelielu aitu ganā mpulku, diviem medī bu suņ iem, neskaitā mā m vistu kaudzē m...un balož iem.

Es jautā ju: “Kā pē c jū s turat balož us, ē dat tos? ».

Viņ š smejas un saka: "Nē , man vienkā rš i patī k. " Pagalmā aug vī ģ es, rieksti, eikalipti, vī nogas un ā beles. Tī rs visur, tī rs. "Tī rī ba - turkiem ir asinis, mē s necieš am nekā rtī bas" - skaidro gide. Viņ u bē rni izauguš i, š ķ ī ruš ies, palī gā nā k mazbē rni. Un, kad visa dzimtene pulcē jas, tā ir liela laime. Š is ir senais mū sdienu turku ciems.