Ужасно Briesmīgi

Labdien. Es vē los dalī ties ar visiem savā nož ē lojamajā pieredzē par uzturē š anos š ajā viesnī cā . Ierodoties viesnī cā reģ istratū rā , darbiniece Larisa rupji izturē jā s pret manu mammu, draudzeni un mani, atbildot uz mū su jautā jumu, vai ir iespē jams mū s ievietot klusā kā istabā , viņ a paceltā balsī atbildē ja, ka dabū si ko samaksā ji priekš . Un smejas kopā ar pā rē jiem strā dniekiem par mums. Tī rī š ana istabā atstā j daudz ko vē lē ties, š odien atbraucā m un nevis nomainī ja dvieli, bet apkopē ja to nokratī ja un ielika atpakaļ vannas istabā ar smiltī m. Palagus neviens nemainī ja un vispā r liekas, ka tī rī š ana ir, lai savā ktu atkritumus. Vienas dienas vakarā gā jā m uz tā saucamo A la carte restorā nu teritorijā , briesmī gi, vienkā rš i š ausmī gi, mums atnesa vī nu, kuru nebija iespē jams izdzert, prasī jā m pā rģ ē rbties, atnesa vē l vienu, bet tajā paš ā brilles ar lū pu krā su. Neviens nerunā angliski. Mamma saindē jā s ar vietē jo pā rtiku, un kad es devos uz medicī nas centru, dakteres tur nebija, kad aizgā ju uz reģ istratū ru man atbildē ja, gaidi, ka tas ir normā li, ka ā rsts kavē jas, sē di un gaidi. Pē c 20 minū š u kavē š anā s darbā atnā ca daktere, kas nebomē ja angliski un runā ja ar mani ar tulka starpniecī bu, mamma trī cē ja no saindē š anā s, uz ko daktere teica, ej dzer vietē jo kefī ru, bet mē s ne. nav nevienas tabletes. Strā dnieki ir rupji, viņ iem ir vienalga, vai tev kaut ko vajag, nevienam neieteikš u te nā kt. Rī t ir mū su pē dē jā diena š eit un pirmo reizi mū ž ā mē s vē lamies pē c iespē jas ā trā k doties prom. Aizmirsu pieminē t animā ciju, tā vienkā rš i ir kaut kas lī dzī gs visam pā rē jam š ajā viesnī cā . Tas, kurš š ai viesnī cai deva 5 zvaigznes, noteikti bija piedzē ries.