Ярославль. Открытие сезонов после великого сидения. Часть 2. Маршруты... э-э-э... не затрапезные Jaroslavļa. Sezonu atklāšana pēc lielās sēdes. 2. daļa. Maršruti ... uh ... nav noplucis

SHELLY, -th, -th; -zen, -zna (sarunvalodā ). Ikdienā , ikdienā ; nē sā ts. Ož egova skaidrojoš ā vā rdnī ca. S. I. Ož egovs, N. Ju. Š vedova. 1949-1992.

Jaroslavļ a. Sezonu atklā š ana pē c lielā s sē des. 1. daļ a. Standarta marš ruti >>>

Tā kā braucam ar automaš ī nu, nā kamā diena tika veltī ta Jaroslavļ as apskates vietu izpē tei, kas nav pastaigas attā lumā no Jaroslavļ as vē sturiskā centra. Tā pē c maz tū ristu iemaldā s tajā s Zakotoroslas zemē s - Kotoroslas upes labajā krastā .

Vē sturiski tur veidojā s apmetnes un apmetnes, kas specializē jā s kaut kā dā amatniecī bā . Vē lā k tika izveidotas manufaktū ras. Mē s devā mies meklē t Jaroslavskas Bolshaya manufaktū ras pē das. , kas savu vē sturi aizsā ka ar Pē tera I dekrē tu par veļ as raž oš anas izveidi Jaroslavļ ā.1722. gadā . Straujā s rū pniecī bas attī stī bas periodā.19. gadsimtā tieš ā tuvumā tika uzceltas veselas pilsē tas ar dzī vojamā m ē kā m, skolā m un slimnī cā m. darbnī cas. Pagā juš ajā gadā Tverā , lī dzī ga Morozovskas manufaktū ras pilsē tiņ a, tagadē jais Proletarkas rajons, uz mums atstā ja milzī gu iespaidu (par š o notikumu ir ieraksti "Tvera. Tik daž ā di"). Tā nu, ieraudzī juš i lī dzī gas interneta bildes par Jaroslavļ u, nolē mā m atbalstī t, tā sakot, topoš os industriā lā tū risma rudimentus. Tā kā š is plā ns bija plā nots ceļ ā brokastu laikā , viņ i nepievē rsa uzmanī bu š ī s marš ruta daļ as izpē tei. Mē s izvē lē jā mies Pē tera un Pā vila baznī cu (1736-1744), kas celta Pē terburgas Pē tera un Pā vila baznī cas manufaktū ra pē c attē la un lī dzī bas, kas saglabā jusies lī dz mū sdienā m.

Pē tera un Pā vila baznī ca

Pē tera un Pā vila baznī ca

Netā lu no tempļ a atradā s aizauguš as sarkano ķ ieģ eļ u drupas ar zī mi, ka š ī kā dreiz bijusi tā s paš as manufaktū ras ē ka. Savā di, ka bildē s bija diezgan dzī vas ē kas. Nez kā pē c kartī tes mums neko nerā dī ja uz pieprasī jumu “fabrika” daž ā dā s variā cijā s, un nebija kam jautā t, rajonā vispā r neviena. Tagad es saprotu, ka mē s nedaudz devā mies uz nepareizā m vietā m, Jaroslavļ as Lielā manufaktū ra ieņ ē ma plaš as teritorijas. Padomju laikos visa š ī ekonomika tika pā rveidota par Krasnij Perekopas rū pnī cu, kas pastā v joprojā m. Acī mredzot š ī s zonas vē l nav pā rbaudī juš i tā di traki tū risti kā mē s, vismaz ne lielā skaitā . Š eit ir kartes un nezinu, kur sū tī t. Nu mē s nebaidī jā mies, plā nu bija daudz. Tā tad industriā lais tū risms neizdevā s, ir iemesls atgriezties)).

Fotoattē ls no interneta

Starp citu, interesants fakts: tieš i Jaroslavļ as Lielā manufaktū ra ir dzimtene, vā rda "nobruž ā ts" izcelsmes vieta, no tā izriet frā ze "nobruž ā ts izskats". Manufaktū ra raž oja daž ā dus audumus, gan dā rgus karaļ a galmam vai eksportam uz ā rzemē m, gan arī lē tus, bet izturī gus audumus, kurus iemī ļ oja parastie iedzī votā ji. Dizains, kā tagad teiktu, nebija tas spilgtā kais un skaistā kais, un tos sauca par noplucis - manufaktū ras veidotā ja Ivana Maksimovič a Zatrapezņ ikova vā rdā . Kopš tā laika ir pagā jis: viss, kas nav gudrs, noplucis, ir kļ uvis par noplucis.

Jaroslavļ as rū pnieciskajā zonā ir daudz brī numu. Viena no tā m irJā ņ a Kristī tā ja galvas nogrieš anas baznī ca Tolč kovā , kas pazuda Krievijas krā su un laku rū pnī cas savvaļ ā . Sā kumā domā jā m, ka stū rmanis, kā jau ierasts, nolē mis izspē lē t blē ņ as un veda mū s kaut kur nepareizā virzienā - zem tilta betona ž ogs, neizbraucami brikš ņ i. . . Bet tad kā pasakā pavē rā s iztī rī ts izcirtums. , un pa vidu brī numains brī niš ķ ī gs.

Jā ņ a Kristī tā ja galvas nogrieš anas baznī ca Tolč kovā

Š is templis ir attē lots Krievijas Federā cijas tū kstoš daļ ā , izvē lē ts kā Krievijas arhitektū ras skaistuma un unikalitā tes simbols. Bet es par to jau detalizē ti runā ju apskatā par Jaroslavļ as "tū kstoš daļ u" skaistumu. ” . Ja palaidi garā m, ieskaties.

Un vē l viena Jaroslavļ as pē rle slē pj skaistumu un krā š ņ umu no tū ristu pū ļ iem, tikai ķ ircinot ar saviem skatiem no Strelkas. . .

Jaroslavskaja Strelka

. . . vai no kruī za kuģ iem, kas kuģ o pa Volgu — tempļ u kompleksu Korovņ ikos.

Skats no Volgas. Fotoattē ls no interneta

Š ķ iet, ka š is arhitektū ras ansamblis ir plaš i pazī stams, tač u tū risti, tā pat kā Tolč kovā , ne pā rā k biež i apmeklē savus apmeklē jumus, jo tas atrodas tā lu no Jaroslavļ as tū ristu marš rutiem.

Tempļ u komplekss Jaroslavļ as Korovņ ickas slobodā - Sv. Jā ņ a Hrizostoma baznī ca, Vladimira Dievmā tes baznī ca, zvanu tornis, Svē tie vā rti - vieta ir ļ oti skaista un ir spilgts Jaroslavļ as baznī cas arhitektū ras piemē rs, kas, neskatoties uz visiem 20. gadsimta kā pumiem un kritumiem, ir sabrukusi lī dz mū sdienā m.

Foto no interneta. No S. M. Prokudina-Gorska kolekcijas, 1911. gads

Vairumam mū su valsts baznī cu vē sture ir lī dzī ga: pagā juš ā gadsimta 30. gados dievkalpojumu pā rtraukš ana, tad iznī cinā š ana vai, ja tā drī kst teikt, pā rprofilē š ana par darbnī cu vai noliktavu. Š ī s baznī cas ilgus gadus kalpoja arī kā noliktavas. 1992. gadā komplekss tika nodots Krievijas vecticī bnieku baznī cai.

Kā pē c apmetni sauc par Korovņ icku, nav droš i zinā ms. Nav informā cijas par govju masveida audzē š anu kā naudas pelnī š anas lī dzekli. Daž reiz avoti to sauc par zvejnieku apmetni, kas patiesī bā ir izskaidrojama ar tā s atraš anā s vietu piekrastē netā lu no Kotoroslas un Volgas upju saplū š anas.

Paš laik govju kū tis ir bē dī gi slavenas vietē jo iedzī votā ju vidū , jo š eit atrodas SIZO, kas, savukā rt, ir arī daļ a no pilsē tas vē stures. Pirmā s cietuma pils ē kas sā ka celt 1800. gadā . Ī su vē sturisko informā ciju var atrast tieš saistē , ja interesē , š eit skatiet sī kā ku informā ciju. Atklā ti sakot, par š o apkaimi uzzinā ju tikai tagad, kad sā ku studē t par tempļ iem Korovņ ikos. Un mū su atmiņ ā Govju kū tis ir iespiestas kā ciema skata stū rī tis. Pludmale, pilsē tnieki izkusa saulē...

Pī lē ni un puiš i : ))

Ja jū s zinā tu par "cietuma" vē sturi netā lu, iespē jams, bū tu pastaigā jies nedaudz pa Portovaya ielu. Bet tajā brī dī mums bija citi plā ni: vispirms baznī cas, tad pludmale, kas ļ oti veiksmī gi parā dī jā s netā lu. Nu kā pludmale. . . Pludmale ir Centrā lkrievijas tipa. Ne jau jū ra, bet karstā laikā ļ oti pat nekā . Un nerauksim degunus, cik sen viņ i sā ka vazā ties pa aizjū ras kū rortiem : ))

Katrai tā laika (XVII-XVIII gs. ) pienā cī gai apdzī votai vietai bija jā bū t savai baznī cai. Un ne sliktā k par citiem, un vē lams labā k. Tā tad Korovņ ikos 1654. gadā parā dī jā s vasarā neapsildā ma Svē tā Jā ņ a Hrizostoma baznī ca, kas celta par bagā to pilsē tnieku Ivana un Fjodora Ņ ež danovski lī dzekļ iem.

Sv. Jā ņ a Hrizostoma baznī ca

Sā kotnē ji templis nebija tik grezns — parasts, varē tu teikt, piecu kupolu templis ar atvē rtā m galerijā m. Krietni vē lā k (20. gadsimta 80. gados) atbilstoš i modes tendencē m, tā teikt, tā laika arhitektū rā ē ka pamazā m tika “uzlabota”, ieklā tas galerijas, parā dī jā s rakstaini lieveņ i, mež ģ ī ņ u apdares un oriģ inā li dekorē jumi ar flī zē m.

Un Jaroslavļ as flī zes speciā listi izceļ kā atseviš ķ u keramikas mā kslas nozari. Saskaņ ā ar saglabā juš os pilsē tas vē sturisko plā nu lī dz 18. gadsimta beigā m Jaroslavļ ā bija 19 keramikas rū pnī cas, no kurā m 18 atradā s Korovņ ickas Slobodā . Templis tika "pieminē ts" vairā kus gadu desmitus. Galvenā s pū les tika pieliktas, lai tā s skaistums un krā š ņ ums bū tu ī paš i labi redzami no tā lienes, no kuģ iem, kas iet gar Volgu. Apskatiet manu apskatu par celto Jā ņ a Kristī tā ja baznī cu. no 1671. lī dz 1687. gadam, salī dziniet attē lus. Daž kā rt Jā ņ a Hrizostoma un Jā ņ a Kristī tā ja baznī cas ir pat apjukuš as. Un nav brī nums. Bet Predtechinsky galu galā bū s “cirtainā ks”, elegantā ks.

Sv. Jā ņ a Hrizostoma baznī ca

1669.  gadā netā lu tika uzcelta ziemas Vladimir Dievmā tes ikonas baznī ca.

Vladimira Dievmā tes ikonas baznī ca

Formas un izmē ra ziņ ā ē ka atkā rto Zlatoustinskaya baznī cu. Bet š ī katedrā le pē c izskata ir daudz pieticī gā ka un stingrā ka. Ar vienkā rš ī bu un varenī bu viņ š uzsver Svē tā Jā ņ a Zelta baznī cas krā š ņ umu un eleganci, tač u nemaz neizskatā s pē c "vienkā rš ā m".

Vladimira Dievmā tes ikonas baznī ca

Baznī ca tagad ir aktī va. Iekš ā negā jā m, kaut kā toreiz jau bija notikuš i baznī cas meklē jumi, un nebija garī gas vē lmes.

Zvanu tornis tika uzcelts tieš i Sv. Jā ņ a Hrizostoma baznī cas apdares laikā - 1680. gados. - viens diviem tempļ iem. Tas atrodas vienā dā attā lumā no abiem un it kā visu saista vienotā veselumā . Savas elegances un harmonijas dē ļ zvanu tornis tika nosaukts par "Jaroslavļ as sveci". Daž ā s kartē s tieš i tas ir norā dī ts.

Oficiā li zvanu tornī uzkā pt nevar, bet par nelielu samaksu un kā rtī gā vietē jā strā dnieka noskaņ ojumā , izrā dā s, var. Lū dzā m š o onkuli uzkā pt augš ā , bet nē . Acī mredzot mē s kļ uvā m par vieniem no pirmajiem "ubagotā jiem" pē c daudzu mē neš u bezdarbī bas, kamē r tas ir biedē još i, nav skaidrs, kas un kā...Bet mū su draugiem pē c nedē ļ as paveicā s vairā k, viņ iem jau izdevā s pā rliecinā t.

Ansambļ a pē dē jā detaļ a un, patiesi, abu tempļ u savienoš ana, ir Svē tie vā rti. Tā s celtas uz 17. un 18. gadsimta robež as.

Š eit Jaroslavļ ā ir saglabā ts tik interesants, unikā ls tempļ u komplekss.

Atraš anā s vieta, protams, nav tū ristu iecienī tā kā . Jā , un vietē jie iedzī votā ji š o rajonu ī paš i neatbalsta. Tač u, neskatoties uz to, lī dzā sJā ņ a Kristī tā ja galvas nogrieš anas baznī ca Tolč kovā Sv. Jā ņ a Hrizostoma baznī cas un Vladimira Dievmā tes ikonas Korovņ ikosir spilgti krievu un tieš i Jaroslavļ as arhitektū ras piemē ri, kas nonā kuš i lī dz mū sdienā m. Viņ i stā sta, ka to attā lā atraš anā s vieta no pilsē tas centrā lajiem rajoniem ļ ā vusi saglabā ties gandrī z oriģ inā lā formā , bez pā rbū vē m un pā rveidojumiem. Kā saka, nevis priekš ā dominē još ā s personas bija...

Jaroslavļ a ir skaista veca Krievijas pilsē ta. Galu galā ne velti tā tika izvē lē ta parKrievijas zelta gredzenagalvaspilsē tu. Par viņ u ir daudz turku stā stu. Betmana atsauksme drī zā k nav par vē sturi un apskates objektiem, bet gan par to, cik labi ir, ja ir iespē ja kaut kur aizbraukt no mā jā m : )). Jaroslavļ a mū su gadī jumā kļ uva par svaiga gaisa malku pē c vairā ku mē neš u ekskursijā m. Es te iedomā jos, varbū t tas ir sava veida enerģ ē tiskais vampī risms, kad noteikti vajag kā du dienu vai divas kaut kur pakavē ties un tad atgriezties mā jā s absolū ti laimī gam. . .

Vienī gais, ko mana vampī ra dvē sele nevarē ja dabū t, bija skats uz pilsē tu no daž iem augstumiem. Koronavī rusa ierobež ojumu dē ļ viņ iem nebija atļ auts iekļ ū t Spaso-Preobraž enskas klostera zvanu tornī , kā arī viņ iem neizdevā s uzkā pt zvanu tornī Korovņ ikos. Ar to bija par maz, nepietika ar paš u garš ī gā ko – kad visu uzreiz aizsedz ar acī m. Jā , jā , kad pasaule ir pie tavā m kā jā m : ))

Fotoattē ls no interneta

Kamē r tī meklī meklē ju un kopē ju informā ciju, es uzgā ju brī niš ķ ī gu vietne par Yaro >slavle< em>. Tas var ļ oti noderē t, gatavojoties ceļ ojumam, kā arī noderē s, identificē jot jau atnestā s fotogrā fijas.