Jaroslavļas "tūkstošais" skaistums
Vai arī kā tiek saskaņ ota Vorobeič ikova nauda : )
Pirms pā ris nedē ļ ā m man paveicā s apmeklē t Jaroslavļ u. Krievijas Zelta gredzena galvaspilsē tā ir daudz interesantu un unikā lu lietu. Es noteikti uzrakstī š u par to ceļ ojumu. Var pat teikt, ka tas ir vē sturisks, sakrī tot ar oficiā lo tū risma sezonas atklā š anu pilsē tā pē c visiem pē dē jo mē neš u lī kloč iem. Bet es steidzos stā stī t un parā dī t, pirmkā rt, kas tikko iekrita sirdī , pā rsteidza ar savu skaistumu. Jā , mums ir jā runā...
Mē s visi to esam redzē juš i vairā k nekā vienu reizi. Viņ i pat turē ja to rokā s. Jā , jā , daudzi droš i vien zina, ka Krievijas tū kstoš rubļ u rē ķ ina dizains ir veltī ts Jaroslavļ ai. Man nebija savs, bankas pā rskaitī juma noteikumi, bija jā velk bilde no interneta : )) ="_blank">
Priekš puse vairā k vai mazā k saprotama. Uz tā attē lotie apskates objekti atrodas pilsē tas vē sturiskajā centrā .
Kazaņ as Dievmā tes kapela
Pieminekli Jaroslavam Gudrajam nevarē ja pareizi nofotografē t:
Epifā nijas laukums
Es personī gi novē roju, kā tū risti salī dzina naudas attē lu ar oriģ inā lu. Bet kas ir templis rē ķ ina aizmugurē ? Tikai daž i no vidusmē ra tū ristiem par to zina, un, ja zina, tad reti sasniedz to. Tas atrodas nedaudz tā lā k no labi iestaigā tajā m Jaroslavļ as tū ristu takā m. Sā kumā domā jā m, ka stū rmanis, kā jau ierasts, nolē mis izspē lē t blē ņ as un veda mū s kaut kur nepareizā virzienā - zem tilta betona ž ogs, neizbraucami brikš ņ i. . . Bet tad kā pasakā pavē rā s iztī rī ts izcirtums. , un pa vidu brī numainais brī niš ķ ī gais:
Jaroslavļ as Jā ņ a Kristī tā ja galvas nogrieš anas baznī ca Tolč kovā pazuda krā su un laku rū pnī cas savvaļ ā , ne gluž i nomalē , bet arī ne pilsē tas centrā . Bet tā kupoli ir redzami no tā lienes. Pat ja paskatā s cieš i, tas ir tur, vai redzat? Mē s stā vam tieš i pieKazaņ as Dievmā tes kapelakas rotā.1000 rubļ u banknoti.
17. gadsimta Tolč kova ir miecnieku apmetne, blī vi apdzī vota un nabadzī ga Jaroslavļ as priekš pilsē ta. Pē c 1658. gada lielā ugunsgrē ka, kas iznī cinā ja gandrī z visas pilsē tas koka baznī cas, Jaroslavļ a tika aktī vi pā rbū vē ta. Bagā tie tirgotā ji než ē loja izdevumus labdarī bas darbiem. Viņ i ziedoja daudz naudas jaunu baznī cu un tempļ u izveidei. Bija, varē tu teikt, uzplaukums celtniecī bā - Jaroslavļ ā tajos laikos apgaismoja 2-3 baznī cas gadā . Un ar zinā mu sā ncensī bu starp apdzī votā m vietā m. Tolč kova miecē tā ji nolē ma uzcelt neticami skaistu baznī cu, lai bū tu labā ki un skaistā ki par citiem. Jā , jā , ne kā visi citi. Lī dzekļ us vā ca "visa pasaule", kā ds ar naudu, kā ds ar produktiem, un ne tikai Jaroslavļ as zemē s.
Templi sā ka bū vē t 1671. gadā . Tas tika iesvē tī ts tikai 1687. gadā . Tik ilga celtniecī ba nav saistī ta ar finansiā lā m, ne ar organizatoriskā m problē mā m. Vienkā rš i arhitekti piegā ja pie lietas pamatī gi, ķ ieģ elis pa ķ ieģ elim skrupulozi izkā rtoja mež ģ ī ņ u skaistumu. Gadsimtiem!
Zvanu tornis tika uzcelts nedaudz vē lā k, 1690. gadā .
Tā augstums ir 54 m. Gan baznī ca, gan zvanu tornis joprojā m ir visaugstā kie pilsē tā . Pagā juš ā gadsimta 50. gadu beigā s draudē ja zvanu torņ a sabrukš ana. Tas tika iztaisnots un nostiprinā ts. Viņ i saka, ka tas ilgs ilgu laiku. Bet tagad viņ a izskatā s nobruž ā ta. Ieejas aizmū rē tas, koki jau izdī guš i pa lī meņ iem
Par tempļ a krā š ņ umu klī da leģ endas, viņ i saka, ka to radī juš i aizjū ras arhitekti. Patiesī bā , kurš bija š ī š edevra arhitekts, ir palicis noslē pums, ir tikai pieņ ē mumi, ka bū vniecī bu uzraudzī ja toreizē jais metropolī ts Jona. Viņ š uzcē la daudzus tā laika tempļ us, viņ am bija labas arhitektū ras zinā š anas.
Turpmā kajos gadsimtos tempļ a slava nepazuda. Ir zinā ms, ka pat karaliskā s personas ieradā s to apbrī not.
Viņ a zī mē jumi tika pē tī ti arhitektū ras skolā s. Ē ka ir piedalī jusies daudzā s starptautiskā s arhitektū ras izstā dē s un konkursos kā unikā las Krievijas arhitektū ras paraugs.
Diemž ē l mē s š eit neatradā mies labā kajā laikā . Templis tika slē gts. Un interjera gleznas nevarē ja redzē t. Tikko paskatī jā s pa logu. Godī gi sakot, nebiju ī paš i uzmanī gs pret darba grafika izpē ti. Man nez kā pē c š ķ ita, ka templis ir aktī vs. Izrā dā s, š is ir viens no muzeja objektiem, kas saistī ti ar Jaroslavļ as muzejrezervā tu.
Tā pē c es izmantoš u attē lus no publiskas piekļ uves:
Fotoattē ls no interneta
Fotoattē ls no interneta
Templis ir unikā ls ne tikai arhitektū ras, bet arī iekš ē jā s apdares ziņ ā . Pats pā rsteidzoš ā kais ir tas, ka visa tempļ a sienas gleznojumi tika pabeigti tikai gada laikā - no 1694. gada jū nija lī dz 1695. gada jū lijam. Bet! Darbi tika veikti tikai siltajos vasaras mē neš os!
V. V. Vereš č agins. Jā ņ a baznī ca Tolč kovā . 1888. gads
Pagā juš ā gadsimta sā kumā templī notika lieli restaurā cijas darbi, pateicoties kuriem, iespē jams, viņ š lī dz mū sdienā m izdzī voja vismaz zinā mā droš ī bā .
30. gados baznī ca tika nodota Jaroslavļ as muzejam. Tač u vē lā k tika nolemts, ka sociā listiskajā ekonomikā š ā da laipnī ba ir vairā k nepiecieš ama, un ē ka tika pā rveidota par noliktavu. Neskatoties uz visā m grū tī bā m, templis izdzī voja. Pateicoties daudzajā m saglabā juš ajā m tempļ a ansambļ a fotogrā fijā m, lielam skaitam albumu par interjera glezniecī bu, tiek atjaunots arhitektū ras š edevrs.
Foto no plakā ta uz ž oga netā lu no tempļ a
Foto no plakā ta uz ž oga netā lu no tempļ a
Protams, varat atkā rtoti izdrukā t no interneta avotiem par daž ā dā m arhitektū ras iezī mē m. Bet kā pē c? Man par š o nav absolū ti nekā das nojausmas. Jā , patiesī bā , un lielā kā daļ a ziņ kā rī go, kas sasniedza templi.
Ī paš a krā sviela – tā sauktais "dimants" rū sa" , kas rada iespaidu, ka siena nav gluda, bet celta no slī piem akmeņ iem
Visa Predč etinska tempļ a izveides un pastā vē š anas vē sture ir daudz sarež ģ ī tā ka un neietilpst tajā s daž ā s rindā s, kuras jū s lasā t. Bet, iespē jams, viņ a palaida garā m vissvarī gā ko tempļ a unikalitā ti - piecpadsmit nodaļ as vainago katedrā li.
Vienī gais templis ar piecpadsmit kupolu. Reiz kupoli mirdzē ja zeltā . Iedomā jieties, cik tas bija lieliski, it ī paš i saulainā laikā . Patieš ā m dievī gi!
Kā pē c tieš i piecpadsmit, es nekad neatradu informā ciju. Š eit š eit ir paskaidrots, ka templis nav tieš i piecpadsmit kupols: “Pareizticī gā s baznī cas galvas var bū t 13, varbū t 33, bet ne piecpadsmit, jo pareizticī bā š ā da simbola ar skaitli 15 nav. Un bū tī ba š eit ir vienkā rš a: nevis piecpadsmit galvas, bet trī s reizes pieci, kas ir tā lu no viena un tas pats simbolikā . tas pats. Templis ī stenī bā ir pieckupols. Bet ar to vienā rindā sarindotas divas ejas, kuras katra arī ir pieckupola, tikai kupoli ir mazā ki. Izrā dā s, ka trī sreiz piecas -? ne vienmē r piecpadsmit.
Es noklausī jos vienu sarunas versiju netā lu no tempļ a. Divpadsmit nodaļ as simbolizē divpadsmit apustuļ us, divas – Tē vu un Dē lu, bet piecpadsmitā ir veltī ta paš am Jā nim Kristī tā jam.
Bet lai kā arī bū tu, mē s novē rojam brī niš ķ ī gu skaistumu.
Es noklikš ķ inā ju un noklikš ķ inā ju ar tā lruni, katra loka š ķ ita unikā la.
Es gribē ju tvert atmiņ ā katru elementu.
Tas ir brī nums, ka viņ i izdzī voja, lai gan, protams, ne visi.
Jaroslavļ ā ir vē l viena ļ oti lī dzī ga ē ka — templis Jā ņ a Krizostoma Korovņ ikos (1649-1654). Daž reiz viņ i pat ir apmulsuš i.
Sv. Jā ņ a Hrizostoma baznī ca Korovņ ikos
Un viņ u likteņ i atkā rtojas. Bet, kā redzam no datumiem, Tolč kovas baznī ca tika uzcelta vē lā k. Un, neskatoties uz to, Tolchkovskaya Sloboda pā rspē ja Korovņ itskaju sava tempļ a krā š ņ umā un bagā tī bā , miecē tā jiem izdevā s uzcelt savu unikā lo baznī cu, skaistā ku par citā m.
Tas, iespē jams, ir viss par unikā lo pieminekli, ko izvē lē juš ies paš i labā kie un kas simbolizē Krievijas arhitektū ru uz 1000 rubļ u banknotes. Jā , Jaroslavļ as "tū kstoš ais" skaistums...
Es atkā rtoju, templis atrodas tā lā k no pilsē tas centrā lā s daļ as. Un gā jē jam tū ristam droš i vien bū s grū ti novirzī ties no standarta marš ruta. Bet, ja ir iespē ja, ieskatieties krā su un laku rū pnī cas pagalmā : Jaroslavļ a, 2. Zakotoroslnaja emb. , 69. Salī dziniet naudas attē lu ar oriģ inā lu : )
