Jaungada stāsts 8. Incidents kalnos
Garlaicī gs ievads, kas jums nav jā lasa.
Apmē ram gadu, 2006. gadā , man izdevā s ļ oti lē ti nopirkt kā da cita arodbiedrī bas biļ eti uz Soč iem. Oktobra sā kumā .
Un es devos.
Man tur nepatika.
Septiņ desmitajos gados iesaldē ta sanatorija, kurā brokastī s pē c smarž as varē ja noteikt, kas ir pusdienā s, bet vakariņ ā s smarž as no virtuves informē ja vakariņ u ē dienkarti.
Gulta, kā pionieru nometnē , naktsgaldiņ š , tualetes pods ar koka, pakava formas sē dekli.
Ā rpus sanatorijas teritorijas ir cilvē ku pū ļ i, kuri daž ā du iemeslu dē ļ neceļ o uz ā rzemē m. No alimentu parā da lī dz banā lā m bailē m no sveš as zemes.
Visā s kafejnī cā s ir vienā ds ē dienu, dzē rienu un š ansonu sortiments.
Pamatā esoš a bī stamī bas sajū ta. Izteikta tualetes smarž a pat galvenajā s ielā s. Nesmaidoš i purni vispā r visiem satiktajiem cilvē kiem.
Bet mani visvairā k kaitinā ja valoda, kurā runā vietē jie iedzī votā ji. No pirmā acu uzmetiena viņ i runā ja krieviski, tač u visnegaidī tā kajā veidā izmantoja darbī bas vā rdu prievā rdus, laikus, konjugā cijas un noskaņ as.
Kū rorta reģ istratū ra:
- Lai nakš ņ otu vienvietī gā istabā , jums jā runā ar saimnieces mā su.
Sā kumā es nesapratu, ko viņ š ar to domā . Tad es atcerē jos, ka tas ir normā li dienvidu dialektam.
Pā rdevē ja veikalā , skatoties no tā lruņ a:
Vai vē laties kaut ko?
Nē , dā rgais. Es gribē ju vakar, es gribē ju pagā juš ajā gadā , un tagad es gribu. Es varē tu teikt - "Ko jū s vē laties, kungs? ". Vai arī , ja esam gandrī z Kaukā zā - “Ra ginda, bidzho? ” *
Bet tas ir gandrī z muļ ķ ī bas. Visvairā k mani pā rsteidza un daļ ē ji arī biedē ja tas, ka pilnī gi visi vietē jie, vē rš oties pie manis ar lū gumiem un ieteikumiem, lietoja darbī bas vā rdus strikti daudzskaitļ a indikatī vajā noskaņ ā .
Vecmā miņ a pludmalē :
- Zē ni, meitenes. Pē rkam kukurū zu.
Nav vecmā miņ as. Es pē rku kukurū zu, vī rs ar sarkanu seju pē rk, meitene panamā . Un jū s to pā rdodat mums.
Un tā visur. Uzdā vinā m biļ etes, pasū tā m dzē rienus, aiz ķ ē des neejam. utt.
Un tajā ir kaut kas pavē loš s. Kaut kas lī dzī gs pasū tī jumam.
Es neesmu garlaicī gs. Es atceros un mī lu albā ņ u valodu, kas tagad ir daļ ē ji aizmirsta, bet manas smadzenes to izturē ja ī paš i.
Kad es pieradu pie š ī visa un gandrī z pā rstā ju to pamanī t, notika incidents, kas atkal mani iegrū da izmisuma un aizkaitinā juma bezdibenī .
No garlaicī bas es pierakstī jos uz masā ž u sanatorijā . Masiere, sava veida aktī va, asa fitonjaš a. Viņ a bija ģ ē rbusies velobiksē s un puskreklā . Un starp š iem apģ ē rba elementiem omulī gā sievietes vē dera vietā varē ja saskatī t muskuļ u kubus.
Un š ī bū tne man pavē lē ja: “Izģ ē rbieties. Apgū simies uz dī vā na. "
Tas ir, es izģ ē rbjos un viņ a izģ ē rbjas. Es apgū los uz dī vā na un viņ a apguļ as man blakus.
Nekā dā gadī jumā! ! ! Nekad! Kubiņ i vē dera vietā...Sieviete!? ! ? Jā...
Es dodu priekš roku daudz bagā tī gā kā m ainavā m.
Iespē ja kalnos
Par laimi es tur satiku jaukā ko cilvē ku. Jauns puisis. Nabaga kā baznī cas pele. Lai ietaupī tu naudu, es nepirku kartupeļ us, bet gan nopirku ā tro biezeni. Viņ š uzskatī ja, ka tas ir labā k. Viņ š bija pamatskolas skolotā js un dekrē ta dē ļ gaidī ja vietu Pē terburgas skolā . Pa to laiku viņ š nepilnu darba laiku strā dā ja pie “bungijas”, kas piederē ja viņ a radiniekiem.
"Bungee" bija metā la tornis uz mola, no kura tika nostiepts kabelis slī pi uz blakus molu. Vī rietis ar rullī ti satvē ra margas un noslī dē ja pa š o trosi uz kaimiņ u molu. Vē l nesasniedzot 5 metrus, vī rietis uz ū dens samazinā ja ā trumu un nekrita uz š ī kaimiņ u mola.
Tagad š ā du izklaidi sauc par Zipline.
Mē s ar š o skolotā ju sē dē jā m torņ a augš ē jā stā vā . Viņ i malkoja alu, pamā cī ja drū mos vī rieš us un viņ u dreboš ā s draudzenes. Un bē rni, protams.
Mē s tē rzē jā m. Daž reiz viņ i paš i izvā cā s veldzē ties.
Reizi stundā mums bija atļ auts pa skaļ runi izrunā t visa veida reklā mas zvanus.
No garlaicī bas es izgudroju poē tisku reklā mu.
Š eit ir viens no maniem š edevriem:
Tē vocis!
Nedzeriet pā rā k agri.
Dzeriet vē lā k.
Un tagad - bungee!! !
Tā das paradī zes piektajā dienā notika mež onī ga vē tra. Pludmale bija slē gta, un gumija nedarbojā s. Mans jaunais draugs ieteica man doties uz kalniem. Uz to pirmsolimpisko Krasnaja Poļ anu.
Viņ š teica, ka tur noteikti bū s auksts, un pierunā ja mani silti saģ ē rbties. Bet man nebija lī dzi nekā silta.
Un viņ š man uzdā vinā ja vecu, notraipī tu polsterē tu jaku, pelē ku adī tu cepuri - astoņ desmito gadu gailī ti ar modī gu uzrakstu "SPORT" un karavī ra divu pirkstu dū raiņ us.
Š ajā tē rpā izskatī jos diezgan gleznaini, tač u no aukstuma vairs nebaidī jos.
Pa ceļ am skolotā js iedeva vē l vienu puslitra plastmasas pudeli ar paš taisī tu konjaku, kuru taisī ja viņ a radinieki “Draugiem”.
Kalnos bija garlaicī gi. Vē jš . Mut. Kaut kā ds slapja ledus graudiņ š gaisā .
Vienī gais, kas mani pilnī bā aizrā va, bija sū kņ u stacija, uz kuras bija rakstī ts - “Rheinmetall-Borsig. 1938". Š eit ir kvalitā te! 1945. gadā likvidē ta ar reparā ciju, stacija turpinā ja darboties.
Es mazliet paklī du un atradu troš u vagoniņ a platformu. Rotaļ lieta. Vecs. Kur ir soliņ i ar metā la, nolaistu droš ī bas margu.
Rinda bija diezgan ī sa. Es iestā jos par meiteni. Kad pienā ca viņ as kā rta, dež urante mani piestū ma uz soliņ a un es braucu viņ ai lī dzi. Acī mredzot tas viņ ai nepatika. Viņ a aizrā pā s lī dz paš ai malai un paskatī jā s uz mani ar acī mredzamu neapmierinā tī bu. Es viņ u saprotu. Mana nobruž ā tā polsterē tā jaka un “gailī tis” manā galvā nepadarī ja mani par gaidī tu kompanjonu.
Pē c aptuveni desmit minū tē m lifts apstā jā s. Drī z mums zem kvadracikla paskrē ja glā bē js un pa megafonu kliedza, ka viss kā rtī bā . Ka mums nevajadzē tu mē ģ inā t nokā pt paš iem. Ka drī z viss tiks salabots.
Mē s karā jamies. . . Nav augstu, bet jū s netiksiet lejā . Laiks ir slikts, bet man nav auksti. Man atgā dina konjaku. Viņ š vē rsā s pie kaimiņ a visž ē lī gā kajā veidā - “Madame. Tā kā liktenis mū s saveda kopā tante **, vai jū s vē lē tos iedzert malku konjaka?
Viņ a paskatī jā s uz mani tā , it kā es nebū tu es, bet gan briesmonis oblo, nerā tns, milzī gs, skatī jā s un rej.
Tā ir viņ as darī š ana. Malkoju vienatnē . Apmē ram pē c stundas es ļ oti gribē ju uzsmē ķ ē t. Kaimiņ am nepiedā vā ja. Viņ š aizsmē ķ ē ja cigareti un izaicinoš i ar plaukstu aizgrū da dū mus.
Un pē kš ņ i š ī meitene sā ka raudā t. Š ņ ukstē ja. Sā pī gi, bezcerī gi un rā pojoš i.
Satraukts, es izmetu cigareti un sā ku bļ aut, ka nesmē ķ ē š u. Un konjaku es nedzerš u. Un vispā r es lē kš u, tikai neraudi tā .
Un viņ a, aizrī š anā s, vaidē ja, ka viņ ai ir ļ oti bail. Ka viņ ai ir ļ oti auksti. Un ka viņ a patieš ā m vē las rakstī t.
Ak. . . Es neaprakstī š u sī kā k š o lī dzsvaroš anas aktu, kas man bija jā izveido. Š is nav vietnes formā ts. Vispā rī gi runā jot. . . Viss notika uz maniem š ķ irtiem ceļ iem. Paskaties man pretī . Mana stepē tā jaka aizvē ra darbī bu no ziņ kā rī go acī m. Vē jš . Manā galvā griezā s rindas no Astrī das Lindgrē nas “Pipi Longstocking”. "Sā kumā bija silts un slapjš , pē c tam auksts un slapjš . "
Ī si sakot, ne pirms, ne pē c tam man nav bijis nekā intī mā ka ar kā du.
Pē c tam mē s, protams, sadraudzē jā mies. Viņ i sē dē ja apskā vuš ies. Viņ i dzē ra konjaku. Viņ a pā ris reizes uzpū tā s. Viņ a man pastā stī ja savu stā stu. Viņ a ieradā s Soč os kopā ar savu vī ru, divus gadus vecu bē rnu un jaunu svaini***.
Lī dz š ai dienai es dzirdē ju š o vā rdu, bet biju pā rliecinā ts, ka sievasmā te ir ī paš a bedre krievu krā snī .
Bē rns un š is viņ as vī ra radinieks saslima ar mež onī gā ko dizentē riju. Un viņ a un viņ as vī rs nolē ma, ka atvaļ inā jumu nevajadzē tu izniekot. Viņ i mainī jā s. Kā du dienu viņ a sē dē ja nomocī to galvgalī . Viņ a plū ca pū kas un lū dza. Tad viņ as vī rs pā rņ ē ma.
Š odien bija viņ as kā rta baudī t dzī vi. Un tur tas ir. Vē tra. Pludmale ir slē gta. Kalnos ir auksti. Kaimiņ š ir noplucis dzē rā js.
Bet viņ a teica, ka, ja ne es, tā bū tu tikai katastrofa, jo mē s karā jā mies gandrī z divas stundas. Un viņ a mani sauca par sargeņ ģ eli.
Draugi. Es novē lu jums visu to labā ko jaunajā gadā . Un, ja tas ir draņ ķ ī gs, es novē lu jums sargeņ ģ eli. Vienkā rš i iepazī sti viņ u. Viņ š var nā kt pie jums bomž a formā . Tas nav biedē još i. Viņ š palī dzē s. Tieš i tā .
P. S.
* Ra ginda, bijo? - Gruzī nu. Ko tu gribi, zē n?
** Tetete. - izkropļ ot. franč u valoda Tete-a-tete. Vienatnē .
*** Sievasmā sa. – vī ra mā sa.
Karoč a. FSE bū s s. . . s
Lasiet arī :
