Atsauksmes raksta nevis rakstnieki, bet gan tūristi.Izmēģiniet to, tas ir iedvesmojoši!
Pievienojiet atsauksmi tūlīt Atgādināt man pa e-pastu ×

Baba Yaga aiz ienaidnieka līnijām. 5. daļa

05 Marta 2020 Ceļošanas laiks: no 16 Februāris 2020 ieslēgts 23 Februāris 2020
Reputācija: +15107.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Sā ciet š eit >>>

Tā bija piektdiena. Pirmdien prognozes rā dī ja lietus š ai dienai. Bet, paldies Dievam, viņ a tur nebija. Ejam pavizinā ties! Oļ egs stā stī ja, ka vakar viņ am bija jā brauc ar autobusu. Mē s aizmirsā m viņ am atstā t Edika tā lruņ a numuru, un taksisti ar dambreti nolauza 1300 rubļ u cenu. maš ī nai. Bet š odien Ediks bija mū su dienestā .

Nebija ne lietus, ne sniega, bet debesis bija apmā kuš ā s.


Š ajā ceļ ojumā es paņ ē mu brilles ar spē cī gu atspulgu. Tie ir paredzē ti ļ oti saulainam laikam, vē lams ar sniegu. Kā man izdevā s tos iegā dā ties, es nezinu. Pat vasarā tajos nevarē ja saskatī t sasodī tu lietu. Bet kalnos saulē – tas tā ! Tikai ne š odien. Manas brilles bija tumš as. Un bez brillē m - sū c. Sniegs joprojā m krita. Reljefs nav redzams. Labi, ka arī š odien izdomā ju paņ emt slē poš anas masku. Es nevaru to valkā t. Reiz viņ a to paņ ē ma un nosvī da, un es sā ku to slaucī t ar cimdu. Un kondensā ts jau ir sasalis. Un man izdevā s noskrā pē t stiklu. Kopš tā laika viņ a nav svī dusi, bet redzamī ba bija tā da. Skrā pē jumi traucē ja. Valkā ta tikai sniegā . Bet tas ir reti. Mums paveicā s ar laikapstā kļ iem un man pietika ar vienkā rš ā m saulesbrillē m. Valkā jot masku ar dzeltenā m lē cā m, es jutos kā redzī gs cilvē ks. Vadiks teica, ka dzeltenā krā sa š ajā situā cijā ir optimā la. Viņ š nevar redzē t sū dus bez maskas.

Oļ egs mū s aizvilka uz dienvidu nogā zi. Viņ š mē dza viņ u daudz kritizē t, bet, kamē r mē s atvē sinā mies Abhā zijā , viņ š tur atklā ja sev ļ oti skaistas pē das. Apjukuš i viņ i vienojā s. Mē s piebraucā m. Marš ruts ir atzī mē ts kā sarkans. To mī ļ i sauc tā - "Primula". Bet, sasodī ts, pirmais reset no viņ as ir melnā ks par melnu! Marš ruts 5-A Bukovelā atpū š as. Bet plaš s un mazapdzī vots. Bet viņ a mū s veda uz mū ž am atmiņ ā paliekoš o Edelweiss pacē lā ju, kas parasti ir pā rpildī ts uz pusstundu. Pā rsteidzoš i, ka gandrī z neviena nebija, un pē c 5 minū tē m mē s jau sē dē jā m krē slos.

Vadikam, maigi izsakoties, bija neē rti braukt ar š ā du redzamī bu, un viņ š palika kafejnī cā . Ierodoties uzkost, atradu ar karstvī nu par 500 re! Ha! Tē rē tā js!

Pē c pusdienā m debesis sā ka stiepties.

Bet bija par vē lu, ē nas jau bija krituš as no kalniem, un redzamī ba jau tā pat bija slikta. Tā pē c, vē l vienu reizi izvā cies, Vadiks pabeidza 2020.  gada sezonu. Un drī z arī es. Nav vajadzī bas kā rdinā t likteni. Man ir izdevies š ajā s dienā s neapgā zties. Bet kā kompensā ciju es sasitu savu ceļ galu pret sauļ oš anā s krē sla roku balstu, dodoties uz mū su galdu. Uz minū ti viņ a atnā ca pie sevis no mež onī gā m sā pē m. Un Oļ egs, jau pā rģ ē rbies kedas, nopelnī ja slē pes uz pirkstiem. Vadiks š o nejauš i nometa, tā dā veidā "saldinot" savu dzī vi. Pasaules lī dzsvars ir atjaunots.

Viņ i sā ka zvanī t Edikam, lai viņ š viņ u paņ em. Bet viņ š jau bija pasū tī jis. Izmī dī juš ies pie barjeras, apkarojot rū tainos taksistus, atradā m vī rieti, kurš piekrita mū s ņ emt lī dzi, jo viņ š tik un tā brauca uz Adleru. Pareizā k sakot, viņ š mū s atrada. Oļ egs atvē ra labā s durvis un gribē ja nogā zties uz sē dekļ a, tač u vadī tā js bija pret to, jo tā bija viņ a vieta. Tad Oļ egs apsē dā s pa kreisi un teica, ka nekad nav braucis vadī tā ja sē deklī bez stū res.


Š ofera vā rds bija. . . Ediks! Viņ š bija armē ņ u pilsonis. Un viņ a automaš ī na ir japā ņ u valoda. Un tas tika radī ts japā ņ iem. Bet par armē ņ u cipariem. Ediks ar viņ u ļ oti lepojā s. Nu protams! Priekš ē jie sē dekļ i ar roku balstiem! Pasaž ieru durvis abā s pusē s! (tas ir mikroautobusā ). Ē d, tieš ā m, daudz! Gan benzī ns, gan eļ ļ a. Un Ediks mū s aizveda tikai tā pē c, lai attaisnotu benzī nu uz ceļ a. Starp citu, Adlerā mē s redzē jā m daudz vairā k tī ru japā ņ u sievieš u ar stū ri labajā pusē ar Armē nijas un Abhā zijas numura zī mē m.

Mums ir palikusi tikai viena pilna diena, un mē s vē l neko neesam redzē juš i, izņ emot slē poš anu.

No pieredzē juš iem cilvē kiem varē ju uzzinā t, ko interesantu var redzē t Adleras apkaimē . No neliela saraksta man š ķ ita vispieejamā kā vieta ar nosaukumu "Agur ū denskritumi". Tur mē s nolē mā m doties kopā . Miš ans radī ja mums kompā niju. Oļ egs joprojā m ļ oti vē lē jā s doties slē pot, bet Nastja un viņ as kodla palika pastaigā ties Adlerā .

Paskatī jā mies kartē , attā lums lī dz norā dī tajiem apskates objektiem ir 20 km. Tas ir uz pusi mazā k nekā pirms Rosa Khutor. Tā tad, taksometra vadī tā jam var piedā vā t č etrus simtus rubļ u par trim. Ieteikts. Rū tainais taksists tikai saš utis š ņ ā ca. Mū su bizness ir piedā vā t.

Dosimies ar sabiedrisko transportu. Vispirms brauciet ar 50. autobusu lī dz pieturai Khosta-most. Š oferis lika mums š eit izkā pt. Viņ i atstā ja. Viņ i sā ka jautā t cilvē kiem, kur ir ū denskritumi? Neviens nezinā ja. Viņ i mē ģ inā ja mū s nosū tī t uz tuvumā esoš o buksusu birzi. Bet gide Tatjana mums stā stī ja š ausmī gu stā stu, ka pirms olimpiskajā m spē lē m stā dī š anai tika atvesti daž i aizjū ras augi, un ar tiem ieradā s kaut kā ds tauriņ š , kas iznī cinā ja visu buksusu ne tikai pie Soč iem, bet arī Abhā zijā . Patieš ā m, no autobusa mē s vē rojā m bē dī go kailu bagā ž nieku skati. Tā pē c viņ i nedevā s uz buksusu birzi, bet turpinā ja pratinā t. Daž i lika mums š ķ ē rsot ceļ u un atgriezties ar citu autobusu pā ris pieturas. Tur mū s atsū tī ja atpakaļ . Beidzot viens no š oferiem lika kā pt 48. autobusā un braukt tā lā k. ES arī ! Viņ i pat nezina savus skatus!

Pē c daž ā m pieturā m mē s izkā pā m. Policistiem jautā ja, kur iet? Mums rā dī ja. Ceļ š gā ja garā m upei ar dī vainas krā sas ū deni, it kā no mazgā tā ja izsū ktu.

Mē s satikā m Visocka izcirtumu ar pieminekli viņ am dabiskajā izmē rā . Kā pē c viņ i nolē ma to iemū ž inā t š eit, x. z. Piemiņ as plā ksnī š u nebija.


Dosimies tā lā k. Rezerve ir sā kusies. Maksā kasē par 100 rubļ iem. un klausī jā s instrukcijā s. Mums lika pabeigt pā rgā jienu pie otrā ū denskrituma. Š ķ iet, ka tā lā ka ceļ a nav. Vadiks stā stī ja, ka ir lasī jis, ka treš ais ū denskritums ir augstā kais un skaistā kais no trim. Abidna!

Cik skaisti tur bija!

Pirmais ū denskritums nebija slikts. Miš ā ns tik tikko spē ja rā pot, tā pē c es, atstā jot vī rieš us, skrē ju pa priekš u. Ir tikai viens ceļ š , jū s nepazudī sit!

Otrais ū denskritums bija vē l skaistā ks par pirmo. Apkā rt bija vairā ki piknika galdi un bā rbekjū . Un te bija ē rta ieeja ū denī . Pilnī gā postā . Kā pē c gan nepeldē ties š eit? Tiesa, tur bija zī me, kas aizliedza nirt, bet es negrasī jos nirt. Es esmu viltī gs!

Ak, ja bū tu vasara, es aizpeldē tu lī dz paš am ū denskritumam un stā vē tu zem strū klā m! Bet pat tā bija ļ oti labi. Un vasarā š eit, iespē jams, nav pā rpildī ts! Paspē ju saģ ē rbties, kad beidzot tuvojā s mani pavadoņ i. Viņ i apsē dā s pie viena no galdiem. Un es nolē mu mē ģ inā t iet tā lā k. Un ceļ š bija diezgan pieklā jī gs, pat ar margā m. Nu, varbū t nedaudz sliktā ks par iepriekš ē jo. Kā pē c tante kabī nē mū s nelaida tā lā k? Nolē mā t, ka mums, vecmā miņ ai un vectē tiņ am, bū s grū ti?

Es satiku jaunu pā ri. Es viņ iem jautā ju, vai tas ir tā lu lī dz treš ajam ū denskritumam? Nē , nav tā lu. Tad es palū dzu viņ iem pateikt, lai viņ i arī dodas.

Dievs, cik jauki!

Tač u ceļ š veda vē l tā lā k, un es skrē ju.

Tur arī bija skaisti, bet pā ri aizai lož ņ ā ja mā konis, un es baidī jos, ka lī s, tā pē c steidzī gi vilku vī rieš us lejā . Un lietus nelija! Cilvē ki sā ka nā kt pretī , piekrauti ar sumā riem ar pā rtiku un dzē rieniem. Acī mredzot viņ i nolē ma sarī kot pikniku pie ū denskrituma. Nu ko? Sestdiena ir! Es nobijos laikus!

Liegums beidzā s, un kā uz burvju mā jienu beidzā s arī puķ es nogā zē s. Povyryvat, iespē jams, skaistuma cienī tā ji.


Gribē ju piestā t Soč os, bet nejaukie vī ri teica, ka bū š ot ilgs laiks, un jau tuvojā s vakars. Adlerā labā k pasē dē t uz krastmalas. Dzert alu. Es nevarē ju iebilst pret š ā du priekš likumu. Atceļ ā iztē rē jā m vē l mazā k naudas nekā tur. No 48. autobusa mums lika izkā pt vispā r un nevis uz Hostinsky tilta, bet gan Kudepstā . Un jau tur pā rsē dā s uz 50. autobusu. Maksā ja, š ķ iet, 25 rubļ i. ikvienā . Varbū t nedaudz vairā k. Es jau aizmirsu. No Adlera 50. braucē js paņ ē ma nedaudz vairā k. Bet tas nav svarī gi, jebkurā gadī jumā , ja mē s bū tu braukuš i ar taksometru, mē s maksā tu daudzkā rt vairā k.

Uz krastmalas viņ i paņ ē ma izlejamo Maykop alu par 90 rubļ iem. Tā dai vietai, manuprā t, tā ir tikai dā vana. Lielveikalā lī dzī ga pudele maksā.55. Bija apmā cies un diezgan vē ss. Tā pē c devā mies paspē t uz "viesnī cu" kopē jā virtuvē . Viņ i izgā ja cauri pazemes pā rejai. Š eit viņ i ir, sniegpulkstenī tes ar velnarutni! Vecmā miņ as pā rejas periodā tā s pā rdod! Un neviens ar galvu nedos! Es domā ju, ka viss ir notverts!

Oļ egs atgriezā s no jā š anas, un pā rē jie sā ka slī dē t. Pē c apspriedes mē s nolē mā m pateikties Nastjai un viņ as vī ram, ka atveda mū s uz š o vietu. Visi bija vienisprā tis, ka tas ir vislabā k piemē rots. Ja vien jū s, protams, neesat slē poš anas fanā tiķ is. Mā joklis kalnā ir dā rgā ks, un arī pā rtika. Vienreiz, tā , divas reizes. Un nedod Dievs, vai tu saslima vai ievainojies? Ko tā lā k? Tu tur ī sti nestaigā . Tomē r ir ū dens parks. Petja ļ oti reklamē ja.

Tomē r es nevaru droš i pateikt. Mā jupceļ ā vienā no viesnī cā m (ļ oti pieklā jī gs pē c izskata) ieraudzī ju sludinā jumu par brī vā m istabā m tikai par 1300. Tomē r tas bija kaut kur Krasnaya Polyana nomalē jeb Heliportā . Savukā rt, dzī vojot kalnā , var ietaupī t uz taksometriem. Varē ja braukt ar Gazprom. Tur slē poš anas karte maksā.2500, ir divas slē poš anas zonas (Laura un Alpika), arī trases labas, krē sli arī ar vā ciņ iem. Tikai atlaide nenā k no 60 gadiem, bet gan no 65, kas mums nederē ja. Kopumā skatieties paš i. Un mē s divatā iztē rē jā m kaut kur ap 43 tū kstoš iem rubļ u jeb aptuveni 17 tū kstoš us grivnu. Kopā ar ceļ u - tas ir gandrī z gabals no dolā riem.


Ja mē s lidotu uz ī paš i lē to Kayseri (Erciyes), mē s tik un tā nesanā ktu š o summu. Tas ir puspansija, un alus vakariņ ā s nav iekļ auts. Jā , un plus vē l ceļ š uz Kijevu. Bet, patiesī bā , pā rtikai mē s tē rē jā m salī dzinoš i maz. Gaļ as, speķ a un kotletes, ko paņ ē mā m ceļ ā , ē da visu nedē ļ u un pat aizbrauca atpakaļ ceļ ā . Tikai vienu reizi nopirku kilogramu cū kgaļ as sautē juma (150 rubļ u) un dā rzeņ us un gatavoju borš č u kastruļ akai. Un tā mē s pie alus pirkā m tikai olas, griķ us, maizi, apelsī nus, mandarī nus, kivi, alu un kū pinā tas zivis. No mā jā m tika atvesti arī marinē ti gurķ i.

Es cerē ju š eit atrast Massandra vī nus un Novosvet š ampanieti. Un atrada. Š erijs maksā ja vairā k par 600 (Jaltā lī dz 500), portvī ns bija tikai "Aluš ta" bez medaļ ā m un arī bija dā rgs. Nepirka. Un Jaunā s pasaules š ampanieš a vispā r nebija. Bet es negribē ju Abrau Durso.

Kopumā visi bija apmierinā ti ar braucienu. Slē poš anas kū rorts ir lielisks. Man tā patika vairā k nekā Andora. Un š ā di, manuprā t, vasaras kū rorts Adler ir nevē rtī gs. Abhā zija ir vē lama.

Mē s plā nojā m izbraukt no mā jā m pulksten 15.00, lai paspē tu izbraukt cauri stulbajam serpentī nam pirms tumsas iestā š anā s, bet saimnieks Volodenka nolē ma no mums agri nomirt. Vienojā s 12:00. Lai nu kā , kopš vakara sā ka lī t un nebija pilnī gi ko darī t. No rī ta grasī jos peldē ties, beidzot jū rā , bet š ī iedoma palika nepiepildī ta.

Lietus uz ceļ a ir laba zī me. Un aizbraukt nesā pē ja. Pirms aizbraukš anas nopirku divus iepakojumus pelmeņ u pa 800g. . Izrā dī jā s mazliet par daudz. Papildus "viņ iem" - Vadikam, Miš ā nam un Oļ egam - man bija jā pabaro Nastjas vā jais vī rs. Bet to joprojā m bija daudz. Pā rē sties.

Sā kumā Nastja saslima uz serpentī na, un viņ a steidzami pā rcē lā s uz priekš ē jo sē dekli man blakus. Ļ aujiet tai iet. Tad Vadiks saslima. Jē lē dā ja Petja priecā jā s, ka pie vainas ir pelmeņ i. Varbū t pelmeņ i. Bet Petja bija ļ aundabī ga, tač u viņ a interesē s bija mū s paņ emt dzī vus. Tā pē c viņ š iedeva Vadikam kaut kā du viltī gu kapsulu ar kaut kā diem fermentiem. Palī dzē ja.

Š eit nebija negadī jumu (paldies Dievam, ne ar mū su piedalī š anos). Pā rā k asus pagriezienus (biež i 180 grā dus) ne visi apguva, ielidojot pretimbraucoš ajā joslā un frontā li saduroties. Nu, vismaz bez upuriem.

Kad ceļ š izlī dzinā jā s un spriedze mazinā jā s, viņ i atkal smē jā s par vietē jiem vā rdiem. Papildus tiem, ko jau uzskaitī ju, bija daudz daž ā du "slotu" - Rusina (nu, teiksim), Enchor, Matrosskaya (hmm) un Mamedova (ļ oti interesanti).


Mē s pabraucā m garā m Krasnodarai. Petja neuzkrā ja naudu, un mē s braucā m pa maksas ceļ iem. Bet, ja naktī maksā jā m pusi no summas, tad tagad nakts likme vē l nav piemē rota. Vē lreiz samaksā juš i 200 rubļ us, apstā jā mies degvielas uzpildes stacijā . Izbraucot no turienes, Petja pagriezā s kaut kur nepareizā virzienā un mē s uzbraucā m uz estakā des. Vienā virzienā - Krasnodara, no kuras tikko atbraucā m, otrā - kaut kā da Oktjabrskoe. Mums arī tur nav jā iet. Un nav citu iespē ju doties uz Rostovu. Pagriezā mies uz Krasnodaras pusi, cerot kaut kur apgriezties. Bet tas bija galī gi neiespē jami - nepā rtraukti š ķ eldotā ji! Nabaga Petja gandrī z izrā va viņ am matus. Vai tā , ka pē c vienpadsmit kilometriem bū s jā atgriež as uz maksas ceļ a, jā maksā vē l 200, tad, nedod Dievs, jā pagriež as un jā maksā vē lreiz? Satriecoš s! (Petija droš i izmeta č eku)

Jautā jat, kā ar navigatoru? Un navigators nesa kaut kā das muļ ķ ī bas. Pē c viņ a teiktā , visu š o laiku braucā m klajā laukā un viņ š (precī zā k, viņ a) bezgalī gi brē ca “Tu izgā ji no marš ruta! ”. Es nezinu, kā da ir jē ga. Vai dati ir atjauninā ti vairā kus gadus? Lai gan tante apgalvoja, ka "savienojums ar satelī tu ir izveidots"! Kas bija š is pirā tu satelī ts, h. z.

Rezultā tā pē c 15 km nobraukš anas atgriezā mies norē ķ inu punktā . Tur beidzā s spā rni, bet tur bija aizslē gta barjera. Petja noparkojā s un devā s pie "ceļ u komisā riem". Paldies Dievam, viņ i apž ē loja un bez papildu runas atvē ra mums barjeru. Acī mredzot mē s neesam pirmie tā di piesū cekņ i.

Uz robež as viss vairā k vai mazā k gā ja. Mantas gan atkal bija jā izņ em no bagā ž nieka. Tač u š oreiz, paldies Dievam, tikai daļ ē ji. Kā du iemeslu dē ļ Petja par to bija manā mi satraukta. Varbū t viņ š kaut ko nesa, un mē s bijā m tikai aizsegs? : )) Mū su jaunā s migrā cijas kartes, kas izsniegtas uz Abhā zijas robež as, tika pieņ emtas klusē jot.

Un sā kā s dzimtais ceļ š !

Bet jū s varat griezties, kur vien sirds vē las! Bet mē s to nedarī jā m, kaut arī gribē jā m.

Paldies, ka izlasī jā t!

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Разминка детской горнолыжной школы. Обратите внимание, дите сидит в поперечном шпагате :))
Līdzīgi stāsti
komentāri (24) Atstājiet savu komentāru
iemiesojums