Jaungada stāsts.

Reiz. . . Ī sā k sakot, tas notika diezgan sen. Mans labs draugs strā dā ja par biroja vadī tā ju lielā , plaš i pazī stamā Krievijas kampaņ ā . Š ī pozī cija paredz iespē ju gū t visa veida papildu ienā kumus ar sī kas krā pniecī bas palī dzī bu, un mans draugs š o iespē ju izmantoja. Kā dā no Vecgada vakara dienā m viņ š man piezvanī ja un piedā vā ja kļ ū t par Ziemassvē tku vecī ti viņ u korporatī vajā ballī tē . Fakts ir tā ds, ka, saņ ē mis no varas iestā dē m uzdevumu - nodroš inā t Ziemassvē tku vecī ti svē tkos, viņ š piezvanī ja vairā kā m dā rgā kajā m aģ entū rā m, kas specializē jas š ajā jautā jumā . Saņ ē mis cenas no š ī m aģ entū rā m, viņ š izdrukas iepazī stinā ja ar saviem priekš niekiem, un varasiestā des, ī paš i nedomā jot, piekrita maksā t par lē tā ko piedā vā jumu. Pie labiem noteikumiem par atvē lē to summu varē tu pieaicinā t duci Ziemassvē tku vecī š u. Es saņ ē mu apmē ram č etrsimt dolā ru un piekritu. Noteiktajā laikā es tiku grimē ts un ģ ē rbies neskaidrā mazā Maskavas teā trī . Tur vizā ž isti strā dā ja pie manas Snow Maiden. Un Sniega meitene, un grima mā ksliniece, un kumode arī noslē dza vienoš anos. Biroja š oferis mū s aizveda uz dā rgu restorā nu Tverskā , kur man pasniedza saskaņ oto apsveikuma tekstu un milzu ledusskapja izmē ra dā vanu maisiņ u. Viss noritē ja bez aizķ erš anā s. Apsveikumu komandai lasī ju basa balsī . Apsveikumā bija tā di termini kā “nepastā vī ba”, “vairā kuma akcionā rs” un “futures”, kas man nebija ī sti skaidri, bet es tiku galā . Dā vanu sadale vadī bai noritē ja bez problē mā m, un vidē jā un zemā kā vadī ba, zinot, ka dā vanu veidā saņ ems jebkā dus atkritumus ar korporatī vo simboliku, uz š o lietu uzspļ ā va un metā s pie galdiem. Es viņ us saprotu. Galdi lū za. Burtiski stundu vē lā k visa komanda tika sadurta lī dz neprā tī gam stā voklim. Mana jaukā sniega meitene arī . Un tad viņ a pazuda pavisam. Kā es saprotu, viņ a aizgā ja pensijā atseviš ķ ā birojā kopā ar vienu no majoritā rieš iem. ES biju bē dī gs. Es klī du starp dzī vespriecī giem, jautriem cilvē kiem, apsveicu viņ us, teicu “Oh-ho-ho” un “Oh-ho-ho”, bet es nevarē ju viņ iem pievienoties. Sasodī tā bā rda un cietais grims traucē ja. Izbraucot norunā tajā laikā , sā ku meklē t š oferi, kuram vajadzē ja mani nogā dā t mā jā s. Atrasts. Kā da jē ga? Viņ š piedzē rā s kā zvē rs un es sapratu, ka tā dā formā man bū s jā dodas izsaukt taksi. Bū dams turī gs vī rietis, aizejot, paķ ē ru gandrī z pilnu maisu ar dā vanā m un izgā ju uz ielas. Bija apmē ram viens naktī . Tverskaja bija praktiski pamesta. Nogā ju lejā uz pazemes pā reju un tur....Tur bija bars ar, tā teikt, ļ oti pakrituš u sievieš u. Tas bija laiks, kad viņ i vē l strā dā ja pie Tverskas. Es nezinu, ko viņ i darī ja tranzī tā . Varbū t policijas reids, varbū t vē l kaut kas. Un tagad iedomā jieties attē lu - apstulbis Ziemassvē tku vecī tis un apdullinā tas 150 prostitū tas skatā s viens uz otru. Godī gi sakot, es samulsu. Es zinā ju, ka tie ir kaut kā dā veidā saistī ti ar noziedzī bu, un to bija daudz, un viņ i visi bija atš ķ irī gi un visi bija kara krā sā . Kā du minū ti es stā vē ju apjukusi, nezinā dama, ko darī t, un tad nolē mu, ka, tā kā esmu raksturā , nav vajadzī bas no tā izkļ ū t. "Laimī gu jauno gadu meitenes, " es noņ urdē ju un izgā ju cauri pū lim. Meitenes pasmaidī ja, š ķ ī rā s, lai izlaistu mani cauri, un pē kš ņ i viena no viņ ā m, diezgan cū ciņ a, pielē ca man klā t un č ī kstē ja - “Novē li man kaut ko, vectē v”. Es novē lē ju viņ ai veiksmi, iedevu viņ ai dienasgrā matu ar ā das apdari, un tad tas sā kā s. Visas š ī s jaunavas prasī ja no manis apsveikumus. Nu kā pē c gan ne? Es iesitu viņ iem ar dū raiņ u vaigiem, jautā ju, kā viņ i uzvedā s pagā juš ajā gadā , iedevu visā das pildspalvas, sienas termometrus, zī muļ u un kalendā ru komplektus, novē lē ju jaunajā gadā , kam lī gavainis mierī gs, kuram vairā k naudas, kam veselī ba un laime visiem. Kad somā bija palikuš as tikai konfekš u kastes iesaiņ ojumā ar Uzņ ē muma logotipu, es iecē lu Sņ eguroč ku man palī gā . Viņ a turē ja atvē rtu kastī ti, un es iedevu vienu konfekti. Š ī bija mana otrā Sniega meitene š ajā vakarā , un viņ a bija daudz forš ā ka nekā pirmā . Augsti zā baki, neliela sprauga tī kla zeķ ē s, ā das š orti, ā das jaka ar kniedē m, agresī vs melns tetovē jums grims, melni mati un ā das vā ciņ š ar sudraba kokadi. Droš i vien viņ as specializā cija bija “saimnieces” loma, tač u viņ a lieliski tika galā arī ar Sniega meitenes pienā kumiem. Kā pē c es to rakstu. Š obrī d mums visiem ir grū ts laiks. Ļ oti grū ti. Mē s nezinā m, kas notiks rī t. Bet, kad jū tos neē rti no ziņ ā m, es atceros š o eju cauri pazemes pā rejai. Visas š ī s meitenes ieguva profesiju nevis no labas dzī ves. Viņ i visi sava darba gaitā redzē ja lietas, par kurā m mē s, TurPravdincevs, pat murgā nesapņ otu. Bet tev vajadzē ja redzē t viņ u sejas. Viņ i skatī jā s uz mani kā uz maziem bē rniem ar uzticī bu un cerī bu. Viņ i uzklausī ja manas vē lmes un ticē ja tā m. Esmu pā rliecinā ts, ka daudzas no dā vanā m un saldumiem, ko toreiz izdalī ju, joprojā m ir dzī vas un tiek glabā tas kā talismani. Tā pē c mums nav jā skumst. Daž reiz veiksme nā k no negaidī tā m vietā m. Tikai pirms pā ris nedē ļ ā m saliku ragavas bē rnu pā rvadā š anai aiz kvadracikla. Parasti bē rni piekabinā ja man ķ ē dē desmit ragavas, tač u tas bija neē rti un bī stami. Un tā es saliku ragavas, kurā s satilpa vai nu č etri pieauguš ie, vai bē rnu soma. Vienā no braucieniem manas kamanas ieraudzī ja mū su ciema biroja saimnieks, kurš nodarbojas ar kvadraciklu un sniega motociklu remontu un lietotas tehnikas tirdzniecī bu. Š is onkulis man piedā vā ja 3.000 rubļ u. par ragavā m Teica, ka tā bija mež onī gi pieprasī ta lieta. Var nopirkt rū pnī cā raž otā s, bet tā s ir vai nu dā rgā kas, vai izskatā s neķ ī tras. Es nepā rdevu. Bet kā dā gadī jumā …. Materiā li man maksā ja 3000 rubļ u. Es tos izdarī ju kā du dienu. 1000 procentu peļ ņ a. Tā dā gadī jumā es visu nometī š u un uztaisī š u ragavas. Man nav pirmā reize mainī t darbī bas jomu. Cilvē ki!! ! ! Ar atnā kš anu. Lai piepildā s viss, ko vē lē jā ties, un ja tas nepiepildī sies, tad notiks kaut kas vē l labā ks! ! ! Visu laimi, visu bebru un visu to labā ko!! ! !