Rumānija ar automašīnu no Ukrainas

22 Oktobris 2019 • Ceļošanas laiks: no 30 Jūnijs 2019 ieslēgts 10 Jūlija 2019

Reputācija: +343

Pievienot kā draugu

Uzrakstīt vēstuli

Mē s nolē mā m paš i doties uz Rumā niju. Ceļ ojuma iedvesma bija Antona Ptuš kina video par Transfagaraš u un citiem youtube videoklipiem. Turklā t mums patī k kalni, Rumā nija ir salī dzinoš i tuvu, mums ar to ir bezvī zu rež ī ms, un cenas tur nav ī paš i augstas, kā jau mū su maciņ am. Mū su komandā bija 4 pieauguš ie (divi no viņ iem pensionā ri) un 1 bē rns 7 gadus vecs. 2008. gada Chevrolet Aveo LT. Eiro kurss ceļ ojuma laikā bija aptuveni 30 UAH. vai 4.7 lei.

Naktsmī tnes Rumā nijā ir iepriekš rezervē tas vietnē Booking un Airbnb. Principā Rumā nijā nebija nekā du mā jokļ u problē mu. Bet ar mā jokli Ukrainā , starp citu, bija grū tā k: vienī gā mū su maksas apmeš anā s vieta mū su marš rutā bija Vinnicas pilsē ta, tač u pasū tī t naktsmā jas tur pastaigas attā lumā no Roš enas strū klakas nebija viegli.

Viesnī cas Bookingā bija diezgan dā rgas, un apartamentu rezervē š ana caur Airbnb bija ļ oti problemā tiska, jo sludinā jumos rakstī tā cena un nosacī jumi neatbilst patiesī bai.

Izvē los, rezervē ju, eju apstiprinā t, un tad sā kas "nianses"...Sā k jautā t, cik naktis gribam, saka, ka neī rē uz vienu nakti, vismaz 2, jautā , cik no mums. pulksten 2 utt. Atrada vienu dzī vokli, piezvanī ja, vienojos, rezervē ts. Saimnieks teica, ka priekš apmaksu nevajag, bet lai 29. jū nijā piezvanu un apstiprinu, ka viss ir derī gi. Zvanu 29. jū nijā - dzī voklis kā dam uz nedē ļ u nodots, neko nevar izdarī t, jo ī paš i tā pē c, ka svē tdien bū s Jaunieš u diena un bū s pilsē tas viesu pieplū dums...

Tad bija ilga aģ entū ru meklē š ana, daudz zvanu, kā rezultā tā atradu labu dzī vokli netā lu no strū klakas, turklā t lē tā k nekā tas, kur mani "izmeta".

Pirmā diena: Poltava — Vinnica

Mū su komandas tikš anā s vieta bija Poltavas pilsē ta. Mē s izbraucā m pulksten 7:00 svē tdien, 2019. gada 30. jū nijā . Ceļ š uz Kijevu bija diezgan labs, vietā m bija rekonstrukcija, nā cā s braukt lē nā k, bet kopumā nav par ko sū dzē ties...Kijeva pagā ja bez problē mā m, svē tdienas pusdienā s maš ī nu nebija daudz. Tad Ž itomira, Berdič iva, Vinnica. Kopumā ceļ š nebija slikts. Mā ju bez problē mā m atrada adresē , zvanī ja saimniekam, pateica dzī vokļ a numuru kur atslē ga, iekā rtojā mies, atpū tā mies, samaksā jā m par dzī vokli caur Privat24 un devā mies pastaigā pa pilsē tu.

Vispirms bijā m uz Transportlī dzekļ u modeļ u muzeju (Soborna ielā.64), bē rnam tur bija liela interese, un mums patika. Š ajā muzejā ir savā kti vairā k nekā.5000 automaš ī nu modeļ u, muzeja ī paš nieks ir sava amata cienī tā js. Es sirsnī gi pateicos Vinnicas rā tsnamam par telpu pieš ķ irš anu muzejam par 1 UAH.

uz gadu un rū pē jas par muzeja tā lā ku paplaš inā š anu.

Ja reiz bū š u Vinnicā , noteikti ņ emš u lī dzi kā du modeli uz kolekciju. Cenas par ieeju muzejā ir vienkā rš i smieklī gas: pieauguš ais - 20 UAH. , bē rnu - 10 grivnas. Ī paš nieks personī gi organizē ekskursiju pa muzeju, stā sta par savu kolekciju. Pie mums atbrauca pā ris no Anglijas, teica, ka viņ i ir auto rū pnī cas pā rstā vji, kuri dzirdē ja par š o muzeju, ka tajā ir viņ u retā s maš ī nas modelis un atbrauca to apskatī t (jo pat viņ iem š ī modeļ a nav savu kolekciju) un tikties ar muzeja ī paš nieku.

Pē c muzeja klejojā m pa pilsē tu, meklē jot ī stu marmelā di no "Sweet Dream", tač u izrā dī jā s, ka svē tdien tie tiek slē gti ļ oti agri un marmelā des iegā di nā cā s atlikt uz rī ta pusi.

Tad bija strū klaka...Pirms tam skatī jos internetā skatus no strū klakas, un, kad redzē ju izrā di dzī vajā , godī gi sakot, biju nedaudz vī lies. Pirmkā rt, lai gan izrā de sā kā s pulksten 22.

00, bet joprojā m bija ļ oti gaiš s un bilde uz ū dens neizskatī jā s ī paš i, uz izrā des beigā m bija labā k. Otrkā rt, lugas sā kums, atklā ti sakot, bija garlaicī gs. Treš kā rt, tā kā bija svē tdiena un arī Jaunieš u diena, cilvē ki bija neizmē rojami. Vispā r nav slikti, ieliec "ķ eksī ti", ka esam to izcē luš i.

Divistabu dzī voklis Vinnicā mums izmaksā ja 600 grivnas (20 eiro).

Dienas laikā nobraucā m ap 610 km.

Otrā diena: Vinnica — Suceava

Izbraucā m 8.30, atslē gu atstā jot norunā tajā vietā , aizbraucā m uz "Saldo sapni", nopirkā m š iku marmelā di (iesaku! ), viņ u raž oto saldē jumu un devā mies tā lā k. Nā kamie mū su ceļ ā bija Hmeļ ņ icka (tranzī ts) un Kamjaneca-Podiļ ska.

Ceļ š labs, sū dzī bu nebija. Kamianets-Podilskyi mē s piestā jā m pusdienā s un apmeklē jā m cietoksni. Par cietokš ņ a apmeklē jumu pieciem samaksā jā m UAH 250 (EUR 8.5).

Kopumā cietoksnis ir diezgan interesants, ir kur uzkā pt, no cietokš ņ a paveras lielisks skats uz pilsē tu.

м. Kamianets-Podilskyi, skats no cietokš ņ a

Pē c tam mē s devā mies uz Č erņ ivci. Č erņ ivci sasniedzā m bez problē mā m, ceļ š normā ls. Č erņ ivcios pastaigā jā mies pa pilsē tu, aizbraucā m uz Silpo, sakravā jā m ar ū deni un pā rtiku (gaļ u un piena produktus neņ ē ma, Rumā nijā tas nav iespē jams) un braucā m uz robež as pusi. Pirms robež as viņ i apstā jā s degvielas uzpildes stacijā , izslauka visu gaļ u un piena produktus, uzpildī ja degvielu, samainī ja leiš us un devā s uz Porubnes-Seret kontrolpunktu. Tur bijā m 20.00 lī dz maiņ as beigā m. Uz mū su robež as iedeva pases un maš ī nas apliecī bu, pagaidī ja 10-15 minū tes, iznesa mums, izsniedza un teica, lai braucam tā lā k.

Pie izejas bijā m aptī ti, jo biļ etē nebija pietiekami daudz zī mju, ka pā rbaudī jā m bē rna robež as š ķ ē rsoš anas likumī bu (noteikti paņ emiet lī dzi bē rna dzimš anas apliecī bu, bez tā s, visticamā k, jū s netiksiet atbrī vots! ! ). Pā rbaudī jā m bē rna liecī bas, uzlikā m zī mogu un aizgā jā m.

Neviens no mums neizkā pa no maš ī nas, nepā rbaudī jā m, ar ko braucam. Uz Rumā nijas robež as lietas nebija daudz sarež ģ ī tā kas. Izgā ju ā rā , ienesu kabī nē pasi, no turienes robež sargs pa logu sauca vā rdus un uzvā rdus, un mani pavadoņ i pā rmaiņ us vicinā ja viņ am roku. Tad viņ i pā rbaudī ja manu autovadī tā ja apliecī bu, automaš ī nas reģ istrā cijas apliecī bu, zaļ o karti, rovineti un prasī ja, uz cik dienā m braucam. Neviens no mums neprasī ja nekā das viesnī cas rezervā cijas, finansiā lā s garantijas vai ko citu. Robež sargs bija draudzī gs, bez problē mā m runā ja angliski, un viņ a ukraiņ u valoda bija ļ oti laba.

Nā kamajā kabī nē bija Rumā nijas muita. Iznā ca kā da sieviete, lū dza atvē rt bagā ž nieku (pilns ar mantā m), prasī ja, vai nesam alkoholu vai cigaretes. Cigareš u mums lī dzi nebija vispā r, un alkoholu pirms tam pā rcē lā m uz maš ī nu, lai bū tu vieglā k to parā dī t uz robež as. Ieraugot, ka mums ir tikai pā ris litri alkohola, un dzirdot, ka braucam uz Transfagaraš u, viņ a uzplauka smaidā un neko nejautā ja. Neviens mums neprasī ja atstarojoš ā s vestes, rezerves spuldzes, divas avā rijas apstā š anā s zī mes, UA uzlī mes vai ko citu, ko forumos biedē ja, lai gan tas viss bija.

Rezultā tā robež u š ķ ē rsojā m ļ oti ā tri, kopā.40-45 minū tes, lai gan aizņ ē ma 2 stundas. Tā lā k bija neliels brauciens lī dz viesnī cai Suč avas nomalē.

Izvē lē jos viesnī cu Suceavā , jo Seretā bija dā rgā k un tur ir grū tā k viesnī cu atrast, kā arī marš ruts no Suceavas nā kamajā dienā bija nedaudz ī sā ks.

Mē s apmetā mies viesnī cā Pensiunea Alessia .

Lieliska viesnī ca pilsē tas nomalē .

Plusi: pieklā jī gs personā ls, lieliska istaba, Wi-Fi.

Mī nuss: neliela stā vvieta, mums bija laiks, pē c mums noparkojā mies pie ceļ a, un ļ oti skaļ š ledusskapis, tas bija jā izslē dz naktī , neļ ā va pat mums, kas bija noguruš i pē c ceļ a.

Viesnī ca mums maksā ja 170 lei (36 eiro), maksā ja skaidrā naudā reģ istrē joties.

Kas mū s pā rsteidza pirmajā viesnī cā Rumā nijā - viņ iem visi slē dž i ir "ač gā rni". Sā kumā man š ķ ita, ka tā ir viesnī cas kaprī ze, tad sapratu, ka tā ir absolū ti visur, viņ i vienkā rš i to pieņ em, iespē jams...

Dienas laikā nobraucā m ap 410 km.

Treš ā diena: Suceava - Kluž a-Napoka

Mē s atstā jā m viesnī cu ap pulksten 8:00.

Pirmā apskates vieta Rumā nijā bija Bikazas kanjons. Tas bija aptuveni 160 kilometru attā lumā no viesnī cas.

Pa ceļ am uz kanjonu aizbraucā m uz Piatra Neamt pilsē tu, uzpildī jā m degvielu un nopirkā m Rumā nijas septiņ nieku, jo bez interneta nekur...Septiņ i maksā ja 31 lei (6.5 eiro), interneta, kas tur bija, mums pietika visiem iekš ā . automaš ī na, mans tā lrunis darbojā s 4G Wi-Fi marš rutē tā ja rež ī mā ). Internets Rumā nijā ir lielisks, ā trums lielisks, sū dzī bu nebija. Es nopirku septiņ us no Vodafone.

Kanjonā ieradā mies ap 11.30. Teikš u uzreiz: stā vē š ana tur ir milzī ga problē ma, jo kanjons ir ļ oti š aurs, fizisku vietu stā vē š anai vienkā rš i nav.

Pagrū da zem akmens, aizgā ja pastaigā ties.

Skati tur ir vienkā rš i satriecoš i, tos nevar pateikt vā rdos, nevar parā dī t video, tas ir jā redz tieš raidē . Es ļ oti iesaku!

Tieš i pē c kanjona mums pa ceļ am bija Laroš as ezers (Sarkanais).

Es daudz lasī ju par viņ u internetā , bet neko super interesantu tur nesaskatī jā m, pastaigā jā mies gar ezeru un braucā m tā lā k, jo bija tā ls ceļ š ejams cauri pusei valsts. Mū su mē rķ is bija Cluj-Napoca pilsē ta. Mums bija vairā kas iespē jas, kā tur nokļ ū t (vai nu pa kalnu ceļ u, vai ciemiem), kā rezultā tā nolē mā m doties uz ciemiem. Nezinu, cik tas bija pareizi, bet ceļ š uz Kluž u-Napoku mums bija ļ oti grū ts.

Ceļ š veda kalnu pakā jē gar upē m, pa ceļ am pastā vī gi bija ciemati ar ā truma ierobež ojumiem 20-30-50 km/h.

Bija grū ti braukt psiholoģ iski, jo nepā rsniegt ā trumu bija ļ oti grū ti, neskatoties uz to, ka vietē jie ā truma ierobež ojumi ī paš i netiek ievē roti, un cilvē kus uzmundrinā ja prakse braukt pa Ukrainas ceļ iem, kur neviens netika sodī ts par ā truma pā rsniegš anu. iet. nevis tā dā ā trumā , kā du prasa zī mes, bet gan ē rtā ā trumā.

Vē l viena lieta, kas traucē ja vietē jo transportlī dzekļ u kustī bu. Tur ir vienkā rš i neizmē rojami, un apdzī t ir problemā tiski, jo nemitī gi ir "aklie" pagriezieni, un, tiklī dz parā dā s piemē rots ceļ a posms, izrā dā s, ka aiz muguras kā ds no vietē jiem apdzen...

Rezultā tā.250 km lī dz Kluž a-Napokai mē s braucā m mū ž ī gi...Š ī bija visgrū tā kā ceļ a daļ a visā mū su marš rutā .

Mē s braucā m uz Kluž u-Napoku, nopirkā m lielveikalā , atradā m mā ju, kas mums bija vajadzī ga ceļ ā no pilsē tas.

Š eit mū s gaidī ja vilš anā s: saimnieks pastā stī ja, ka iepriekš ē jais ī rnieks aizgā jis, aizmirstot atstā t pulti no stā vlaukuma barjeras zem mā jas, kā rezultā tā auto nā cies atstā t tieš i uz ielas zem logiem. Saimnieks sī ki aprakstī ja, kā ar domofonu nokļ ū t lī dz ieejai, bet pē c tam lī dz dzī voklim ar kombinē to slē dzeni. Dzī voklis ir normā ls, visi bija apmierinā ti.

Nakts š ajā dzī voklī mums izmaksā ja 46 eiro (maksā ja tieš saistē , rezervē jot).

Dienas laikā nobraucā m ap 440 km.

Ceturtā diena: Kluž a-Napoka — Kē rtea de Arges

No rī ta pamostoties, mē s redzē jā m, ka debesis klā j mā koņ i un drī z lī s. Pabrokastojā m, savā cā mies un devā mies uz Turdu pilsē tu. Š ajā pilsē tā ir slavenas sā ls raktuves. Ieradā s tur ap 8.45 (raktuves atvē rtas no 9.00), nokļ uva stiprā lietū , kas mitē jā s ī si pirms raktuves atvē rš anas. Piebraucā m pie jaunā s ieejas raktuvē s, pie tā s ir liela autostā vvieta.

Ieejas maksa raktuvē s ir 40 lei pieauguš ajiem un 20 lei bē rniem. Pensionā riem viņ iem ir 50% atlaide (bē rnu biļ etes cenai). Viņ i pensionā rus nosaka nevis pē c pensijas apliecī bas, bet pē c dzimš anas datuma pasē : vī rieš i pē c 65 gadiem, sievietes pē c 63 gadiem.

Prasī ja par paš iem pensionā riem, par atlaidē m pat nezinā jā m, bet teica, ka Ukrainas pensiju apliecī bas neinteresē un prasī ja pases. Rezultā tā ieguvā m vienu pensionā ru un vienu nepilngadī go. Kopā par ieeju un autostā vvietu samaksā jā m 165 lei (5 lei).

Mē s jau esam bijuš i Soledarā sā ls raktuvē s, tā pē c sapratā m, ka tur vajag siltā k ģ ē rbties, visu gadu ir kā di 10-12 grā di. Paš ā š ahtā ir diezgan interesanti, visur lī dzī gi, nokā pa pa kā pnē m kā jā m, brauca viena ar bē rnu panorā mas ratā .

Ritenis ir diezgan mazs, bet fakts, ka panorā mas rats atrodas pazemē , ir iespaidī gs. Bē rns bija sajū smā , lai gan mū su pilsē tā ar riteni brauca daudzas reizes, un pie mums tas ir 3-4 reizes augstā ks. Braukš ana ar riteni maksā ja divas, š ķ iet, 10 lei. Pē c tam ar liftu nokā pā m lī dz pazemes ezeram un braucā m ar laivu.

20 lei maksā.20 minū tes, tikai es braucu ar bē rnu, bē rns bija sajū smā .

Ezers atrodas vietā , kur tika veikta ieguve atklā tā veidā , milzī ga, koniska formas zā le, un tajā ir satriecoš a atbalss. Kokvilna plaukstā vai lē ciens uz koka tiltiņ a dod ļ oti skaļ u atbalsi. Tur pavadī jā m kā das 2 stundas, man viss patika, viss bija lieliski. Vienī gais mī nuss - ļ oti lielā mitrumā mums drē bes ir mitras, un izž ū stot redzē jā m, ka klā ta ar sā ls garoziņ u un kļ ū st balta.

Pē c raktuves gribē ju pā rģ ē rbties, bet nebija ko pā rģ ē rbties, visas lietas saliktas koferos, un ā rā lī st lietus...

Tad mē s devā mies cauri Sebes pilsē tai uz kalnu ceļ u Transalpin. Š is marš ruts ir mazā k zinā ms nekā Transfagarash, lai gan, manuprā t, ekstrē mā ks. Marš ruts ir serpentī ns cauri kalniem, blī vi apdzī vots ar veģ etā ciju. Mē s vienkā rš i pastā vī gi braucā m pa mež a serpentī niem, periodiski apstā jā mies, lai fotografē tu pie ū denskritumiem.

Viņ i pat nepamanī ja, kā nokļ uvuš i paš ā marš ruta virsotnē . Un tad mū s gaidī ja nobrauciens...Nobrauciens bija diezgan stā vs, ceļ š nemitī gi lī kumains, bija ļ oti neē rti braukt ar auto ar manuā lo pā rnesumkā rbu: otrajā ā trumā rū c kaste, bet treš ajā no spē cī ga slī puma. maš ī na paā trina tā , ka jā bremzē.

Sliktas bremzes, trases lejasdaļ ā jau izdalī ja raksturī gu smaku un bija dzirdams kā karstums nā ca ā rā...Pē c nobrauciena no Transalpinas bija jautrā k, un bremzes bija daudz ē rtā kas. Mē s uzpildī jā m degvielu Râ mnicu Vâ lcea un devā mies uz viesnī cu Curtea de Arges pilsē tā .

Teikš u uzreiz: visu ceļ ojumu tā bija labā kā viesnī ca un labā kie saimnieki. Mū s ļ oti laipni sagaidī ja, palī dzē ja noparkoties pagalmā (viņ u pagalms ļ oti mazs, mū su auto noteica zā lienā , lai gan man kaut kā nebija ē rti novietot uz tik skaistas zā les).

Pagalma lapenē jau sē dē ja pā ris no Č ehijas, saimnieks mū s piesauca un uzreiz lē ja "par atbraukš anu". Parunā jot ar daž iem angļ u vā rdiem, zī mju valodu un tulku pa telefonu ar č ehiem un saimniekiem, devā mies iekā rtoties istabā . Viņ u mini viesnī cā mums bija atvē lē ts vesels stā vs. Divas lielas istabas ar lielā m gultā m, ledusskapi un 2 vannas istabā m stā vā .

Rezervē jot š o viesnī cu, Booking no manis iekasē ja 47 eiro, bet, kad mē ģ inā ju rezervē t, tas vienmē r maksā ja 59 eiro. Tad noskatī jos, ka Booking ietver manas brokastis (zviedru galds). Lasī ju atsauksmes par š o viesnī cu - visi ļ oti pozitī vi vē rtē ja savas brokastis un paš u viesnī cu, tā pē c tika nolemts rezervē t numurus ar brokastī m, ī paš i tā pē c, ka 12 eiro uz 5 personā m - tas ir sī kums.

Ierodoties nā kamajā rī tā , redzē jā m, ka saimniece mū s ir sagatavojusi (bez mums vē l bija pā ris viņ u č ehi un vecvecā ki dziļ ā pensijas vecumā no Vā cijas). No pirmā acu uzmetiena, bū dams Ē ģ iptes bufetes pieredze, un dalot par visiem vienā di, sapratu, ka mani tur ī paš i neņ em, bet atceroties, ka par piecā m maksā tikai 12 eiro, ī paš i nesamulsu. Bet tad izrā dī jā s, ka mē s visi bijā m ļ oti blī vi pabrokastojuš i un bē rnam vē l pa ceļ am bija jogurts.

Tā tad brokastis tur ir krā š ņ as, par ko saimniece saņ ē ma ī paš u komplimentu. Es ļ oti iesaku š o viesnī cu.

Dienas laikā nobraucā m ap 380 km.

5. diena: Curtea de Arges — Braš ova

Sanā cā m kopā un piekravā m maš ī nu lī dz 8.00, paē dā m, pateicā mies saimniecei par burvī gajā m brokastī m un devā mies ceļ ā . Š odien mū s gaidī ja visa mū su ceļ ojuma "nagla" - Transfagarasan marš ruts.

Marš ruta sā kumā tikā m ļ oti ā tri, jo viesnī ca atrodas netā lu no sā kuma.

Un tad bija Transfagarasanas marš ruts...Nav iespē jams pateikt, ir nereā li to nodot fotogrā fijā s un video, tas ir jā redz dzī vajā ! ! ! ! ! Iesaku visiem nā kt un apskatī ties! ! ! ! ! Š ī patieš ā m ir skaistā kā trase pasaulē ! ! ! ! !

Sā kumā ceļ š vijā s cauri blī vi apdzī votam mež am, tad, kā pjot, mež s kļ uva mazā k blī vs un kalni akmeņ aini. Pē c 30 minū tē m bijā m pie Vidras dambja.

Aizsprosta vienā pusē atrodas milzī gs ū denskrā tuves, bet otrā pusē - neticams bezdibenis. Skati tur forš i, ir kur bildē ties. Pie paš a dambja dež urē ja policija, uz skatu laukuma viņ us nelaida, man pierā dī ja, ka š ī vieta apmeklē tā jiem vienmē r ir slē gta. Bet es redzē ju video vietnē youtube, mū su cilvē ki bija tur...Nu, labi, viņ i man neļ ā va, viņ i man neļ ā va.

Transfagarasan Route, Rumā nija

Sapratā m, ka tur, pie pā rejas, cenas nebū s tā s lē tā kā s, bet siers bija ļ oti garš ī gs...Sieru tad pirkā m daž ā dā s vietā s, bet tik garš ī gu neatradā m. Mazpilsē tas tirgū lē tā kā bija 20 lei, bet garš a nebija tā da, mē s pē c tam nož ē lojā m, ka uzreiz nenopirkā m dā rgo par 2-3 vairā k.

Transfagarasanas marš ruts, Rumā nija

Un tad bija 900 metri no tuneļ a un mē s nokļ uvā m ...pasakā ...Tieš i izejot no tuneļ a mē s redzē jā m daudz sniega tī rī š anas tehnikas un sniega kā rtu 2-2.5 metri. Sapratā m, ka uz pā rejas mū s gaida sniegs, bet nekad nevarē jā m iedomā ties, ka bū s tik daudz.

Transfagarasanas pā reja, Rumā nija

Uz ielas ap +12 izskrē jā m no maš ī nas vieglā s jakā s, š ortos un sandalē s, un kā bē rni ieskrē jā m sniegā.

Viņ i krita ar sniega bumbā m, fotografē ja, filmē ja video...Visi bija sajū smā . Tā das sniega kā rtas ziemā neesam redzē juš i, un jū lijā tā s bija mež onī gi redzē t. Sniegs tika izvests, atbrī vojot stā vvietas automaš ī nā m, jo ar vienu stā vvietu acī mredzami nepietika visiem. Autostā vvieta uz caurlaides ir apmaksā ta, š ķ iet 5 lei. Kad tuvojā mies stā vvietai, pie mums pienā ca stā vvietas sargs, lai paņ emtu naudu un parā dī tu, kur novietot automaš ī nu, un, ieraugot mū su maš ī nas numurus, viņ š ar mums runā ja krieviski.

Tas bija ļ oti negaidī ti, es jau gatavoju frā zi angliski, un viņ š man tā "tī ri konkrē ti krieviski" pateica, cik maksā viņ iem parkoš anā s un kur novietot. Spriež ot pē c akcenta, viņ š bija no Krievijas, viņ u bija vesela komanda. 4 dienu laikā Rumā nijā š ie bija pirmie cilvē ki ar mums saprotamu valodu. Uz Vidrara dambja redzē jā m 3 vai 4 maš ī nas ar Ukrainas numurzī mē m, bet tas neskaitā s, ar tā m nesazinā jā mies.

Noparkoties uz caurlaides var bez maksas, vajag nedaudz pabraukt uz sā niem, bet mē s to nedarī jā m, nolē mā m, ka labā k, ja maš ī na ir uzraudzī bā .

Transfagarasanas marš ruts, Balea ezers, Rumā nija

Tieš i pie pā rejas atrodas neticami skaistais Balea ezers. Ū dens bija vienkā rš i neaprakstā mā krā sā un sniegs pretē jā krastā izskatī jā s neprā tī gi. Toreiz uz ezera notika kā da kā zu fotosesija, varat tikai iedomā ties, cik labi kadri sanā ca...

Transfagarasan Route, Lake Balea, Rumā nija

Netā lu no ezera atrodas skatu laukums, no kura paveras lielisks skats uz Transfagarasan š osejas ziemeļ u daļ u. Esmu jau daudzkā rt redzē jis š o izskatu fotogrā fijā s un videoklipos, bet dzī vē tas izskatā s daudz labā k, nekā di vā rdi, fotoattē li un video to nepā rliecinā s...Š ī skata dē ļ mē s devā mies uz Rumā niju…

Transfagarasan Route, Rumā nija

Pā rejā ir arī tirgus, kurā tiek pā rdoti visa veida vietē jie suvenī ri, kā arī sieri, medus, ievā rī jumi, ievā rī jumi un palinka (vietē jā mē nessē rga). Dā vanā nopirkā m mazas suvenī ru burciņ as ar melleņ u ievā rī jumu, mazulis dabū ja dā vanā kā du vietē jo gardumu (diezgan garš ī gi). Mē s tur gā jā m trī s stundas un, lai gan ī sti negribē jā m, devā mies ceļ ā .

Tā lā k marš rutā mums bija Balea Falls.

Apmē ram 8 km attā lumā , bet serpentī nus nevarē ja sasniegt ļ oti ā tri, 20-25 minū tes. Starp citu, pa Transfagaraš u lejā braukt bija daudz patī kamā k, salī dzinot ar Transalpinu, nobrauciens bija saudzī gā ks, maš ī na ē rti nobrauca treš ajā ā trumā , nedaudz bremzē ja, kā rezultā tā bremzes nepā rkarsa. Mums bija 1 stunda, lai apmeklē tu Balea ū denskritumu. Bet rezultā tā tas izrā dī jā s ļ oti maz.

Veidojot marš rutu, ī sti nesapratu, kas tas par ū denskritumu, paskatī jos tikai daž as fotogrā fijas, kā izrā dī jā s, tā s bija no kvadrokopteriem.

Patiesī bā mē s gā jā m augš ā pa kalnu upi 30 minū tes, mū su vecā kā komandas daļ a jau bija ievē rojami atpalikusi, jo jo tā lā k, jo grū tā k kļ uva kā pt...

Pē c pusstundas sapratā m, ka nedzirdam ū denskrituma skaņ u, to redzē t gribē tā ju skaits ir ievē rojami samazinā jies, un kā pš ana ir kļ uvusi ne tik grū ta, bet reizē m ļ oti grū ta un bī stama, un laiks jau spiež . Mē s nolē mā m atgriezties, neko neredzot. Nolē mā m, ka š oreiz Balea ū denskritumu mē s neiekarosim un mums ir pamats š eit ierasties.

Pē c tam mū su ceļ š veda cauri Kirč iš oarai un Fegeraš ai, pē c 3 stundā m nonā cā m Braš ovā.

Š ī ir otrā lielā kā pilsē ta Rumā nijā , bet, salī dzinot ar otro pilsē tu Ukrainā , ļ oti pieticī ga, no Ukrainas pilsē tā m, es droš i vien salī dzinā tu ar Č erņ ivci, ne vairā k.

Mā ju atradu bez problē mā m, saimnieks mū s gaidī ja. Braš ovā plā nojā m palikt 3 naktis, tā pē c izvē lē jā mies privā to sektoru pilsē tas vecajā daļ ā . Labi, ka mū su rī cī bā bija visa mā ja un ar maš ī nu varē ja iebraukt pagalmā.

Jā , iebraukt pagalmā un atstā t to viņ u š auro ieliņ u apstā kļ os ir cits prieks, bet nekas, man izdevā s.

Nakš ņ oš ana mums uz 3 naktī m š ajā mā jā maksā ja 156.4 eiro (maksa internetā rezervē jot). Tā bija visdā rgā kā naktsmī tne visā mū su ceļ ojumā , bet neko lē tā ku Braš ovā.3 naktis pē c kā rtas nevarē ju atrast ar iespē ju kā rtī gi novietot auto, nevis atstā t uz ielas.

No rī ta cē lā mies vē lā k nekā parasti, paē dā m brokastis un apmē ram 9 no rī ta devā mies uz Brasovas priekš pilsē tu – Riš novas pilsē tu. Lī dz tam bija kā di 20 km, gribē jā m apmeklē t tur esoš o cietoksni. Autostā vvieta cietokš ņ a pakā jē , autostā vvieta ir bezmaksas. Tad viņ i nopirka lokomotī ves biļ etes, un traktors mū s uzvilka kalnā .

м. Riš novs, Rumā nija

Principā tur varē ja staigā t netā lu, bet es tomē r gribē ju staigā t pati un braukt ar bē rnu.

Traktors-lokomotī ve mums izmaksā ja 25 lejas, cietokš ņ a apmeklē jums – 54 lejas. Biju ļ oti vī lusies cietoksnī , nebija ko skatī ties, nož ē loju, ka tur ierados. Apmē ram stundu klaiņ ojuš i pa cietoksni, mē s atkā pā mies. Pusceļ ā lī dz maš ī nai ieraudzī jā m Dinoparku, noskaņ ojums nedaudz pacē lā s, bet, ieraugot cenas, tas atkal kaut kur aizgā ja...

Rezultā tā tika nolemts, ka mē s ar bē rnu dodamies uz Dinoparku, un visi pā rē jie atpū š as viņ am blakus.

Cik atceros, ieeja pieauguš ajam maksā ja 28 lejas un bē rnam 22 lejas, bet, kā izrā dī jā s, bija tā vē rts. Tas ir viss, kas jums nepiecieš ams, lai ierastos uz visu dienu.

Dinoparks, Riš nova, Rumā nija

Dinoparka teritorijā milzī gs skaits daž ā da izmē ra dinozauru - no mazā kajiem lī dz ļ oti lieliem. Joprojā m ir tā di, kas kustas un rada skaņ as.

< / p>

Man patika dinozauru bedre - izskatā s pē c bū diņ as, no tā s nā k dū mi, viss apkā rt rū c un zeme dreb. Tas ir ļ oti forš i, bē rns bija sajū smā par visu, ko redzē ja.

Dinoparks, Riš nova, Rumā nija

Tev visu dienu jā nā k uz š o parku, es aizgā ju no rī ta un aizgā ju vakarā.

Pietiek, ko apskatī t un ko darī t, tikai paņ emiet lī dzi ē dienu.

Dinoparks, Riš nova, Rumā nija

Pē c pusotras stundas maldī š anā s Dinoparkā mē s devā mies ā rā .

Tā lā k pē c plā na mums bija Branas pilsē ta, kur plā nojā m apmeklē t parku pie grā fa Drakulas pils, uz pili netaisī jā mies, jo izlasot atsauksmes, sapratu, ka nav ko redzē t (izņ emot pakausi). dā rgi, bet parku ieteica apmeklē t, ieeja bez maksas.

Bet, kad ieradā mies pilī , konstatē jā m, ka tagad maksā nevis ieeju pilī , bet gan ieeju parkā , un tad uz pili var doties "par velti". Ieraugot rindu pie kases, parka ieejas cenu un to reizinot ar 5, sapratā m, ka negribam tur iet, pastaigā jā mies pa vietē jo tirgu, samainī jā m pret eiro un devā mies uz Braš ovu. Ja nemaldos, ieeja parkā maksā ja 40 lei no cilvē ka.

Atgriež oties Braš ovā , mē s paē dā m pusdienas un devā mies uz pilsē tu pē c pā rtikas.

Dienas laikā nobraucā m kā dus 60 km.

7. diena: Braš ova - Bucegi parks - Braš ova

Izbraucā m ap 9:00. Mū su mē rķ is ir Bucegi dabas parks. Sā kumā mū su plā nos nebija uz turieni doties, bet marš ruts caur Rumā niju tika sakā rtots tā , lai nedē ļ as nogalē netiktu pie robež ā m un Transfagaras. Tā pē c tika pievienota vē l viena uzturē š anā s diena Rumā nijā un tika nolemts to pavadī t Brasovas priekš pilsē tā .

Kā izrā dī jā s, š im dabas parkam ir divas ieejas ar automaš ī nu no daž ā diem virzieniem, bet mē s to uzzinā jā m tikai pē c ieraš anā s vietā , internetā ir daudz aprakstu par š o parku, bet neviens nepaskaidro, kurš ceļ š ir labā ks braukt, tā pē c iebraucā m ar to, kas bija mums tuvā k. Pa ceļ am vairā kas reizes iekļ uvā m satiksmē ceļ a remontdarbu dē ļ , 40km nobraucā m ļ oti ilgi.

Atbraucu uz parku, tikko sā ku stā vē t maksas stā vvietā , jo pie mums pienā ca autostā vvieta un paskaidroja, ka augš ā var kā pt tikai pa TV kabī ni (vanš u vagoniņ u), un tā kā š odien ir stiprs vē jš , tad TV kabī ne to dara. nestrā dā t.

Mē s atgriezā mies mazliet atpakaļ , novietojā m automaš ī nu Penny lielveikala stā vvietā un aizklī dā m uz š o parku, kurā var nokļ ū t ar kā jā m. Tur stā vvietas sargs mū s mē ģ inā ja izvilkt no apvidus auto, bet cena tur bija milzī ga, mē s atteicā mies, jo ī paš i tā pē c, ka periodiski lija.

Pusotru stundu klejojā m pa parku un atgriezā mies pie maš ī nas. Bija iespē ja iet uz citu ieeju parkā , bet bija tā ls ceļ š ejams, plus satiksme ceļ a remonta dē ļ , plus laikapstā kļ i nebija ī paš i...Nolē mā m, ka labā k atgriezties Braš ovā un uzkā pt uz skatu. klā ja, jo ī paš i tā pē c, ka mē s dzī vojā m netā lu no tā .

м. Braš ova, Rumā nija

Atgriež oties Braš ovā , paē dā m pusdienas un devā mies pastaigā pa pilsē tu. Mū su mē rķ is ir uzkā pt televizora kabī nē uz skatu laukumu un paskatī ties uz Braš ovu no augš as. Uzkā pš ana un nolaiš anā s televizora kabī nē mums izmaksā ja 72 lei, par bē rnu nemaksā jā m, vecmā miņ a pie ieejas mums rumā ņ u valodā paskaidroja, ka par to nav jā maksā , lai gan jā maksā puscena. par to. Uzkā pā m augš ā , apskatī jā m pilsē tu.

м. Braš ova, Rumā nija

Vecā pilsē tas daļ a kalna pakā jē izskatā s ļ oti skaista, tā lumā jaunas ē kas, pat ar binokli redzē ju pā ris mā jas 14 stā vos, ne vairā k kā.9, bet tas viss ir kaut kur ļ oti tā lu , un mazstā vu ē kas ar sarkaniem jumtiem, vecpilsē tas daļ a izskatā s lieliski. Pastaigā jā mies pa kalnu, nokā pā m lejā un devā mies ē st ļ oti garš ī gu saldē jumu.

Dienas laikā nobraucā m kā dus 80 km.

8. diena: Braš ova — Galati

Izbraucā m 9:00, mā ju nododot saimniekam.

Mū su nā kamais (un pē dē jais) objekts Rumā nijā bija dubļ u vulkā ni netā lu no Buzau pilsē tas. Mē s tur ieradā mies pulksten trijos. Jau pie ieejas vulkā nos brauca cauri ciemiem, kuros dzī voja mazā k nodroš inā ti rumā ņ i. Š eit ir Ukrainas lauku ceļ u ceļ u lī menis, mā jas, maigi izsakoties, ne pā rā k daudz, un ielā s redzē ti daudzi č igā nu tautī bas bē rni (pirmo reizi ceļ ojumā uz Rumā niju).

Dubļ u vulkā ni ir "Lieli" — "Pichlele Mar" (Pâ clele mari) 45.20 '23 ″ N, 26.42' 33 ″ E un "Mazie" Pichlele Mici (Pâ clele mici) 45.21 '30 ′. 2 N, 26.2 46 ″ E. Mē s bijā m uz "Lielajiem" vulkā niem. Tajos var nokļ ū t ar maš ī nu, tā s ir lielā kas un interesantā kas. Reģ istrē jies bezmaksas autostā vvietai ( N 4.21. 550 E 2.42. 866 ) netā lu no vulkā niem. Ieeja lielajos vulkā nos pieauguš ajiem maksā.4 lei, bē rniem 1 lei. Tieš i aiz kases sā kas vulkā ni...Skats ir traks!

Dubļ u vulkā ni netā lu no Buzau, Rumā nijā

Gan paš i vulkā ni ir vē si, gan netī rumi ap tiem, kas, izž ū stot, saplaisā ja tā , ka pieauguš a cilvē ka rokas ielī st spraugā s.

Dubļ u vulkā ni netā lu no Buzau, Rumā nijā

Neskatoties uz to, ka bija svē tdiena, cilvē ku nebija daudz.

Smarž as gandrī z nav, vietā m ir dzirdama viegla naftas produktu smaka un uz aktī vo vulkā nu virsmas redzama eļ ļ aina plē vī te. Vispā r man ļ oti patika vulkā ni, iesaku! ! ! ! !

< / p>

Dubļ u vulkā ni netā lu no Buzau, Rumā nijā

Dubļ u vulkā ni netā lu no pilsē tas

Buzau, Rumā nija

Pē c vulkā niem mē s devā mies uz robež as pusi, mums bija rezervē ta viesnī ca Galati nomalē . Villa Siret . Lasī ju daudz atsauksmes par š o viesnī cu, patiesī bā viss bija tā , kā bija rakstī ts.

Plusi: viegli atrast, pagalmā ir autostā vvieta, var norē ķ inā ties ar kartē m, mums bija atseviš ķ s stā vs (penthauss), pirmajā stā vā ir virtuve, pagalma baseinā (bē rns pat peldē jā s), ī paš nieks labi runā angliski, ir Wi-Fi.

Mī nusi: liels daudzums odu (pie upes) un dzelzceļ š tieš i zem logiem (naktī kursē ja vairā ki vilcieni), aiz dzelzceļ a trases (idioti bez izpū tē jiem arī pietiek).

Kopumā tas ir normā li, ja es joprojā m tur pa ceļ u - es izvē lē š os š o viesnī cu.

Dienas laikā nobraucā m ap 320 km.

9. diena: Galati — Odesa

Mē s izbraucā m no rī ta, apmē ram pulksten 8, aizbraucā m uz lielveikalu Galaci, nopirkā m viņ u alkoholu dā vanā m, pienu un devā mies uz robež u.

Pē c 10 minū tē m mums iedeva pases, apliecī bas un dokumentus maš ī nai un devā mies tā lā k, muita mū s nepā rbaudī ja.

Ar lielā m grū tī bā m otrajā vai treš ajā pā rejā pabraucā m garā m Moldovas teritorijai un tuvojā mies Moldovas-Ukrainas robež ai. Uz š ī s robež as kontrole no Ukrainas puses ir kopī ga, tā pē c Moldovas teritoriju atstā jā m neapstā joties. Vī rietis kamuflā ž as formā tikai paguva mums pateikt: Jū s gaidā t otrā pusē . Es biju ļ oti pā rsteigts, izdzirdot no viņ a frā zi ukraiņ u valodā . Tuvojā mies kopī gajam kontrolpunktam un uzreiz nopū ta "lokš ķ ere", pirmo reizi pa visu š o laiku. Porubnes kontrolpunktā viss bija kaut kā eiropeiski, rumā ņ i labi, moldā vi no Rumā nijas - viss kā rtī bā , un te pē c 2 km uzreiz "lokš ķ erē "...

Atbrauca, piecu maš ī nu rinda, nu labi, pagaidī ju, iegā ja ē kā , nav skaidrs kam pieiet, labi, ka visi saprot krieviski.

Viņ š paņ ē ma manus dokumentus un uzreiz, pat nepaskatoties dokumentos, pateica, ka manai maš ī nai ir problē mas ar vin numuru.

Uzreiz biju ļ oti pā rsteigts, kā das vē l problē mas manam auto varē tu bū t ar vin numuru, un kā ds sakars muitai ar Ukrainā raž oto auto (lielas montā ž as montā ž a pie AvtoZAZ). To dzirdot, š ī resnā bū tne uzreiz atdeva dokumentus ar savu parakstu, un mē s devā mies tā lā k. Vispā r, "liekš ķ ere" joprojā m ir...

Kopumā š ķ ē rsojot Rumā nijas-Moldovas un Moldovas-Ukrainas robež as un "braucot" pa Moldovas bedrē m pavadī jā m 1 stundu un 20 minū tes, un lielā ko daļ u laika zaudē jā m uz Moldovas-Ukrainas robež as.

Viss, ceļ ā , priekš ā Odesai! Ā tri tikā m lī dz Reni, un tad mums bija vienkā rš i brī niš ķ ī gs ceļ š uz Odesu pa tikko salaboto Reni-Odesa š oseju. Izbraucā m cauri Palankas ciemam. Š ajā brī dī Moldovas teritorijā ieiet ceļ š Reni-Odesa, kas pieder Ukrainai.

Ieceļ oš anas un izceļ oš anas kontrole ir vienkā rš ota, esam redzē juš i tikai mū su robež sargus.

Piebraucam, apstā jamies, mums iedod parastu lapu, tur ir rakstī ts maš ī nas reģ istrā cijas numurs, cilvē ku skaits maš ī nā , ieraš anā s laiks un izsniedzē ja paraksts. Pē c 10 kilometriem tas pats robež sargs š o lapiņ u atņ em. Š ajā marš rutā nav iespē jams apstā ties, nav iespē jams to atstā t dziļ i Moldovā , Moldovas varas iestā des to uzskatī s par nelikumī gu robež as š ķ ē rsoš anu. Pie izejas tiek atņ emts kupons, un dodamies tā lā k.

Odesa, Ukraina

Tuvā k 15:00 mē s jau bijā m Odesā . Apstā jā mies paē dā m un devā mies uz jū ras staciju. Tur mē s klaiņ ojā m pa staciju, apskatī jā m kuģ i, uzkā pā m funikulieri, klaiņ ojā m netā lu no operas, devā mies uz Deribasovskaju, skaitī jā m pakā pienus uz Potjomkina kā pnē m, gaidī jā m, kamē r draugi pā rnā ks no darba, un devā mies pie viņ iem. Viņ i tur arī nakš ņ oja ...

No rī ta pamostoties sapratā m, ka ar mums notiek kaut kas nesaprotams: bijā m Odesā , redzē jā m jū ru, bet nepeldē jā mies tajā...Nekā rtī bas...Pabrokastojā m, savā cā mies un devā s uz pludmali. Tā kā bija rī ts un vakar lija un auksts, tad ū dens bija ļ oti uzmundrinoš s, 20 grā di, ne vairā k. Un tas ir jū lija vidū ! Noturē jā mies pludmalē pusotru stundu, sanā cā m kopā un devā mies uz Umanu.

Umanā mē s, protams, apmeklē jā m dendrā riju "Sofiyivka" un devā mies uz priekš pilsē tu pie draugiem, kur nakš ņ ojā m.

Dienas laikā nobraucu ap 300 km.

Vienpadsmitā diena: Umaņ a — Poltava

Izbraucā m pulksten 9 no rī ta, braucot cauri ciemiem, lī dz atgriezā mies uz Odesas-Kijevas ceļ a Ž aš kivas rajonā.

Ja ceļ š no Odesas uz Umanu bija parasts, tad no Ž aš kivas lī dz Bila Cerkvai ceļ š vairā k atgā dinā ja bū vlaukumu un daž reiz arī tanku poligonu.

Bija grū ti braukt, ceļ a segums ir drausmī gs, ir pastā vī gas bedres, nav satiksmes un nav iespē jams apdzī t, jo pretimbraucoš ā josla ir slē gta remontam un tikš anos pieļ ā va mū su josla. Bet mē s noteikti zinā jā m, ka pat ar visu š o ir labā k braukt pa š o ceļ u (caur Kijevu), nevis marš rutu caur Kropivnicki - Oleksandriia - Kremenchuk, viņ i saka, ka tas ir murgs...

Pē c Bila Cerkvas sā kā s parasts ceļ š , un braukš ana kļ uva daudz ē rtā ka. Ceru, ka š ovasar mums izdevā s sakā rtot marš rutu Odesa-Kijeva.

Kijeva pagā ja bez problē mā m, un tad mē s jau visu ļ oti labi zinā jā m. Ap 16.00 atradā s Poltavā .

Dienas laikā nobraucā m ap 570 km.

Tagad ir pienā cis laiks veikt novē rtē jumu

Kopumā no Poltavas lī dz Poltavai nobraucā m aptuveni 3700 km.

Š is bija mū su pirmais ceļ ojums uz ā rzemē m ar auto, pirmo reizi uz ES, pirmo reizi devā mies bezvī zu rež ī mā (bezvī zu ceļ oš ana ar Ē ģ ipti neskaitā s), nogarš ojā m visu to jaukumu, ko var, kad iedomā jas. , ņ em un brauc bez problē mā m uz ES. Un jums nav vajadzī gas nekā das vī zas, dokumentu kaudzes un pierā dī jumi, ka neesat kamielis...

Vispā rī gi iespaidi par Rumā niju:

Cilvē ki. Forš a valsts ar vienkā rš iem un forš iem cilvē kiem. Visā Rumā nijā redzē jā m tikai vienu idiotu, kurš atklā ti mū s nogrieza uz ceļ a par to, ka ciemā braucā m tikai +10 km/h, un viņ š gribē ja ā trā k, bet ilgu laiku nevarē ja mū s apdzī t. Bet tas tā , ģ imenē , kā saka, ne bez ķ ē ma...Citā , kad cilvē ki redzē ja, ka tu viņ iem kaut ko prasi ar tulka palī dzī bu, centā s palī dzē t, cik vien iespē jams.

Ceļ i.

Viņ u ceļ u kvalitā te Ukrainā ir augstā ka nekā mums, kopumā es teiktu, ka Rumā nija man ļ oti atgā dinā ja Rietumukrainu pē c ceļ u rekonstrukcijas tur. Ļ oti lī dzī gi kalni, tā s paš as mā jas kalnu nogā zē s, tā da pati veģ etā cija, tā das paš as skaistas siena kaudzes kā Rietumukrainā .

Dzī ves lī menis, cenas. Nedaudz augstā kas nekā Ukrainā , bet es teiktu, ka cenas tur nav daudz dā rgā kas kā Ukrainas rietumos Karpatos. 2017. gadā mums bija atvaļ inā jums starp Jaremč e un Vorohtu, ir ar ko salī dzinā t. Cenas produktiem ir aptuveni tā das paš as kā Ukrainā , vietā m pat lē tā kas, bet kvalitā te augstā ka. Mē s vienkā rš i esam pliki no viņ u piena...Gaļ u nopirkā m lielveikalā lē tā k nekā mū sē jais, dā rzeņ us apmē ram par tā du paš u cenu kā mū sē jais. Alkohols ir daudz dā rgā ks nekā pie mums, tas ir ļ oti jū tams, bet lielveikalos alkoholu pā rdod puslitra pudelē s.

3 l / 100 km gā zes, braucot pusi no laika ar gaisa kondicionē tā ju, ņ emot vē rā ā trumu 110-120 km/h uz Ukrainas ceļ iem, lī dz 100 km/h uz Rumā nijas ceļ iem, 20-30.50 km/h Rumā nijas ciematos un uzskaites kā pumus un nobraucienus pa kalnu serpentī niem.

Satiksmes vadī ba. Ī paš s kompliments rumā ņ iem par ceļ a zī mē m, mums jā mā cā s un jā mā cā s no tā m...Ja ciema priekš ā ir ā truma ierobež ojuma zī me 50 km/h, tad ciema galā ir zī me, ka atceļ š o ierobež ojumu. Ja tilta priekš ā ir zī me 30 km/h, aiz tilta ir zī me, kas š o ierobež ojumu atceļ . Un tā pastā vī gi, katrs ierobež ojums tiek atcelts, kad tas nav nepiecieš ams. Pilsē tā s ir vienkā rš i neizmē rojami daudz apļ veida krustojumu, tā dus krustojumus tur nobraucu vairā k nekā pa visu mū ž u.

Daudzas kameras, un, ja ir brī dinā juma zī me par kameru, kas pā rbauda kniedes, es redzu š o kameru, un, ja ir brī dinā juma zī me par fotoradaru, es š o kameru neredzu vai tā ir paslē pta, vai arī tā vienkā rš i nav. Vietē jā s ā truma ierobež ojuma zī mes ī paš i nepievē rš uzmanī bu, tā s plī st, ja ir menti, mirkš ķ ina lukturus, kamē r cietā lī nija viņ iem ir svē ta, gandrī z vienmē r š ķ ē rso.

Mū su marš rutā galvenā ceļ u masa bija pa vienai joslai katrā virzienā , pa tā du ceļ u ir grū ti izbraukt, it ī paš i, ja priekš ā brauc kā ds lē ns. Mums gadī jā s tikai viens ceļ š ar trī s joslā m katrā virzienā un ar ierobež ojumu 120 km/h.

Rumā nijas ciemi. Pa ceļ am sastapā m ļ oti skaistas mā jas, viss ir ļ oti glī ts un kopts. Visu ceļ u mani uztrauca viens un tas pats jautā jums: no kā dzī vo š ie ciemati?

Visi tē rē ja savu naudu visā diem suvenī riem, saldumiem un 2 pusdienā m kafejnī cā , koptelpā tā s neskaitī ja, bet kopumā izmaksā ja ne vairā k kā.50-70 eiro katram. Domā ju, ka brauciens bija diezgan lē ts, sā kumā rē ķ inā jos ar kā diem 1000 eiro.

Kopsavilkums. Brauciens visiem patika, visi bija apmierinā ti. Jā , bijā m nedaudz noguruš i katru dienu nest koferus uz un no maš ī nas, bet, lai atpū stos, ieplā nojā m pauzi Braš ovā ar trim naktī m. Pieredzes trū kuma dē ļ viņ i ieguva papildu lietas, tā pē c daudzus produktus nevarē ja paņ emt lī dzi, Rumā nijā cenas precē m ir apmē ram tā das paš as kā pie mums, nav jē gas daudz ņ emt lī dzi. Marš ruts bija paredzē ts nobraukt ne vairā k kā.400-450 km dienā , lai ļ oti nenogurtu (pirmā un pē dē jā diena neskaitā s).

Tas arī viss, paldies tiem, kas izlasī ja lī dz galam: ))))

Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu

Rādīt citus komentārus …

cgistalker

pepsi33 Lieliski, ka arī Tu atklāji sev šo brīnišķīgo valsti!
No savas pieredzes novēroju, ka nereālu maršrutu nav. Ja internetā ir kāda pieminēšana, ka kāds kādreiz ar autobusu braucis starp divām pilsētām, pat ja viņš nenorāda autobusa numuru vai nosaukumu. Tad uz vietas noteikti var atkārtot.

Fri, 17 May 2019, 12:55

inna-1963

Liels paldies par tik interesanto stāstu! Man vienmēr patīk lasīt par jūsu ceļojumiem! Nu, tas ir ļoooti interesanti un viegli lasāms, it kā tu būtu tev blakus... Lai tev labs ceļojums ar Dašu turpmāk!

Fri, 24 May 2019, 11:42

Fri, 24 May 2019, 14:42

inna-1963 Paldies, ka garīgi bijāt mums blakus :)

Wed, 29 May 2019, 09:04

Wed, 29 May 2019, 12:04