Parunāsim par Portugāli? Mazliet vairāk?
(данное фото с сайта http://www. lookportugal. com)
Ceļ ojuma turpinā jums. Sā kums — http://www.turpravda.ua/pt/algarve/blog-153847.html
Mē s nevarē jā m atpū sties Algarves piekrastē un neapmeklē t pasaules leģ endā rā ko galu — Sagres (Sagres) cietoksni. Tā lu okeā nā un vē ju pū stā zemesraga patiesi personificē pasaules galu. Un milzī gas seš desmit metru klintis, kas ielauž as Atlantijas okeā nā , rada neizdzē š amu iespaidu.
Sagres. Raga rietumu puse. Bā ka
Sagres. Raga rietumu puse.
Vietē jo iedzī votā ju vidū klī st leģ enda, ka 15. gadsimtā Henrijs Jū rnieks, kurš organizē ja daudzas jū ras ekspedī cijas, Sagresā par Kristus ordeņ a lī dzekļ iem nodibinā ja navigā cijas skolu, kurā piedalī jā s Magelā ns, Vasko da Gama un Diazs ieguva pieredzi. No š ejienes sā kā s ideā lā jū ras ceļ a meklē jumi uz Indiju. Vairā kas ekspedī cijas devā s no Sagresas uz Ā frikas dienvidu krastu, apgā dā jot Portugā li ar zeltu un melnajiem vergiem.
1755. gadā notikuš ā zemestrī ce cietoksni nopietni iznī cinā ja. Mū sdienā s no kā dreiz majestā tiskā s pilsē tas ir maz palicis. Uzmanī bu piesaista vecā bā ka un cietokš ņ a sienas – daļ a no 17. gadsimta forta. ar terasē m. Kā arī nelielas 14. gadsimta kaplič as paliekas.
No paš as skolas palika tikai akmens platforma ar 43 metrus garas "vē ja rozes" paliekā m.
Sagres. 14. gadsimta kaplič as paliekas
Sagresu izvē lē jā s sē rfotā ji - valsts labā ko viļ ņ u dē ļ , sporta makš ķ erē š anas cienī tā ji - jo tuvumā atrodas "forš ā kā s" vietas, un miera un klusuma cienī tā ji - tā pē c, ka š eit ir maz tū ristu, jo vieta pū š visi vē ji.
Sagres. Raga rietumu puse.
Tā lumā redzams Sanvisentes rags (Cabo de Sao Vicente) — kontinentā lā s Eiropas vistā lā k dienvidrietumu punkts. Rags vienmē r ir kalpojis par orientieri jū rniekiem. Tagad tā s augš pusē atrodas bā ka, kuras darbī bas rā diuss ir 95 kilometri. No visā m esoš ajā m bā kā m Eiropā š ī ir visspē cī gā kā .
Sagres. Sanvinsentas rags
Slavenā kā s Portugā les dienvidu krasta kū rortpilsē tas ir Lagosa, Albufeira un Portimao. Katrā ziņ ā š os vā rdus visbiež ā k satiku ceļ ojumu forumos, ī paš i krievu, kad plā noju ceļ ojumu. Un tā pē c tā s ir vispopulā rā kā s un tū ristu iecienī tā kā s.
Lagosa ir sena jū ras pilsē ta ar vairā k nekā divus tū kstoš us gadu senu vē sturi, kas aizsā kā s kartā gieš iem. Lagosas vē sture nav atdalā ma no provinces vē stures, pilsē ta piedzī voja tos paš us notikumus, ko pā rē jā s piekrastes pilsē tas – divarpus tū kstoš us savas pastā vē š anas gadu Lagosā dzī voja feniķ ieš i, kartā gieš i, romieš i un mauri. .
Mū sdienā s Lagosa ir gleznaina pilsē ta pie okeā na, kas atrodas ap skaistu ostu un pazī stama ar tī rajā m pludmalē m, restorā niem un viesnī cā m. Gar piekrasti ir plaš a promenā de ar plaukstoš ā m palmā m, suvenī ru kioskiem un stendiem, pa kuriem nesteidzī gi pastaigā jas kū rortromantikas kā rojoš ie tū risti. Savukā rt otrā pusē , gar kanā lu, rindojā s jahtas un laivas, piedā vā jot tū ristiem aizraujoš u jū ras izklaidi: vē rot dī vainas grotas un alas, ko jū ras viļ ņ i veidojuš i piekrastes klintī s daudzu gadsimtu garumā .
Tas viss piesaista ceļ otā jus un padara Lagosu par vienu no pieprasī tā kajiem kū rortiem.
Mē s apstā jā mies Lagosā pē c Sagresas, cerot apskatī t Sv. Antonio baznī cu, kas celta 1707. gadā baroka stilā . Aiz baznī cas ā rē jā s vienkā rš ā s fasā des un asimetriskiem zvanu torņ iem slē pjas bagā tī gi ar zeltu dekorē ts interjers, to dē vē arī par Zelta baznī cu. Uz baznī cas griestiem attē lots Portugā les ģ erbonis, sienu apakš ē jo daļ u rotā zili balti azulejo, pā rē jā s sienu daļ as rotā cirsts zeltī ts un krā sots koks.
Lagosa. Sv. Antonio baznī ca
(š is fotoattē ls ir no http:// www. lookportugal. com)
Diemž ē l baznī ca tika slē gta atjaunoš anai. Un mums nekas cits neatlika kā staigā t pa pilsē tas ielā m, doties uz kā du no Lagosas pludmalē m. Daudzas interesantas formas klintis, grotas un nelieli lī č i, no kuriem lielā koties var nokļ ū t tikai pa ū deni, piesaista tū ristus no visas pasaules.
Uz krastmalas ir saglabā juš ā s mū ra paliekas, kas senatnē apņ ē ma pilsē tu, un 17. gadsimta Fortaleza Ponta da Bandeira forts, kas celts ostas aizsardzī bai.
Lagosa. Mū ra paliekas, kas senos laikos apņ ē ma pilsē tu
Lagosa. Ponta da Bandeiras forts
17. gadsimta beigā s Algarves piekrastei ļ oti biež i uzbruka pirā ti. No tiem cieta arī Lagosa, kas kā dreiz bija Algarves galvaspilsē ta, jo tā bija ostas pilsē ta. Un tad Algarves gubernators grā fs Sarzedoss nolē ma blakus ostai uzbū vē t fortu.
Cietoksnis tika uzcelts no 1679. gada lī dz 1690. gadam, laikā , kad Portugā le cī nī jā s par savu neatkarī bu no Spā nijas. Cietoksnī varē ja iekļ ū t tikai pa paceļ amo tiltu pā ri ieejai priekš ā izraktajam dziļ am grā vim. Forts tika uzcelts kvadrā ta formā ar skatu torņ iem forta stū ros. Forta iekš pusē atrodas Svē tā s Barbaras kapela, kuras sienas rotā.18. gadsimta beigu azulezos flī zes.
Lagosa. Ponta da Bandeiras forts
Lagosa. Ponta da Bandeiras forts
Š odien forta teritorijā notiek tradicionā lais Lagosas festivā ls - pusnakts peldē š anas festivā ls: katru gadu 29. augustā cilvē ki pulcē jas pusnaktī peldē ties, nobaudī t vietē jo virtuvi un klausī ties dzī vo mū ziku.
Lagosā ir daudzas skolas, kurā s var iemā cī ties sē rfot, braukt ar kajakiem, kanoe laivā m un citiem peldlī dzekļ iem.
Patī kama zvejnieku pilsē tiņ a ar sniegbaltā m mā jā m okeā na krastā galu galā kļ uva par Algarves tū risma galvaspilsē tu. Arī romieš i iecienī ja š o vietu un uzcē la š eit pili, kurai vē lā k arā bi deva nosaukumu Al-Bukhar - "Pils pie jū ras". Arā bu valdī š anas laikā š eit attī stī jā s aktī va tirdzniecī ba ar Ziemeļ ā friku. XIII gadsimtā . pili ieņ ē ma Santjago ordeņ a bruņ inieki, un tam sekojoš ais tirdzniecī bas attiecī bu zaudē jums izraisī ja pilsē tas pagrimumu.
Visbiež ā k cilvē ki ierodas Albufeirā , lai iegū tu skaistas pludmales, kuras atdala augstas klintis, kas stiepjas daudzu kilometru garumā . Viena no slavenā kajā m pilsē tas pludmalē m ir Peneco jeb, kā to sauc arī , Tuneļ a pludmale (Praia do Tunel). Tas atrodas pilsē tas vecajā daļ ā , un, lai tur nokļ ū tu, jums jā iet cauri klintī s izveidotam tuneli.
Albufeira. Tuneļ a pludmale
Albufeira. Tuneļ a pludmale
Albufeirā ir daudz izklaides centru un naktsklubu, tā pē c dzī ve tajā rit pilnā sparā visu diennakti. Liels skaits modes preč u veikalu un veikalu, kur var iegā dā ties gandrī z visu — no pasaules zī molu apģ ē rbiem lī dz nelieliem vietē jo amatnieku darinā tiem suvenī riem.
Portimao (Portimao) ir viena no lielā kajā m Algarves pilsē tā m un, manuprā t, lielā kā . Mū su simpā tijas pret š o kū rortu neveicinā ja milzī gas daudzstā vu viesnī cu kastes (no lē tā m lī dz greznā m), kuras redzē jā m pa autobusa logu, kad devā mies uz Sagresu. Bet sagadī jā s tā , ka mums nā cā s dzī vot š ajā pilsē tā.2 nepilnas dienas.
Portimao, tā pat kā visu piekrastes pilsē tu, vē sture sā kas ar nelielas ostas vē sturi, kurā kā dreiz tirgojā s feniķ ieš i, grieķ i un kartā gieš i. Portimauno atrodas pie Aradas upes grī vas, kas kļ uva par dabisku kuģ u ostu un senatnē bija pazī stama kā korsā ru un pirā tu patvē rums. Upe nodroš inā ja piekļ uvi jū rai un senajai Algarves galvaspilsē tai - Silvesai, kas atrodas upes augš pusē . No Portimaunas ostas tika eksportē tas vietē jā s preces - vī ģ es, olī vas, vī ns, zivis. Viņ i ieveda vergus un cukuru, galvenokā rt no Ā frikas kolonijā m un Brazī lijas.
XVII - XVIII gadsimtā . pilsē tas attī stī ba ievē rojami palē ninā jā s tirdzniecī bas vā jinā š anā s un postoš ā s zemestrī ces dē ļ.1755. gadā . Pē c tam tika iznī cinā ts galvenais templis un 15 mazā s kapelas. Milzu viļ ņ i nodarī ja ievē rojamus postī jumus pilsē tas mū riem un Santakatarī nas fortam. Tajā paš ā laikā Pombalas marķ ī zs bija iecerē jis Portimao pā rvē rst par bī skapu un paaugstinā ja ostu par pilsē tas pakā pi, tač u karaliene Marija I uzlika veto viņ a lē mumam, un Portimao pilsē tas statusu ieguva tikai 1924. gadā .
Vairums tū ristu Portimau ir slavena ar savu milzī go Praia da Rocha pludmali, kas stiepjas vairā kus kilometrus. Ē rti koka celiņ i pilnī bā aptver pludmali, nokā pjot lī dz ū denim, ir pā rģ ē rbš anā s kabī nes, duš as un kafejnī cas. Tā pat kā lielā kā daļ a Algarves kū rortu, arī Portimauna atrodas uz akmeņ aina masī va, no kura paveras gleznains skats uz okeā nu, paš u kū rortu un tā apkā rtni.
Kad devā mies lejā uz Praia da Rocha pludmali, pē c pusdienā m ieraduš ies Portimao, sastingā m izbrī nā , š okā un š ausmā s, un mana roka instinktī vi pastiepā s pē c kameras - TIK daudz atpū tnieku mē s neesam redzē juš i! : ))
Portimau. Praia da Rocha pludmale
Portimau. Praia da Rocha pludmale
Mē s gandrī z neatradā m nelielu bezmaksas pludmali savā m lietā m pie ū dens. Tiesa, okeā ns, kas todien plosī jā s ar vienu no garā kajiem viļ ņ iem, mū s aizveda arī no turienes. : ))) Dzirdot vairā kus krievvalodī gos atpū tniekus, neviļ us iekļ uvā m sarunā s ar viņ iem - tie bija Moldovas iedzī votā ji, kuri ieradā s apciemot savus bē rnus un mazbē rnus, kuri dzī vo un strā dā tepat Portimao. Izrā dī jā s, ka Portugā lē viesstrā dnieki ir ne tikai daudzi mū su tautieš i, bet arī daudzi Moldovas iedzī votā ji.
Pā rē jā laikā mē s sauļ ojā mies un peldē jā mies tuvē jā pludmalē , kas atrodas aiz vienas no akmeņ ainajā m dzegā m. Š ī pludmale bija maza, nebija koka celiņ u, kabī ņ u un duš u, tač u tur bija maz cilvē ku, un no ū dens izauga vairā kas dī vainas klintis ar grotā m, kur caur spraugu varē ja skatī ties uz sauli un uzņ emt skaistas fotogrā fijas. .
Portimau. Pludmale pa kreisi no Praia da Rocha
Kā jebkurā milzī gā kū rortpilsē tā , dzī ve Portimao neapstā jas saulrietā , tā trokš ņ aini plū st no pludmales uz bā riem, krogiem, ā ra skatuvē m un diskotē kā m. No maija lī dz oktobrim Portimaunā tiek rī koti daudzi koncerti un festivā li ar vietē jā m un starptautiskā m "zvaigznē m". Ļ oti populā rs ir sardī ņ u festivā ls, kas tiek rī kots vasaras beigā s un ilgst veselu nedē ļ u. Grilē tas sardī nes ir visur, ko pavada dzī vā mū zika un amatnieku tirdziņ i.
Un mums priekš ā bija Lisabona, Sintra, Evora. . . Un saulriets Cabo da Roca — mē s bijā m vieni no pē dē jiem kontinenta iedzī votā jiem, kas tajā dienā ieraudzī ja sauli. : ))
Kabo da Rokas rags. Saulriets 2014. gada 22. augustā
Nu, beigā s jā bū t autora parakstam. . . : ))
Kabo da Rokas rags. Saulriets 2014. gada 22. augustā
